Iesaki rakstu:

Iesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencÄ“ 2018.gada 7.septembrÄ«: ”...Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai ir svarÄ«ga katra valsts iedzÄ«votāja vÄ“lme bÅ«t šajā sabiedrÄ«bā, dzÄ«vot, pilnveidoties un meklÄ“t aizsardzÄ«bu nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā...”

Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa uzrunā teiktais, sagaidot 2018. gadu: ”... iesaistÄ«simies, darÄ«sim un arÄ« piedalÄ«simies lÄ“mumu pieņemšanā ikvienā lÄ«menÄ«. BrÄ«vā valstÄ« katram ir tiesÄ«bas paust savu viedokli un iestāties par sev svarÄ«giem principiem. Izmantosim šÄ«s tiesÄ«bas ar prieku, jo tieši tā ir brÄ«vÄ«ba”, man nepalÄ«dzÄ“ja atrisināt 11 gadus ieilgušo Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos noteikto cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu izbeigšanu Kandavā.

Ar administratÄ«vās rajona tiesas 2019.gada 16.aprīļa spriedumu lietā Nr. Nr.A420262318 (tiek izskatÄ«ts mans pieteikums par domes 2018.gada 30.augusta lÄ“mumu, ar kuru atjaunota kartinga trases darbÄ«ba) nospriests noraidÄ«t manu pieteikumu un piemÄ“rot SIA ”Kartodroms” pagaidu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekli un noteikts, ka var veikt kartinga trases ekspluatāciju ar nomas kartingiem un citos veidos, kas nerada bÅ«tisku troksni.

Tātad, neskatoties uz to, ka spriedums nav stājies spēkā, tiesa finansiālu apsvērumu dēļ atļāva kārtējo reizi daļēji ekspluatēt kartinga trasi.

Par tiesas spriedumu iesniegta apelācijas sūdzība.

Tiesnesis atjaunoja kartinga trases darbÄ«bu, pamatojoties uz lietā esošo 2019.gada marta vides trokšÅ†a prognozes novÄ“rtÄ“jumā minÄ“to.

AdministratÄ«vā lietā Nr.A420346615, pieņemot nelikumÄ«gus lÄ“mumus, kuru rezultātā trÄ«s gadus SIA ”Kartodroms” tika dota iespÄ“ja veikt nelikumÄ«gu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, bÅ«tisks iemesls mainÄ«t SIA ”Kartodroms” noteikto pagaidu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekli un izbeigt nelikumÄ«go uzņēmÄ“jdarbÄ«bu nebija ne TiesÄ«bsarga 2016.gada 12.oktobra atzinums, ne tas, ka tiesnesis 2016.gada 9.decembrÄ« pieņēma lÄ“mumu un atzina 2015.gada Kandavas novada domes lÄ“mumus par pirsmsšÄ·ietami prettiesiskiem, ne arÄ« Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedums.

Šogad bÅ«tisks iemesls mainÄ«t drošÄ«bas lÄ«dzekli un atjaunot kartinga trases darbÄ«bu ir trokšÅ†a vÄ“rtÄ“šanas prognoze!

Visi trokšÅ†a testÄ“šanas pārskati no 2008.gada apliecina to, ka tad, ja kartinga trasÄ“ nenotiek uzņēmÄ“jdarbÄ«ba (pat ar Ä«res kartingiem), dzÄ«vojamās mājas teritorijā un dzÄ«vojamās telpās ir laba dzÄ«ves kvalitāte.

IegÅ«tie trokšÅ†a lÄ«meņa rezultāti apliecināja arÄ« to, ka, uzsākot kartinga trasÄ“ uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, skaņas spiediena lÄ«menis nozÄ«mÄ«gi pieaug.

Kandavas novada dome un SIA ”Kartodroms” jau 2019.gada 30.aprÄ«lÄ« un 1.maijā atļāva biedrÄ«bai ”Motosports 77” ekspluatÄ“t kartinga trasi ar kaucošajiem motoriem.

Arī pēc 1.maija pa kartinga trasi brauca sporta kartingi.

Tāpat biedrÄ«bai ”Pro-Kart” 6.jÅ«nijā atļāva ekspluatÄ“t kartinga trasi sporta kartingu treniņiem un 7. un 8.jÅ«nijā atļāva tajā rÄ«kot pasākumu ar sporta kartingiem.

Domes juridiskais dienests pašlaik pārliecināts, ka jau izdomājis veidu kā SIA ”Kartodroms” ”likumÄ«gi’ var ekspluatÄ“t kartinga trasi ar sporta kartingiem!

Jānosauc šÄ« braukšana par treniņu un jāizdod nelikumÄ«ga atļauja pasākuma rÄ«košanai.

SIA ”Kartodroms” piederošajā kartinga trasÄ“ 2019.gada 7. un 8.jÅ«nijā notika nelikumÄ«gas sacensÄ«bas, kuras neatbilda CIK FIA reglamentÄ“jošiem dokumentiem.

Tas nozÄ«mÄ“ to, ka šÄ«s Nacionālās sacensÄ«bas nevar tikt ieskaitÄ«tas Starptautiskos čempionātos, Kausos, Trofejās.

Saprotams, ka tagad, iespÄ“jams, cietÄ“ji bÅ«s sportisti un vainÄ«ga bÅ«šu es, nevis nelikumÄ«go sacensÄ«bu rÄ«kotāji.

Viss iepriekš minÄ“tais ir apliecinājums tam, ka ne Dome, ne SIA ”Kartodroms” nepilda un nedomā pildÄ«t likumu prasÄ«bas un tiesas spriedumu.

