Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Skrejlapas un divi karogi kā "lÄ«dz galam neizdarÄ«ta terorakta" vienÄ«gie ieroči, armijas bāzes sÄ“tas pārkāpšanas fiksÄ“šana kā spiegošana un bÅ«vniecÄ«bas preču lielveikala sortimenta, "tai skaitā kātu" un trepju apskate kā lÄ«dzdalÄ«ba terora akta gatavošanā un spiegošanā, - šie ir pilnÄ«gi nopietni domāti formulÄ“jumi DrošÄ«bas policijas pÄ“dÄ“jos gados pirmajā un vienÄ«gajā kriminālprocesā, kurās figurÄ“jošÄs personas tiek oficiāli turÄ“tas aizdomās vienlaikus par terorismu un spiegošanu.

Par ilgi gaidītajiem spiegiem - ļoti atturīgi

LR DrošÄ«bas policija visā tās pastāvÄ“šanas vÄ“sturÄ“ nekad nav spÄ“jusi notvert un "parādÄ«t" nevienu ārvalstu spiegu, un arÄ« tad, kad trÄ«s Krievijas nacionālboļševiku partijas biedri 2000. gada 17. novembrÄ«, uzrādÄ«juši liftniekam granātas maketu, uz divām stundām bija iebarikādÄ“jušies PÄ“terbaznÄ«cas tornÄ« un pÄ“c tam labprātÄ«gi padevušies policijai, Augstākās tiesas Senāts nepiekrita DrošÄ«bas policijas uzstājÄ«gajai versijai par viņu vainošanu terorismā.

Taču nu DrošÄ«bas policija izmeklÄ“ pašas sāktu kriminālprocesu, kurā vienlaikus minÄ“ts gan terorisms, gan spiegošana. Tajā figurÄ“ divi Krievijas pilsoņi - jau pieminÄ“tās nacionālboļševiku partijas pÄ“cteces Cita Krievija pārstāvji, kuri 10. jÅ«nijā pārkāpa pār Ä€dažu militārās bāzes žogu un tur nekavÄ“joties tika zemessargu aizturÄ“ti, kā arÄ« odiozais Vladimirs Lindermans. Pirmos divus DrošÄ«bas policija oficiāli tur aizdomās par terorismu un spiegošanu, bet Lindermanu - par lÄ«dzdalÄ«bu un atbalstÄ«šanu šajos noziegumos.

DrošÄ«bas policija, kas kopš tās jaunā priekšnieka Normunda Mežvieta stāšanās amatā bieži izplata paziņojumus medijiem, norādot uz "riskiem" un izsakot "pieļāvumus", saistÄ«bā ar šo lietu oficiālos komentāros ir bijusi ārkārtÄ«gi atturÄ«ga. ArÄ« uz virkni detalizÄ“tu jautājumu, ko saistÄ«bā ar likumdošanas aspektiem šÄ« kriminālprocesa kontekstā tai nule uzdeva Diena, bija tikai viena Ä«sa, anonÄ«ma atbilde: "Å…emot vÄ“rā, ka šÄ« pirmstiesas izmeklÄ“šana turpinās, tās interesÄ“s DrošÄ«bas policija plašÄkus komentārus patlaban nesniegs."

Panti par spiegošanu un terorismu

ŠÄ« atturÄ«guma iemesli kļūst skaidrāki, iepazÄ«stoties ar no plašÄkas sabiedrÄ«bas rÅ«pÄ«gi slÄ“ptiem DrošÄ«bas policijas dokumentiem - lÄ“mumiem par Krievijas pilsoņu Aleksandra Kurkina un Andreja Popko, kā arÄ« Latvijas nepilsoņa V. Lindermana atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“tajiem (Krimināllikumā joprojām ir formulÄ“jums "aizdomās turÄ“tais", nevis "aizdomās turamais) pÄ“c virknes Krimināllikuma pantu.

Šo pantu vidÅ« nopietnākie ir divi: par spiegošanu, kas Krimināllikuma izpratnÄ“ ir "neizpaužamu ziņu nodošana, kā arÄ« nolaupÄ«šana vai vākšana ārvalstu izlÅ«kdienestu uzdevumā, lai šÄ«s ziņas izmantotu pretÄ“ji Latvijas Republikas interesÄ“m", var piespriest pat brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz 10 gadiem, bet par terorismu - mūža ieslodzÄ«jumu vai brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku no 8 lÄ«dz 20 gadiem.

