Iesaki rakstu:

OriÄ£inālraidÄ«jumu skaita un apjoma bÅ«tisks samazinājums, virknes nākotnes projektu atlikšana, paklusām notiekošas darbinieku atlaišanas, atalgojuma mainÄ«gās daļas "nogriešana" un neziņa par darbu pÄ“c sezonas beigām, - dažu mÄ“nešu laikā Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) darbiniekiem kā auksta Å«dens šalts nākusi viena slikta ziņa pÄ“c otras, iezÄ«mÄ“jot "trekno gadu" negaidÄ«tu galu.

Gaidāmā nepatīkamā sapulce

VÄ“l pagājušÄ gada septembra vidÅ« noslÄ“dzās valsts SIA Latvijas TelevÄ«zija iepirkums, apliecinot, LTV gatavÄ«bu komandÄ“jumiem un darba braucieniem tÄ“rÄ“t iespaidÄ«gu summu - 500 000 eiro. LÄ«dzÄ«gā iepirkumā visas Satiksmes ministrijas darbinieku vajadzÄ«bām summa bija tikai par 60 000 eiro lielāka.

TrÄ«s nedēļas pirms tam, Ä«paši pieminot, ka "LTV kopumā ir piedzÄ«vojusi izaugsmi dažādos aspektos", LTV valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Ivars Belte preses konferencÄ“ bija paziņojis ka "ar Latvijas TelevÄ«ziju arÄ« šajā, 62.sezonā, viss ir kārtÄ«bā". Par LTV finansiālo izaugsmi un iespÄ“jām liecināja LTV iepirkums, kurš rādÄ«ja, ka tā ir gatava papildus preses konferencei par 521,16 eiro rÄ«kot pat Ä«pašu "preses konferences banketu".

Tagad, piecus mÄ“nešus pÄ“c šÄ«s "iespÄ“ju" demonstrÄ“šanas, ne I. Belte, ne kāds no viņa padotajiem nevÄ“las izteikties par jau šonedēļ, 18. februārÄ« paredzÄ“tu pasākumu, kas oficiāli nosaukts par "Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (NEPLP) izbraukuma sÄ“di ar LTV darbinieku piedalÄ«šanos".

LTV preses pārstāvis Klāvs Radziņš, uzzinājis, par kādu jautājumu runa, pārstāj atbildÄ“t uz Pietiek telefona zvaniem un atgādinošÄm Ä«sziņām. LTV valdes loceklis Sergejs Å…esterovs lÅ«dz aizsÅ«tÄ«t jautājumus pa elektronisko pastu - un pazÅ«d. LTV valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Ivars Belte uz lÄ«dzÄ«gu jautājumu atsakās atbildÄ“t.

"MÄ“s negribÄ“tu iepriekš izpaust. Mums pagājušajā nedēļā bija valdes sÄ“de, mÄ“s šos galvenos jautājumus esam uzlikuši, un mÄ“s tos arÄ« uzdosim. NebÅ«tu korekti tos izpaust iepriekš," - tā par uzdodamajiem jautājumiem Pietiek teic LTV darbinieku arodbiedrÄ«bas vadÄ«tāja SarmÄ«te PlÅ«me.

ŠÄ« noslÄ“pumainÄ«ba nav nejauša, - visticamākais, sanāksme gaidāma skaļa un LTV vadÄ«bai nepatÄ«kama, jo sabiedriskās TV darbinieki, kuri pÄ“dÄ“jos divos gados izbaudÄ«juši Ä«stus "treknos gadus" vienas valsts kapitālsabiedrÄ«bas ietvaros, sākuši aptvert, ka nu šiem labajiem laikiem pienācis gals. Savukārt nepilnu nedēļu pÄ“c sanāksmes NEPLP sola noslÄ“gt LTV valdes izvÄ“rtÄ“šanu, - 8. aprÄ«lÄ« beidzas tās pilnvaras.

"Krusts" pār nākotnes plāniem

Formāli gan NEPLP izbraukuma sÄ“des tÄ“ma ir LTV valdes locekļu atskaites par trÄ«s gadu darbu - faktiski to laika periodu, kurā pie LTV stÅ«res ir bijis I. Belte, kurš neviennozÄ«mÄ«gi vÄ“rtÄ“ta izvÄ“les procesa rezultātā par valsts SIA Latvijas TelevÄ«zija valdes priekšsÄ“dÄ“tāju oficiāli kļuva 2013. gada 2. aprÄ«lÄ«.