Kandavas novada domes 2019.gada 27.maija paskaidrojumos tiesai rakstÄ«ts: ”...Domes uzskata, ka vienas personas interešu aizsardzÄ«ba nevar bÅ«t nozÄ«mÄ«gāka nekā citas personas nepārprotama likvidācija. Savukārt citi iedzÄ«votāji, esot parakstÄ«jušies par to, ka piekrÄ«t kartinga trases darbÄ«bai.”

AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2018.gada 11.decembra lÄ“mumā lietā Nr. Nr.A420262318 rakstÄ«ts: ”...Citkārt tas, ka apkārtnes iedzÄ«votāji vÄ“las trases saglabāšanu, nenozÄ«mÄ“ to, ka viņi vÄ“las tādu trasi, kas pārkāpj vides tiesÄ«bas un ietekmÄ“ veselÄ«bu.”

VARAM mājas lapā 2014.gada 27.novembrÄ« ievietota šÄda informācija: ”VARAM, apzinoties RÄ«gas ZooloÄ£iskā dārza potenciālu AmÅ«ras tÄ«Ä£eru populācijas saglabāšanā, pagājušÄ gadā rada iespÄ“ju piešÄ·irt… papildu lÄ«dzekļus vairāk kā 35 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā šo tÄ«Ä£eru nožogojuma prettrokšÅ†u sienai. Tas ir nesis necerÄ“ti ātru un ļoti iepriecinošu rezultātu – šobrÄ«d ikviens no mums var klātienÄ“ sekot lÄ«dzi šo skaisto dzÄ«vnieku mazuļu ikdienas gaitām.”

Šajā gadÄ«jumā tÄ«Ä£era mazuļi tika pasargāti no ielas trokšÅ†a, taču cilvÄ“ku bÄ“rni dzÄ«vo ikdienā tādā troksnÄ«, kurā zinātnieku pÄ“tÄ«jumos par troksni ir minÄ“ts, ka apgabalos, kuros trokšÅ†a lÄ«menis pārsniedz 75dB, nevajadzÄ“tu dzÄ«vot – tas ir neapdzÄ«vojams.

Kandavā tāds troksnis ikdienā ir pat tad, ja brauc tikai Ä«res kartingi. SacÄ«kšu kartingu braukšanas laika tas pārsniedz 90 dB(A).

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 20.jÅ«nija rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ [(senatori V.KrÅ«miņa (priekšsÄ“dÄ“tāja), V.Kakste un I.VišÄ·ere)] atteica izskatÄ«t manu blakus sÅ«dzÄ«bu par kartingā trasÄ“ veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas apturÄ“šanu, jo ir maz ticams, ka trokšÅ†u radÄ«tā diskomforta sajÅ«ta cilvÄ“kam pÄ“kšÅ†i var radÄ«t nopietnus veselÄ«bas traucÄ“jumus un mana blakus sÅ«dzÄ«ba ir acÄ«mredzami nepamatota (Senātam bija zināms viss iepriekš minÄ“tais).

Es taču neesmu izdomājusi to, ka Kandavā Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases, tātad 35 dB (A) trokšÅ†a lÄ«meni telpās un mājas teritorijā 55 dB(A) ir robežlielumi, kurus vispār nedrÄ«kst pārsniegt.

Pašlaik spÄ“kā esošie trokšÅ†a noteikumi nosaka, ka šo trokšÅ†a robežlieluma pārsniegšana rada kaitÄ“jumu veselÄ«bai.

Kartinga trase atrodas arÄ« dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Lietas materiālos ir 2010.gada 8.septembra kartinga trases higiÄ“niskais novÄ“rtÄ“jums, kura slÄ“dzienā tiek minÄ“ts, ka kartinga trase nelabvÄ“lÄ«gi ietekmÄ“ apkārtÄ“jo iedzÄ«votāju dzÄ«ves apstākļus sakarā ar radÄ«to troksni. CilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo tuvu kartinga trasei, trokšÅ†a iedarbÄ«ba var radÄ«t pārejošu vai arÄ« pastāvÄ«gu ietekmi uz organisma fizioloÄ£isko funkciju norisÄ“m. JÅ«tÄ«giem cilvÄ“kiem tas var izraisÄ«t funkcionālo sistÄ“mu traucÄ“jumus, piemÄ“ram, hipertoniju un sirds išÄ“misko slimÄ«bu. Pie jÅ«tÄ«giem cilvÄ“kiem var piederÄ“t slimi cilvÄ“ki, kā arÄ« cilvÄ“ki ar veselÄ«bas problÄ“mām: rekonvalescenti mājās (cilvÄ“ki atveseļošanās periodā pÄ“c slimÄ«bas), akli cilvÄ“ki un cilvÄ“ki ar dzirdes traucÄ“jumiem, kā arÄ« grÅ«tnieces, vÄ“l nedzimuši mazuļi, zÄ«daiņi, mazi bÄ“rni, gados veci cilvÄ“ki.

Šo Kandavas kartinga trases higiÄ“nisko novÄ“rtÄ“jumu, protams, VeselÄ«bas inspekcija veica tikai pÄ“c prokurora pieprasÄ«juma.

VeselÄ«bas ministrija vienā no savām vÄ“stulÄ“m (03.02.2016.Nr.01-11/529) raksta: “Uzskatām, ka pasaulÄ“ un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendÄ“tie vides trokšÅ†a robežlielumi, kas iegÅ«ti, pārbaudot dažādu trokšÅ†a avotu ietekmi uz cilvÄ“ka veselÄ«bu, ir attiecināmi arÄ« uz Latvijas apstākļiem un iedzÄ«votājiem, jo nav pierādÄ«jumu, ka Latvijas iedzÄ«votāju skaņas uztvere bÅ«tiski atšÄ·iras no citiem pasaules iedzÄ«votājiem.”