LikumdevÄ“js arÄ« ir noteicis, kas ir terorisms: par terorismu uzskata "spridzināšanu, dedzināšanu, kodolÄ·Ä«misko, Ä·Ä«misko, bioloÄ£isko, bakterioloÄ£isko, toksisko vai citu masveida iznÄ«cināšanas ieroču lietošanu, masveida saindÄ“šanu, epidÄ“miju, epizootiju izplatÄ«šanu, personas nolaupÄ«šanu, Ä·Ä«lnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai Å«dens transportlÄ«dzekļu sagrābšanu vai citādas darbÄ«bas, ja tās veiktas nolÅ«kā iebiedÄ“t iedzÄ«votājus vai piespiest valsti, tās institÅ«cijas vai starptautiskas organizācijas izdarÄ«t kādu darbÄ«bu vai atturÄ“ties no tās, vai kaitÄ“t valsts, tās iedzÄ«votāju vai starptautiskas organizācijas interesÄ“m" - tātad virkni dažādu vardarbÄ«gu rÄ«cÄ«bu.

Terorisms bez vardarbības un "pazīmēm"

Taču DrošÄ«bas policijas izmeklÄ“tājas lÄ“mumā par aizdomās turÄ“tā statusa noteikšanu abiem Krievijas postnacionālboļševikiem velti meklÄ“t uzskaitÄ«tus faktus vai pat norādes uz jebkādu vardarbÄ«gu rÄ«cÄ«bu.

"Aleksandr Kurkin un Andrei Popko iekļuva militārā objekta, kurā ir ierobežota piekļuve, teritorijā un Ä«stenoja pret NBS un Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizāciju vÄ“rstas darbÄ«bas. (..) Lai arÄ« minÄ“tajām personām neizdevās nokļūt starptautisko militāro mācÄ«bu Sabre Strike 2015 norises vietā, to darbÄ«ba radÄ«ja apdraudÄ“juma risku (terora akta, kaitniecÄ«bas un spiegošanas darbÄ«bu veikšanas pazÄ«mes) bāzÄ“ esošajiem NBS un NATO dalÄ«bvalstu karavÄ«riem, turklāt Ä€dažu militārās bāzes teritorijā atrodas B kategorijas kritiskā infrastruktÅ«ra," - tas ir viss, kas DrošÄ«bas policijas pusotru lappusi garajā lÄ“mumā minÄ“ts par iespÄ“jamo terorismu. Par konkrÄ“tām "darbÄ«bām" un "pazÄ«mÄ“m" dokumentā nav ne vārda.

DrošÄ«bas policijas lÄ“mumā gan pieminÄ“ts, ka Ä€dažu bāzei saskaņā ar Ministru kabineta "Noteikumiem par aizsargjoslām ap valsts aizsardzÄ«bas objektiem un šo aizsargjoslu platumu" ir noteikta 25 metru aizsargjosla, ko abi Krievijas pilsoņi pārkāpuši, taču pašos noteikumos minÄ“tās šajās aizsargjoslās aizliegtās darbÄ«bas ir dzÄ«vnieku turÄ“šana, sapulču un piketu rÄ«košana, telšu celšana, ugunskuru kuršana, spēļu laukumu ierÄ«košana utml., - nekas no tā, ko paveica A. Kurkins un A. Popko.

Spiegošanas "pārrakstÄ«šana" uz palikušajiem

TomÄ“r krietni Ä«patnāki no loÄ£ikas un veselā saprāta viedokļa var šÄ·ist lÄ“mumā minÄ“tie argumenti saistÄ«bā ar spiegošanu. Kā zināms, abu Krievijas pilsoņu pārrāpšanos pār Ä€dažu bāzes žogu filmÄ“ja viņu kompanjons KonstantÄ«ns Makarovs, kuru DrošÄ«bas policijas darbinieki pÄ“c tam "nogulÄ“ja" tāpat kā pašu šÄ«s akcijas plānošanu, - viņš netraucÄ“ti pameta Latviju un pÄ“c tam arÄ« Eiropas SavienÄ«bas teritoriju.

Tieši K. Makarovs tad arÄ«, kā teikts DrošÄ«bas policijas lÄ“mumā, "iegÅ«tās fotogrāfijas nodeva saviem Nacionālboļševiku partijas biedriem, kuri tās publicÄ“ja politiskās partijas Другая Россия mājaslapā".

