Iesaki rakstu:

KamÄ“r uzņēmums Latvijas piens savā mājas lapā raksta, ka „Latvijas piens izveidots ar mÄ“rÄ·i efektÄ«vi pārstrādāt Latvijā ražotu pienu augstas kvalitātes produktos, stabilizÄ“t situāciju piena nozarÄ“ valstÄ«, nodrošinot garantÄ“tu iepirkumu un iespÄ“jami labāko cenu kooperatÄ«vu biedru saražotajam pienam”, tikmÄ“r Latvijas Piena lielākais Ä«pašnieks Trikātas KS cÄ«tÄ«gi pienu nodod Lietuvas un Polijas pārstrādātājiem (fÅ«re fiksÄ“ta Lietuvā netālu no Polijas robežas). Kur zudis Ministru prezidenta lauksaimniecÄ«bas padomnieka Ulda Krievāra daudzinātais patriotisms? Vai tad tieši viņš nebija lielākais kliedzÄ“js par tiem piena ražotājiem, kas pienu nodeva pārstrādei citām valstÄ«m, un tāpÄ“c par valsts lÄ«dzekļiem bija jādibina Latvijas piens?

Piektdien pl.14:30 Lietuvā netālu no Polijas robežas izdevās uzņemt kadru (foto pielikumā), kad Trikātas KS fÅ«re devās kārtÄ“jo reizi ne jau Latvijas piena vai citu Latvijas pārstrādātāju virzienā. TāpÄ“c Ulda Krievāra apelÄ“šana pie nacionālām jÅ«tām un aicinājums Latvijas zemniekiem ticÄ“t Trikātas KS un Latvijas piena godprātÄ«gumam vairāk izklausās pÄ“c ņirgāšanās par vientiešiem, nevis vÄ“lmes stabilizÄ“t situāciju uzņēmumos.

IespÄ“jams, pienu Trikātas KS  nodod ārzemÄ“s, lai citi akcionāri un zemnieki neuzzinātu patiesos piena tirdzniecÄ«bas un naudas lÄ«dzekļu apjomus, kas tiek gÅ«ti no darÄ«jumiem. Jo nav loÄ£iska izskaidrojuma, kādēļ vispār bÅ«tu bijis jānodod piens pārstrādei Lietuvā vai Polijā, ja piena cena tur ir pat zemāka, nekā piedāvā Latvijas piena iepircÄ“ji.

Gaušanās, ka Latvijas piens ir parādā Trikātas KS naudas lÄ«dzekļus un viņiem nav iespÄ“ju ietekmÄ“t  tā darbÄ«bu, vispār izklausās pÄ“c anekdotes. Juris Sprukulis: „RÅ«pnÄ«cas menedžmenta “labās pārvaldÄ«bas prakse” paredzÄ“ja mÅ«s, Ä«pašniekus, no lÄ“mumu pieņemšanas turÄ“t pa gabalu, un mÄ“s to, vai un kāda piena cena tiek maksāta Trikātas zemniekiem, vairs ietekmÄ“t nevarÄ“jām”, jo 53,664% uzņēmuma pieder pašam Trikātas KS."

Tikpat nesaprotama ir valsts vienaldzÄ«bas piesaukšana, ka Latvijas piens netika atbalstÄ«ts Krievijas embargo gadÄ«jumā. Laikam Krievāra kungs bija piemirsis, ka Latvijas piens nekad nav eksportÄ“jis savu produkciju uz Krieviju un arÄ« eksporta sertifikātu šis uzņēmums nekad nav saņēmis.

Vai zemkopÄ«bas ministram Jānim DÅ«klavam reiz nebÅ«tu laiks atbildÄ“t par valsts sniegto piecu miljonu latu garantiju, kura atsevišÄ·u dibinātāju finansiālais stāvoklis jau dibināšanas brÄ«dÄ« liecināja par nopietnām ilgtermiņa grÅ«tÄ«bām un neprasmi biznesa vadÄ«bā?

VarbÅ«t iespÄ“jams noskaidrot, kā Uldim Krievāram ir izdevies bÅ«t tik veiksmÄ«gam, ka ne paša, ne viņa tÄ“va saimniecÄ«bām neviens parādā nav palicis, kamÄ“r citu zemnieku konti paliek tukši, bet solÄ«jumi publiskajā telpā un aicinājumi kļūt vÄ“l lielākiem idiotiem un sadarboties ar Trikātas KS un Latvijas pienu iegÅ«st pārdabisku patriotismu?