Iesaki rakstu:

Pietiek turpina rakstu sÄ“riju, kas veltÄ«ta pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas it kā „racionāli sakārtotajai” un „apdomÄ«gi regulÄ“tajai” bÅ«vniecÄ«bas nozarei un patiesajam stāvoklim tajā. Latvijas BÅ«vnieku asociācija vÄ“las ar likuma spÄ“ku noteikt, ka bÅ«vniecÄ«bā kā paaugstināta riska nozarÄ“ drÄ«kst strādāt tikai kvalificÄ“ti darbinieki ar atbilstošÄm zināšanām un kvalifikāciju: šdu prasÄ«bu, pÄ“c asociācijas domām, bÅ«tu vÄ“lams ieviest kopā ar identifikācijas kartÄ“m bÅ«vniecÄ«bā.

Pašreiz normatÄ«vie akti nosaka, ka atbilstoša kvalifikācija un sertifikāts ir nepieciešams tikai bÅ«vdarbu vadÄ«tājam un viņa palÄ«giem, respektÄ«vi - organizatoriem, bet pārÄ“jiem, kas reāli veic bÅ«vniecÄ«bas darbu, var vispār nebÅ«t nekādas izglÄ«tÄ«bas, atgādina Latvijas BÅ«vnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, piebilstot, ka arÄ« ZolitÅ«des traģēdijas ziņojumā norādÄ«ts, ka riÄ£ipsi skrÅ«vÄ“jis teoloÄ£ijas students, kurš bija nolÄ“mis piepelnÄ«ties no studijām brÄ«vajā laikā, un bÅ«vniecÄ«ba ir viena no nozarÄ“m, kur šÄda piepelnÄ«šanās bez atbilstošÄm zināšanām ir iespÄ“jama.

PÄ“c asociācijas vadÄ«tāja domām, bÅ«vniecÄ«bā kā paaugstināta riska nozarÄ“ bÅ«tu nepieciešamas lÄ«dzÄ«gas prasÄ«bas pÄ“c kvalifikācijas kā medicÄ«nā, kur gan ārstiem, gan medicÄ«nas māsām tiek prasÄ«ta ne tikai atbilstoša izglÄ«tÄ«ba, bet arÄ« regulāra kvalifikācijas paaugstināšana dažādās apmācÄ«bās un konferencÄ“s.

“Ja mums ir tāda attieksme, ka bÅ«vniecÄ«bā var strādāt pārsvarā nekvalificÄ“ti cilvÄ“ki, tad par kādu kvalitāti mÄ“s varam runāt,” norāda Grinbergs. Turklāt nekvalificÄ“ta darbaspÄ“ka izvÄ“le ļauj maksāt viņiem mazāk nekā tiem, kuriem ir atbilstoša izglÄ«tÄ«ba, tādēļ bÅ«vniecÄ«bas speciālisti lielākoties izvÄ“las doties strādāt uz ārzemÄ“m, kur viņu zināšanas un kvalifikācija tiek atbilstoši novÄ“rtÄ“ta.

Prakse, ka bÅ«vniecÄ«bā var strādāt arÄ« bez izglÄ«tÄ«bas, arÄ« radÄ«jusi situāciju, ka pÄ“c bÅ«vnieku profesionālās izglÄ«tÄ«bas nav pieprasÄ«juma. “KāpÄ“c gan jaunietim pÄ“c vidusskolas iet uz profesionālo vidusskolu mācÄ«ties par bÅ«vnieku, ja viņš var uzreiz iet uz bÅ«vlaukumu, iemācÄ«ties vienu darbiņu un pelnÄ«t. Un viņš jau sevi uzskata par bÅ«vnieku,” situāciju skaidro asociācijas vadÄ«tājs.

Grinbergs atgādina, ka bērnudārzos pat auklītēm tiek prasīta augstākā izglītība, jo sabiedrība saprot, ka tie ir cilvēki, kam viņi uztic savus bērnus. Taču būvniecībā, kur pastāv ļoti augsti riski, vispār netiek prasīta nekāda izglītība.

