Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, kādreizÄ“jā Ministru prezidenta Valda Dombrovska un viņa bijušÄs juridiskās padomnieces Sandras Bukanes Ä£imeņu kopÄ“jais nekustamā Ä«pašuma bizness vÄ“l joprojām ir atkarÄ«gs no naudas atmazgāšanas lietā par vainÄ«gu atzÄ«tās Rietumu bankas: lai gan šim zaudÄ“jumus nesošajam biznesam izsniegtā kredÄ«ta – plašÄk pazÄ«stama kā valdÄ«bas slepenā „3.a kredÄ«tportfeļa” – atdošanas termiņš beidzās jau 2017. gadā, banka ir nākusi pretÄ« tagadÄ“jam eirokomisāram un noslÄ“gusi jaunu aizdevuma lÄ«gumu.

Tieši Rietumu banka bija tā, kas faktiski savulaik paglāba premjera Ä£imenes nekustamo Ä«pašumu biznesu no bankrota, pārņemot no valstiskās HipotÄ“ku bankas speciāli izveidoto „3.a kredÄ«tportfeli”, kurā tika paslÄ“pti Dombrovska Ä£imenes neveiksmÄ«gā biznesa kredÄ«ti.

Jau 2011. gadā Pietiek informÄ“ja, ka Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Bukanes Ä£imeņu kopÄ«gais nekustamā Ä«pašuma bizness pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados bija saņēmis Ä«paši iejÅ«tÄ«gu attieksmi no valstij piederošÄs Latvijas HipotÄ“ku un zemes banka.

Valsts banka Dombrovska sievai Ä€rijai un Bukanes vÄ«ram Indulim oficiāli uz pusÄ“m piederošajai SIA Land Development bija Ä¼Ävusi kopš 2008. gada nemaksāt milzÄ«gā, 1,15 miljonu latu lielā kredÄ«ta pamatsummu, liecināja Lursoft datubāzÄ“ pieejamie šÄ«s firmas gada pārskati.

ToreizÄ“jā premjera sievai un padomnieces vÄ«ram uz pusÄ“m piederošÄ firma kopš 2008. gada nebija maksājusi vairāk nekā miljonu latu lielā Latvijas HipotÄ“ku un zemes bankas izsniegtā kredÄ«ta pamatsummu. Tā kopš 2008. gada 31. decembra nebija samazinājusies ne par latu un 2010. gada 31. decembrÄ« bija 1,15 miljoni latu.

PÄ“dÄ“jos divos gados Land Development bija sācis dzÄ“st vienÄ«gi otra – mazākā HipotÄ“ku bankā Å†emtā kredÄ«ta pamatsummu, kura pirmos trÄ«s gadus tāpat nebija tikusi atmaksāta.

HipotÄ“ku un zemes banka bija spÄ“rusi vÄ“l vienu soli pretÄ« Land Development un pagarinājusi gan viena, gan otra kredÄ«ta atmaksas termiņu. Mazākajam kredÄ«tam atmaksas datums sākotnÄ“ji bija 2009. gada 10. septembris, bet lielākajam – 2010. gada 10. marts. Taču tad abu kredÄ«tu atmaksa tika atlikta lÄ«dz 2013. gada 10. martam.

Pats Dombrovskis apgalvoja – viņš nesaskatot, ka atrodas interešu konfliktā, kā valdÄ«bas vadÄ«tājs piedaloties lÄ“mumu pieņemšanā attiecÄ«bā uz Latvijas HipotÄ“ku un zemes bankas nākotni.

„AttiecÄ«bā uz HipotÄ“ku banku - par to pamatā ir strādājusi Finanšu ministrija, un arÄ« šie lÄ“mumi ir gala rezultātā pieņemti lielā mÄ“rā atbilstoši Finanšu ministrijas uzstādÄ«jumiem. šie lÄ“mumi nekādā veidā, nevarÄ“tu teikt, ka kaut ko tieši ietekmÄ“tu – biznesu vai kaut ko tamlÄ«dzÄ«gu. Tie ir daudz globālāki lÄ“mumi, saistÄ«ti ar pavisam citiem procesiem. Tās, pirmkārt, nav manas saistÄ«bas, otrkārt, neviens valdÄ«bas lÄ“mums nav kaut kādā veidā tieši šÄ«s kredÄ«tsaistÄ«bas ietekmÄ“jis,” Pietiek apgalvoja atbildÄ“ja Dombrovskis."

PÄ“cāk Dombrovska Ä£imenes uzņēmums vÄ“l no valstij piederošÄs HipotÄ“ku bankas saņēma kredÄ«ta atmaksas pagarinājumu lÄ«dz pat 2017. gadam.

