Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties lielā projekta Nord Stream 2 noslÄ“guma posmam, ir manāmi vairāki sadursmju posmi informatÄ«vajā telpā. Dažādos medijos parādās informācija par Krievijas-Vācijas projekta patiesajiem iemesliem un tapšanas gaitu. KamÄ“r daļa sabiedrÄ«bas uzskata, ka projekts ir 100% Kremļa ietekmes instruments, tikmÄ“r citi metas apgalvot, ka tas ir tikai un vienÄ«gi ekonomiskos nolÅ«kos radÄ«ts instruments, kas palÄ«dzÄ“s Vācijai nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti.

Taču, lai kā arÄ« negribÄ“tos ticÄ“t labākajam no scenārijiem, fakti liecina par ko citu. Nerunājot tikai par to, ka Kremlis patiešÄm iegÅ«s lielāku kontroli pār Vācijas enerģētiku un tās politiku, Krievijas kontroles iespÄ“jas iestiepsies arÄ« citās ES valstÄ«s.

Neskatoties uz to, ka ES valstis savā bÅ«tÄ«bā ir suverÄ“nas un spÄ“jÄ«gas pieņemt lÄ“mumus, kas bÅ«s saistoši konkrÄ“tas valsts iedzÄ«votājiem, pastāv dažādi procesi, kas tomÄ“r ietekmÄ“ arÄ« citas valstis. Viens no šÄdiem jautājumiem ir Nord Stream 2 izbÅ«ve, jo tā ļauj Kremlim iesaistÄ«ties ne tikai Vācijas, bet arÄ« Eiropas lÄ«meņa enerģētikas politiskajos procesos, tādÄ“jādi gÅ«stot kaut vai mazu, bet tomÄ“r manāmu ietekmi uz dažādām ar enerģētikas jautājumiem saistÄ«tām jomām.

ArÄ« Kremļa propaganda jau sāk netieši norādÄ«t uz savu ietekmi un varas pastiprināšanos. Marta sākumā Kremļa melu aÄ£entÅ«ra Sputnik publicÄ“ja krievu politiskā analÄ«tiÄ·a Aleksandra Nosoviča (Александр Носович) viedokli, par to, ka Lietuvai nevajadzÄ“tu kritizÄ“t Nord Stream 2, jo tā savā ziņā saņem ekonomisku atbalstu no Vācijas. 

Viņš, atsaucoties uz  Lietuvas premjerministres Ingridas ŠimonÄ«tes sacÄ«to, ka Nord Stream 2 projekts ir saistÄ«ts ar Kremļa Ä£eopolitisko ietekmi Eiropā un dažu ES dalÄ«bvalstu atkarÄ«bu no Krievijas, apgalvo, ka tas ir smieklÄ«gi un Lietuva ar šÄdiem apgalvojumiem uzņemas pārāk daudz. Viņš skaidri liek noprast, ka Lietuvas ietekme uz ES ir smieklÄ«ga, savukārt Vācija ir cits jautājums. Viņš paskaidroja, ka premjerministres viedoklis tāpat neko nenozÄ«mÄ“ un tika izteikts, lai imitÄ“tu Lietuvas nozÄ«mÄ«gumu kopÄ“jā kontekstā, taču patiesÄ«bā Lietuva ir tik nesvarÄ«ga, ka tā nevar ietekmÄ“t nevienu no ES lÄ“mumiem, turklāt tā saņem ekonomisku atbalstu no Vācijas caur Eiropas fondiem, nevis otrādi, lÄ«dz ar to tai pat nav tiesÄ«bu neko kritizÄ“t.

A.Nosovičs netieši uzsver to, ka citas ES dalÄ«bvalstis nav tik ietekmÄ«gas kā Vācija, lÄ«dz ar to tiek tikpat netieši norādÄ«ts uz to, ka, Krievijai sadarbojoties ar Vāciju, augs arÄ« Krievijas Federācijas ietekme Eiropas lÄ«meņa enerģētikas jautājumos.

ŠÄdi un daudzi citi apgalvojumi visai skarbā manierÄ“ no Kremļa dezinformatoru puses izskan bieži. Taču Kremlis joprojām noliedz jebkādus centienus ietekmÄ“t ES politisko dienas kartÄ«bu vai stabilitāti. TomÄ“r notikumi, kas risinājās pirms dažiem gadiem, pierāda pretÄ“jo.