To, ka pārrāpšanos pār žogu fiksÄ“ja tā arÄ« nenotvertais Krievijas pilsonis, DrošÄ«bas policija oficiāli atzÄ«st vairākkārt, lÄ“mumos norādot, ka "Aleksandr Kurkin un Andrei Popko veikto darbÄ«bu dokumentÄ“šana un publicÄ“šana interneta vidÄ“, kas pieejama neskaitāmam daudzumam pasaules iedzÄ«votāju, uzskatāma par spiegošanu".

Taču, tā kā K. Makarovs nav bijis sasniedzams, DrošÄ«bas policija ir spiegošanu "pierakstÄ«jusi" abiem notvertajiem, kuri patiesÄ«bā nekādu dokumentÄ“šanu, par pÄ“cāku piekļuvi internetam nemaz nerunājot, nebija veikuši, bet tikai iekļuvuši militārās bāzes teritorijā, "radot apdraudÄ“juma risku".

"Aleksandr Kurkin un Andrei Popko, iekļūstot Ä€dažu militārajā bāzÄ“, kas uzskatama par militāru objektu, un šÄ«s darbÄ«bas dokumentÄ“jot, ir veikuši neizpaužamu ziņu iegÅ«šanu, iespÄ“jams, ārvalstu specdienestu uzdevumā un tās nodevuši, publiskojot internetā, tādÄ“jādi iepazÄ«stinot attiecÄ«gās ārvalstu dienestu struktÅ«rvienÄ«bas ar iegÅ«to informāciju. ŠÄdu ziņu nonākšana citu valstu specdienestu rÄ«cÄ«bā var kaitÄ“t Latvijas Republikas un NATO interesÄ“m, kā arÄ« starptautisko militāro mācÄ«bu Sabre Strike 2015 norisei," lÄ“mumā argumentÄ“ DrošÄ«bas policija.

Vēroja žogu, kātus un trepes

TomÄ“r Ä«paši saistošs ir lÄ“mums par aizdomās turÄ“tā statusa piešÄ·iršanu V. Lindermanam, kurš tiek turÄ“ts aizdomās pÄ“c veseliem četriem Krimināllikuma pantiem kā nozieguma (terorisma un spiegošanas) mÄ“Ä£inājuma atbalstÄ«tājs - "persona, kas apzināti veicinājusi noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu, dodot padomus, norādÄ«jumus, lÄ«dzekļus vai novÄ“ršot šÄ·Ä“ršÄ¼us tā izdarÄ«šanai, kā arÄ« persona, kas iepriekš apsolÄ«jusi noslÄ“pt noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«tāju vai lÄ«dzdalÄ«bnieku, noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanas rÄ«kus un lÄ«dzekļus, noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pÄ“das vai noziedzÄ«gā kārtā iegÅ«tos priekšmetus vai arÄ« iepriekš apsolÄ«jusi iegādāties vai realizÄ“t šÄdus priekšmetus".

Saskaņā ar DrošÄ«bas policijas lÄ“mumiem V. Lindermana lÄ«dzdalÄ«ba vispirms jau izpaudusies apstāklÄ«, ka viņš jÅ«nija sākumā veselas divas reizes ar satiksmes autobusu ieradies Kadagā un vienā no šiem braucieniem ir ticis "pamanÄ«ts jau autobusa galapunktā", kur "slÄ“pjoties vÄ“roja Ä€dažu militārās bāzes žogu". No tā DrošÄ«bas policija izdarÄ«jusi secinājumu - skaidrs, ka "V. Lindermans, atrodoties Kadagā, izpÄ“tÄ«ja apkārtni un vietu, kur, kad un kā labāk izdarÄ«t noziegumu, un šo informāciju nodeva A. Kurkin, A. Popko un K. Makarov".

DrošÄ«bas policijas pārliecÄ«bu par V. Lindermana aktÄ«vo lÄ«dzdalÄ«bu nozieguma gatavošanā vÄ“l nostiprinājusi viņa vizÄ«te bÅ«vniecÄ«bas preču veikalā. "2015.gada 05.jÅ«nijā V. Lindermans ieradās TirdzniecÄ«bas namā Kurši, kas atrodas RÄ«gā, BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ 301. Veikalā viņš uzturÄ“jās apmÄ“ram 20 minÅ«tes, nesteidzÄ«gi apskatot preces, t.sk., kātus. Ienākot veikalā un izejot no tā, V. Lindermans kārtÄ«gi apskatÄ«ja pie ieejas durvÄ«m esošÄs trepes, kā arÄ« ilgu laiku pavadÄ«ja pie stenda/plaukta, kur izliktas pārdošanai trepes," teikts DrošÄ«bas policijas lÄ“mumā.

