Iesaki rakstu:

Jau pirms sešiem gadiem, uzreiz pÄ“c Krimas aneksijas ASV noteica sankcijas virknei Kremlim pietuvinātu personu, tostarp oligarham Jurijam Kovaļčukam, kurš faktiski kontrolÄ“ Krievijas televÄ«zijas Pirmo kanālu. Latvijas Swedbank vienmÄ“r ir apgalvojusi, ka respektÄ“jot starptautisko sankciju nosacÄ«jumus, taču šajā gadÄ«jumā pagāja vairāk nekā četri gadi, lÄ«dz kredÄ«tiestāde šo faktu „pamanÄ«ja” saistÄ«bā ar Pirmā kanāla satura retranslÄ“tāju Latvijā – SIA Baltijas Mediju alianse. Kā tas bija iespÄ“jams, - par to Swedbank vadÄ«ba klusÄ“.

Krievu oligarhs sankciju sarakstā

2014. gada 20. martā, jau dažas stundas pÄ“c tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma lÄ“mumu par anektÄ“tās Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā, toreizÄ“jais ASV prezidents Baraks Obama nāca klajā ar paziņojumu, kurā cita starpā paziņoja, ka ASV paplašinās sankcijas pret Krievijas oficiālajām amatpersonām.

PÄ“c šÄ« paziņojuma ASV Finanšu ministrija publicÄ“ja jaunu sankciju sarakstu, kurā bija iekļauti divi desmiti Krievijas oficiālo amatpersonu un arÄ« Kremlim pietuvinātu uzņēmÄ“ju. Viņu vidÅ« bija arÄ« sankciju sarakstā tāpat iekļautās Bank Rossija direktoru padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Jurijs Kovaļčuks, kuram saskaņā ar publiskotām ziņām piederÄ“ja aptuveni 40% šÄ«s bankas akciju.

Ne 2014., ne arÄ« nākamajos gados medijiem un lÄ«dz ar to arÄ« sabiedrÄ«bai nebija nekāds noslÄ“pums, ka starptautiskajām sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs nav tikai baņķieris vien un ka viņš kontrolÄ“ arÄ« virkni citu nozÄ«mÄ«gu uzņēmumu, tostarp ir ar ievÄ“rojamu ietekmi Krievijas mediju jomā.

2008. gadā Krievijā tika izveidota kompānija Nacionaļnaja Media Gruppa, kurā tika apvienoti J. Kovaļčuka Bank Rossija un vairāku citu uzņēmÄ“ju aktÄ«vi. Jau tolaik J. Kovaļčuks tika minÄ“ts kā viens no Nacionaļnaja Media Gruppa patiesajiem labuma guvÄ“jiem, un jau toreiz viņš tika dÄ“vÄ“ts par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātu cilvÄ“ku.

ArÄ« nākamajos gados J. Kovaļčuka saistÄ«ba ar šo kompāniju, kura kontrolÄ“ja un kontrolÄ“ tādus Krievijas televÄ«zijas kanālus kā Pirmais kanāls un REN TV, bija vispārzināma. 2014. gadā, kad pÄ“c Krimas aneksijas pret oligarhu tika noteiktas arÄ« Eiropas SavienÄ«bas (ES) sankcijas, ES oficiāli paziņoja, ka Nacionaļnaja Media Gruppa kontrolÄ“tie kanāli „aktÄ«vi Ä«steno Krievijas valdÄ«bas politiku Ukrainas destabilizācijā”.

Taču vismaz Latvijā bija struktÅ«ras, kas šo saistÄ«bu saskatÄ«t nevÄ“lÄ“jās vai nespÄ“ja, - lÄ«dz ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomi tā bija arÄ« Latvijas Swedbank, kura, kā izrādās, vairākus gadus pÄ“c sankciju noteikšanas bez kādām ierunām ir apkalpojusi Pirmā kanāla retranslÄ“tāju Latvijā un Nacionaļnaja Media Gruppa faktisko partneri – pašmāju uzņēmÄ“jam Oļegam Solodovam un Krievijas pilsonim Aleksejam Pļasunovam piederošo SIA Baltijas Mediju alianse.

