Iesaki rakstu:

Gunta Rāvja uzņēmums Skonto BÅ«ve vairs nemaz nevar pretendÄ“t uz papildu finansÄ“jumu Inčukalna gudrona dÄ«Ä·u sanācijai, jo normatÄ«vie akti, kas regulÄ“ iepirkumus, nosaka, ka viena lÄ«guma ietvaros iespÄ“jams papildu finansÄ“jums ne vairāk kā 50% apmÄ“rā no sākotnÄ“jās lÄ«guma summas, un šo kvotu Skonto BÅ«vejau ir izsmÄ“lusi, saņemot papildu 16,5 miljonus eiro, kad atklājās, ka gudrona dÄ«Ä·u materiāla Ä·Ä«miskais sastāvs ir citādāks, nekā norādÄ«ts lÄ«gumā un iepirkuma nolikumā. Uzņēmums ir piedāvājis citus risinājumus, lai, nezaudÄ“jot Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“jumu, varÄ“tu pabeigt gudrona dÄ«Ä·u tÄ«rÄ«šanu lÄ«dz gada beigām, taču Valsts vides dienests (VVD) četru mÄ“nešu laikā nav pakustinājis ne pirkstu, lai problÄ“mu risinātu.

Kā Pietiek jau ziņoja, Skonto bÅ«ve paziņojusi, ka nepieciešami vÄ“l 11 miljoni eiro, lai pilnÄ«bā pabeigtu Inčukalna gudrona dÄ«Ä·u sanāciju, jo atklājies, ka dÄ«Ä·os ir par 45% vairāk indÄ«gās vielas, nekā paredzÄ“t lÄ«gumā. LÄ«gumā noteiktos 30 tÅ«kstošus tonnu gudrona Skonto bÅ«ve plāno pabeigt smelt maija beigās.

Jau februārÄ« uzņēmums informÄ“jis VVD, ka patiesÄ«bā dÄ«Ä·os ir vairāk gudrona, nekā lÄ«gumā paredzÄ“ts, taču, pÄ“c Skonto bÅ«ves pārstāves Ilgas Sokolovas teiktā, dienests joprojām nav izlÄ“mis, kā šo situāciju risināt.

VVD apstiprina, ka no SIA Skonto bÅ«ve saņēmusi neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sÄ“rskābā gudra dÄ«Ä·u sanācijas darbu iespÄ“jamu norises apdraudÄ“jumu, jo lÄ«gumā paredzÄ“tais finansÄ“jums var izrādÄ«ties nepietiekams. 

VVD Ä£enerāldirektore Inga Koļegova uzsver, ka SIA Skonto bÅ«ve Inčukalnā jāstrādā noslÄ“gtā sanācijas darbu lÄ«guma ietvaros. „Neoficiālas pārrunas ar uzņēmumu VVD jau ir notikušas. Dienests ir aicinājis SIA Skonto bÅ«ve sniegt pamatotus faktus par sanācijas darbu apgrÅ«tinājumiem un izstrādāt vairākus variantus sanācijas darbu pabeigšanai esošÄ budžeta ietvaros. NoslÄ“gtais lÄ«guma veids par sanācijas darbu veikšanu strikti paredz pilnÄ«gu Inčukalna sÄ“rskābā gudrona dÄ«Ä·u attÄ«rÄ«šanu pilnā apmÄ“rā esošÄ budžeta ietvaros,” skaidro Koļegova.

VVD esot aicinājis SIA Skonto bÅ«ve rÄ«koties valstiski un atbildÄ«gi, meklÄ“jot risinājumu dÄ«Ä·a pilnÄ«gas sanācijas turpināšanai esošÄ finansÄ“juma ietvaros, kā arÄ« to paredz starp abām pusÄ“m noslÄ“gtais sanācijas projekta lÄ«gums.

TomÄ“r, kā Pietiek norādÄ«ja Skonto bÅ«ves projektu vadÄ«tājs Juris PÄ“tersons, uzņēmums un arÄ« Vācijas partneris Mueg neesot gatavi tik lieliem ieguldÄ«jumiem, jo aprÄ“Ä·inu kļūda ir iespaidÄ«ga – 45%. Uzņēmums esot piedāvājis iespÄ“jamos situācijas risinājumus, rosinot, lai VVD izsludina jaunu iepirkuma procedÅ«ru, kurā Skonto bÅ«ve ar Vācijas partneri Mueg, nepalielinot savus izcenojumus, varÄ“tu piedalÄ«ties kā apakšuzņēmÄ“js, un tādā veidā gudrona dÄ«Ä·us bÅ«tu iespÄ“jams lÄ«dz gada beigām izsmelt, jo, darbojoties pašreizÄ“jā tempā, lÄ«gumā paredzÄ“tais apjoms – 30 200 tonnu – bÅ«s izsmelts jau maija beigās.

