Iesaki rakstu:

Strādājot ar pÄ“dÄ“jā laika iniciatÄ«vām kriminālsodu politikas jomā, rodas iespaids, ka esam, pašiem nemanot, sākuši pildÄ«t kādu “valsts sodu politikas plānu” vai “ieslodzÄ«juma vietu revitalizācijas programmu”, par kuru lielākā daļa no mums varÄ“tu gÅ«t priekšstatu, ja palÅ«kotos uz vairākiem Saeimā izskatāmiem Krimināllikuma grozÄ«jumiem kopumā.

Katra jauna iniciatÄ«va stiprina pārliecÄ«bu par to, ka jaunbÅ«vÄ“jamais Liepājas cietums tiešÄm ir ļoti tālredzÄ«gs projekts un to pat, iespÄ“jams, derÄ“tu paplašināt, kamÄ“r vÄ“l nav pabeigti projektÄ“šanas darbi. Tas, ko es kā juriste saskatu: esošÄ politiskā vara ar kriminālsodu politikas palÄ«dzÄ«bu ir sākusi agresÄ«vi sargāt savas tiesÄ«bas uz iedzÄ«votāju nodokļiem un nodrošināties ar visa veida pārspÄ«lÄ“tiem kontroles mehānismiem pār indivÄ«du un tā izteiksmes un rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu.

Tā vien izskatās, ka visi “burkāni” jau ir izbeigušies un palikušas tikai “rÄ«kstes”, jo kā lai citādāk saprot to, ka viens pÄ“c otra tiek ieviesti aizvien bargāki sodi ar reālu brÄ«vÄ«bas atņemšanu: gan par “aplokšÅ†u algu” izmaksāšanu, gan par valsts varas diskreditÄ“šanu, gan par jaunām politiskām iniciatÄ«vām.

Par tādu jaunievedumu kā cietumsods par “aplokšÅ†u algu izmaksāšanu”[1] bÅ«tu skaidrs: centieni apkarot Ä“nu ekonomiku ir vainagojušies ar smagu piedraudÄ“jumu uzņēmÄ“jiem - valsts budžetam VAJAG naudu. Ir acÄ«mredzami - uzticÄ«ba tam, ka valdÄ«ba godprātÄ«gi tÄ“rÄ“ valsts budžetu, ir pilnÄ«bā sagrauta: jebkuras skaistas infografikas par budžeta naudas tÄ“riņiem pamatÄ«gi noblāv blakus ziņām par VID darbinieku likumpārkāpumiem un neizskaidrojamiem ienākumiem, kā arÄ« valsts naudas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, pieminot kaut vai to pašu skandālu VID Ä“kas sakarā.

Turklāt, ja rūpes par godīgiem uzņēmējiem un vēlme aizsargāt darba ņēmējus būtu tik liela, tad loģiski būtu, pirmkārt, ķerties klāt pie algu nemaksātājiem, kuri smagi piekrāpj darba ņēmējus, ciniski atstājot cilvēku bez iztikas līdzekļiem. Ja valsts sev paredzētos nodokļus var izprasīt no uzņēmēja, piedraudot ar smagām sekām, tad attiecībā uz tādiem darba devējiem, kuri apzināti, ar nodomu algas neizmaksā pilnībā vai daļēji, nav nekāda regulējuma, un darbinieks paliek viens, cīnoties tiesā par savu taisnību.

Ja vien cietumsoda ieviešana par aplokšÅ†u algu izmaksāšanu ietu roku rokā ar negodprātÄ«go darba devÄ“ju kontroles mehānismu, ieviešot kvazitiesas vai darba strÄ«dus komisijas lÄ«dzÄ«gi Igaunijas un Lietuvas praksei, tad varÄ“tu apgalvot, ka tā ir uzņēmÄ“ju godÄ«gas konkurences vides sakārtošana. Taču Latvijas gadÄ«jumā – šÄds sods ir kārtÄ“jā varas agresijas izpausme, kura nenesÄ«s vÄ“lamos rezultātus.