NolaidÄ«ba, ieviešot automātisku sekošanu sankciju sarakstiem

Kad šÄ gada pavasarÄ« tika pabeigta starptautiskā juridiskā biroja Clifford Chance neatkarÄ«gā izmeklÄ“šana saistÄ«bā ar Zviedrijas Swedbank un tās Baltijas valstu meitasbanku iesaisti netÄ«rās naudas transakcijās, tās gala ziņojumā cita starpā bija aprakstÄ«ta arÄ« Swedbank gandrÄ«z vai noziedzÄ«gā nevÄ“rÄ«ba attiecÄ«bā uz apšaubāmu klientu pārbaudi.

IzmeklÄ“šanas ziņojumā bija norādÄ«ts, ka pat situācijās, kad bankai bijuši automatizÄ“ti rÄ«ki, lai monitorÄ“tu klientu veiktos maksājumus un fiksÄ“tu personas, uz kurām attiecināmas starptautiskās sankcijas, Swedbank nemaz nav centusies tos ieviest. Turklāt saistÄ«bā ar šÄ«m apšaubāmajām darbÄ«bām slÄ“dzienā minÄ“tas tieši meitasbankas Baltijas valstÄ«s.

„Lai gan Swedbank ieviesa automatizÄ“tu maksājumu skrÄ«ninga sistÄ“mu (ProScan) 2009. gadā, šÄ«s sistÄ“mas izmantošana netika vienādi ieviesta visā Swedbank un tās Baltijas meitasbankās. PiemÄ“ram, ProScan netika ieviesta Baltijas meitasbankās lÄ«dz 2017. gadam,” slÄ“dzienā minÄ“ja starptautiskais juridiskais birojs.

Kāds darbinieks intervijā, kas tikusi veikta kā daļa no izmeklÄ“šanas, ir aprakstÄ«jis reālo situāciju: pirms ProScan novÄ“lotās ieviešanas Baltijas meitasbankas, tostarp Latvijas Swedbank, ir paļāvušÄs uz manuālu risinājumu, kurā tika izmantota Excel programmas datu lapa un tā sauktā non-STP sistÄ“ma sankciju skrÄ«ningam.

Faktiski šÄ« sistÄ“ma bijusi manuāla datu ievadÄ«šana un salÄ«dzināšana: „To darbinieks raksturoja kā primitÄ«vu, jo tā lielākoties bija balstÄ«ta uz manuālu datu ievadÄ«šanu Excel datu lapā un automātiski nelejuplādÄ“ja OFAC [ASV sankciju] saraksta atjauninājumus.” Citas Dienas aptaujātās bankas šÄdu situāciju raksturo Ä«si – uzprasÄ«šanās uz lielām nepatikšanām.

„PamanÄ«ja” tikai pÄ“c kratÄ«šanām

Atklāts joprojām ir jautājums, vai tikai ar datu neievadÄ«šanu Excel datu lapā vien ir izskaidrojams tas, ka Latvijas Swedbank vairākus gadus „nepamanÄ«ja”, ka tā apkalpo starptautisko sankciju sarakstā iekļauta krievu oligarha faktisku partnerkompāniju, kura no ar oligarhu saistÄ«ta uzņēmuma iegādājas Krievijas mediju saturu, ko pÄ“c tam retranslÄ“ Latvijā.

ASV un ES sankciju saraksti bija publiski pieejami, un to, ka J. Kovaļčuka aktÄ«vos lÄ«dz ar Bank Rossija, Sogaz, STS Media un Tele2 Rossija ietilpst arÄ« Nacionaļnaja Media Gruppa, regulāri pieminÄ“ja gan Krievijas, gan Rietumu mediji. ArÄ« savu saistÄ«bu ar Pirmo kanālu un tā satura iegādi SIA Baltijas Mediju alianse un tās meitasuzņēmums – SIA Pirmais Baltijas kanāls – nekad nebija slÄ“puši.

TomÄ“r lÄ«dz pat 2018. gadam, kā Dienai tagad apliecina uzņēmumā, šÄ« saistÄ«ba Swedbank nebija radÄ«jusi nekādus iebildumus vai neatbildÄ“tus jautājumus sistÄ“mas „Zini savu klientu” ietvaros.

Tikai aptuveni četrus gadus pÄ“c sankciju noteikšanas J. Kovaļčukam un divus gadus pÄ“c tam, kad Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija Swedbank par pārkāpumiem uzlika 1,36 miljonus eiro lielu sodanaudu, šÄ« saistÄ«ba beidzot tika „pamanÄ«ta”.