Līdz 2013.gada 12.jūlijam administratīvās tiesas atteicās pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskās darbības radīto troksni, taču tad, kad pieteikumu tiesā par troksni iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainīta.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2013.gada 12.jÅ«lija lÄ“mumam lietā Nr.A420538712 SKA-759/2013 ir virsraksts - Privātpersonas subjektÄ«vās tiesÄ«bas prasÄ«t pārmÄ“rÄ«ga vides piesārņojuma samazināšanu un turpmāk rakstÄ«ts:

”1....cilvÄ“kam lÄ«dz zināmai robežai jāpiecieš citu fizisku personu, kā arÄ« juridisko personu radÄ«tie trokšÅ†i, smakas un citi vides piesārņojumi. MinÄ“to robežu demokrātiskā iekārtā parasti nosaka likums un no tā izrietošie normatÄ«vie akti. TomÄ“r arÄ« gadÄ«jumos, kad šÄda robeža un/vai konkrÄ“ta valsts pārvaldes rÄ«cÄ«ba normatÄ«vajos aktos nav noteikta, tā atvasināma no SatversmÄ“ garantÄ“tajām tiesÄ«bām uz veselÄ«bu, dzÄ«vÄ«bu, privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un Ä«pašumu (Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļa).

2. Ja vides piesārņojums sasniedz tādu lÄ«meni, ka ar to bÅ«tiski tiek aizskartas privātpersonu tiesÄ«bas uz veselÄ«bu, dzÄ«vÄ«bu, privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu vai Ä«pašumu un kad nebÅ«tu taisnÄ«gi sabiedrÄ«bas vārdā prasÄ«t, lai privātpersona ar to samierinātos, bet likums šÄdu situāciju neregulÄ“, valstij ir no Satversmes izrietošs pozitÄ«vs pienākums un lÄ«dz ar to arÄ« privātpersonas subjektÄ«vās tiesÄ«bas prasÄ«t veikt noteiktas darbÄ«bas, lai samazinātu vides piesārņojumu (Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļa).”

Turpmāk spriedumā norādīts:

”...Kā norādÄ«ts Satversmes komentāros (atsaucoties uz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumiem), mājokļa neaizskaramÄ«bas aizskaršana neaprobežojas tikai ar fiziskiem aizskārumiem, bet arÄ« ietver citus traucÄ“jumus, kā troksni, emisiju, smakas un citas iejaukšanās formas. Smags piesārņojums var ietekmÄ“t indivÄ«da labsajÅ«tu un traucÄ“t baudÄ«t mājokli tādā veidā, kas ietekmÄ“ arÄ« privāto un Ä£imenes dzÄ«vi...

LÄ«dz ar to lietā potenciāli saskatāms Satversmes 96. (nosaka tiesÄ«bas uz mājokļa neaizskaramÄ«bu), kā arÄ« 111.panta (nosaka, ka valsts aizsargā cilvÄ“ka veselÄ«bu) pārkāpums.”

Nedomāju, ka Augstākās tiesas senatori, izskatot 2019.gada 20.jÅ«nija rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ manu blakus sÅ«dzÄ«bu, nezināja iepriekš minÄ“to Senāta lÄ“mumu un Satversmes spriedumos rakstÄ«to: ” Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minÄ“ts: ...TiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“ primāri aizsargā personu, tās intereses, proti, personas iespÄ“jas dzÄ«vot tādā vidÄ“, kurā tā var pilnvÄ“rtÄ«gi, cilvÄ“ka cieņai atbilstoši funkcionÄ“t un attÄ«stÄ«ties.

PiesardzÄ«bas princips demokrātiskā tiesiskā valstÄ« pieprasa, ka nav jāsagaida reāls un faktisks cilvÄ“ka veselÄ«bai nodarÄ«ts kaitÄ“jums, bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šÄda kaitÄ“juma iespÄ“jamÄ«bu, lai valstij bÅ«tu savlaicÄ«gi jāveic efektÄ«vi un samÄ“rÄ«gi pasākumi, lai nepieļautu kaitÄ“juma iestāšanos.

Savukārt pienācÄ«gs, taisnÄ«guma principam atbilstošs un uz cilvÄ“ka cieņas aizsardzÄ«bu vÄ“rsts izvÄ“rtÄ“jums nozÄ«mÄ“, ka ir izsvÄ“rtas un lÄ«dzsvarotas iesaistÄ«to personu intereses, uzlÅ«kojot katru cilvÄ“ku kā augstāko vÄ“rtÄ«bu demokrātiskā tiesiskā valstÄ« un nevar bÅ«t vÄ“rsts tikai uz vienas personu grupas interešu prevalÄ“šanu.”

Pašlaik droši vien, neviena ”normāla” cilvÄ“ka tiesÄ«bas “nenoregulÄ“tās trokšÅ†u lietas” neuztrauc, tāpÄ“c ne uz mani, ne uz citiem kartinga trases tuvumā dzÄ«vojošiem, iepriekš minÄ“tais neattiecas.

SpÄ“kā esošie noteikumi ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” Nr.16 2014.gada 7.janvārÄ« ir parakstÄ«ti ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesÄ«bu normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jÅ«nija DirektÄ«vas 2002/49/EK par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu.”

Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«vā 2002/49/EK (2002. gada 25. jÅ«nijs) par vides trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«bu rakstÄ«ts:

” ŠÄ«s direktÄ«vas mÄ“rÄ·is ir formulÄ“t kopÄ“ju pieeju, lai prioritārās jomās nepieļautu, novÄ“rstu vai samazinātu kaitÄ«gās sekas, ieskaitot kairinājumu, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim.”

Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas mājas lapā 2018.gada 23.novembrÄ« tika publicÄ“ts ””Paziņojums par lÄ«dzdalÄ«bas iespÄ“jām tiesÄ«bu aktu noteikumu Nr.1082 3. izstrādes procesā – MK noteikumu projekts “GrozÄ«jumi Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr. 16 “TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba””

Es 2019.gada 17.janārÄ« visām trokšÅ†a jautājuma risināšanā iesaistÄ«tajām ministrijām iesniedzu iesniegumu ar lÅ«gumu sadarboties un izdarÄ«t grozÄ«jumus trokšÅ†a noteikumos.

Esmu atkārtoti 2019.gada 24.maijā iesniegusi iesniegumu Ministru prezidentam, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijai, VeselÄ«bas ministrijai, Ekonomikas ministrijai, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Latvijas Republikas tiesÄ«bsargam un lÅ«gusi iesnieguma adresātus sadarboties un nekavÄ“joties izstrādāt nepieciešamos grozÄ«jumus atbilstošos likumos un Ministru kabineta noteikumos, lai turpmāk iedzÄ«votājiem nebÅ«tu par šÄ«s uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veidu jāraksta iesniegumi.

Saņēmu VARAM 2019.gada 21.jÅ«nija vÄ“stuli, kurā minÄ“ts, ka 2018.gadā izsludinātais paziņojums neattiecas uz iedzÄ«votāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu pret troksni, taču šobrÄ«d ir uzsākts darbs pie informatÄ«vā ziņojuma ”Par vides trokšÅ†a regulÄ“jumu” izstrādes ar mÄ“rÄ·i pilnveidot vides trokšÅ†u problÄ“mjautājumu trokšÅ†a pārvaldÄ«bā, papildus vÄ“rtÄ“jot tiesu praksi. Plānots, ka lÄ«dz 2019.gada 30.septembrim informatÄ«vais ziņojums tiks iesniegts izskatÄ«šanai Ministru kabinetā.

Ar Latvijas Republikas Senāta rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mumu ( senatori D.Mita, N.Salenieks un I.Slica) 2019.gada 25.jÅ«nijā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu sakarā ar manu kasācijas sÅ«dzÄ«bu par 2018.gada 21.decembra spriedumu, jo izskatāmai lietai nav nozÄ«me judikatÅ«ras veidošanā.

Par auto-moto trasÄ“s veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas trokšÅ†a problÄ“mu ir skatÄ«ti tiesās tikai mani pieteikumi.

 Mans mÄ“rÄ·is, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu, bija tas, ka pašvaldÄ«ba apzinājās un tÄ«šÄm pieņēma faktiski trÄ«s nelikumÄ«gus administratÄ«vos aktus, nevis maldÄ«jās un kļūdÄ«jās, tos pieņemot, kā arÄ« tas, ka šajās lietās nepieciešama judikatÅ«ra par to, cik tad maksā kvalitatÄ«vs dzÄ«ves gads par 3 gadu SatversmÄ“ noteikto cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu.

Iepriekš tiku lÅ«gusi, tiesas, kuras skatÄ«ja manus pieteikumus, ņemt vÄ“rā tiesu praksi lietās, kurās kartinga trase Ä«pašnieki tika apstrÄ«dÄ“juši VeselÄ«bas inspekcijas veikto trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumu rezultātus (AdministratÄ«vās rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr.A420342212 un AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2013.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.142122210).

Visu trÄ«s instanču tiesas tika noraidÄ«jušas kartinga trases vadÄ«bas pieteikumus un atzinušas VeselÄ«bas inspekcijas veiktos trokšÅ†a testÄ“šanas pārskatus par tiesiskiem, atzÄ«stot, ka Kandavas kartinga trasÄ“ veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas reālais troksnis diskomfortu rada visu Priežu ielas māju teritorijā un telpās konkrÄ“tā dienā vai vakarā.

Neviena tiesa, izskatot manus pieteikumus, iepriekš minÄ“to judikatÅ«ru neņēma vÄ“rā (pilnÄ«bā ignorÄ“ja šÄ«s judikatÅ«ras esamÄ«bu).

Ir stājušies spÄ“ka divi tiesas spriedumi.

1. AdministratÄ«vā rajona tiesas 2018.gada 29.novembra spriedums (lieta Nr.A420262318 A43-1631-18/14) ar kuru nolÄ“ma atcelt ar šÄ sprieduma spÄ“kā stāšanās dienu Kandavas novada bÅ«vvaldes 2017.gada 18.oktobra atzÄ«mi par bÅ«vniecÄ«bas ieceres akceptu paskaidrojuma rakstā objektam „PrettrokšÅ†u barjera”, Jelgavas ielā 16, Kandavā, Kandavas novadā. Tiesas ieskatā prettrokšÅ†u pasākumam ir jābÅ«t efektÄ«vam lÄ«dzeklim trokšÅ†a robežlielumu nodrošināšanā. Tā kā prettrokšÅ†a ekrāna galvenā funkcija ir nepieļaut trokšÅ†a lÄ«meņa pārsniegšanu, nevis tikai samazināt trokšÅ†a avota radÄ«to troksni, akceptÄ“tā prettrokšÅ†a ekrāna izbÅ«ve tiesas ieskatā nenodrošinās to mÄ“rÄ·i, kādam tā ir paredzÄ“ta.

