Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Zinātņu doktors, profesors, politiÄ·is, ministrs ir publiska persona, kurai ir jāuzņemas atbildÄ«ba un jāspÄ“j sniegt atbildes uz jautājumiem, kas var raisÄ«t bažas par to, vai valstiski svarÄ«ga kompetence ir uzticÄ“ta Ä«stajam. Demokrātijas Ä«patnÄ«ba ir tā, ka tā atkarÄ«ga no patstāvÄ«gi un kritiski domājoša cilvÄ“ka. Gan zinātņu doktoram, gan profesoram, gan politiÄ·im, gan arÄ« ministram, bet jo vairāk cilvÄ“kam, kas iemieso visus minÄ“tos amatus, bÅ«tu jāspÄ“j atbildÄ“t uz jautājumiem, kas ir svarÄ«gi Latvijas Republikas Satversmes kontekstā, kas paredz valsts atbildÄ«bu nosodÄ«t okupācijas varu un pieminÄ“t okupācijas varas upurus un tos, kas izcÄ«nÄ«juši valsts neatkarÄ«bu. Tas ir aktuāls jautājums, kam ir veltÄ«ta Satversmes preambula, kam par godu vÄ“l 2018. gada vÄ“lÄ“šanu gaidās Saeima lÄ“ma par VDK dokumentu nodošanu atklātÄ«bai.

Tieši tāpÄ“c, atklājoties ziņām, kas raisa bažas, vai par izglÄ«tÄ«bu un zinātni galvenā atbildÄ«gā persona savā pārliecÄ«bā ir vienisprātis ar SatversmÄ“ iekļauto Latvijas Republikas identitāti veidojošo domu, katram apzinÄ«gam, patstāvÄ«gi un kritiski domājošam pilsonim ir pamatoti un svarÄ«gi uzdot jautājumus. Tas, ka "mainstream" plašsaziņas lÄ«dzekļi kautrÄ“jas izaicināt ministri uz sarunu, norāda uz to kopÄ“jo valstÄ« esošo vārda brÄ«vÄ«bas vājumu, jo kas gan efektÄ«vāk par plašsaziņas lÄ«dzekli var to aizstāvÄ“t!

Tad, kad ne pat ministre, bet viņai lÄ«dzi jÅ«tošie un mugurkaula smadzenÄ“m varu jÅ«tošie mÄ“Ä£ina attaisnot Latvijas valstiskuma noliegumu, norādot uz to, ka, iespÄ“jams, pilngadÄ«ga un varas atbalstÄ«ta persona nav bijusi informÄ“ta par Latvijas valstiskumu un tātad nav varÄ“jusi veidot pilnvÄ“rÄ«gu priekšstatu par Latvijas valstiskumu, pareizi noskaidrot šÄdu attaisnojumu pamatotÄ«bu, jo atkal - ministre nesteidz skaidrot savu viedokli un pārliecÄ«bu.

Tad, kad parādās konteksts, kas norāda, ka persona nav bijusi varas spiesta un ka pat bijusi informÄ“ta par Latvijas valstiskumu, atkal parādās jÅ«tÄ«gie un jutÄ«gie. Klāt nāk vÄ“l arÄ« tādi kas acÄ«mredzot nespÄ“j noturÄ“ties, lai nepaustu savu aprobežotÄ«bu un skaudÄ«bu, jo nekā citādāk nevar izskaidrot citu zināšanas, spÄ“jas lasÄ«t, rakstÄ«t un publicÄ“t kā tikai naudas motivÄ“tas.

Ministre un tās pārstāvÄ“tā politiskā partija skaidri pauduši savu neiecietÄ«bu pret personām, kas bijušas PSKP, VÄ»KJS biedri, funkcionāri un nomenklatÅ«ra, kas darbojušies VÄŒK, NKVD, VDK kā štata dienestnieki vai sadarbojušies dažādās kapacitātÄ“s ar VÄŒK, NKVD, VDK.