Kā uzsver PÄ“tersons, tā kā VVD nav pieņēmis nekādu lÄ“mumu par problÄ“mas risināšanu, pastāv risks, ka Vācijas partneris pÄ“c lÄ«gumā paredzÄ“tā apjoma izsmelšanas demontÄ“ savas iekārtas un rÅ«pnÄ«cu, lÄ«dz ar to padarot sanācijas projekta realizāciju šogad neiespÄ“jamu. „Ja lÄ«dz maija beigām bÅ«tu kaut kāda vienošanās, ne obligāti jauns lÄ«gums, Vācijas uzņēmums zinātu, ka darbi turpināsies, jo viņi ir gatavi to darÄ«t, taču ne par velti. MÄ“s nevaram garantÄ“t, ka partneriem tiks samaksāts par papildu apjomu,” norāda Skonto bÅ«ves pārstāvis.

Å…emot vÄ“rā Skonto bÅ«ves lielo pieredzi valsts un pašvaldÄ«bu iepirkumos, PÄ“tersons pieļauj, ka VVD ar Skonto bÅ«vi tiesāsies par jau noslÄ“gto lÄ«gumu, jo VVD uzskata, ka uzņēmumam jāattÄ«ra viss gudrona dÄ«Ä·os atrodamais indÄ«gais materiāls, bet Skonto bÅ«ve un Mueg nav gatavi veikt pusotru reizi lielāku apjomu nekā lÄ«gumā paredzÄ“ts. Tiesāšanās varÄ“tu liegt Skonto bÅ«vei piedalÄ«ties jaunā VVD iepirkumā, tādēļ tā pauž gatavÄ«bu darboties kā apakšuzņēmÄ“js. „Mums tur ir rÅ«pnÄ«ca, ir sagatavota infrastruktÅ«ra, ir pieredze. Bet, ja kāds to var izdarÄ«t lÄ“tāk, mums nav iebildumu, taču esam gatavi bÅ«t apakšuzņēmÄ“ji un darbus pabeigt,” apliecina PÄ“tersons.

Pietiek jau ziņoja: pÄ“c uzņēmuma skaidrojuma, papildu lÄ«dzekļi 11 miljonu eiro apmÄ“rā ir nepieciešami tāpÄ“c, lai šogad pilnÄ«bā pabeigtu projekta Ä«stenošanu, nevis kā papildu izmaksas par esošÄ darba apjoma veikšanu. „PretÄ“jā gadÄ«jumā ES fondu lÄ«dzfinansÄ“jums draud izgāzties,” uzsver uzņēmums.

Inčukalna gudrona dÄ«Ä·u sanācijas projektu sāka 2011.gadā, bet tikai 2012.gada februārÄ« Skonto bÅ«ve oficiālā vÄ“stulÄ“ ziņoja, ka attÄ«rÄ«šana izmaksās dārgāk, nokavÄ“jot termiņu, kurā darbu izpildÄ«tājs varÄ“ja ziņot par neparedzÄ“tiem apstākļiem lÄ«guma izpildÄ“. Pārvarot birokrātiskos šÄ·Ä“ršÄ¼us, VARAM un valdÄ«ba atrada risinājumu, kā piešÄ·irt papildu prasÄ«to finansÄ“jumu 16,5 miljonu eiro apmÄ“rā.

LÄ«gums ar Skonto bÅ«vi par Inčukalna sÄ“rskābā gudrona dÄ«Ä·u sanāciju tika noslÄ“gts vÄ“l Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrÄ«. Projekta pasÅ«tÄ«tājs ir Valsts vides dienests, galvenais bÅ«vuzņēmÄ“js - SIA Skonto bÅ«ve, savukārt tehnoloÄ£isko aprÄ«kojumu nodrošina Vācijas kompānija Mueg. Projekta izmaksas sākotnÄ“ji bija paredzÄ“tas 20,3 miljonus latu (28,88 miljoni eiro), no tiem Eiropas ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas fonda lÄ«dzekļi ir 14,2 miljoni latu(20 miljoni eiro), bet valsts budžeta finansÄ“jums - 6,1 miljons latu (8,68 miljoni eiro).

DÄ«Ä·i atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 lÄ«dz 35 kilometrus uz austrumiem no RÄ«gas. 20.gadsimta 50.-80.gados no RÄ«gas naftas pārstrādes un smÄ“reļļu rÅ«pnÄ«cas tika izvests sÄ“rskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicÄ«nisko un parfimÄ“rijas eļļu ražošanas procesā. LÄ«dz 20.gadsimta 70.gadu sākumam tā uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dÄ«Ä·is, bet vÄ“lāk - dienvidu dÄ«Ä·is. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.

Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumu 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.

SÄ“rskābais gudrons pÄ“c izskata ir melna, šÄ·idra, pusšÄ·idra vai cieta masa ar izteiktu sÄ“ra dioksÄ«da smaku. Šo gadu laikā dÄ«Ä·os regulāri gājuši bojā dažādu sugu Å«densputni, kuriem gan sÄ“rskābes, gan naftas dēļ salÄ«p spalvas, kas liedz putniem lidot.