2. Ar AdministratÄ«vās rajona tiesas 2019.gada 27.marta spriedumu AdministratÄ«vajā lietā Nr.A420209718 ir atzÄ«ta par prettiesisku AtbildÄ“tāja 2018.gada 24.aprīļa atļauja Nr.3-31/40 pasākuma rÄ«košanai kartinga trasÄ“. Tiesa atzÄ«st, ka izdotās atļaujas izdošana ietekmÄ“ plašu personu loku, kuru interese uz skaidru un saprotamu administratÄ«vo aktu ir tiesiski pamatota un aizsargājama, jo Ä«paši apstākļos, kad likums uzliek par pienākumu pašvaldÄ«bai izvÄ“rtÄ“t atļautā pasākuma norises ietekmi uz cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu, veselÄ«bu un drošÄ«bu....AtbildÄ“tājs, izdodot atļauju, nav izdarÄ«jis lietderÄ«bas apsvÄ“rumus, tādejādi pieļaujot vienu no rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bas izmantošanas kļūdām, proti, rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bas nepareizu izmantošanu...Tiesas ieskatā, atļaujas atzÄ«šana par prettiesisku ir atbildÄ«gs un pietiekams atlÄ«dzinājums, kā arÄ« morāls gandarÄ«jums pieteicÄ“jai.

Mani, protams, šÄds morālais gandarÄ«jums apmierināja.

Sakarā ar to, ka Kandavas novada dome pÄ“c 2018.gada 17.aprīļa tiesas sprieduma un pÄ“c diviem tiesas spriedumiem, kuri stājušies spÄ“kā, tÄ«šÄm turpināja pieņemt administratÄ«vu aktus (lietā Nr.A420262318 - tiek izskatÄ«ts mans pieteikumus par domes 2018.gada 30.augusta lÄ“mumu un lieta Nr.A420211419 tiks skatÄ«ts mans pieteikums par Kandavas novada domes 2019.gada 5.jÅ«nija atļaujas pasākuma rÄ«košanai atzÄ«šanu par prettiesisku), kuri pārkāpj kartinga trases tuvumā dzÄ«vojošo iedzÄ«votāju SatversmÄ“ noteiktās cilvÄ“ktiesÄ«bas, tad nekādā gadÄ«jumā pāris simts euro nemantiskā kaitÄ“juma apmÄ“rs un morāls gandarÄ«jums par mana pieteikuma apmierināšanu, nepilda preventÄ«vu funkciju, lai izbeigtu šo nelikumÄ«go uzņēmÄ“jdarbÄ«bu ar ”kaucošÄm” trokšÅ†a iekārtām.

AdministratÄ«vās rajona tiesas 2018.gada 17.aprīļa spriedumā rakstÄ«ts: ”...Tiesai nav izdevies atrast nevienu lietu, kurā bÅ«tu lemts par atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru par tiesÄ«bu uz labvÄ“lÄ«gu vidi pārkāpumu (atsevišÄ·i vai kopsakarā ar tiesÄ«bu uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bu pārkāpumu).”

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2012.gada 20.aprīļa spriedumā lietā Nr. A42696509 SKA – 372/2012 ir virsraksts: AtlÄ«dzinājuma noteikšana par cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem

TÄ“ze: JÄ“dziens atbilstÄ«gs atlÄ«dzinājums nozÄ«mÄ“, ka atlÄ«dzinājumam ir jābÅ«t taisnÄ«gam. AtlÄ«dzinājumam ir jāsniedz gandarÄ«jums personai, kuras tiesÄ«bas ir tikušas aizskartas. Tam ir arÄ« preventÄ«va nozÄ«me.

TÄ“ze: Ja valsts ir atzinusi cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu, bet noteikusi atlÄ«dzinājumu, kas ir ievÄ“rojami zemāks par minimumu, kādu Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa parasti piešÄ·ir par attiecÄ«gu pārkāpumu, persona saglabā upura statusu Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 34.panta izpratnÄ“. LÄ«dz ar to, nosakot atlÄ«dzinājumu, tiesai jāsalÄ«dzina Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas noteiktais atlÄ«dzinājums lÄ«dzÄ«gās lietās un atlÄ«dzinājums par morālo kaitÄ“jumu nedrÄ«kst bÅ«t ievÄ“rojami zemāks par minimumu, kādu noteikusi Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa salÄ«dzināmās lietās.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā salīdzināmās lietās nemantiskais morālais kaitējums nav mazāks par 3000 euro.

 Nosakot atlÄ«dzinājumu, tieši tiesa pauž valsts nostāju jautājumā par aizskarto tiesÄ«bu un paša tiesÄ«bu aizskāruma nozÄ«mÄ«gumu (sk. Senāta 2010. gada 16. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-104/2010 18. punktu, spriedums pieejams http://juridika.tiesas.lv).

Tādēļ tiesnešu pienākums ir nevis vienkārši noteikt par nemantisko kaitÄ“jumu izmaksājamās atlÄ«dzÄ«bas summu, bet gan apsvÄ“rt, kā konkrÄ“tais spriedums ietekmÄ“s tiesisko attiecÄ«bu subjektu turpmāko darbÄ«bu.

Senāta rīcības sēdes 2019.gada 20.jūnija un 25.jūnija lēmumos noteikts, ka lēmumi nav pārsūdzami.

Es, uzskatu, ka tas ir Satversmes 86. pantam neatbilstošs ierobežojums un tāpÄ“c 2019.gada 1.jÅ«lijā iesniedzu Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam iesniegumu un lÅ«dzu nodot manu blakus sÅ«dzÄ«bu un kasācijas sÅ«dzÄ«bu izskatÄ«šanai paplašinātam tiesnešu kolÄ“Ä£ijas sastāvam, jo jāveicina vienota tiesu prakse un aktuālu normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanas jautājumu apspriešana par auto-moto trasÄ“s notiekošo uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.