ŠÄ« "izlÅ«košana" DrošÄ«bas policijas ieskatā bijusi neatsverama un bÅ«tiska nozieguma sagatavošanā, jo "šajā pašÄ veikalā 08. jÅ«nijā ieradās A. Kurkin un K. Makarov, kuri bez vilcināšanās, jau iepriekš uzzinot no V. Lindermana, kur atrodas nepieciešamās preces, izstaigāja veikalu un iegādājās, t.sk., kātu un trepes, ko iepriekš bija noskatÄ«jis (ilgstoši pÄ“tÄ«jis) V. Lindermans".

Vairāk faktu DrošÄ«bas policijas lÄ“mumā nav, taču ar trepju un kātu pÄ“tÄ«šanu veikalā un diviem braucieniem uz Kadagu un skatÄ«šanos uz žogu (to pat nefotografÄ“jot un nefilmÄ“jot) ir pieticis, lai tiktu pieņemts lÄ“mums par aizdomās turÄ“tā statusa piešÄ·iršanu V. Lindermanam un arÄ« viņa aizturÄ“šanu. Tiesa, atšÄ·irÄ«bā no abiem Krievijas pilsoņiem viņam apcietinājumu uz šo faktu pamata nav mÄ“Ä£ināts noteikt.

"Kā ar skrejlapām var iebiedēt sabiedrību?"

Pati DrošÄ«bas policija un arÄ« tās priekšnieks N. Mežviets, kā jau minÄ“ts, šajā gadÄ«jumā no jebkādiem komentāriem atsakās. ArÄ« aizdomās turÄ“to advokāti, kas ir iesnieguši prokuratÅ«rai iebildumus pret DrošÄ«bas policijas lÄ“mumiem, pagaidām plašÄkus komentārus nesniedz. Savukārt lietā iesaistÄ«tu tiesÄ«bu ekspertu viedokļi ir diezgan atšÄ·irÄ«gi.

KrimināltiesÄ«bu eksperts Andrejs Judins ir diplomātiski atturÄ«gs: "Personu var atzÄ«t par aizdomās turamo, ja ir iegÅ«ta informācija, kas norāda, ka, visticamāk, noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izdarÄ«ja persona. Ja šis pieņēmums apstiprinās, personai uzrāda apsÅ«dzÄ«bu un viņa kļūst par apsÅ«dzÄ“to. Domāju, ka, pieņemot šos lÄ“mumos, procesa virzÄ«tāja un lietas materiālos šÄda informācija ir. Ja man bÅ«tu jāraksta šie lÄ“mumi, es to darÄ«tu citādāk, precÄ«zāk norādot un raksturojot noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus. TomÄ“r man nav pamata uzskatÄ«t, ka pieņemtie lÄ“mumi ir nepareizi."

Advokāts Saulvedis Vārpiņš uz jautājumu, vai tas ir normāli, ka netiek pat mÄ“Ä£ināts minÄ“t, ar kādām konkrÄ“tām darbÄ«bām ir plānots veikt terora aktu un spiegošanu, atbild - tā vispār ir valstiska problÄ“ma: "Tā ir prakse. Tas nav nekas jauns. Pāris vārdos ir uzrakstÄ«ts, lai varÄ“tu vest uz tiesu par apcietinājuma piemÄ“rošanu. ReizÄ“m mašÄ«nā ved uz tiesu un apakšÄ pagrūž papÄ«ru par aizdomās turamo, jo apcietinājumu var piemÄ“rot tikai tam, kas atzÄ«ts par aizdomās turamo. Visus tas apmierina, un tas netiek mainÄ«ts, un pagaidām visas sÅ«dzÄ«bas par šo tÄ“mu tiek noraidÄ«tas."

