"Rietumu banka" vÄ“lreiz paglÄbusi "VienotÄ«bas" Dombrovska nekustamo Ä«paÅ¡umu biznesu
PIETIEK · 23.05.2019. · Komentāri (0)IzrÄdÄs, kÄdreizÄ“jÄ Ministru prezidenta Valda Dombrovska un viņa bijušÄs juridiskÄs padomnieces Sandras Bukanes Ä£imeņu kopÄ“jais nekustamÄ Ä«pašuma bizness vÄ“l joprojÄm ir atkarÄ«gs no naudas atmazgÄšanas lietÄ par vainÄ«gu atzÄ«tÄs Rietumu bankas: lai gan šim zaudÄ“jumus nesošajam biznesam izsniegtÄ kredÄ«ta – plašÄk pazÄ«stama kÄ valdÄ«bas slepenÄ „3.a kredÄ«tportfeļa” – atdošanas termiņš beidzÄs jau 2017. gadÄ, banka ir nÄkusi pretÄ« tagadÄ“jam eirokomisÄram un noslÄ“gusi jaunu aizdevuma lÄ«gumu.
Tieši Rietumu banka bija tÄ, kas faktiski savulaik paglÄba premjera Ä£imenes nekustamo Ä«pašumu biznesu no bankrota, pÄrņemot no valstiskÄs HipotÄ“ku bankas speciÄli izveidoto „3.a kredÄ«tportfeli”, kurÄ tika paslÄ“pti Dombrovska Ä£imenes neveiksmÄ«gÄ biznesa kredÄ«ti.
Jau 2011. gadÄ Pietiek informÄ“ja, ka Dombrovska un viņa juridiskÄs padomnieces Bukanes Ä£imeņu kopÄ«gais nekustamÄ Ä«pašuma bizness pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados bija saņēmis Ä«paši iejÅ«tÄ«gu attieksmi no valstij piederošÄs Latvijas HipotÄ“ku un zemes banka.
Valsts banka Dombrovska sievai Ä€rijai un Bukanes vÄ«ram Indulim oficiÄli uz pusÄ“m piederošajai SIA Land Development bija ļÄvusi kopš 2008. gada nemaksÄt milzÄ«gÄ, 1,15 miljonu latu lielÄ kredÄ«ta pamatsummu, liecinÄja Lursoft datubÄzÄ“ pieejamie šÄ«s firmas gada pÄrskati.
ToreizÄ“jÄ premjera sievai un padomnieces vÄ«ram uz pusÄ“m piederošÄ firma kopš 2008. gada nebija maksÄjusi vairÄk nekÄ miljonu latu lielÄ Latvijas HipotÄ“ku un zemes bankas izsniegtÄ kredÄ«ta pamatsummu. TÄ kopš 2008. gada 31. decembra nebija samazinÄjusies ne par latu un 2010. gada 31. decembrÄ« bija 1,15 miljoni latu.
PÄ“dÄ“jos divos gados Land Development bija sÄcis dzÄ“st vienÄ«gi otra – mazÄkÄ HipotÄ“ku bankÄ Å†emtÄ kredÄ«ta pamatsummu, kura pirmos trÄ«s gadus tÄpat nebija tikusi atmaksÄta.
HipotÄ“ku un zemes banka bija spÄ“rusi vÄ“l vienu soli pretÄ« Land Development un pagarinÄjusi gan viena, gan otra kredÄ«ta atmaksas termiņu. MazÄkajam kredÄ«tam atmaksas datums sÄkotnÄ“ji bija 2009. gada 10. septembris, bet lielÄkajam – 2010. gada 10. marts. TaÄu tad abu kredÄ«tu atmaksa tika atlikta lÄ«dz 2013. gada 10. martam.
Pats Dombrovskis apgalvoja – viņš nesaskatot, ka atrodas interešu konfliktÄ, kÄ valdÄ«bas vadÄ«tÄjs piedaloties lÄ“mumu pieņemšanÄ attiecÄ«bÄ uz Latvijas HipotÄ“ku un zemes bankas nÄkotni.
„AttiecÄ«bÄ uz HipotÄ“ku banku - par to pamatÄ ir strÄdÄjusi Finanšu ministrija, un arÄ« šie lÄ“mumi ir gala rezultÄtÄ pieņemti lielÄ mÄ“rÄ atbilstoši Finanšu ministrijas uzstÄdÄ«jumiem. šie lÄ“mumi nekÄdÄ veidÄ, nevarÄ“tu teikt, ka kaut ko tieši ietekmÄ“tu – biznesu vai kaut ko tamlÄ«dzÄ«gu. Tie ir daudz globÄlÄki lÄ“mumi, saistÄ«ti ar pavisam citiem procesiem. TÄs, pirmkÄrt, nav manas saistÄ«bas, otrkÄrt, neviens valdÄ«bas lÄ“mums nav kaut kÄdÄ veidÄ tieši šÄ«s kredÄ«tsaistÄ«bas ietekmÄ“jis,” Pietiek apgalvoja atbildÄ“ja Dombrovskis."
