Iesaki rakstu:

Partijas VienotÄ«ba Saeimas deputāts Andrejs Judins aizvadÄ«tajā nedēļā nespÄ“ja atbildÄ“t ne uz vienu no Pietiek jautājumiem par viņa ierosināto Krimināllikuma grozÄ«jumu, kura bÅ«tÄ«ba ir - ikvienai personai, kurai ienāks prātā iegādāties programmatÅ«ru, lai nepieļautu, ka tās elektroniskajai sarakstei vai datora saturam var brÄ«vi piekļūt specdienestu pārstāvji, var nākties rÄ“Ä·ināties pat ar divu gadu ilgu cietumsodu: tas bÅ«s atkarÄ«gs tikai un vienÄ«gi no specdienestu pārstāvju likuma interpretācijas.

Pašlaik Krimināllikuma 237.1 panta "StratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes preču aprites noteikumu pārkāpšana" otrā daļa noteic: "Par sevišÄ·Ä veidā veicamiem operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumiem speciāli radÄ«tu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu - soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz diviem gadiem vai ar Ä«slaicÄ«gu brÄ«vÄ«bas atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesÄ«bas uz noteiktu nodarbošanos uz laiku lÄ«dz pieciem gadiem."

Taču tagad VienotÄ«bas - kuras vadÄ«ba sen zināma ar saviem ciešajiem sakariem ar valsts drošÄ«bas iestādÄ“m un kuras priekšsÄ“dÄ“tāja Solvita Ä€boltiņa kā Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas vadÄ«tāja "uzrauga" to darbÄ«bu - pārstāvis Judins ierosinājis šo Krimināllikuma panta daļu bÅ«tiski papildināt šÄdā jaunā redakcijā: "Par sevišÄ·Ä veidā veicamiem operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumiem vai to traucÄ“šanai speciāli radÄ«tu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatÅ«ras aprites aizlieguma pārkāpšanu."

Tas faktiski nozÄ«mÄ“ - lÄ«dzās jau esošajam kriminālsodam par mÄ“Ä£inājumu savu mājokli pasargāt no tajā notiekošo sarunu noklausÄ«šanās un ierakstÄ«šanas tagad lÄ«dz pat diviem gadiem cietumā saskaņā ar VienotÄ«bas deputāta Judina ieceri draudÄ“s arÄ«, ja persona iegādāsies datora programmatÅ«ru, kas neļaus specdienestu pārstāvjiem brÄ«vi un netraucÄ“ti piekļūt tā saturam. Šis grozÄ«jums jau guvis atbalstu arÄ« Saeimas Juridiskajā komisijā.

SākotnÄ“ji sarunā ar Pietiek Judins gan apgalvoja, ka nekādu ļaunu nodomu viņam neesot, - viņš vienkārši esot vÄ“lÄ“jies pieskaņot Krimināllikuma nosacÄ«jumus tam, kas rakstÄ«ts Ministru kabineta noteikumos par stratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes preču apriti. Jautāts par valdÄ«bas noteikumu nosacÄ«jumiem, viņš Pietiek pavÄ“stÄ«ja, ka tad viņam esot nepieciešams sÄ«kāk iepazÄ«ties ar Ministru kabineta noteikumiem, taču vienlaikus pauda pārliecÄ«bu, ka valsts drošÄ«bas dienesti noteikti neizmantošot šo Krimināllikuma pantu nepamatoti un neobjektÄ«vi.

Jau pÄ“c publikācijas Judins, kurš pirms tam nebija vÄ“lÄ“jies sniegt skaidras rakstiskas atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, pavÄ“stÄ«ja, ka (saglabāta oriÄ£inālā rakstÄ«ba) "grozÄ«jumi Krimināllikumā nav saistÄ«ti un neattiecās uz programmatÅ«ru, ko persona instalÄ“ savā datorā vai telefonā. Lai izdarÄ«tu noziegumu, personai jāizgatavo, jāiegādājas, jāglabā, jātransportÄ“ kādā no minÄ“tājām iekārtām.

Saeima ir atbalstÄ«jusi grozÄ«jumus StratÄ“Ä£iskās nozÄ«mÄ“s preču likumā, kas aizliedz darbÄ«bu ar programmatÅ«ru, kas domāta minÄ“tājām iekārtām. Tās nozÄ«mÄ“s, ka turpmāk likumā bÅ«s skaidri norādÄ«ts, ka persona nedrÄ«kst veikt darbÄ«bas ar programmatÅ«ru, kas ir domātas minÄ“tajiem skrembleriem, lokatoriem un trokšÅ†u Ä£eneratoriem. Aizliedzot kādas darbÄ«bas, normatÄ«vajos aktos paredz atbildÄ«bu par to pārkāpšanu. Tādēļ tika ierosināti arÄ« grozÄ«jumi arÄ« KL 237.1 pantā.

Sausais atlikums: cilvÄ“kiem, kuri izmantojot savus datorus un mobilos telefonus, instalÄ“ firewall, antivÄ«rusus, izmanto speciālus messangerus, šifrÄ“ informācÄ«ju utt. nav pamata uztraukties. To var darÄ«t un atbildÄ«ba par to nav paredzÄ“ta. Iesaku kritiski lasÄ«t publikācijas Pietiek. Diemžēl ļoti bieži šÄ« portāla rakstu autoru mÄ“rÄ·i nav saistÄ«ti ar sabiedrÄ«bas informÄ“šanu par notikumiem."

Taču, kad Pietiek pārstāvis uzdeva vairākus jautājumus saistÄ«bā ar šo Judina apgalvojumu, izrādÄ«jās, ka VienotÄ«bas deputāts uz tiem atbildÄ“t nespÄ“j. PublicÄ“jam šos jautājumus:

"- Kā tieši JÅ«s varat garantÄ“t, ka JÅ«su "bÄ«dÄ«to" grozÄ«jumu Krimināllikumā valsts drošÄ«bas iestādes neattiecinās uz jebkuru programmatÅ«ru? (Kā zināms, piemÄ“ram, manā personiskajā pieredzÄ“ ir divu gadu kriminālprocess, ko DrošÄ«bas policija "izmeklÄ“ja", interpretÄ“jot, ka kādas personas iesnieguma publicÄ“šana ir trešo personu elektroniskās korespondences nelikumÄ«ga iegÅ«šana, - lÄ«dz beidzot prokuratÅ«ra izbeidza šo farsu.)

- Kas Jums traucÄ“ja virzÄ«t tādu Krimināllikuma grozÄ«jumu, lai šÄdas interpretācijas iespÄ“jas valsts drošÄ«bas iestādÄ“m netiktu piešÄ·irtas?

- Ar kādiem tieši ekspertiem stratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes preču jomā un kādiem tieši datorekspertiem (miniet vārdus un uzvārdus) JÅ«s esat konsultÄ“jies pirms šÄ« grozÄ«juma sagatavošanas un iesniegšanas?

- Vai uzskatāt par normālu situāciju, kad - kā izriet no JÅ«su skaidrojuma - likumdevÄ“js nodarbojas ar to, lai Krimināllikumu padarÄ«tu atbilstošu izpildvaras izdotiem noteikumiem, kā tas ir šajā gadÄ«jumā?"