Tiku norādÄ«jusi, ka manā iesniegumā minÄ“tais apliecina to, ka blakus sÅ«dzÄ«ba ir tiesiski pamatota un ir izskatāma likumā paredzÄ“tā kārtÄ«bā, tāpat kasācijas sÅ«dzÄ«ba ir izskatāma, jo 25.jÅ«nija lÄ“mumā nav minÄ“ts neviens Augstākās tiesas judikatÅ«ras fakts par nelikumÄ«gu administratÄ«vu aktu pieņemšanu par auto-moto trašu bÅ«vniecÄ«bu un tajās veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas negatÄ«vo ietekmi uz vidi, kā arÄ« nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“riem tieši par auto-moto trasÄ“s veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pārkāpumiem, kuru rezultātā tiek pārkāptas iedzÄ«votāju Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos noteiktās tiesÄ«bas, kā arÄ« to, ka manas kasācijas sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanas rezultāts var radÄ«t judikatÅ«ru par to - cik tad maksā kvalitatÄ«vs dzÄ«ves gads.

Iepriekš minÄ“tā Augstākās tiesas rÄ«cÄ«ba liecina par to, ka kaut kādu iemeslu dēļ pašlaik tiesa nedrÄ«kst vai negrib radÄ«t par ”nenoregulÄ“tām trokšÅ†u lietām” judikatÅ«ru, atbilstoši Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas noteiktajiem atlÄ«dzinājumiem lÄ«dzÄ«gās lietās.

TelevÄ«zijas raidÄ«jumā ”Bez tabu” bija sižets par to, ka Bauskas novada MÅ«sa ciema iedzÄ«votāji sÅ«dzas par šautuves troksni. Bauskas novada mājas lapā ir 2019.gada 1.maija raksts ”MÅ«sas ciema iedzÄ«votāji dzÄ«vi traucÄ“ šautuves troksnis”, kurā rakstÄ«ts: ” No iedzÄ«votāju puses izskanÄ“ja ideja, ka bÅ«s vien jāvÄ“ršas tiesā. IedzÄ«votāji ir droši, ka šautuves radÄ«tais trokšÅ†u fons pārkāpj likumos noteikto. Savukārt D. Upelnieks bija pārliecināts, ka tas neko nedos. Viņš nosauca vairākus gadus ilgušo tiesāšanos, kuras mÄ“rÄ·is bija apklusināt Kandavas kartinga trases troksni un kas beidzās ar sporta bāzes Ä«pašnieku uzvaru.”

Prokart mājas lapā 2019.gada 9.jÅ«nijā ir raksts ”Saules uzkarsÄ“ts un lietus atveldzÄ“ts noslÄ“dzas sezonas otrais posms Kandavā”.

Par nelikumÄ«gi notikušajām sacensÄ«bām šajā rakstā minÄ“ts: "Mums ir liels prieks, ka šajā dienā varam tikties Kandavas Kartodromā un taisnÄ«ba ir uzvarÄ“jusi", ar šÄdiem vārdiem svinÄ«go atklāšanas parādi atklāja Valdis Brutāns!”

Internetā ir publiski pieejams 2015.gada 31.marta Ilzes PÄ“tersones raksts ”Uz ministrijas grauda - trokšÅ†otāji”, kurā rakstÄ«ts sekojošais: ”...Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadÄ«tāja Dace Šatrovska apgalvo, ka ministrija nopietni Ä·Ä“rusies klāt “nenoregulÄ“tajām trokšÅ†u lietām”....VeselÄ«bas inspekcija – gada laikā par trokšÅ†ošanu saņem ap simt sÅ«dzÄ«bu, ko nevar uzskatÄ«t par augstu rādÄ«tāju, informÄ“ SabiedrÄ«bas veselÄ«bas nodaļas vadÄ«tāja Solvita Muceniece.”

Ministrijas tik ”nopietni” Ä·Ä“rās klāt ”nenoregulÄ“tām trokšÅ†u lietām”, ka 2015.gada 22.septembrÄ« tika pieņemti Latvijas Republikas Satversmei neatbilstoši noteikumu grozÄ«jumi.

To, ka es izmantoju savas tiesÄ«bas un prasu, lai valsts nodrošina Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos ierakstÄ«tās tiesÄ«bas, tiesneši uzskatÄ«ja par principiāla rakstura prasÄ«jumiem un tāpÄ“c no 2016.gada 29.aprīļa lÄ«dz 2018.gada 23.augustam nelikumÄ«gi atjaunoja kartinga trasÄ“ uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.

Nenoliedzami, ja nebÅ«tu mana principialitāte, tad vÄ“l joprojām bÅ«tu spÄ“kā necilvÄ“cÄ«gie trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumi.

Ja tiesneši un valsts amatpersonas, kuri ir skatÄ«juši manus pieteikumus (iesniegumus) bÅ«tu principiāli savos lÄ“mumos, spriedumos un atbilstoši rÄ«kojušies, tad jau 2008.gadā bÅ«tu atrisināta kaucošo motoru problÄ“ma.

PÄ“c publiski pieejamās informācijas par to, kā šÄ«s nelikumÄ«gās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas aizstāvji visos iespÄ“jamos veidos mani publiski baida, pazemo, saprotu, kāpÄ“c Kandavas, RÄ«gas un citu apdzÄ«voto vietu iedzÄ«votāji neuzdrošināsies sÅ«dzÄ“ties par šo “nenoregulÄ“to trokšÅ†u lietām”.

Valsts policija pret Kandavas novada domes amatpersonu un SIA ”Kartodroms” pārstāvi ir uzsākusi kriminālprocesu krimināllietā Nr.11390020919 pÄ“c Krimināllikuma XXIII nodaļas.

