Iesaki rakstu:

Veikli darboņi tomÄ“r netiks pie Latvijas nodokļu maksātāju lÄ«dzfinansÄ“juma viņu iecerÄ“tajai, Pietiek daudzkārt aprakstÄ«tajai "valsts slaukšanas kampaņai", kuras ietvaros bija plānots par kopsummā 1,318 miljoniem eiro stāstÄ«t par piena un piena produktu noderÄ«gumu, - savu finansÄ“jumu šÄdai kampaņai atteikušas Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«ras. Pagaidām nav droši zināms, vai lÄ«dzÄ«gs liktenis piemeklÄ“jis arÄ« gandrÄ«z identisko "valsts cirpšanas kampaņu".

Kā jau informÄ“ts, pÄ“rn noslÄ“dzās divi sabiedrÄ«bas informÄ“šanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtÄ«gi iespaidÄ«gām summām - katrs par gandrÄ«z pusotru miljonu eiro.

Viens no tiem paredzÄ“ja sabiedrÄ«bas informÄ“šanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un Ä«stenošanu, un tiesÄ«bas to veikt par 1,47 miljoniem eiro bija ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann RÄ«ga, SIA Inspired un SIA Hansa Media.

Savukārt otrs bija iepirkums sabiedrÄ«bas informÄ“šanas un tirgus veicināšanas kampaņas par pienu un piena produktiem sagatavošanai un Ä«stenošanai, ko bija ieguvusi SIA Jazz Communications (pÄ“c neoficiālām ziņām, kopā ar vÄ“l diviem uzņēmumiem, kas oficiāli nav tikuši nosaukti) par 1,318 miljoniem eiro.

Ja Eiropas Komisija bÅ«tu atbalstÄ«jusi šos Latvijas Aitu audzÄ“tāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienÄ«bas aizsegā un zem to "jumta" sagatavotos piena produktu un aitas gaļas popularizÄ“šanas kampaņu projektus, kuri skaidri norāda uz Andra ŠÄ·Ä“les Ä£imenes un skandalozā reklāmista Aināra ŠÄipčinska iesaisti šajā apjomÄ«gajā biznesa projektā, no Latvijas valsts šo kampaņu organizÄ“tāji bÅ«tu tiesÄ«gi saņemt vairāk nekā 830 tÅ«kstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tika plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.

Pietiek jau informÄ“jis par Latvijas Reklāmas asociācijas brÄ«dinājumu, kas pagājušÄ gada rudenÄ« bija adresÄ“ts Lauku atbalsta dienestam un kurā attiecÄ«bā uz abu "slaukšanas un cirpšanas kampaņu" projektiem bija atzÄ«ts faktiski viens un tas pats - tajos iekļautas mākslÄ«gi sadārdzinātas cenas, kas tālu pārsniegušas "tradicionālos" 10 vai pat 20 procentus.

"Pamatojoties uz augstākminÄ“tajiem trÅ«kumiem, Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vÄ“rtÄ“ kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzÄ“ta ievÄ“rojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādÄ«t 30 - 40% no pieprasÄ«tā kopÄ“jā naudas apjoma apskatÄ«tajām aktivitātÄ“m," bija teikts Reklāmas asociācijas brÄ«dinošajā vÄ“stulÄ“ Lauku atbalsta dienestam.

Nu Lauku atbalsta dienesta atklātie dati rādÄ«ja, ka abu pieteikumu iesniedzÄ“ji faktiski nekavÄ“joties atzinuši mākslÄ«go sadārdzinājumu, grozÄ«tus piedāvājumus jau iesniedzot ar pilnÄ«gi citām - Lauku atbalsta dienesta vārdiem izsakoties, "precizÄ“tām", bet faktiski bÅ«tiski samazinātām summām.

Izrādās, sākotnÄ“ji "valsts slaukšanas kampaņas" autori - ŠÄ·Ä“les znota Jura PÄ“tersona uzņēmums Jazz Communications - ar kompanjoniem, kuri oficiāli nav atklāti, ir vÄ“lÄ“jušies tās ietvaros saņemt pat veselus 1,759 miljonus eiro, no kuriem 879 tÅ«kstošus eiro cerÄ“ts saņemt no EK lÄ«dzekļiem, bet 527 tÅ«kstošus eiro - no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas.

Savukārt "valsts cirpÄ“ji" - virkne uzņēmumu, kas gandrÄ«z visi saistÄ«ti ar reklāmistu Aināru ŠÄipčinski, - sākotnÄ“ji vÄ“lÄ“jušies "apgÅ«t" kopumā 1,816 miljonus eiro, no kuriem 908 tÅ«kstoši eiro nāktu no Eiropas fondiem, bet 545 tÅ«kstoši eiro - no Latvijas nodokļu maksātājiem.

Tikai pÄ“c Reklāmas asociācijas brÄ«dinājumiem šÄ«s summas bÅ«tiski samazinātas - ŠÄ·Ä“les znota uzņēmums samierinājies ar samazinājumu programmas kopÄ“jam budžetam par 28,25%, bet ŠÄipčinska uzņēmumi - ar samazinājumu par 26,63%. Tā abi iepirkumu uzvarÄ“tāji faktiski atzinuši sākotnÄ“jo mākslÄ«gi paaugstināto cenu iekļaušanu.

"Cirpšanas iepirkumu" bija sludinājusi Latvijas Aitu audzÄ“tāju asociācija, bet "slaukšanas iepirkumu" - Latvijas Piensaimnieku centrālā savienÄ«ba. Abas atzina, ka to pašu rÄ«cÄ«bā šÄdas naudas nav un vienÄ«gais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansÄ“jums.

Pusi nepieciešamā finansÄ“juma bija plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptÄ“tu, tad valstij bÅ«s jāatvÄ“l vairāk nekā 830 tÅ«kstoši eiro, lai kampaņas arÄ« realizÄ“tu. Atbalstu šÄdas iespaidÄ«gas summas piešÄ·iršanai paklusām bija devusi ZemkopÄ«bas ministrija, kas gan oficiāli no šÄ«s tÄ“mas pagaidām norobežojās.

Pietiek publicÄ“ja arÄ« abu iepirkumu nolikumus, kuru ārkārtÄ«gais lÄ«dzÄ«gums (it Ä«paši uz beigām, kad to nezināmajam autoram acÄ«mredzot ir apnicis mÄ“Ä£ināt tos kaut cik dažādot) nebija vienÄ«gais, kas liecināja, ka abas krāpnieciskās kampaņas ir vienas personu grupas izplānotas. Abu nolikumu failu dati rādÄ«ja, ka abi dokumenti, pÄ“c visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte".

Nu kļuvis zināms, ka ES atbildÄ«gās institÅ«cijas noraidÄ«jušas "valsts slaukšanas kampaņu", savukārt par "valsts cirpšanas kampaņu" drošu ziņu nav. Tiesa, Piensaimnieku centrālās savienÄ«bas vadÄ«tājs Jānis Šolks jau paziņojis, ka "pÄ“c nepilnÄ«bu novÄ“ršanas projektu iespÄ“jams iesniegt atkāroti" (tā minÄ“ts oficiālajā paziņojumā).