Savukārt advokāts Dmitrijs Skačkovs izsaka lÄ«dzjÅ«tÄ«bu DrošÄ«bas policijai, kurai "bÅ«s grÅ«ti ar šÄda sastāva pierādÄ«šanu": "Kaut arÄ« šie puiši man nav ideoloÄ£iski tuvi, tomÄ“r man jāsaka, ka tas, ko viņi ir izdarÄ«juši, terorismam Krimināllikuma izpratnÄ“ neatbilst. Ir jāņem vÄ“rā, ka, inkriminÄ“jot terorismu, ir jāpierāda Ä«pašs nolÅ«ks, it Ä«paši situācijā, kad izmeklÄ“šana var mÄ“Ä£ināt inkriminÄ“t aizdomās turÄ“tajiem tikai pantā minÄ“tās "citādas darbÄ«bas", nevis to, kas pantā ir konkrÄ“ti norādÄ«ts. Proti, nolÅ«ku iebiedÄ“t sabiedrÄ«bu vai piespiest valsti - un arÄ« šÄda speciāla nolÅ«ka pierādÄ«šana ir diezgan problemātiska. Kā var divi politiski aktÄ«visti ar skrejlapām iebiedÄ“t sabiedrÄ«bu vai piespiest valsti, tas ir jautājums..."

Viņam gan svarÄ«gāk šÄ·ietot cits - "nejuridisks" aspekts: "Ja mÄ“s runājam par šÄ«s lietas sabiedriski politisko rezonansi, tad mÅ«su sabiedrÄ«bai nevajadzÄ“tu aiziet dubultmorālÄ“. Tad, kad trÄ«s meičas ielaužas svešÄ Ä«pašumā - kristiešu templÄ« Maskavā, tad tas, pÄ“c dažu mÅ«su liberāļu domām, nav nekas, bet paskatÄ«ties uz trepÄ“m veikalā ir baiss noziegums, kā izrādās..."

Jautājumi, uz kuriem atteicās atbildÄ“t DrošÄ«bas policija

1) DP šÄ«s personas atzinusi par aizdomās turÄ“tajām spiegošanā, kas saskaņā ar Krimināllikumu ir "neizpaužamu ziņu nodošana, kā arÄ« nolaupÄ«šana vai vākšana ārvalstu izlÅ«kdienestu uzdevumā, lai šÄ«s ziņas izmantotu pretÄ“ji Latvijas Republikas interesÄ“m". Paskaidrojiet - kādas tieši neizpaužamas ziņas varÄ“ja vākt persona, kas filmÄ“, kā citas personas iekļūst militārā bāzÄ“ ar kāpņu palÄ«dzÄ«bu? Paskaidrojiet - kāpÄ“c minÄ“tajos lÄ“mumos nav minÄ“ts nekas par to, ka šÄ« ziņu vākšana notikusi ārvalstu izlÅ«kdienestu uzdevumā?

2) DP atzinusi šÄ«s personas atzÄ«tas par aizdomās turÄ“tajām terorismā, kura sÄ«ks apraksts atrodams Krimināllikumā. Paskaidrojiet - kuras tieši no šÄ«m darbÄ«bām veica vai gatavojās veikt minÄ“tās personas? Paskaidrojiet - kāpÄ“c šÄ«s darbÄ«bas nav minÄ“tas minÄ“tajos lÄ“mumos?

3) V. Lindermans atzÄ«ts par lÄ«dzdalÄ«gu šajos noziedzÄ«gajos nodarÄ«jumos, jo uzturÄ“jies tirdzniecÄ«bas namā, kur apskatÄ«jis preces, tostarp trepes. Paskaidrojiet - kas tieši šajās darbÄ«bās liecina par lÄ«dzdalÄ«bu spiegošanā un terorismā? Paskaidrojiet - vai pastāv priekšmetu saraksts, ko Latvijas pilsoņiem nebÅ«tu vÄ“lams aplÅ«kot tirdzniecÄ«bas centros, lai viņus neturÄ“tu aizdomās par spiegošanas un terorisma atbalstÄ«šanu?

4) vienā no šiem lÄ“mumiem minÄ“ts, ka Krievijas pilsoņi iekļuvuši Ä€dažu bāzÄ“, kurai ar MK 27.06.2006. noteikumu Nr.508 Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzÄ«bas objektiem un šo aizsargjoslu platumu." 2.29. punktu noteikta aizsargjosla. Paskaidrojiet - kuras no aizliegtajām darbÄ«bām minÄ“tajā aizsargjoslā veica minÄ“tās personas?

5) AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 194. pants "Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprÄ«kojuma bojāšana" nosaka: "Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās - iesaka brÄ«dinājumu vai uzliek naudas sodu lÄ«dz septiņdesmit euro. Par militāro objektu aprÄ«kojuma bojāšanu - uzliek naudas sodu lÄ«dz divsimt astoņdesmit euro." Paskaidrojiet - kāpÄ“c DrošÄ«bas policija savos lÄ“mumos attiecÄ«bā uz minÄ“tajām personām ir ignorÄ“jusi šo pantu?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0