Iesaki rakstu:

Izrādās, 2,789 miljoni eiro - summa, par kādu ar Andri ŠÄ·Ä“li un Aināru ŠÄipčinski saistÄ«ti uzņēmumi piensaimnieku un aitu audzÄ“tāju organizāciju aizsegā gatavojas organizÄ“t divas "valsts cirpšanas un slaukšanas kampaņas", no valsts lÄ«dzekļiem prasot vairāk nekā 830 tÅ«kstošus eiro, - ne tuvu nav bijusi tā, ko kampaņu organizÄ“tāji sākumā vÄ“lÄ“jušies "nocirpt un izslaukt", - kamÄ“r piensaimnieku un aitu audzÄ“tāju organizāciju vadÄ«tāji apklusuši, to uzskatāmi apliecina Lauku atbalsta dienesta publiskotie dati.

Kā jau informÄ“ts, pÄ“rn noslÄ“dzās divi sabiedrÄ«bas informÄ“šanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtÄ«gi iespaidÄ«gām summām - katrs par gandrÄ«z pusotru miljonu eiro. Viens no tiem paredz sabiedrÄ«bas informÄ“šanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un Ä«stenošanu, un tiesÄ«bas to veikt par 1,47 miljoniem eiro ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann RÄ«ga, SIA Inspired un SIA Hansa Media. Savukārt otrs ir bijis iepirkums sabiedrÄ«bas informÄ“šanas un tirgus veicināšanas kampaņai par pienu un piena produktiem sagatavošanu un Ä«stenošanu, ko ieguvusi SIA Jazz Communications par 1,318 miljoniem eiro.

Ja Eiropas Komisija atbalstÄ«s šos Latvijas Aitu audzÄ“tāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienÄ«bas aizsegā un zem to "jumta" sagatavotos piena produktu un aitas gaļas popularizÄ“šanas kampaņu projektus, kuri skaidri norāda uz ŠÄ·Ä“les Ä£imenes un skandalozā reklāmista ŠÄipčinska iesaisti šajā apjomÄ«gajā biznesa projektā, no Latvijas valsts šo kampaņu organizÄ“tāji bÅ«s tiesÄ«gi saņemt vairāk nekā 830 tÅ«kstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tiek plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.

Pietiek jau informÄ“jis par Latvijas Reklāmas asociācijas brÄ«dinājumu, kas pagājušÄ gada rudenÄ« bija adresÄ“ts Lauku atbalsta dienestam un kurā attiecÄ«bā uz abu "slaukšanas un cirpšanas kampaņu" projektiem bija atzÄ«ts faktiski viens un tas pats - tajos iekļautas mākslÄ«gi sadārdzinātas cenas, kas tālu pārsniegušas "tradicionālos" 10 vai pat 20 procentus.

"Pamatojoties uz augstākminÄ“tajiem trÅ«kumiem, Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vÄ“rtÄ“ kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzÄ“ta ievÄ“rojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādÄ«t 30 - 40% no pieprasÄ«tā kopÄ“jā naudas apjoma apskatÄ«tajām aktivitātÄ“m," bija teikts Reklāmas asociācijas brÄ«dinošajā vÄ“stulÄ“ Lauku atbalsta dienestam.

Nu Lauku atbalsta dienesta atklātie dati rāda, ka abu pieteikumu iesniedzÄ“ji faktiski nekavÄ“joties atzinuši mākslÄ«go sadārdzinājumu, grozÄ«tus piedāvājumus jau iesniedzot ar pilnÄ«gi citām - Lauku atbalsta dienesta vārdiem izsakoties, "precizÄ“tām", bet faktiski bÅ«tiski samazinātām summām.

Izrādās, sākotnÄ“ji "valsts slaukšanas kampaņas" autori - Andra ŠÄ·Ä“les znota Jura PÄ“tersona uzņēmums Jazz Communications - ir vÄ“lÄ“jušies tās ietvaros saņemt pat veselus 1,759 miljonus eiro, no kuriem 879 tÅ«kstošus eiro cerÄ“ts saņemt no EK lÄ«dzekļiem, bet 527 tÅ«kstošus eiro - no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas.