Ceru, ka šÄ« uzsāktā kriminālprocesa rezultātā tiks uzrādÄ«ta apsÅ«dzÄ«ba un bÅ«s arÄ« tiesas spriedums.

ŠÄ« raksta mÄ“rÄ·is ir iedzÄ«votājus, kuri dzÄ«vo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā saņemties un rakstÄ«t iesniegumus VeselÄ«bas inspekcijai, lai veic trokšÅ†u mÄ“rÄ«jumus dzÄ«vojamo māju telpās, veic trokšÅ†a objektu novÄ“rtÄ“jumus, jo tad VeselÄ«bas inspekcijai jādod slÄ“dziens par trokšÅ†a ietekmi uz iedzÄ«votājiem.

 Rakstiet iesniegumus VeselÄ«bas un Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijām, kuros prasiet veikt trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumus.

Prasiet trokšÅ†a noteikumos noteikt:

- ka trokšÅ†a robežlieluma novÄ“rtÄ“šanai auto-moto trasÄ“s un šautuvÄ“s izmanto trokšÅ†aināko vienas stundas periodu dienā. VARAM 2015.gadā vienā no trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumu variantiem, tāds nosacÄ«jums arÄ« tika iekļauts (170215), taču netika pieņemti. Faktiski bÅ«tu jāņem vÄ“rā nevis auto-moto trašu un šautuvju vadÄ«bu sniegtais noslogojums, bet gan jāuzskata, ka šo objektu noslogojums ir šajos objektos noteiktie darba laiki. Objektu noslogojums, kuru sniedz auto-moto trašu un šautuvju vadÄ«ba, apliecina tikai to, cik veiksmÄ«gs ir šis uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veids.

- viens no projekta punktiem paredzÄ“ja, ka šautuvÄ“m, kas atrodas pusotra kilometra attālumā no dzÄ«vojamās apbÅ«ves, atļauts darboties darba dienās ne ilgāk kā četras stundas, brÄ«vdienās – trÄ«s. TāpÄ“c atbilstošos likumos vai noteikumos jānosaka, kādā attālumā ārā izvietotas auto-moto trases un šautuves var atrasties ne tikai no dzÄ«vojamām mājām, bet arÄ« no citu nekustamo Ä«pašumu teritorijas (pie MÅ«sas upes esošÄ šautuve atrodas apmÄ“ram 500 metru attālumā no dzÄ«vojamām mājām).

- TrokšÅ†a noteikumu 12.punkts nosaka, ka VeselÄ«bas inspekcija, pamatojoties uz attiecÄ«gu iesniegumu, kontrolÄ“ saimnieciskas darbÄ«bas (izņemot ar mÅ«zikas atskaņošanu saistÄ«tas darbÄ«bas) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldÄ“šanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radÄ«tā trokšÅ†a robežlielumu ievÄ“rošanu. Savukārt noteikumu 13.pants nosaka, ja pÄ“c trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem, kuri norādÄ«ja uz trokšÅ†a robežlielumu pārsniegšanu, bÅ«tiski nav mainÄ«jusies trokšÅ†a avota darbÄ«ba vai nav veikti pasākumi trokšÅ†a samazināšanai, atkārtotus trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus var neveikt.

Vai tad šÄdai saimnieciskai darbÄ«bai kontrole ir jāveic tikai pÄ“c iedzÄ«votāju iesniegumu saņemšanas? Kādas darbÄ«bas tad veic VeselÄ«bas inspekcija, ja neveic atkārtotus mÄ“rÄ«jumus? Atkārtoti administratÄ«vi sodÄ«t nevar.

- šÄdu trokšÅ†a objektu darbÄ«bas novÄ“rtÄ“jums nedrÄ«kst bÅ«t atkarÄ«gs no tā, vai šie objekti ir reÄ£istrÄ“ti sporta bāžu reÄ£istrā, vai nav reÄ£istrÄ“ti.

- sakarā ar to, ka auto-moto trašu un šautuvju vadÄ«bai vienmÄ“r ir zināms, kad tiks veikti mÄ“rÄ«jumi, tad VeselÄ«bas inspekcijas organizÄ“tie trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi neatspoguļo patiesos trokšÅ†a lielumus, tāpÄ“c VeselÄ«bas inspekcijai jānodrošina ilgstoši monitoringa mÄ“rÄ«jumi. VeselÄ«bas inspekcija atbildÄ“ja, ka monitoringa mÄ“rÄ«jumus neveic. Tad, kura iestāde monitoringa mÄ“rÄ«jumus šajos gadÄ«jumos nodrošina?

SIA ”Kartodroms”, kad ir izdevÄ«gi tad skaidro, ka uzņēmÄ“jdarbÄ«ba ir sezonāla, kad nav izdevÄ«gi, tad aprÄ“Ä·inus veic tā it kā uzņēmÄ“jdarbÄ«bu veiktu visu gadu. Ja pašlaik nebÅ«tu dažādi tiesvedÄ«bu procesi, tad Kandavā notiktu arÄ« 24 stundu Le Mans izturÄ«bas sacÄ«kstes (tam apliecinājums bija 2018.gada 20.oktobrÄ« paredzÄ“tās sacensÄ«bas).

Saprotams, ka ne auto-moto trašu, ne šautuvju darbÄ«ba nav sezonāla.

Lielākai daļai uzņēmējdarbību veidiem ir periodi, kad ir mazākas vai lielākas peļņas laiki.

Pašlaik mÄ“s vienkārši tiekam spÄ«dzināti. Nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bas samazinās. Visās nekustamo Ä«pašumu teritorijās atrodas arÄ« mājdzÄ«vnieki un cilvÄ“ki no Ä«paši jÅ«tÄ«gas grupas.

