Iesaki rakstu:

ZemkopÄ«bas ministrija ierosinājusi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtÄ«bu, kas paredz, ka nevarÄ“s veidot mikroliegumus pašvaldÄ«bu teritorijas attÄ«stÄ«bas plānošanas dokumentos norādÄ«tajās apbÅ«ves teritorijās, kā arÄ« teritorijās, kurās personai darbÄ«ba atļauta ar administratÄ«vo aktu par bÅ«vniecÄ«bu, derÄ«go izrakteņu vai koksnes resursu ieguvi. Vides nevalstiskās organizācijas “Latvijas Dabas fonds” un “Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba” pauž bažas par to, ka šÄ«s izmaiņas tiek veiktas atsevišÄ·u konkrÄ“tu problÄ“mgadÄ«jumu dēļ, taču to sekas var bÅ«t graujošas visai mikroliegumu sistÄ“mai un nozÄ«mÄ«gi apdraudÄ“t dabas vÄ“rtÄ«bu saglabāšanu Latvijā.

Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, skaidro: “Šo noteikumu maiņa nozÄ«mÄ“s to, ka tad, ja apbÅ«vei paredzÄ“tā teritorijā vai mežā, kuram ir izņemta ciršanas atļauja, tiek atrasta, piemÄ“ram, melnā stārÄ·a ligzda, tad to vairs nebÅ«s iespÄ“jams pasargāt. Jau šobrÄ«d, veicot mazo Ä“rgļu ligzdu uzskaiti, mÄ“s redzam, ka apmÄ“ram desmitā daļa no neaizsargātajām ligzdām atrodas meža gabalos, kas iezÄ«mÄ“ti nociršanai vai kuros nesen veikta mežizstrāde, nerÄ“Ä·inoties ar šÄ« aizsargājamā putna klātbÅ«tni.”

“Noteikumu izmaiņas var novest pie tā, ka notiks stihiska ciršanas atļauju izņemšana uz trijiem gadiem ar sekojošu jaunu atļauju izņemšanu, kad šo termiņš bÅ«s beidzies – katram gadÄ«jumam, ja nu teritorijās tiek atrastas aizsargājamu putnu ligzdas. Tas var padarÄ«t mikroliegumu sistÄ“mu nefunkcionÄ“jošu, lai gan tā šobrÄ«d ir labākais iespÄ“jamais veids, kas ļauj nodrošināt aizsardzÄ«bu nozÄ«mÄ«gām dabas vÄ“rtÄ«bām,” turpina Ķuze.

Mikroliegums ir precÄ«zi mÄ“rÄ·Ä“ts dabas aizsardzÄ«bas instruments, ko izmanto kādas konkrÄ“tas aizsargājamas sugas atradnes vai biotopa saglabāšanai. Kā dabas vÄ“rtÄ«bu aizsardzÄ«bas sistÄ“ma mikroliegumi Latvijā pastāvÄ«gi darbojas jau no pagājušÄ gadsimta 70. gadiem. To pamatprincips ir vienkāršs – sugām ar Ä«pašÄm prasÄ«bām ir nepieciešami apstākļi, kas nav savienojami ar saimniecisko darbÄ«bu – piemÄ“ram, koksnes ieguvi un tās radÄ«to traucÄ“jumu. Šo Ä«pašo vietu aizsardzÄ«bai tiek veidotas neliela izmÄ“ra lieguma zonas. Visbiežāk to izmanto, lai aizsargātu putnus, retāk – citas dzÄ«vo organismu grupas vai biotopus.

Stingrai aizsardzÄ«bai tiek iezÄ«mÄ“tas tikai tās platÄ«bas, kas ir svarÄ«gas aizsargājamam putnam katrā konkrÄ“tajā gadÄ«jumā, savukārt apkārt tām tiek izveidotas buferzonas – teritorijas, kurās mežizstrādi var veikt ārpus putnu ligzdošanas sezonas. ŠÄdi tiek veidotas “saliņas”, kurās Ä“rgļi, melnie stārÄ·i un citi putni var dzÄ«vot un vairoties, neskatoties uz apkārt – drošÄ attālumā – notiekošo saimniecisko darbÄ«bu.

Īpašnieks, kura teritorijā atrodas mikroliegums, no valsts var saņemt ikgadÄ“ju kompensāciju, kuras summa var sasniegt 160 EUR par vienu hektāru, kas ilgtermiņā atlÄ«dzina negÅ«tos ienākumus. TomÄ“r privāto Ä«pašnieku neapmierinātÄ«ba ar mikroliegumu noteikšanu viņu Ä«pašumos norāda, ka sistÄ“mai ir trÅ«kumi.

Vides organizācijas uzskata, ka problÄ“mas, kuru dēļ rosināti šie grozÄ«jumi, ir risināmas esošÄs mikroliegumu sistÄ“mas ietvaros, un aicina ZemkopÄ«bas ministriju nevirzÄ«t iecerÄ“tos grozÄ«jumus noteikumos apstiprināšanai Ministru kabinetā. BÅ«tiskākais, kas nepieciešams – pilnveidot mikroliegumu sistÄ“mu un nodrošināt Ä«pašniekam pienācÄ«gu kompensāciju par to, ka tas veic visai sabiedrÄ«bai bÅ«tisku funkciju nodrošināšanu – dabas vÄ“rtÄ«bu saglabāšanu. MÄ“s uzskatām:

Nepieciešams paplašināt kompensāciju iespÄ“jas, tai skaitā – atjaunot Latvijā jau pastāvÄ“jušo iespÄ“ju saņemt vienreizÄ“ju kompensāciju, kas sedza visu neiegÅ«tās koksnes vÄ“rtÄ«bu;

KompensÄ“t negÅ«tos saimnieciskos ienākumus pÄ“c citiem modeļiem – piemÄ“ram, Ä«pašuma tirgus vÄ“rtÄ«bas krituma kompensÄ“šana, zemes maiņa vai atpirkšana;

Uzlabot kompensāciju saņemšanas mehānismu un padarÄ«t to Ä«pašniekiem draudzÄ«gāku.

Tāpat ir svarÄ«gi savlaicÄ«gi veikt teritorijas izvÄ“rtÄ“šanu un pieņemt pamatotus un kvalitatÄ«vus lÄ“mumus par apbÅ«vi vai mežistrādi, lai jau pirms apbÅ«ves plānošanas vai ciršanas atļaujas izņemšanas bÅ«tu pārliecÄ«ba par to, kādas dabas vÄ“rtÄ«bas atrodas teritorijā un kā tās tiks saglabātas.