Iesaki rakstu:

ValdÄ«bas aprindās turpinās „Prudentia tradÄ«cijas”: aizdomÄ«gas slepenÄ«bas plÄ«vurs skar faktiski visu, kas saistÄ«ts ar Māra Kučinska valdÄ«bas šÄ gada februāra lÄ“mumu piesaistÄ«t jaunu konsultantu Nacionālo noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“juma izstrādes procesam. Jaunais konsultants ir saistÄ«bā ar vairākiem pÄ“tÄ«jumiem pÄ“dÄ“jā laikā minÄ“tā, vietÄ“jiem Ä«pašniekiem piederošÄ auditorfirma Deloitte Latvia, un arÄ« šoreiz pirmo sadarbÄ«bas augļu kvalitāte ir apšaubāma.

Aptauja par atmazgāšanas tipoloÄ£iju bibliotÄ“ku

ŠÄ gada marta sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem izsÅ«tÄ«ja apjomÄ«gu aptaujas lapu, kas saskaņā ar paša VID skaidrojumu bija paredzÄ“ta, lai „sniegtu ieskatu par JÅ«su kā NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas (NILLTFN) likuma subjekta darbÄ«bu”.

Daudziem saņēmÄ“jiem aptaujas lapa izraisÄ«ja neizpratni – un ne tikai tās apjoma un sarežģītÄ«bas dēļ, bet arÄ« tāpÄ“c, ka daudzi jautājumi acÄ«mredzami Ä«sti neattiecās uz mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem un, pÄ“c visa spriežot, bija vienkārši pārkopÄ“ti no kādas citas – banku jomas uzņēmumiem domātas anketas.

Cita starpā mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem tika pat pieprasÄ«ts „uzskaitÄ«t zināmās naudas atmazgāšanas tipoloÄ£ijas, kā arÄ« sniegt aprakstu tām”, aprakstÄ«t, „kādas ir izplatÄ«tākās produkta/pakalpojuma izmantošanas iespÄ“jas shÄ“mās ar mÄ“rÄ·i izvairÄ«ties no nodokļu nomaksas vai krāpnieciskā shÄ“mā”, un paziņot, „vai uzturiet naudas atmazgāšanas tipoloÄ£iju bibliotÄ“ku”.

Ä»oti Ä«patna bija VID vadÄ«bas nostāja, šai anketai parādoties medijos. Tā dažādos veidos mÄ“Ä£ināja norobežoties no šÄ«s aptaujas anketas, vien skaidrojot, ka šÄ«s anketas esot vajadzÄ«gas, „lai sagatavotu Nacionālo noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumu, izstrādātu pasākumu plānu šo risku mazināšanai un sniegtu informāciju Eiropas Padomes atbildÄ«gajai komitejai, kas veic šo risku novÄ“rtÄ“šanu Eiropā kopumā”.

Taču VID ar šÄ«s konkrÄ“tās anketas pasÅ«tÄ«šanu neesot nekāda sakara, - dienests darbojoties vien kā tās izplatÄ«tājs. „VID ir tās izsÅ«tÄ«jis uzraugāmajiem NoziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas likuma subjektiem. Valsts ieņēmumu dienests nav lÄ«guma slÄ“dzÄ“js no valsts puses,” skan VID skaidrojums par tā izsÅ«tÄ«tajām aptaujas lapām. VID Ä£enerāldirektore Ilze CÄ«rule ignorÄ“ jautājumu, vai šo anketu uzskata par kvalitatÄ«vu, adekvātu un piemÄ“rotu nosÅ«tÄ«šanai aizpildÄ«šanai mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem.

Pusslepenais valdības rīkojums

Bet kur tad šÄ« aptaujas lapa radusies? PÄ“c ilgākas tincināšanas VID vadÄ«ba atklāj, ka šÄ gada 14. februārÄ« esot pieņemts Ministru kabineta rÄ«kojums, kas Finanšu ministrijai noteicis izveidot augsta lÄ«meņa projekta vadÄ«bas grupu šÄ«s pašas ministrijas vadÄ«bā. Tieši šai sakarā radÄ«ta arÄ« Ä«patnā aptaujas lapa.

