Iesaki rakstu:

Tikko ar lielu pompu tika pieteikta jaunā "Rail Baltica" projekta ietvaros ieplānotā RÄ«gas centrālās pasažieru stacijas pārbÅ«ve. Projekts ir gana liels un interesants, taču neticami dārgs. TāpÄ“c ik pa brÄ«dim izskan šaubas, vai mÅ«su valsts ekonomika to spÄ“s izturÄ“t.

Šaubas parasti tiek kliedÄ“tas ar apgalvojumu, ka 85% finansÄ“juma taču nāks no Eiropas SavienÄ«bas fondiem un grÄ“ks bÅ«tu šÄdu naudu nepaņemt. Diemžēl pÄ“dÄ“jā informācija liecina, ka skeptiÄ·os vÄ“rts ieklausÄ«ties, jo arÄ« par finansÄ“jumu ir vairāk bažu un jautājumu, nekā atbilžu. PadalÄ«šos ļoti elementāros aprÄ“Ä·inos, ko ikviens viegli var pārbaudÄ«t.

Tātad konkursā par stacijas būvprojekta izstrādi un būvdarbiem uzvarēja personu apvienība "Besix ReRe Group". Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 430 538 203 EUR (bez pievienotās vērtības nodokļa). 29. maijā projekta ieviesējs Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ar "Besix ReRe Group" noslēdza līgumu par būvprojekta izstrādi un būvdarbiem.

Savulaik jau notika šÄds arhitektÅ«ras konkurss, un toreiz uzvarÄ“tājs "PLH Arkitekter" sadarbÄ«bā ar "COWI" (Dānija) aprÄ“Ä·ināja, ka projekts izmaksās 200 miljonus EUR. Tagad konkursa rezultātā summa ir izaugusi lÄ«dz 430,5 miljoniem EUR.

Tas pats par sevi ir trauksmes signāls – pieaugums par 230 miljoniem eiro! Vairāk nekā dubulti! Satiksmes ministrijai vajadzÄ“tu sākt skaidrot, kā kaut kas tāds sanācis - tie vairs nav pat leÄ£endārie 20 procenti. Taču skan tikai fanfaras.

IespÄ“jams, ka sabiedrÄ«bā un medijos valda pārliecÄ«ba, ka vairāk nekā divas reizes lielāko sadārdzinājumu apmaksās Eiropa. Taču pieejamā informācija liecina, ka tā vis nebÅ«s un 230,5 miljoni eiro „kaut kur” ir jāatrod.

Jā, taisnÄ«ba, Eiropas Komisija varÄ“tu piekrist finansÄ“juma novirzÄ«šanai no nerealizÄ“tiem Eiropas fondu projektiem, piemÄ“ram, no bÄ“dÄ«gi slavenā "kapu tramvaja" un arÄ« no dzelzceļa elektrifikācijas projekta Ä«stenošanas mazākā apjomā, nekā sākotnÄ“ji bija paredzÄ“ts.

ŠÄdā veidā, kā liecina neoficiāla informācija, varÄ“tu dabÅ«t vÄ“l 90 miljonus eiro Eiropas naudas. ArÄ« šeit no valsts budžeta bÅ«s jāpiemaksā 15% no summas, bet okei – šos padsmit miljonus kaut kur jau varÄ“tu sameklÄ“t.

Taču lielo problÄ“mu tas neatrisina! Papildus nepieciešamÄ«bai atrast padsmit miljonus, ko pielikt klāt Eiropas 90 miljoniem, lÄ«guma Ä«stenošanai pietrÅ«kst vÄ“l aptuveni 140 miljoni eiro (bez PVN).

Tas skaidri nozÄ«mÄ“ – valsts budžetā tādas summas nav, un lÄ«gums ir noslÄ“gts par naudu, kuras nemaz nav. Saprotams, ka tā tiks atrasta 2020. gada valsts budžetā, kā jau lÄ«dzÄ«gos gadÄ«jumos tika atrasti lÄ«dzekļi "Parex" pārņemšanai, "Air Baltic" glābšanai, bezcerÄ«gam galvojumam "Liepājas metalurgam". Nauda atradÄ«sies, bet kur? Vai tiešÄm skolotāji un medmāsas „sametÄ«s” 140 miljonus eiro?