ŠÄda nostāja ir apsveicama, tomÄ“r, pirms stingri nosodÄ«t citu darbÄ«bu PSKP, VÄ»KJS, darbÄ«bu NKVD/VDK un sadarbÄ«bu ar NKVD/VDK, vajadzÄ“tu pašiem paraudzÄ«ties uz sevi un bÅ«t atklātiem pret sabiedrÄ«bu gadÄ«jumos, kad rodas bažas par to, vai vārdi saskan ar darbiem un domām. Tad, kad nosodÄ«jums ir tikai lÄ«dzeklis, lai tiktu vaļā no sev personiski netÄ«kamām personām vai Ä«stenotu savas privātas intereses (kaut vai dabiskas un zemiskas tieksmes apmierināt atriebÄ«bas kāri), ir sarežģīti aizstāvÄ“t personas, pret kurām vÄ“ršas šÄda subjektÄ«vu interešu motivÄ“ta vara.

Publika, iespÄ“jams, pilnÄ«gi pamatoti saista Šuplinskas personÄ«bas izzināšanu ar universitātes rektora vÄ“lÄ“šanām, jo pirms tam daļa sabiedrÄ«bas par šÄdu ministri un personÄ«bu vai nu bija dzirdÄ“juši tikai virspusÄ“jas ziņas, vai arÄ« nebija informÄ“ti vispār par tādas eksistenci. Tieši šÄ«s rektora vÄ“lÄ“šanas ir tās, ar ko attiecÄ«gā ministre šobrÄ«d bÅ«vÄ“ sev "politisko kapitālu" pÄ“c analoÄ£ijas ar sociālo kapitālu, atpazÄ«stamÄ«bu un tÄ“lu. Tipiska aizgājušo laiku nomenklatÅ«ras darbošanās.

Valsts pārvalde Latvijas Republikā organizÄ“ta tā, lai nodrošinātu likuma izpildi. Nodrošināšana notiek ar uzraudzÄ«bas un kontroles palÄ«dzÄ«bu. UzraudzÄ«ba nozÄ«mÄ“ to, ka valsts pārvaldÄ“ notiekošajam augstākā iestāde, amatpersona seko lÄ«dzi un vajadzÄ«bas gadÄ«jumā veic preventÄ«vas darbÄ«bas, lai nodrošinātu likumÄ«gu rÄ«cÄ«bu. Kontrole darbojas, lai paveikto novÄ“rtÄ“tu un lemtu par turpmākās rÄ«cÄ«bas uzlabošanu.

Valsts pārvalde nav tiesa, kurai ir jākonstatÄ“ pārkāpums un uzskatāmi jāmāca rÄ«koties likumÄ«gi. DemonstratÄ«va darbÄ«ba augstākas iestādes attieksmÄ“ pret padotÄ«bas iestādi ir nepieņemama. DemonstratÄ«va darbÄ«ba, kad runa ir par pārraudzÄ«bā esošo, sevišÄ·i par atvasinātu publisku personu, kas ir Ministru kabineta pārraudzÄ«bā un kur padotÄ«bu Ä«steno ar ministra starpniecÄ«bu, ir nevÄ“lama. Valsts pārvaldei jādarbojas, lai bÅ«tu pareizi, nevis lai nosodÄ«tu.

Latvijas Universitātes rektora vÄ“lÄ“šanas noritÄ“ja vislielākajā atklātÄ«bas gaisotnÄ“ - dokumenti ievietoti internetā, norises translÄ“tas tiešraidÄ“s un pieejamas videoierakstos. Tām lÄ«dzi varÄ“ja sekot un arÄ« sekoja visi interesenti, tai skaitā daudzas institÅ«cijas, kam savas kompetences ietvaros ir pienākums sniegt atbalstu likumÄ«bas jautājumos. Kaut kā jocÄ«gi izskanÄ“ja, ka ministre uzzinājusi par rektora vÄ“lÄ“šanu tikai 28. jÅ«nijā, nevis 25. maijā, kad notika vÄ“lÄ“šanas.