Savukārt "valsts cirpÄ“ji" - virkne uzņēmumu, kas gandrÄ«z visi saistÄ«ti ar reklāmistu Aināru ŠÄipčinski, - sākotnÄ“ji vÄ“lÄ“jušies "apgÅ«t" kopumā 1,816 miljonus eiro, no kuriem 908 tÅ«kstoši eiro nāktu no Eiropas fondiem, bet 545 tÅ«kstoši eiro - no Latvijas nodokļu maksātājiem.

Tikai pÄ“c Reklāmas asociācijas brÄ«dinājumiem šÄ«s summas bÅ«tiski samazinātas - ŠÄ·Ä“les znota uzņēmums samierinājies ar samazinājumu programmas kopÄ“jam budžetam par 28,25%, bet ŠÄipčinska uzņēmumi - ar samazinājumu par 26,63%. Tā abi iepirkumu uzvarÄ“tāji faktiski atzinuši sākotnÄ“jo mākslÄ«gi paaugstināto cenu iekļaušanu.

Lauku atbalsta dienests gan pašlaik Ä«paši norāda, ka abas programmas vÄ“rtÄ“s tikai tajā gadÄ«jumā, ja Eiropas Komisija bÅ«s pieņēmusi lÄ“mumu par programmu akceptÄ“šanu.

SIA Jazz Communications vadÄ«tājs un 40% kapitāldaļu Ä«pašnieks, kā rāda Lursoft dati, ir ŠÄ·Ä“les znots PÄ“tersons, un tās 2013. gada apgrozÄ«jums ir bijis 225 tÅ«kstoši eiro - gandrÄ«z sešreiz mazāks par iecerÄ“tās "piena produktu kampaņas" apjomu. Savukārt aiz "aitu kampaņas" uzvarÄ“tājiem SIA McCann Consulting, SIA McCann RÄ«ga un SIA Inspired slÄ“pjas ŠÄipčinskis, bet HansaMedia oficiālā Ä«pašniece ir kāda 21 gadu veca Madara Skukovska - pÄ“c visa spriežot, formāla kapitāldaļu turÄ“tāja.

Kā ziņots, "cirpšanas iepirkumu" sludinājusi Latvijas Aitu audzÄ“tāju asociācija, bet "slaukšanas iepirkumu" - Latvijas Piensaimnieku centrālā savienÄ«ba. Abas atzÄ«st, ka to pašu rÄ«cÄ«bā šÄdas naudas nav un vienÄ«gais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansÄ“jums.

Pusi nepieciešamā finansÄ“juma plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptÄ“s, tad valstij bÅ«s jāatvÄ“l vairāk nekā 830 tÅ«kstoši eiro, lai kampaņas arÄ« realizÄ“tu. Atbalstu šÄdas iespaidÄ«gas summas piešÄ·iršanai paklusām ir devusi ZemkopÄ«bas ministrija, kas gan oficiāli no šÄ«s tÄ“mas pagaidām norobežojas.

Pietiek jau ir publicÄ“jis abu iepirkumu nolikumus, kuru ārkārtÄ«gais lÄ«dzÄ«gums (it Ä«paši uz beigām, kad to nezināmajam autoram acÄ«mredzot ir apnicis mÄ“Ä£ināt tos kaut cik dažādot) nav vienÄ«gais, kas liecina, ka abas krāpnieciskās kampaņas ir vienas personu grupas izplānotas. Abu nolikumu failu dati rāda, ka abi dokumenti, pÄ“c visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte".

RÄ«t Pietiek publicÄ“s jautājumus, uz kuriem jau kopš aizvadÄ«tās nedēļas beigām nespÄ“j atbildÄ“t abu "jumta" organizāciju vadÄ«tāji - Jānis Šolks un Arnis Ginters.

Foto no lgk.lv