Kā izrādās, runa ir par Ministru kabineta rÄ«kojumu Nr. 93 ar nosaukumu „Par Nacionālo noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumu”. Taču sabiedrÄ«bai šis rÄ«kojums nekādu skaidrÄ«bu par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izlietojumu nesniedz – četri pirmie rÄ«kojuma punkti ir pasludināti par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju un lÄ«dz ar to no sabiedrÄ«bas ir slÄ“pti.

Savukārt no tālākajiem valdÄ«bas daļēji slepenā rÄ«kojuma punktiem izriet, ka jau deviņas dienas pirms rÄ«kojuma pieņemšanas esot notikusi lÄ«guma parakstÄ«šana starp NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas novÄ“ršanas dienestu un no sabiedrÄ«bas noslÄ“ptu „konsultantu”.

Šis nezināmā veidā atrastais konsultants ar nezināmu atlÄ«dzÄ«bu tad arÄ« iecelts par faktiski galveno atbildÄ«go, izstrādājot „Nacionālo noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumu un pasākumu plānu noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku mazināšanai”.

Premjers izvairās no atbildības

Ministru prezidenta M. Kučinska preses pārstāvis Andrejs Vaivars premjera vārdā atsakās atbildÄ“t uz Dienas jautājumu - kāpÄ“c informācijai par jauna valdÄ«bas konsultanta piesaisti un tā finansÄ“jumu ir noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss un kas tieši šajā informācijā viņa vadÄ«tajam Ministru kabinetam ir slÄ“pjams no sabiedrÄ«bas.

Tā vietā premjera vārdā tiek norādÄ«ts uz to, ka „šajā gadÄ«jumā dokumenta autors ir Finanšu ministrija, kas tad arÄ« ir uzskatÄ«jusi, ka attiecÄ«gajam dokumentam ir piemÄ“rojams ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss”. TāpÄ“c premjera ieskatā jāvÄ“ršas Finanšu ministrijā – „šajā gadÄ«jumā tas nav jautājums Ministru prezidentam”.

T finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzdotos jautājumus šai sakarā ignorÄ“, savukārt ministrijas oficiālā atbilde uz jautājumu, kādu tieši iemeslu dēļ informācija par kārtÄ“jā konsultanta piesaistÄ«šanu un finansÄ“šanu ir slÄ“pjami no sabiedrÄ«bas, ir: „Jautājuma virzÄ«bas procedÅ«ras un informācijas pieejamÄ«bas statuss tika noteikti atbilstoši rÄ«kojumā ietvertajai informācijai.”

SlÄ“ptais konsultants – auditors Deloitte Latvia

Tikai pÄ“c rakstiska informācijas pieprasÄ«juma Finanšu ministrija atklāj valdÄ«bas rÄ«kojumā slÄ“pto konsultantu – kā izrādās, aptaujas lapu izstrādājusi SIA Deloitte Latvia, kas „sniedz atbalstu Nacionālā noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumā”.

Tas, kādā veidā izvÄ“lÄ“ts tieši šis uzņēmums un cik izmaksā „atbalsta sniegšanas” pakalpojumi, gan tā arÄ« paliek slÄ“pts. „Konsultanta piesaistes un finansÄ“šanas nosacÄ«jumi ir noteikti rÄ«kojuma Nr.93 1.-4.punktā, kam ir noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss,” paziņo Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Papildus tam, ka nav noticis publisks pakalpojumu iepirkuma process, šaubu Ä“nu par konsultanta iesaistes procesu met arÄ« fakts, ka gan VID, gan Finanšu ministrija savās atbildÄ“s lielā vienprātÄ«bā kā datumu, kad esot pieņemts Ministru kabineta rÄ«kojums, min šÄ gada 14. februāri – dienu pirms lÄ«guma parakstÄ«šanas ar konsultantu. Taču oficiālajās datu bāzÄ“s minÄ“ts pavisam cits datums – 24. februāris.

 

Deloitte – jaunā Prudentia?

Kā rāda Lursoft dati, neraugoties uz „starptautisko” nosaukumu, SIA Deloitte Latvia patiesÄ«bā gandrÄ«z pilnÄ«bā pieder vietÄ“jiem Ä«pašniekiem: auditorfirmas lielākais Ä«pašnieks ar 60% kapitāldaļu ir valdes loceklis Igors Rodins, prokÅ«ristam, kādreizÄ“jam Parex bankas viceprezidentam Robertam StuÄ£im pieder nepilni 15% kapitāldaļu, bet trešajai lielajai lÄ«dzÄ«pašniecei KristÄ«nei Jarvei – gandrÄ«z 20%.

Uzņēmuma saimnieki nevÄ“las izteikties ne par šo, ne arÄ« par citiem pÄ“dÄ“jā laika valsts un pašvaldÄ«bas struktÅ«ru pasÅ«tÄ«jumiem, - kaut publiski pieejami dati rāda, ka pÄ“dÄ“jā laikā Deloitte Latvia šajā jomā ir veicies ja ne ar produktu atzÄ«tu kvalitāti un uzņēmuma piesaistÄ«šanas procesa caurspÄ«dÄ«gumu, tad noteikti ar „skaļiem” klientiem un aizdomu Ä“nu saistÄ«bā ar iepirkumiem. Faktiski uzņēmums sācis ieņemt iepriekšÄ“jo valdÄ«bu „galma konsultanta” Prudentia vietu.

Medijos pÄ“dÄ“jā laikā plašÄk pieminÄ“ts RÄ«gas pašvaldÄ«bas aÄ£entÅ«ras RÄ«gas gaisma pilsÄ“tas apgaismojuma attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas izstrādes 285 000 eiro vÄ“rtais iepirkums, kurā kā vienÄ«gais pretendents pirms gada uzvarÄ“ja Deloitte Latvia, bet kura ietvaros radÄ«tais produkts sabiedrÄ«bai netiek atklāts.

ŠÄ gada marta beigās ar nokavÄ“šanos Valsts ieņēmumu dienests ir no Deloitte Latvia pieņēmis „VID darbÄ«bas efektivitātes novÄ“rtÄ“šanas sistÄ“mu”, ko auditorkompānija pÄ“rn bija apņēmusies izstrādāt par 132 tÅ«kstošiem eiro, un pašlaik notiek saņemtā produkta izvÄ“rtÄ“šana. „PÄ“c tam, kad VID bÅ«s pieņēmis un izvÄ“rtÄ“jis visus deviņus nodevumus, tiesÄ«bu aktos noteiktajā kārtÄ«bā un apjomā mÄ“s nodrošināsim iespÄ“ju ar tiem iepazÄ«ties,” skaidro VID.

Šogad Deloitte Latvia ir tikusi arÄ« pie AS Latvijas valsts meži pasÅ«tÄ«juma „Apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa analÄ«ze” par summu lÄ«dz 42 tÅ«kstošiem eiro un pie daudz apjomÄ«gāka kumosa no AS Latvijas Valsts ceļi – iepirkuma „Publiskās un privātās partnerÄ«bas iepirkuma procedÅ«ras veikšanas nodrošināšana valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” Ä«stenošanai” par 935 000 eiro lÄ«gumcenu.

Savukārt vÄ“l viens no sabiedrÄ«bas slÄ“pts iepirkums, kurā atkal figurÄ“ tieši šis uzņēmums, ir saistÄ«ts ar Ekonomikas ministrijas pasÅ«tÄ«jumu Deloitte Latvia izvÄ“rtÄ“t iespÄ“jamos scenārijus saistÄ«bā ar gāzes pārvades un uzglabāšanas sistÄ“mas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju iegādāšanos vai neiegādāšanos.

Ne oficiālajā „Informācijā par Ekonomikas ministrijas veiktajām iepirkuma procedÅ«rām un noslÄ“gtajiem iepirkuma lÄ«gumiem 2016. gadā”, ne Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja mājas lapā nekādas ziņas par šÄdu iepirkumu nav sniegtas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.