Saprotams, ka auto-moto trašu un šautuvju tuvumā dzÄ«vojošo iedzÄ«votāju spÄ“kos nav pārspÄ“t Latvijas autosporta, motosporta un šaušanas federāciju (savienÄ«bu, asociāciju, juridisko personu) sarakstā minÄ“to personu ietekmi uz likumu un noteikumu pieņemšanu.

Žurnālista Edgara Kupča 2017.gada 17.maija publicÄ“tajā rakstā ”Mototrašu trokšÅ†u sāga: GāzÄ“tāju pusÄ“ nostājusies arÄ« Saeima” rakstÄ«ts: ”...«VienotÄ«bas» pārstāves Laimdotas Straujumas vadÄ«tā valdÄ«ba izdabāja dažiem uzņēmÄ“jiem un pāris ministru atvasÄ“m – palielināja Ministru kabineta noteikumos atļauto trokšÅ†u lÄ«meni. TādÄ“jādi darbu varÄ“ja atsākt skaļuma dēļ slÄ“gtā Kandavas mototrase, kā arÄ« sacensÄ«bas rÄ«kot BiÄ·ernieku trase RÄ«gā.”

Esmu 2015.gadā lūgusi Valsts prezidentu un Ministru prezidentu mani personīgi uzklausīt.

Valsts prezidenta kanceleja atbildēja, ka nav lietderīgi ar mani tikties un Ministru kabineta kanceleja atbildēja, ka Ministru prezidents vispār netiekas ar iedzīvotājiem.

Šo “nenoregulÄ“to trokšÅ†u lietu” dēļ SatversmÄ“ noteiktās cilvÄ“ktiesÄ«bas Kandavā tika un tiek pārkāptas simtiem iedzÄ«votāju, RÄ«gā tÅ«kstošiem iedzÄ«votājiem, kā arÄ« tās tiek pārkāptas citās apdzÄ«votās vietās dzÄ«vojošiem.

TāpÄ“c pašlaik noteikti ir tas laiks, kad no mÅ«su vienotās attieksmes ir atkarÄ«ga mÅ«su dzÄ«ves kvalitāte 2020.gadā.

Nedosim iespÄ“ju VeselÄ«bas ministrijai teikt, ka sÅ«dzÄ«bu skaitam par troksni ir zems rādÄ«tājs un ka neviens bez manis neprasa veikt grozÄ«jumus trokšÅ†a noteikumos.

Auto-moto trasÄ“s un šautuvÄ“s tiek veikta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba. Treniņi un sacensÄ«bu (arÄ« starptautisku) rÄ«košana ir tikai viens no saimnieciskās darbÄ«bas veidiem, un sacÄ«kšu braucÄ“js vai šÄvÄ“js ir tikai viena no profesijām un tāpÄ“c nav saprotams, kāpÄ“c šim saimnieciskās darbÄ«bas veidam un šÄ«s profesijas iegÅ«šanai un iespÄ“jai ar to nodarboties ir radÄ«ti izņēmuma apstākļi – pasliktinot šo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā dzÄ«vojošo dzÄ«ves apstākļus.

Ir pilnÄ«gi vienalga, kādi cilvÄ“ki šos objektus izmanto – bÄ“rni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana ar kaucošajiem motoriem un šaušana skaitās izklaide, treniņš, vai tās ir svarÄ«ga lÄ«meņa sacensÄ«bas.

Jebkurā gadījumā troksnis nekļūst patīkamāks.

PÄ“c publiski pieejamas informācijas VikipÄ“dijā – braucošÄ automašÄ«na (10 metru attālumā no skaņas avota) rada 60-80 dB(A) troksni, transportlÄ«dzekļa troksnis uz lielceļa (10m attālumā) ir 80-90 dB(A).

ŠÄviena troksnis rada 140-160 dB(A) troksni. PiemÄ“rs - mežsargs vienmÄ“r izmanto šauteni ar skaņas slāpÄ“tāju (klusinātāju). PÄ“c publicÄ“tiem mÄ“rÄ«jumiem, ja dienā tiktu raidÄ«ti 100 šÄviņi, šautenes, munÄ«cijas un klusinātāja kopÄ«gi radÄ«tais troksnis dotu maksimālo pÄ«Ä·a lÄ«meni 130 dB(C) un dienas trokšÅ†a ekspozÄ«cijas lÄ«meni – 76 dB(A) – šautuves darbÄ«bas laikā tiek izšauti tÅ«kstošiem šÄviņu.

Šajā interneta vietnÄ“ rakstÄ«ts: ”...Nepatika pret spalgām skaņām mÄ“dz bÅ«t gan fizioloÄ£iskas, gan psiholoÄ£iskas....FizioloÄ£iska nepatika rodas, kad troksnis pÄ“kšÅ†i un spÄ“cÄ«gi iedarbojas...PsiholoÄ£iska nepatika ir izskaidrojam ar to, ka mÄ“s kopš dzimšanas esam jÅ«tÄ«gi pret skaņām, kuras signalizÄ“ par cilvÄ“ka vajadzÄ«bām. GriezÄ«gu skaņu, smadzenes var iztulkot kā kliedzienu pÄ“c palÄ«dzÄ«bas (auto-moto tehnikas trasÄ“s un šautuvÄ“s radÄ«tais troksnis ir pÄ“kšÅ†s, spÄ“cÄ«gs un griezÄ«gs. Pie šÄ« trokšÅ†a nevar pierast).”

Cilvēks nevar izslēgt dzirdi tā, kā var aizvērt acis.