PÄ“cÄk Dombrovska Ä£imenes uzņēmums vÄ“l no valstij piederošÄs HipotÄ“ku bankas saņēma kredÄ«ta atmaksas pagarinÄjumu lÄ«dz pat 2017. gadam.
TaÄu, HipotÄ“ku bankai nonÄkot kraha priekšÄ un valdÄ«bai nolemjot to reorganizÄ“t, kļuva skaidrs, ka, nonÄkot kÄdas citas, caurspÄ«dÄ«gÄk vadÄ«tas valstiskas struktÅ«ras pÄrziņÄ, Dombrovsku neveiksmÄ«gais bizness var bankrotÄ“t, aiznesot lÄ«dzi visus Ä£imenes ieguldÄ«jumus. Dombrovskis uzņēmumÄ bija ieguldÄ«jis faktiski visus savus ietaupÄ«jumus, - kopÄ Dombrovsku Ä£imene savam uzņēmumam aizdevusi vairÄk nekÄ 340 tÅ«kstošus eiro.
RezultÄtÄ ar valdÄ«bas atbalstu tika Ä«stenota Finanšu ministrijÄ izstrÄdÄta shÄ“ma - iedalÄ«t atsevišÄ·Ä paketÄ“ dažus nekustamo Ä«pašumu attÄ«stÄ«tÄju kredÄ«tus un tos ar ievÄ“rojamu atlaidi (kura tika rÅ«pÄ«gi slÄ“pta tÄpat kÄ paketes izmÄ“ri) nodot Rietumu bankai, kuru ar Bukani saistÄ«ja senas partnerattiecÄ«bas.
RezultÄtÄ, pÄ“c aptuvenÄm aplÄ“sÄ“m, valsts zaudÄ“jumi saistÄ«bÄ ar šo Ä«pašo attieksmi pret Dombrovsku Ä£imenes biznesu varÄ“ja bÅ«t ap pusmiljonu eiro, Rietumu banka guva iespÄ“ju paklusÄm "piedot" Ä£imenei bÅ«tisku tÄs parÄdu daļu, par to nevienam neatskaitoties, savukÄrt Dombrovskis nonÄca tiešÄ finansiÄlÄ atkarÄ«bÄ no tÄs saimnieku - Esterkinu Ä£imenes labvÄ“lÄ«bas.
Pats Dombrovskis šo faktu publiskošanu dÄ“vÄ“ja par "melnÄ PR kampaņu", bet atklÄt patiesu informÄciju par šiem darÄ«jumiem nevÄ“lÄ“jÄs.
Šopavasar kļuva zinÄms, ka Bukanes saites ar Rietumu banku šo „darÄ«jumu” veikšanas laikÄ ir kļuvušas vÄ“l ciešÄkas, nekÄ tas bija zinÄms iepriekš. KÄ rÄda Valsts ieņēmumu publiskÄs datu bÄzes informÄcija, ne vÄ“lÄk kÄ 2014. gadÄ Bukane bija kļuvusi par šÄ«s pašas Rietumu bankas akcionÄri.
Amatpersonas deklarÄcijÄ par šo gadu viņa uzrÄdÄ«jusi bankas akcijas 63 000 eiro nominÄlvÄ“rtÄ«bÄ. ŠÄ«s akcijas Bukane, spriežot pÄ“c deklarÄcijas, bija iegÄdÄjusies par 154 800 eiro. Jau tai pašÄ 2014. gadÄ tÄs viņai bija atnesušas 7200 eiro dividendes.
SavukÄrt tas, kÄ tieši Rietumu banka rÄ«kojÄs ar Dombrovsku Ä£imenes biznesa kredÄ«tiem, atklÄjies tagad. Land Development gada pÄrskatos vairs nav norÄdÄ«ts, kam tieši Dombrovsku un Bukanu Ä£imeņu uzņēmums šÄ gada sÄkumÄ ir bijis parÄdÄ 1,785 miljonus eiro.
TomÄ“r Valsts vienotÄ datorizÄ“tÄ zemesgrÄmata atklÄj, ka Rietumu banka ir vÄ“lreiz nÄkusi pretÄ« eirokomisÄra Ä£imenei un 2017. gada 31. martÄ noslÄ“gusi aizdevuma lÄ«gumu jaunÄ reakcijÄ. Bukane gan šo lÄ«gumu Pietiek komentÄ“t nevÄ“lÄ“jÄs.
RÄ«t Pietiek ekskluzÄ«vi publicÄ“s nodaļu no jaunÄ romÄna „Nauda”, kurÄ aprakstÄ«tas „viscaur izdomÄtÄ” grÄmatas varoņa – eirosekretÄra Valda Bebrovska neafišÄ“tÄs attiecÄ«bas ar „tikpat izdomÄtÄs” Austrumu bankas Ä«pašniekiem ArkÄdiju Zaharenko un LeonÄ«du Eserkinu. IespÄ“jams, kÄdam lasÄ«tÄjam šÄ« nodaļa sniegs lielÄku skaidrÄ«bu par Rietumu bankas pretimnÄkšanu Valda Dombrovska zaudÄ“jumus nesošajam Ä£imenes biznesam.