Ja bija nepieciešama rÄ«cÄ«bas korekcija, tad bija nekavÄ“joties jāsniedz atbalsts, nevis jāgaida un tad jānāk klajā ar paziņojumiem, kas kaunu dara visai valsts pārvaldei, jo atklāj, ka nevienam nerÅ«p likumÄ«ba un tiesiskums, bet tikai "iztaisÄ«šanās" un "izrādÄ«šanās".

Atklājums, ka studentu pašpārvaldes priekšstāvji nav atbilstoši izvirzÄ«ti, ir interesants, bet nav pārbaudāms. Kā gan var pārbaudÄ«t, ka neatkarÄ«ga institÅ«cija izvirzÄ«jusi pareizi pārstāvjus? Vai studentu pašpārvaldÄ“s turpmāk darbosies IKVD kā uzraugs, kontrolieris un politiskais vadÄ«tājs? Vai tiešÄm ir reāli Ä«stenot to, ko tagad liek galdā?

Latvijas Universitātes studentu padomes locekļi nav valsts amatpersonas. VarbÅ«t ir jāliek, lai studenti iesniedz valsts amatpersonas deklarācijas, lai attiecÄ«gas korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas institÅ«cijas varÄ“tu pārbaudÄ«t, vai par izvirzÄ«šanu Satversmes sapulcei kāds kādam vai kādai nav uzsaucis aliņu, kāsÄ«ti vai buču? IespÄ“jams, arÄ« bučošanas process jānofilmÄ“ un jānosÅ«ta IKVD, lai process bÅ«tu skaidrs visos tā sÄ«kumos, detaļās un bezkompromisa pedantiskā skrupulozitātÄ“.

Ministres lÄ«dzjutÄ“jiem vajadzÄ“tu mÄ“Ä£ināt nedaudz paskatÄ«ties uz visu notiekošo no malas. Vai tas neatgādina padomju laikus un laikus, lÄ«dz beidzot arÄ« Latvijas Republika likumā nostiprināja, ka valsts augstskola ir atvasināta publiska persona, tātad nošÄ·irta juridiska persona?

Padomju laikos augstskola bija iestāde. Kāda atšÄ·irÄ«ba? Atvasinātajā publiskajā persona ir gan savs "parlaments", gan sava "valdÄ«ba", gan arÄ« savs "prezidents", gan arÄ« sava "tauta". Tā nosaka savu kārtÄ«bu, tā izvÄ“las savus priekšstāvjus. Tas vien, ka rektorus joprojām apstiprina Ministru kabinets pÄ“c lÄ«dzÄ«bas ar iestādi, pÄ“c lÄ«dzÄ«bas ar okupācijas laikiem, kad rektoru "apstiprināja" LKP CK politbirojs, ir novecojusi un faktiski antikonstitucionāla norma.

Ja pašvaldÄ«bu vadÄ«ba nav apstiprināma Ministru kabinetā, tad kāpÄ“c augstskolu vadÄ«ba bÅ«tu jāapstiprina? Ja ir pārkāpumi, tad pretim tiem ir jāvÄ“ršas pašvaldÄ«bai lÄ«dzÄ«gā procedÅ«rā. Bet to nevar pieļaut personas ar padomju okupācijas laika nomenklatÅ«ras stilistikas domāšanu, ar domāšanu, kas patiesÄ«bā noliedz Latvijas valstiskumu, demokrātiju, kas neatzÄ«st likuma spÄ“ku un Satversmi kā likumÄ«bas pamatu.

Ministre šogad intervijā "Santai" teica: "Mans tÄ“vs bija nacionālists, viņš vienmÄ“r aizstāvÄ“ja domu par brÄ«vu Latviju un stāstÄ«ja vÄ“sturi. Nebija nevienu kapusvÄ“tku, kas paietu bez mÄ“s sitÄ«sim tos utainos – arvien, arvien!" un "Kopš bÄ“rnÄ«bas esmu redzÄ“jusi un dziļi sapratusi, ko nozÄ«mÄ“ padomju okupācija."