Kam kalpo Krimināllikums? Vai jaunie sodi ir domāti, lai mÅ«s pasargātu vai iebiedÄ“tu? KāpÄ“c, piemÄ“ram, valdÄ«ba un likumdevÄ“js gadiem ilgi “spÄ“lÄ“jas” ar dzimumnoziedzniekiem, te samazinot, te paaugstinot sodus par šaušalÄ«giem noziegumiem pret mazgadÄ«giem bÄ“rniem?[2] KāpÄ“c “jāauklÄ“jas” ar dzÄ“rājšoferiem, kuri katru gadu nogalina desmitiem cilvÄ“ku?[3] 

KāpÄ“c nav lietderÄ«gi sargāt mÅ«su iedzÄ«votājus no noziegumiem? Redzot to, cik lielās diskusijās reizÄ“m ieslÄ«gstam par visai nebÅ«tiskām lietām, tai pašÄ laikā klusu un ātri pieņemot nopietnus Krimināllikuma pantus, manÄ« nerodas pārliecÄ«ba par to, ka valstÄ« tiek virzÄ«ta izsvÄ“rta un koordinÄ“ta kriminālsodu politika. ŠobrÄ«d jau veidojas situācija, ka par neuzmanÄ«gi izteiktu vārdu – vai tā bÅ«s nepakļaušanās amatpersonas spiedienam vai pastāvošÄs valsts iekārtas sirsnÄ«ga nolamāšana – cilvÄ“ks var saņemt lielāku sodu nekā par rÅ«pÄ«gi plānotu noziegumu pret personas veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu. 

Pakāpeniski atgriežamies sociālismā ar tā dumjākajām tradÄ«cijām – cietumsodiem par politiskām anekdotÄ“m. Jā gan – atskanot šÄdiem juristu viedokļiem, noslÄ“dzās apspriede pie nu jau slavenajiem šÄ« gada 3.marta grozÄ«jumiem krimināllikumā desmitajā sadaļā “Noziegumi pret valsti”[4], kuri paredz bÅ«tiski paplašināt sodÄ«šanas iespÄ“jas par ļoti dažādi traktÄ“jamām rÄ«cÄ«bām un izteiktiem viedokļiem. Likumprojektam ir pievienota plaša anotācija, kurā tiek skaidrotas dažādas situācijas, kurās šie jaunie panti tiktu piemÄ“rojami, kā arÄ« paskaidro dažādus jÄ“dzienus [5]. Neskatoties uz apjomÄ«go anotācijas tekstu, pÄ“c tās izlasÄ«šanas rodas vÄ“l vairāk jautājumu.

Tā, piemÄ“ram, likumprojekta 81.pants “Pret Latvijas Republiku vÄ“rsts aicinājums”, kas paredz brÄ«vÄ«bas atņemšanu tostarp arÄ« par publisku aicinājumu gāzt valsts varu vai grozÄ«t valsts iekārtu, anotācijā tiek skaidrots šÄdi: “DarbÄ«bas, kas vÄ“rstas pret Latvijas Republikas konstitucionālajiem pamatiem un valsts pamatinteresÄ“m, likumprojektā ir kriminalizÄ“tas neatkarÄ«gi no šo darbÄ«bu rakstura (organizatoriskas, vardarbÄ«gas vai jebkādas citas darbÄ«bas).”

…“NodarÄ«jumu sastāvi ir nošÄ·irami atkarÄ«bā no noziedzÄ«gās darbÄ«bas, nevis apdraudÄ“tajām interesÄ“m. VÄ“ršanās pret jebkuru no Latvijas Republikai vitāli svarÄ«gajām interesÄ“m pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir vÄ“ršanās pret Latvijas Republiku kopumā”.

No izlasÄ«tā izriet, ka jebkura sabiedrÄ«bas neapmierinātÄ«ba ar valsts lÄ«menÄ« pieņemtiem lÄ“mumiem, politiku vai valsts pārvaldÄ“ notiekošo varÄ“tu tikt kvalificÄ“ta kā valsts intereses apdraudoša. Bet valsts intereses var traktÄ“t ļoti plaši.

Vai pilsoniskās iniciatÄ«vas par Latvijas izstāšanos no Eiropas SavienÄ«bas, par Latvijas atteikšanos piedalÄ«ties patvÄ“ruma meklÄ“tāju izmitināšanas plānā vai arÄ« jaunu patvÄ“ruma meklÄ“tāju neuzņemšanu, iniciatÄ«vas pret Transatlantiskās tirdzniecÄ«bas un investÄ«ciju partnerÄ«bas (TTIP) parakstÄ«šanu arÄ« turpmāk varÄ“tu tikt uzskatÄ«tas par valsts interesÄ“m kaitÄ“jošÄm darbÄ«bām, un vai parakstu vākšana par tautas vÄ“lÄ“tu prezidentu tagad apdraudÄ“s pastāvošo valsts iekārtu? Vai sauklis “Atlaist Saeimu!” tagad arÄ« bÅ«s noziedzÄ«gs?