Taču faktiski gaidāma ļoti nopietna saruna par LTV tālāko funkcionÄ“šanu gan radošajā, gan finansiālajā ziņā, kuras priekšvÄ“stneši bijuši jÅ«tami jau kopš pÄ“rnā rudens, kad LTV vadÄ«ba pÄ“kšÅ†i "ieslÄ“dza atpakaļgaitu" virknÄ“ jaunu projektu un, šÄ·iet, pirmoreiz šÄ«s valdes pilnvaru laikā bija spiesta aizdomāties par taupÄ«šanas nepieciešamÄ«bu.

Tā, piemÄ“ram, vÄ“l jÅ«lijā LTV satura redaktore Rita Ruduša saistÄ«bā ar kādu neatkarÄ«go producentu raidÄ«jumu tā veidotājiem paziņoja par stratÄ“Ä£isko nostādni - "sabiedriskā televÄ«zija vispār iet prom no visiem vecajiem formātiem" un turpmāk uz šÄdiem raidÄ«jumiem par pašas LTV naudas izmantošanu tiks organizÄ“ti valsts pasÅ«tÄ«jumi.

Taču četrus mÄ“nešus vÄ“lāk - decembrÄ« R. Ruduša jau bija pārcÄ“lusies uz citu darbu, bet iepirkums bija paklusām "izbeidzies", dodot neformālu signālu, ka sponsoru nauda tiek laipni un pat izmisÄ«gi gaidÄ«ta.

Savukārt nu LTV valdes loceklis S. Å…esterovs, kura atbildÄ«bas joma ir tieši programmas attÄ«stÄ«bas jautājumi, šaurā LTV vadÄ«bas lokā ir skaidri atzinis, ka "jauns raidÄ«jums par uzņēmÄ“jdarbÄ«bas jomu" ir viens no "jauniem projektiem, kuru uzsākšanai trÅ«kst lÄ«dzekļu".

Šis ir tikai viens no veselas virknes iecerÄ“to projektu - "krusts" pārvilkts arÄ« jaunam vÄ“stures tematikas raidÄ«jumu ciklam krievu valodā, kultÅ«ras izklaides formāta raidÄ«jumam ar nosacÄ«to nosaukumu Maestro, oriÄ£inālseriālam un jaunam nedēļas nogales izklaidÄ“joša šova formāta raidÄ«jumam. Pagaidām vÄ“l, Ä«stenojot LTV vadÄ«bas izpratni par Latvijas Ä£eopolitisko orientāciju, tiek plānots Ä«stenot projektu "Korespondents Maskavā".

Dramatisks oriģinālsatura samazinājums

Taču iecerÄ“to projektu "nogriešana" vÄ“l ir tÄ«rais nieks, salÄ«dzinot ar to raidÄ«jumu uzskaitÄ«jumu, kurus LTV vadÄ«ba apzÄ«mÄ“ ar kopÄ“jo nosaukumu "RaidÄ«jumi, kurus neturpinām lÄ«dzekļu trÅ«kuma dēļ". Šajā sarakstā ir ne tikai tāda "eksotika" kā Vecgada vakara programma un Vakars ar Renāru Zeltiņu, bet arÄ« sabiedriskās TV profilam Ä«sti atbilstoši raidÄ«jumi.

Naudas trūkuma dēļ LTV vadība savā lokā, publiski par to neziņojot, jau nolēmusi pārtraukt tādus raidījumus kā Brīnumskapja skola, Patiesības stunda, Viedokļu telpa, Diskusija. Lielais jautājums, Sporta diskusija, Zili brīnumi un Iebrauc kino.

Rezultātā ir ieplānots no sabiedrÄ«bas viedokļa dramatisks LTV oriÄ£inālsatura apjoma samazinājums - no 3426 stundām 2015. gadā lÄ«dz tikai 3207 stundām šogad. Pat 2014. gadā LTV oriÄ£inālsatura apjoms bija lielāks - 3256 raidlaika stundas.

Vai viss šis samazinājums saistÄ«ts tikai ar to, ka kopÄ“jā valsts dotācija Latvijas TelevÄ«zijai ir sarukusi par vairāk nekā 300 tÅ«kstošiem eiro - kā liecina pašas LTV iekšÄ“jie aprÄ“Ä·ini, no 12,7 miljoniem eiro pÄ“rn lÄ«dz 12,4 miljoniem šogad?

(Skaitļus gan katrs min nedaudz citādus: Budžeta likumā atrodamais TV dotāciju kopapjoms gan ir 13,6 miljoni eiro, taču Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis precizÄ“t datus nevÄ“las, savukārt NEPLP kā dotāciju min 12,2 miljonus eiro.)

Kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija, LTV vadÄ«ba plānoto darbÄ«bas samazinājumu, ko agri vai vÄ“lu nāksies atklāt, gatavojas skaidrot tieši tā. Taču skaidrs, ka iemesli ir plašÄki - galu galā dotācijas samazinājums atbilstoši pašas LTV datiem ir par nepilniem 2,4 procentiem, bet oriÄ£inālraidÄ«jumu apjoms saruks par 6,4 procentiem jeb iespaidÄ«gām 219 stundām.

"Treknie gadi" sausos skaitļos

Tad kādi ir šie plašÄkie iemesli? PÄ“dÄ“jos trÄ«s gados LTV ir piedzÄ«vojusi Ä«stus "treknos gadus", - un tas noticis, pateicoties mākai nevis pelnÄ«t, bet tÄ“rÄ“t.

2012. gadā, kad pie pienākumu pildÄ«šanas Ä·Ä“rās jaunā valde ar I. Belti priekšgalā, LTV valsts dotācijā, kā rāda gada pārskats Lursoft datu bāzÄ“, saņēma 7,78 miljonus latu (11,08 miljonus eiro), reklāmas ienākumos - 1,61 miljonu latu (2,29 miljonus eiro).

2013. gadā valsts dotācijā saskaņā ar LTV oficiālo gada pārskatu tika saņemti jau nepilni 8,72 miljoni latu (12,4 miljoni eiro), reklāmas ienākumi saruka līdz 1,53 miljoniem latu (2,18 miljoniem eiro), bet 2014. gadā LTV valsts dotācijā saņēma jau 13,07 miljonus eiro, palielinoties arī reklāmas ienākumiem.

Īstais tÄ“rÄ“šanas "sprādziens" notika 2014. gadā: vÄ“l gadu iepriekš LTV strādāja 432 darbinieki, kuriem izmaksātais atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas ("personāla izmaksas") bija 6,833 miljoni eiro, bet 2014. gadā darbinieku skaits pieauga jau lÄ«dz 453 un personāla izmaksas - par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, lÄ«dz 8,927 miljoniem eiro.

LTV vadÄ«ba neaizmirsa arÄ« pati sevi: pirmā gada laikā I. Belte vidÄ“ji mÄ“nesÄ« par pienākumu veikšanu saņēma 2980 eiro, bet 2014. gadā - jau 3345 eiro (dati no amatpersonas deklarācijām). 2013. gadā LTV vadÄ«bas locekļu atalgojums - "atlÄ«dzÄ«ba par funkciju pildÄ«šanu" - bija 114,4 tÅ«kstoši eiro, 2014. gadā tā jau bija pieaugusi lÄ«dz 152,5 tÅ«kstoši eiro. VÄ“l nesen NEPLP atļāvusi palielināt valdes algas vÄ“l par ceturtdaļu ar norādi, ka "papildu budžets" šim mÄ“rÄ·im nebÅ«s nepieciešams.

Dāsnās tÄ“rÄ“šanas beigas

Taču tÄ“rÄ“šana ir bijusi arÄ«, kā Pietiek norāda kāds finansists, "diezgan dÄ«vaina" un "liek domāt par nespÄ“ju normāli plānot budžetu un šo naudu jÄ“dzÄ«gi tÄ“rÄ“t". 2014. gada LTV gada pārskats rāda, ka lÄ«dz gada beigām LTV nebija iztÄ“rÄ“jusi vairāk nekā 4,14 miljonus eiro. Uz to pagājušÄ gada pavasarÄ« norādÄ«ja arÄ« Valsts kontrole, un pastāv liela iespÄ“jamÄ«ba, ka 2015. gada laikā šÄ« nauda ir "noÄ“sta", bet jaunu "piešpriču" - lÄ«dzÄ«gi 2014. gadam, kad LTV tika "piemesta" nauda atsevišÄ·u pasākumu atspoguļošanai, - nav.

Vienu "glābšanas riņķi" LTV gan pagājušÄ gada beigās jau pameta Laimdotas Straujumas valdÄ«ba, ar Ä«pašu rÄ«kojumu "atlaižot" šai valsts kapitālsabiedrÄ«bai ar likumu noteikto nepieciešamÄ«bu nomaksāt valstij dividendes 1,22 miljonu eiro apmÄ“rā par 2013. gada tÄ«ro peļņu un atļaujot šo naudu paturÄ“t dažādiem infrastruktÅ«ras darbiem, ka arÄ« svarÄ«gu sporta spēļu atspoguļošanai.