Ministre atzÄ«st, ka viņas Ä£imenÄ“, laikā, kad viņa bija komunistiskās jaunatnes savienÄ«bas sekretāre un kad attiecÄ«gu padomju varas slavinošu retoriku publicÄ“ja laikrakstos, noliedzot Molotova-Ribentropa pakta upuru pieminÄ“šanu un ziedu likšanu pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, tÄ“vs Ä£imenÄ“ runāja par Latvijas sarežģīto vÄ“sturi, par brÄ«vu Latvijas Republiku, bet pati ministre "dziļi sapratusi, ko nozÄ«mÄ“ padomju okupācija". Tātad saprata un rakstÄ«ja laikrakstam "Komunisma Ausma", nevis bija jauna, naiva un nesaprata, nezināja.

KapusvÄ“tki ir kristÄ«gu cilvÄ“ku, kas tic dvÄ“seles nemirstÄ«bai, svÄ“tki savu aizsaulÄ“ devušos senču, radu un draugu piemiņai. Katoļi savos kapusvÄ“tkos uzņem arÄ« luteriskās baznÄ«cas pārstāvjus, protestantus, ateistus un agnostiÄ·us, taču citi katoļi nav vainÄ«gi, ja kādai meitenei bÄ“rnÄ«bā priesteris bijis iemalkojis vairāk baznÄ«cvÄ«na, tāpÄ“c smaržojis pÄ“c tā, un tas meiteni atgrÅ«dis no Romas katoļu baznÄ«cas un ticÄ«bas.

Krievu izcelsmes Latvijas pilsoņi var bÅ«t lojāli Latvijas valsts patrioti, krievu izcelsmes cilvÄ“ku saukšana par "utainiem" nav nekāds nacionālisms, bet sarÄ«kojumu un saviesÄ«gu norišu bravÅ«ra, kas saistÄ«ta ar iestiprināšanos un galda dziesmu dziedāšanu.

DÅ«ru izvicināšana grādÄ«go dzÄ“rienu reibumā kapusvÄ“tkos, ko par savu tÄ“vu apraksta ministre žurnālā "Santa", nav nacionālisms. Ja pat tā ir patiesÄ«ba un ministres tÄ“vs iekšÄ“ji slÄ“ptās sāpÄ“s par rusifikāciju un PSRS okupācijas traģēdijām patiešÄm kapos dziedājis „mÄ“s sitÄ«sim tos utainos” un kāvies, tad tikai un vienÄ«gi Šuplinskas izvÄ“le ir tā raksturot nacionālo, Latgali, latgaliešus, katoļu kapusvÄ“tkus un tÄ“vu.

Nezinu, kādu saturu vārdā "nacionālists" liek ministre, kas esot arÄ« literatÅ«rzinātniece, tomÄ“r aizskarošu dziesmas vārdu minÄ“šanu, lai ilustrÄ“tu tÄ“va nacionālismu, liecina par kultÅ«ras lÄ«meni un iecietÄ«bu pret citādiem lÄ«meni. Šai intervijai ir nepilni četri mÄ“neši - tā nav nekāda jaunÄ«bas kļūda. Tas rakstÄ«ts šogad.

Kas tad morāli šÄ·ir Ilgu Šuplinsku toreiz, 1987. gadā no Ilgas Šuplinskas tagad, 2019. gadā?

Ostaps (viņš arÄ« Jāzeps) Benders uz lÅ«gumiem mÄ“dza interesÄ“ties - “VarbÅ«t Jums no dzÄ«vokļa, kur nauda glabājas, atslÄ“gas iedot un pateikt, kur miliča nav?”

https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/slavenibas/izglitibas-ministre-ilga-suplinska-kad-piedzima-jaunaka-meita-man-bija-47-gadi-25765/

Novērtē šo rakstu:

0
0