Taču, HipotÄ“ku bankai nonākot kraha priekšÄ un valdÄ«bai nolemjot to reorganizÄ“t, kļuva skaidrs, ka, nonākot kādas citas, caurspÄ«dÄ«gāk vadÄ«tas valstiskas struktÅ«ras pārziņā, Dombrovsku neveiksmÄ«gais bizness var bankrotÄ“t, aiznesot lÄ«dzi visus Ä£imenes ieguldÄ«jumus. Dombrovskis uzņēmumā bija ieguldÄ«jis faktiski visus savus ietaupÄ«jumus, - kopā Dombrovsku Ä£imene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tÅ«kstošus eiro.

Rezultātā ar valdÄ«bas atbalstu tika Ä«stenota Finanšu ministrijā izstrādāta shÄ“ma - iedalÄ«t atsevišÄ·Ä paketÄ“ dažus nekustamo Ä«pašumu attÄ«stÄ«tāju kredÄ«tus un tos ar ievÄ“rojamu atlaidi (kura tika rÅ«pÄ«gi slÄ“pta tāpat kā paketes izmÄ“ri) nodot Rietumu bankai, kuru ar Bukani saistÄ«ja senas partnerattiecÄ«bas.

Rezultātā, pÄ“c aptuvenām aplÄ“sÄ“m, valsts zaudÄ“jumi saistÄ«bā ar šo Ä«pašo attieksmi pret Dombrovsku Ä£imenes biznesu varÄ“ja bÅ«t ap pusmiljonu eiro, Rietumu banka guva iespÄ“ju paklusām "piedot" Ä£imenei bÅ«tisku tās parādu daļu, par to nevienam neatskaitoties, savukārt Dombrovskis nonāca tiešÄ finansiālā atkarÄ«bā no tās saimnieku - Esterkinu Ä£imenes labvÄ“lÄ«bas.

Pats Dombrovskis šo faktu publiskošanu dÄ“vÄ“ja par "melnā PR kampaņu", bet atklāt patiesu informāciju par šiem darÄ«jumiem nevÄ“lÄ“jās.

Šopavasar kļuva zināms, ka Bukanes saites ar Rietumu banku šo „darÄ«jumu” veikšanas laikā ir kļuvušas vÄ“l ciešÄkas, nekā tas bija zināms iepriekš. Kā rāda Valsts ieņēmumu publiskās datu bāzes informācija, ne vÄ“lāk kā 2014. gadā Bukane bija kļuvusi par šÄ«s pašas Rietumu bankas akcionāri.

Amatpersonas deklarācijā par šo gadu viņa uzrādÄ«jusi bankas akcijas 63 000 eiro nominālvÄ“rtÄ«bā. ŠÄ«s akcijas Bukane, spriežot pÄ“c deklarācijas, bija iegādājusies par 154 800 eiro. Jau tai pašÄ 2014. gadā tās viņai bija atnesušas 7200 eiro dividendes.

Savukārt tas, kā tieši Rietumu banka rÄ«kojās ar Dombrovsku Ä£imenes biznesa kredÄ«tiem, atklājies tagad. Land Development gada pārskatos vairs nav norādÄ«ts, kam tieši Dombrovsku un Bukanu Ä£imeņu uzņēmums šÄ gada sākumā ir bijis parādā 1,785 miljonus eiro.

TomÄ“r Valsts vienotā datorizÄ“tā zemesgrāmata atklāj, ka Rietumu banka ir vÄ“lreiz nākusi pretÄ« eirokomisāra Ä£imenei un 2017. gada 31. martā noslÄ“gusi aizdevuma lÄ«gumu jaunā reakcijā. Bukane gan šo lÄ«gumu Pietiek komentÄ“t nevÄ“lÄ“jās.

RÄ«t Pietiek ekskluzÄ«vi publicÄ“s nodaļu no jaunā romāna „Nauda”, kurā aprakstÄ«tas „viscaur izdomātā” grāmatas varoņa – eirosekretāra Valda Bebrovska neafišÄ“tās attiecÄ«bas ar „tikpat izdomātās” Austrumu bankas Ä«pašniekiem Arkādiju Zaharenko un LeonÄ«du Eserkinu. IespÄ“jams, kādam lasÄ«tājam šÄ« nodaļa sniegs lielāku skaidrÄ«bu par Rietumu bankas pretimnākšanu Valda Dombrovska zaudÄ“jumus nesošajam Ä£imenes biznesam.

Novērtē šo rakstu:

0
0