Swedbank neatklāj, kā un kāpÄ“c notikusi „šÄ·iršanās”, oficiālus komentārus nesniedz arÄ« uzņēmums, taču neoficiāli Dienai zināms, ka nekādi skaidrojumi Baltijas Mediju aliansei nav sniegti, - vienkārši paziņots par konta slÄ“gšanu un sadarbÄ«bas pārtraukšanu.

Tiesa, arÄ« pÄ“c šÄ« „principiālā soļa” Swedbank nav iebildusi pret to, ka Baltijas Mediju alianse no sava konta citā bankā pārskaita ikmÄ“neša atalgojumu saviem darbiniekiem uz viņu norÄ“Ä·inu kontiem Swedbank.

Šajā ziņā nekas nemainÄ«jās arÄ« pÄ“c tam, kad 2019. gada novembra beigās pat Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome „pamanÄ«ja” sankciju sarakstā iekļautā krievu oligarha ietekmi Nacionaļnaja Media Gruppa, atzina viņu pat patieso labuma guvÄ“ju šajā kompānijā un pieņēma lÄ“mumu par deviņu viņa tieši vai netieši kontrolÄ“tu TV kanālu bloÄ·Ä“šanu.

Swedbank arÄ« ar to bija par maz, un kredÄ«tiestāde Ä«sti principiāla kļuva tikai pÄ“c tam, kad Valsts drošÄ«bas dienests sadarbÄ«bā ar Igaunijas DrošÄ«bas policiju Kaitsepolitsei ne tikai sāka kriminālprocesu saistÄ«bā ar iespÄ“jamu starptautisko sankciju pārkāpšanu, bet arÄ« veica virkni skaļu rezonansi ieguvušu kratÄ«šanu ar Baltijas Mediju aliansi un tās Ä«pašniekiem saistÄ«tos objektos.

Tikai šajā brÄ«dÄ« Swedbank nolÄ“ma pilnÄ«bā saraut saites ar sankcionÄ“tā Krievijas oligarha vietÄ“jiem partneriem, turklāt izdarÄ«ja to Ä«patnā veidā, - februāra algas vietā savos privātajos norÄ“Ä·inu kontos Swedbank uzņēmuma Baltijas Mediju alianse darbinieki saņēma paziņojumus, ka pārskaitÄ«jums nav veikts...

Swedbank klusÄ“, Valsts drošÄ«bas dienests sācis jaunu pārbaudi

Å…emot vÄ“rā, ka kredÄ«tiestādÄ“m Latvijā nav tiesÄ«bu sniegt komentārus par saviem esošajiem un arÄ« bijušajiem klientiem, Diena saziņā ar Swedbank Ä«paši uzsvÄ“ra, ka jautājumi tiek uzdoti nevis par tiem, bet gan par bankas informācijas iegÅ«šanas un apstrādes sistÄ“mu, lai izvairÄ«tos no sankcijās iekļautu personu apkalpošanas.

Taču ne Swedbank valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Reinis Rubenis, ne arÄ« bankas preses pārstāvji nevÄ“lÄ“jās atklāt ne to, kad tā beidzot „pamanÄ«jusi” J. Kovaļčuka iekļaušanu sankciju sarakstā, ne pat to, kā tieši kredÄ«tiestāde tagad vispār rÄ«kojas, lai sekotu aktuālajai informācijai par personām, pret kurām noteiktas starptautiskas sankcijas.

Zviedrijas Swedbank gan pÄ“c tai graujošÄs informācijas par lÄ«dzdalÄ«bu netÄ«rās naudas miljardu atmazgāšanā ir paziņojusi, ka pāršÄ·ir jaunu lappusi savā darbÄ«bā un cita starpā Ä«stenojot „152 punktu uzlabojumu programmu”, pÄ“c kuras Ä«stenošanas kļūšot par „reÄ£iona lÄ«deri cīņā ar finanšu noziegumiem.”

Taču arÄ« pÄ“c atkārtotiem Dienas lÅ«gumiem Swedbank nevÄ“lÄ“jās šo programmu atklāt, un no tās sniegtajām izvairÄ«gajām atbildÄ“m skaidrs kļuva tikai tas, ka izšÄ·irÄ«ga bankai ir nevis kāda klienta iekļaušana sankciju sarakstā, bet tas, vai klienta vārds šai sakarā „parādās publiskā telpā”.