Viņš nenoliedz, ka šÄdas prasÄ«bas ieviešana var radÄ«t grÅ«tÄ«bas, jo lielākā daļa speciālistu ir valsti pametuši un jaunie nealkst iegÅ«t bÅ«vnieka specialitāti mācÄ«bu iestādÄ“s. Taču, ieviešot šo prasÄ«bu vispirms sabiedriski nozÄ«mÄ«gās jeb trešÄs grupas bÅ«vÄ“s, ar laiku bÅ«vnieka specialitāte atgÅ«tu prestižu, un jaunieši izvÄ“lÄ“tos mācÄ«ties bÅ«vnieka specialitāti. Turklāt bÅ«vniecÄ«bā ir daudz un dažādu specialitāšu, atgādina Grinbergs, piemÄ“ram, flÄ«zÄ“tājs, apdares speciālists, santehniÄ·is utt.

Turklāt visās šajās jomās mainās ne tikai normatÄ«vais regulÄ“jums, bet arÄ« tehnoloÄ£ijas, tādēļ bÅ«tu tikai normāli, ja arÄ« bÅ«vniecÄ«bā iedibinātu mūža izglÄ«tÄ«bas tradÄ«cijas, lai speciālisti bÅ«tu lietas kursā par jaunāko savā profesijā.

BÅ«vnieku asociācija aicina kvalifikācijas jautājumu risināt kompleksi ar identifikācijas karšu ieviešanu bÅ«vniecÄ«bā. TomÄ“r valsts pagaidām identifikācijas kartes saista tikai ar darba laika uzskaiti, lai varÄ“tu kontrolÄ“t nodokļus. TomÄ“r Grinbergs ir pārliecināts, ka identifikācijas karšu sistÄ“ma nedarbosies, ja ar to tiks mÄ“Ä£ināts risināt tikai nodokļu jautājumu.

Viņš atgādina Itālijas pieredzi, kur šÄda identifikācijas karšu sistÄ“ma ir izgāzusies. “Tam strādniekam jau tā karte nav svarÄ«ga, jo tā ir vajadzÄ«ga Valsts ieņēmumu dienestam. Viņš par šo karti nerÅ«pÄ“sies, jo tā nav bankas karte, kur mÄ“s skatāmies, lai tā nepazustu, jo tā ir mana nauda. Strādnieks aizmirsÄ«s karti mājās. Viņu neielaidÄ«s objektā? Nu, pievÄ“rs acis. Kāds, ejot garām karšu lasÄ«tājam, ar kādu dēļa gabalu sasit šo lasÄ«tāju. Nu, nekas jau traks nenotiks,” iespÄ“jamo situāciju ar identifikācijas kartÄ“m modelÄ“ asociācijas prezidents.

Taču, ja šÄ« karte bÅ«tu kā celtnieka kvalifikācijas apliecinājums, kurā bÅ«tu apkopota visa informācija par viņa izglÄ«tÄ«bu, papildu apmācÄ«bām, iepriekšÄ“jiem objektiem, un cita informācija, kas apliecina viņa kvalifikāciju, viņš bÅ«tu ieinteresÄ“ts par šo karti rÅ«pÄ“ties. Grinbergs ir pārliecināts, ka tad pats celtnieks bÅ«tu ieinteresÄ“ts ikreiz, ieejot objektā, autorizÄ“t šo karti, jo tādā veidā parādÄ«tos viņa nostrādātās stundas, kas ļautu pierādÄ«t kvalifikāciju.

“Tikai tad, ja paši celtnieki bÅ«s ieinteresÄ“ti rÅ«pÄ“ties, lietot šo karti, tad valsts varÄ“s arÄ« caur šo mehānismu kontrolÄ“t nodokļu nomaksu,” ir pārliecināts Grinbergs. Ziņojumu par identifikācijas kartÄ“m bÅ«vniecÄ«bā tuvākajā laikā plānots izskatÄ«t valdÄ«bā, lai izšÄ·irtos, vai tādas vispār ieviest un kādus jautājumus ar šÄ«m kartÄ“m risināt.