Tāpat ir interesants jaunais pants - 6. KL 81.¹ pants “PalÄ«dzÄ«ba ārvalstij pret Latvijas Republikas drošÄ«bas interesÄ“m vÄ“rstā darbÄ«bā”, kurš paredz atbildÄ«bu par palÄ«dzÄ«bu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitÄ«gā darbÄ«bā, pret Latvijas Republikas drošÄ«bas interesÄ“m. Likuma autori panta nepieciešamÄ«bu skaidro ar cīņu pret propagandu un dezinformācijas izplatÄ«šanu, kas izpaužas tai skaitā valsts amatpersonu diskreditÄ“šanā.

Un ko tagad iesākt žurnālistiem, kuri reizēm ar saviem apgalvojumiem un apcerējumiem mēdz diskreditēt Latvijas valsts amatpersonas starptautiskās sabiedrības acīs? Vai Ingai Spriņģei par Re:Baltica pētījumu[6], dažiem tvitera ierakstiem[7] un citām dīvainām aktivitātēm[8] tagad būtu jādodas cietumā par to, ka viņa dezinformē sabiedrību un sagroza valsts varas pārstāvju politiskās iniciatīvas faktus? Tas jau būtu par traku!

Neuzskatu, ka šÄda kriminālsodu politika ir jelkādā veidā savietojama ar Satversmes 100.pantā noteikto cenzÅ«ras aizliegumu. Tagad gan bÅ«tu Ä«stais laiks visiem cÄ«nÄ«tājiem par vārda brÄ«vÄ«bu celties kājās un iestāties pret nopietnu apdraudÄ“jumu katra žurnālista un politiski aktÄ«va indivÄ«da izpausmes brÄ«vÄ«bai, ja vien vārda brÄ«vÄ«ba šiem cÄ«nÄ«tājiem neaprobežojas tikai ar tiesÄ«bām apcerÄ“t eksperimentālu dzejoli skolā.

Bez jau pieminÄ“tajiem pantiem jaunajā likumā ir vÄ“l daudz dažādu dÄ«vainÄ«bu, bet mulsina tas, ka, uzklausot daudz konstruktÄ«vas kritikas no deputātu puses, iesniedzÄ“ji no DrošÄ«bas policijas uz beidzamo lasÄ«jumu solÄ«jās vien pielabot to pašu skaidrojošo anotāciju, atstājot pašus pantus nemainÄ«gus. Nezinu gan, vai, aizturot cilvÄ“ku par aicinājumu nevardarbÄ«gi grozÄ«t valsts iekārtu, policija vÄ“l papildus paspÄ“s ielÅ«koties divu desmitu lapaspušu garajā anotācijā?

Skaidrs gan ir viens: gatavojoties karam, lai kāda bÅ«tu šÄ« kara forma, no politiskās varas puses ir ļoti neapdomÄ«gi iebiedÄ“t savu tautu, vienlaikus sagaidot no tās izlÄ“mÄ«gu rÄ«cÄ«bu svešas valsts agresijas gadÄ«jumā.

No ārÄ“jā apdraudÄ“juma Latviju sargā NATO kontingents un pieaugošais aizsardzÄ«bas budžets, kurš prioritātes ziņā jau ir pārspÄ“jis tautas ataudzes mÄ“rÄ·i. CentÄ«gi bruņojoties ar dažāda vecuma un kalibra tehniku, bÅ«tu jāatceras, ka drošas un spÄ“cÄ«gas valsts pastāvÄ“šanas nosacÄ«jums, pirmkārt, ir paÄ“duši un laimÄ«gi valsts iedzÄ«votāji. TurpretÄ« pats vienkāršÄkais ceļš, kā saglabāt drošu, bet patukšu valsti, ir – piemeklÄ“t pantu katram “šaubÄ«gajam” un ieviest tik stingru režīmu, ka nodokļus visi maksāsim vÄ“l pirms stāšanās darbā, bet par kādām politiskām iniciatÄ«vām pat padomāt bÅ«s bail. Uz to arÄ« ejam – uz to vienkāršÄko ceļu, dārgie draugi!

---

[1] http://www.la.lv/par-aploksnu-algu-maksasanu-draudes-cietumsods/

[2] http://www.la.lv/tm-bernu-tiesibu-aizsardzibas-inspekcija-neizprot-grozijumus-kriminallikuma/

[3] http://nra.lv/latvija/164781-kalnmeiers-kriminalatbildibas-piemerosana-problemu-ar-dzerajsoferiem-neatrisinas.htm

[4]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#a

[5]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#b

[6]http://www.rebaltica.lv/en/investigations/russia_and_family_values/a/1297/putin%E2%80%99s_children.html

[7] http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/29660-komentars-inga-springe-neiztur-melu-detektoru

[8] http://www.medicine.lv/raksti/seminara-meginas-kliedet-mitus-par-jauniesu-seksualo-izglitibu