Taču ar to acÄ«mredzami ir par maz: pirmais, vÄ“l slÄ“ptais atlaišanu - nomaskÄ“tu kā sistÄ“mas optimizācijas pasākumu - vilnis janvāra beigās paklusām jau ir aizvadÄ«ts, un tāpat jau sākta atalgojuma mainÄ«gās daļas samazināšana (LTV darbiniekiem atalgojumam ir divas daļas - "cietā" un mainÄ«gā).

"Belte vienkārši ar dāsnu roku divus gadus ne tikai kropļoja visu mediju tirgu un maksāja brīžam vienkārši fantastiskas algas pārpirktiem cilvÄ“kiem, bet arÄ« primitÄ«vi pirka jau esošo LTV darbinieku lojalitāti, un tas labi strādāja," Pietiek teic kāds mediju jomas pārstāvis, kurš nav tieši saistÄ«ts ne ar vienu raidorganizāciju, piebilstot - I. Beltes vadÄ«tā valde pārāk vÄ“lu esot aptvÄ“rusi, ka dažādu projektu mÄ“rÄ·dotācijas nav nekas garantÄ“ts gadu no gada.

LÄ«dz ar to tÄ“rÄ“jamās naudas jau ierastajos apjomos vairs nav. "MÄ“s pÄ“dÄ“jos divus gadus esam ļoti labi dzÄ«vojuši. Mums bija labi budžeti raidÄ«jumiem. MÄ“s varÄ“jām daudz atļauties. Tas bija patÄ«kami. Bija daudz mÄ“rÄ·programmu, piemÄ“ram, kultÅ«ras galvaspilsÄ“ta, bija Eiropas prezidentÅ«ra, SkolÄ“nu dziesmu svÄ“tki. Šajā gadā nav neviena mÄ“rÄ·projekta, un mÄ“s to izjÅ«tam. Darbi noteikti ir samazinājušies. ArÄ« oriÄ£inālstundu apjoms ir samazinājies," konstatÄ“ S. PlÅ«me.

Savukārt citi LTV darbinieki Pietiek prognozÄ“, ka lÄ«dz ar sezonas beigām, kad beigsies daudzu regulāro raidÄ«jumu ražošana, runa bÅ«s vairs nevis par atalgojuma mainÄ«go daļu, bet vienkārši par darbu kā tādu, un tad arÄ« "nopirktā" darbinieku lojalitāte valdei varÄ“tu piedzÄ«vot smagu pārbaudÄ«jumu.

LTV vadība klusē

Pats I. Belte pagaidām nav vÄ“lÄ“jies atbildÄ“t ne uz vienu no Pietiek jau februāra sākumā uzdotajiem diviem desmitiem jautājumu saistÄ«bā ar LTV radošo un finansiālo situāciju, taču arÄ« par sÄ«kākām tÄ“mām viņa atbildes apliecina - LTV vadÄ«ba uzskata, ka sabiedrÄ«bai nav nekādas Ä«pašas daļas par sabiedriskajā televÄ«zijā notiekošo un tās tÄ“riņiem.

Aizbildinoties ar "sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma nepublicÄ“jamo daļu (komercnoslÄ“pumu)", LTV vadÄ«tājs, piemÄ“ram, atsakās sniegt jebkādas ziņas par to, cik no sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma lÄ«dzekļiem izmaksājis pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tais raidÄ«jums Skutelis ir studijā, kaut atzÄ«st, ka par raidÄ«juma izveidošanu konkurss nav rÄ«kots, jo "pÄ“dÄ“jo divu gadu laikā LTV praktizÄ“ brÄ«vu raidÄ«jumu ideju konkursu".

ŠÄ« noslÄ“pumainÄ«ba arÄ« viegli saprotama: LTV vadÄ«bai pašreizÄ“jos apstākļos bÅ«tu grÅ«ti saviem bažīgajiem darbiniekiem paskaidrot, kāpÄ“c par katra 13 minÅ«tes garā raidÄ«juma vadÄ«šanu pašam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, bet "ideoloÄ£iskajiem sekretāriem" Nellijai Ločmelei un Paulam Raudsepam - 300 eiro, raidÄ«jumu cikla kopÄ“jām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tÅ«kstošus eiro.

Kā zināms Pietiek, šis projekts bija aizgājis par tālu, lai, pienākot "trekno gadu" pÄ“kšÅ†ajām beigām, to bÅ«tu bijis iespÄ“jams nesāpÄ«gi "nogriezt". Taču nu LTV ir pienācis brÄ«dis, kad vienkārši ir "jāgriež", par sāpÄ“m vairs nedomājot.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena