"LOSIS": ko RasnaÄs paveicis, lai Äekas maisi tÄ arÄ« paliktu neatvÄ“rti un to saturs - nezinÄms
PIETIEK · 06.09.2016. · Komentāri (24)Å…emot vÄ“rÄ tieslietu ministra Dzintara RasnaÄa paziņojumu, ka saistÄ«bÄ ar neslavas celšanu izdevumÄ LOSIS viņš vÄ“rsies tiesÄ«bsargÄšanas iestÄdÄ“s, Pietiek šodien pÄrpublicÄ“ vienu no interesantÄkajiem LOŠA rakstiem, - par RasnaÄa lomu "Äekas maisu" satura slÄ“pšanÄ no sabiedrÄ«bas.
Dzintars RasnaÄs pirmo reizi tika ievÄ“lÄ“ts SaeimÄ 1998. gadÄ un kopš šÄ« laika bijis pÄrstÄvÄ“ts visÄs sekojošajÄs SaeimÄs, izņemot periodu no 2002. gada lÄ«dz 2004. gadam un kopš 2014. gada, kad kļuva par tieslietu ministru. TÄdÄ“jÄdi viņš nav piedalÄ«jies debatÄ“s 90. gadu pirmajÄ pusÄ“, bet bijis klÄt svarÄ«gÄkajÄs debatÄ“s, kas notika SaeimÄ kopš 7. Saeimas ievÄ“lÄ“šanas.
1994. gadÄ tika pieņemts likums „Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu”. Tas radÄ«ja savdabÄ«gu desmit gadu ciklu, jo Saeima pie problÄ“mas atgriezÄs 2004. un 2014. gadÄ. Likums noteica uzglabÄt VDK aÄ£entu kartotÄ“kas un pÄrbaudÄ«t politiÄ·u un ierÄ“dņu sadarbÄ«bu ar VDK.
2000. gada 17. martÄ pieci TB/LNNK deputÄti iesniedza SaeimÄ likumprojektu “Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un Ärvalstnieku, kuri strÄdÄjuši bijušÄs PSRS speciÄlajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzÄ«šanÄs, reÄ£istrÄcijas un uzskaites kÄrtÄ«bas likums”, kas paredzÄ“ja, ka padomju specdienestu darbiniekiem pusgada laikÄ pÄ“c Ä«paša paziņojuma publicÄ“šanas avÄ«zÄ“ Latvijas VÄ“stnesis tiktu dotu iespÄ“ja brÄ«vprÄtÄ«gi atzÄ«ties sadarbÄ«bÄ ar VDK. Tie, kuru atbildÄ«ba nebÅ«tu pÄrÄk smaga, tiktu stimulÄ“ti atzÄ«ties ar solÄ«jumu viņu vÄrdus nepubliskot. Tiktu publiskoti arÄ« to aÄ£entu vÄrdi, kuri neizmantotu iespÄ“ju atzÄ«ties VisÄm publiskotajÄm personÄm desmit gadus bÅ«tu liegta iespÄ“ja “strÄdÄt par amatpersonÄm un ierÄ“dņiem, pedagogiem, advokÄtiem, bankÄs un «stratÄ“Ä£iskos saimniecÄ«bas objektos», drošÄ«bas dienestos.
TaÄu… „nacionÄli noskaņotais” Dz. RasnaÄs nebija starp pieciem likumprojekta iesniedzÄ“jiem un arÄ« debatÄ“s izvÄ“lÄ“jÄs nepiedalÄ«ties.
8. SaeimÄ Dz. RasnaÄs bija pÄrstÄvÄ“ts no 2004. gada 21. jÅ«lija, nomainot Eiropas ParlamentÄ ievÄ“lÄ“to Robertu ZÄ«li. LÄ«dz ar to viņš nevarÄ“ja piedalÄ«ties 2004. gada 19. maija balsojumÄ, kad Saeima lÄ“ma publiskot VDK aÄ£entu kartotÄ“kas, pieņemot attiecÄ«gos grozÄ«jumus VDK dokumentu likumÄ. KÄ zinÄms, Valsts prezidente V. VÄ«Ä·e – Freiberga izmantoja Satversmes 71. pantÄ paredzÄ“tÄs tiesÄ«bas un lielÄ steigÄ jau 21. maijÄ uzlika veto šim likumam. 27. maijÄ Saeima vÄ“l uz desmit gadiem pagarinÄja ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem un aÄ£entiem, tÄdÄ“jÄdi atliekot problÄ“mas risinÄšanu.
AtkÄrtoti likums tika izskatÄ«ts 2006. gada 7. jÅ«nijÄ. Dz. RasnaÄs nepiedalÄ«jÄs debatÄ“s, bet balsoja kÄ viens no 59 deputÄtiem par likuma pieņemšanu. TaÄu pÄ“c prezidentes veto, kas tika uzlikts 16. jÅ«nijÄ, Saeima pie jautÄjuma trešo reizi atgriezÄs 2006. gada 26. oktobrÄ«. KÄ rÄda Saeimas stenogramma, „nacionÄlis” Dz. RasnaÄs gan izpaudÄs ar starpsaucieniem no zÄles, bet debatÄ“s nepiedalÄ«jÄs.
Dz. RasnaÄs kÄ viens no 53 deputÄtiem balsoja par likumprojekta pieņemšanu, tomÄ“r tas tika pieņemts atšÄ·irÄ«gÄ redakcijÄ nekÄ 2006. gada. 6. jÅ«nijÄ, lÄ«dz ar to Valsts prezidentei radÄs iespÄ“ja atkal uzlikt veto, un to viņa arÄ« izdarÄ«ja 1.novembrÄ«. Bija diezgan skaidrs, ka aizejošÄs 8. Saeimas deputÄti – tostarp arÄ« Dz. RasnaÄs ar saviem „nacionÄlajiem” partijas biedriem – tÄ«šÄm radÄ«ja prezidentei šÄdu iespÄ“ju. TÄdÄ“jÄdi reizÄ“ ar 8. Saeimas pilnvaru beigÄm beidzÄs arÄ« paši nopietnÄkie mÄ“Ä£inÄjumi publiskot VDK aÄ£entu kartÄ«tes.
2014. gadÄ bija atkal pagÄjuši desmit gadi un Saeimai nÄcÄs atgriezties pie jautÄjuma vÄ“lreiz. 2014. gada 30. janvÄrÄ« NacionÄlÄs apvienÄ«bas deputÄti, tostarp Dz. RasnaÄs, balsoja pret VDK dokumentu likuma grozÄ«jumu pieņemšanu pirmajÄ lasÄ«jumÄ. Tas, kÄ var spriest no Saeimas debatÄ“m, pÄ“c „nacionÄlu” uzskatiem varÄ“ja novest pie aÄ£entu kartotÄ“ku publiskošanas – un tika darÄ«ts viss, lai to nepieļautu.
Interesanti ir balsojumi 2014. gada 3. aprÄ«lÄ«, kad grozÄ«jumus VDK dokumentu likumÄ izskatÄ«ja otrajÄ lasÄ«jumÄ. TrÄ«s Saeimas deputÄti ierosinÄja dot iespÄ“ju VDK aÄ£entiem atzÄ«ties lÄ«dz 2015. gadam, lÄ«dz ar ko viņu vÄrdi tiktu saglabÄti noslÄ“pumÄ. Dz. RasnaÄs bija viens no deputÄtiem, kas atbalstÄ«ja šo Saeimas noraidÄ«to priekšlikumu.
SavukÄrt 2014. gada 8.maijÄ deputÄts Dz. RasnaÄs ir balsojis par grozÄ«jumiem VDK dokumentu likumÄ, kas paredzÄ“ja izveidot VDK zinÄtniskÄs izpÄ“tes komisiju un lÄ«dz ar to atlikt VDK aÄ£entu kartotÄ“kas publiskošanu. Viņš nepiedalÄ«jÄs debatÄ“s un, pÄrstÄvot savu Saeimas frakciju un informÄ“jot radioklausÄ«tÄjus, pat nepieminÄ“ja šo likumu
Faktiski 2014. gada grozÄ«jumi arÄ« ar Dz. RasnaÄa atbalstu "aizvÄ“ra ciet" informÄcijas pieejamÄ«bu jeb robu, kas bija no 2011. gada 25. augusta lÄ«dz 2014. gada 22. maijam, kad ikvienai zinÄtniskajai institÅ«cijai bija tiesÄ«bas pieprasÄ«t no SAB TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra tÄ rÄ«cÄ«bÄ esošo VDK kartotÄ“ku izpÄ“tei.
VÄ“l labÄk šo lietu raksturo 2015. gada likumprojekts, ko izstrÄdÄja tÄ paša Dz. RasnaÄa vadÄ«tÄ Tieslietu ministrija un kas sarkastiski paredzÄ“ja, ka "VDK dokumentu zinÄtniskÄs izpÄ“tes rezultÄti ir ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija", tÄtad nedrÄ«kstÄ“tu publicÄ“t neko, ko jebkur atrod VDK dokumentu izpÄ“tes komisija.