2009.gadā Krievija caur Ukrainu slÄ“dza visas gāzes piegādes Eiropai, kā rezultātā vairāk nekā ducis valstu palika bez apsildes iespÄ“jām decembra vidÅ«. Gāzes padeves pārtraukuma sekas atskanÄ“ja visā kontinentā. Dažām valstÄ«m, kurām ir ievÄ“rojamas gāzes rezerves, bija vieglāk pārdzÄ«vot ziemas aukstumu, taču citas valstis palika bez centrālās apkures un citiem resursiem, kuru pastāvÄ“šanai vitāli svarÄ«ga gāzes piegāde. Neskatoties uz to, ka Vācijai bija lielas gāzes rezerves, arÄ« Vācija piedzÄ«voja dažus smagus brīžus. Taču tā vien šÄ·iet, ka par to neviens vairs nerunā.

Dažu Eiropas valstu poliskais stÅ«rakmens nu ir nomainÄ«ts uz dubultstandartu principu. Vācijas politiskās varas instances tiecas tik pārliecinoši apgalvot, ka Krievijas Federācija negrasās pārtraukt vai samazināt gāzes piegādi, ka ar to Krievija negÅ«st nekādu ietekmi, jo tas ir tikai cauruļvads jÅ«ras gultnÄ“. Taču neviens nerunā par to, ka šis patiešÄm var bÅ«t ļoti spÄ“cÄ«gs ierocis Kremļa rokās.

Tāpat kā neviens negaidÄ«ja Krimas aneksiju vai militāru intervenci Gruzijā vai citus negaidÄ«tus „mÄ“s tā nekad nedarÄ«sim” gadÄ«jumus. AtšÄ·irÄ«ba tikai tāda, ka NordStream2 gadÄ«jumā necietÄ«s tikai Vācija vai tikai BerlÄ«ne, bet tiks negatÄ«vi ietekmÄ“ta liela daļa Eiropas. LÄ«dzÄ«gi kā psiholoÄ£iskajos testos par to, kurš no ļaunumiem ir jāizvÄ“las, ja labākas iespÄ“jas nav – nogalināt vienu cilvÄ“ku piecu cilvÄ“ku vietā? ŠÄ·iet, Vācija savu izvÄ“li ir izdarÄ«jusi un izvÄ“lÄ“jusies lielāko no ļaunumiem - glābt sevi (savu ekonomiku), citus pametot zem tanka.

Kas attiecas uz Lietuvu un tās ietekmes sfÄ“rām, A.Nosoviča apgalvojumi ir pat ļoti nevietā, jo Eiropas SavienÄ«ba ir 27 valstu savienÄ«ba, kuras darbÄ«bas tiek regulÄ“tas ar dažādiem likumiem, tai skaitā Lisabonas lÄ«gumu, kurā ir nostiprināts dalÄ«bvalstu vienlÄ«dzÄ«bas princips, kā arÄ« lojālas sadarbÄ«bas princips. 

Visas ES dalÄ«bvalstis veic iemaksas ES budžetā. DalÄ«bvalstu finanšu iemaksas ES budžetā tiek sadalÄ«tas taisnÄ«gi, atbilstoši lÄ«dzekļiem. Turklāt arÄ« Vācija ir tā, kas pārtiek no ES fondiem, par kuru lÄ«dzekļiem tiek attÄ«stÄ«ti dažādi projekti. Taču Kremļa dezinformatoru komandai nav pat svarÄ«gs fakts, ka atsevišÄ·i apgalvojumi ir neprecÄ«zi vai maldinoši, jo galvenais vÄ“stÄ«jums jau ir nodots – Vācija ir ietekmÄ«gākais spÄ“ks Eiropā, un Krievija šobrÄ«d ir viena no galvenajiem Vācijas veiksmes resursu pārvaldÄ«tājiem.  

Avoti:

https://lt.sputniknews.ru/radio/20210311/14654720/Nosovich-poluchaya-ot-Germanii-dengi-Litva-roet-yamu-Severnomu-potoku---2.html

https://www.nbcnews.com/id/wbna28515983

https://eur-lex.europa.eu/homepage.html

https://www.statista.com/statistics/316691/eu-budget-contributions-by-country/

https://ec.europa.eu/budget/euprojects/search-projects_en?keywords=&country=DE&nuts=All&postal_code=&programme_name=All&budget_contribution=All&timeframe_start=All&timeframe_end=All&highlights=1&op=Apply&hash=36303462323063313466353637

Novērtē šo rakstu:

0
0