„Swedbank ir zemu risku banka, kas ļoti rÅ«pÄ«gi izturas pret savu un klientu reputāciju. KredÄ«tiestāžu likums mums neļauj komentÄ“t savas attiecÄ«bas ar klientiem. Swedbank pati analizÄ“ klienta iesniegto, kā arÄ« citu pieejamo informāciju, lai konstatÄ“tu un pārvaldÄ«tu iespÄ“jamos ar sadarbÄ«bu saistÄ«tos riskus. TomÄ“r, ja kāda klienta vārds parādās publiskā telpā saistÄ«bā ar kāda Ä«pašnieka vai amatpersonas iekļaušanu kādā no sankciju sarakstiem, mÄ“s reaģēsim, un visticamāk ierobežosim vai pārtrauksim sadarbÄ«bu. Latvijā banku nozarÄ“ darbojas dažāda riska lÄ«meņa bankas vai maksājumu pakalpojumu iestādes, kas nozÄ«mÄ“, ka augstāka riska darÄ«jumus ir gatavi apkalpot attiecÄ«ga profila uzņēmumi,” – tas ir viss, ko Swedbank vÄ“lÄ“jās atbildÄ“t uz Dienas jautājumiem.

Vai šÄda attieksme palÄ«dzÄ“s Swedbank izvairÄ«ties no nepatikšanām turpmāk? Valsts drošÄ«bas dienesta priekšnieks Normunds Mežviets oficiālā dokumentā Dienu informÄ“, ka dienestā nule ir sākta pārbaude par 4,8 miljonu ASV dolāru transakcijām AS Swedbank, kas, iespÄ“jams, veiktas, pārkāpjot starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas.

Jautājumi, uz kuriem Swedbank vadība nevēlējās atbildēt:

1) kā tieši JÅ«su kredÄ«tiestāde rÄ«kojas, lai sekotu aktuālajai informācijai par personām, pret kurām noteiktas starptautiskas sankcijas? Kādi ir izstrādātie mehānismi JÅ«su kredÄ«tiestādÄ“ un visā grupā?

2) kad tieši JÅ«su kredÄ«tiestāde uzzināja, ka 2014. gadā starptautiskās sankcijas ir noteiktas Krievijas uzņēmÄ“jam Jurijam Kovaļčukam?

3) kā tieši JÅ«su kredÄ«tiestāde rÄ«kojās, lai pārliecinātos, vai tās apkalpotos uzņēmumos minÄ“tā persona nav patiesais labuma guvÄ“js vai arÄ« nav ar tiem ciešÄs darÄ«jumu attiecÄ«bās?

4) kad tieši un kā tieši JÅ«su kredÄ«tiestāde uzzināja, ka šÄ« persona, pret kuru jau 2014. gadā noteiktas starptautiskas sankcijas, kontrolÄ“ Krievijas holdingu Nacionālā mediju grupa, kura ietvaros ir arÄ« Krievijas Pirmais kanāls, kura saturu Latvijā retranslÄ“ SIA Baltijas Mediju alianse? Ar ko skaidrojams tas, ka šo informāciju JÅ«su kredÄ«tiestāde nebija spÄ“jÄ«ga vai nebija vÄ“lÄ“jusies iegÅ«t un ņemt vÄ“rā ne 2014., ne nākamajos gados?

5) kādus tieši ieteikumus attiecÄ«bā uz minÄ“to SIA JÅ«su kredÄ«tiestāde saņēma no valsts drošÄ«bas iestādÄ“m? Vai šajos ieteikumos bija skaidri noteikta nepieciešamÄ«ba pārtraukt darÄ«jumu attiecÄ«bas ar šo SIA?

6) Swedbank savā Twitter kontā ir informÄ“jusi: “ Lai novÄ“rstu konstatÄ“tos trÅ«kumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pÄ“c kuras Ä«stenošanas apņemamies kļūt par reÄ£iona lÄ«deri cīņā ar finanšu noziegumiem.” LÅ«dzu, nosÅ«tiet šo programmu vai arÄ« pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šÄ«s programmas Ä«stenošanai?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.