Iesaki rakstu:

Gada cilvÄ“ka balvai medicÄ«nā es izvirzu labo darbu čempioni Andu ÄŒakšu. Mani lasÄ«tāji man piekritÄ«s – nevienu piemÄ“rotāku kandidatÅ«ru šim goda nosaukumam atrast nav iespÄ“jams, kaut vai tāpÄ“c, ka https://trends.google.com viņu uzrāda par populārāko ārsti meklÄ“tājā pÄ“rnajā gadā, visai ievÄ“rojami apsteidzot otrajā vietā gada otrajā pusÄ“ strauji ienākušo Andri Skridi.

Anda ÄŒakša iet pa dzÄ«vi mazliet saliektā un rÅ«pju nomāktā gaitā, it kā viņai uz pleciem bÅ«tu uzkrautas visas visuma bÄ“das, bet sakārtojusi šo nešÄ¼avu viņa ir kā eņģeļa spārnus. Viņas acis spoži izstaro labestÄ«bas gaismu pat tad, ja cita rokas ar Andas ziņu un uzstādÄ«jumu veic slepkavÄ«bai, zādzÄ«bai vai korupcijai lÄ«dzÄ«gas ļaunas darbÄ«bas. Un bÅ«tiskais ir viņas Ä£eniālais domāšanas un pasaules uztveres veids – katrā sarunā, katrā runātā vai rakstÄ«tā tekstā viņa redz dubultdomu un dubultmorāli, pat ja tādas nav. Savukārt visur, kur dubultdoma vai dubultrisinājums ir, viņa neredz nekādu domu.

Anda ÄŒakša ir dzimusi politiÄ·e. VÄ“l vairāk – es nepazÄ«stu nevienu, kas vÄ“l vairāk bÅ«tu dzimusi politiÄ·e kā Anda. Angela Merkele viņai varÄ“tu pienest tÄ“ju. Savu apogeju Anda ÄŒakša sasniedza vÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“. Ja priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumu došanā tiktu rÄ«kots nacionālais čempionāts, veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša to bÅ«tu pārliecinoši uzvarÄ“jusi, saņēmusi kausu, medaļu un arodbiedrÄ«bas priekšsēža parakstÄ«tu diplomu.

Viņa solÄ«ja pārliecinoši, solÄ«ja katru dienu televÄ«zijā, radio, avÄ«zÄ“s un facebookkontā, solÄ«ja milzu algas ārstiem, māsām un neatliekamās palÄ«dzÄ«bas šoferiem, zaļus koridorus pacientiem ar vÄ“zi, insultu, infarktu, iesnām un pumpām, solÄ«ja lielas kvotas, superātru e-veselÄ«bu un medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu visiem NATO karavÄ«riem ar tādu Ä·irurÄ£isku pieredzi, kādu tikai SÄ«rijas karā var šobrÄ«d iegÅ«t.

Fantastisks solÄ«jums bija bÅ«tiskākā nākamā gada iecere, lai mazinātu senioru izdevumus par veselÄ«bas aprÅ«pi, atcelt pensionāriem desmit eiro pacienta lÄ«dzmaksājumu par katru slimnÄ«cas gultā pavadÄ«to dienu. Un kur tad vÄ“l ikdienas solÄ«jumi, ka zāles kļūs lÄ“tākas tieši pÄ“c vÄ“lÄ“šanām. Lai solÄ«jumi bÅ«tu ticamāki, viņa parakstÄ«ja lÄ«gumus un protokolus ar arodbiedrÄ«bu, Māsu asociāciju, Farmācijas asociāciju, pacientu biedrÄ«bām un bÅ«tu parakstÄ«jusi lÄ«gumu ar pašu velnu, ja vien šis bÅ«tu uz kādu televÄ«zijas studiju ar pildspalvu rokā ieradies.

Parakstot lÄ«gumus un protokolus, arodbiedrÄ«bas, asociācijas un biedrÄ«bas tieši un netieši reklamÄ“ja labo ministri Andu ÄŒakšu, kas nule atnesÄ«s seifu ar naudu un sadalÄ«s to ārstiem, māsām un pacientiem. Tiesa, solÄ«jumiem un spožām reklāmām, rullÄ«šiem Yuotube formātā, ikdienas televÄ«zijas intervijām un milzu plakātiem par čempioniem labajos darbos lÄ«dzi nāk bažas – kas par to maksā un cik.

Jebkura politiska reklāma ir lieli naudas lÄ«dzekļi. Ja kāds gatavs maksāt par politisku reklāmu, tas nozÄ«mÄ“ – viņš ir savācis naudu reklāmai par padarÄ«tiem vai apsolÄ«tiem darbiem vai pirkumiem. Nezināma iemesla dēļ latvieši lieto terminu „20 otkata procenti”, domājot, ka neviens valsts vai pašvaldÄ«bas iepirkums nenotiek bez kaut kādas starpniecÄ«bas naudas korumpÄ“tam ierÄ“dnim vai politiÄ·im. Skatoties televÄ«zijā priekšvÄ“lÄ“šanu reklāmu, nekļuva skaidrs, vai Andas ÄŒakšas priekšvÄ“lÄ“šanu lÄ«dzekļi ir paņemti no iepirkumiem e-veselÄ«bai, zālÄ“m vai dzelžiem.

Lai kļūtu par dižāko Latvijas politiÄ·i, Anda ÄŒakša apvienoja skaitli 20 – populāros otkata procentus ar solÄ«jumu palielināt medicÄ«nas darbiniekiem algas par 20 procentiem, tiesa, pa ceļam atņemot piemaksas, papilddarbus, pusslodzes un citas iespÄ“jas vÄ“l kaut ko nopelnÄ«t.

Es patiesÄ«bā neesmu redzÄ“jis nevienu citu Latvijas politiÄ·i, kas tik brÄ«vi un nepiespiesti spÄ“tu tukšsolÄ«t un tukšrunāt, radot ilÅ«ziju par simtprocentÄ«gu patiesÄ«bu un apskaužami labām zināšanām medicÄ«nā. Tieši pašlaik, kad viņa atstās ministres amatu, viņa nākamās valdÄ«bas vietā atkal ir apsolÄ«jusi 20% algu pielikumu, bet Ministru kabinets šo pielikumu ir ielicis tarifos, kur tas tiks raženi tÄ“rÄ“ts dzelžiem, iekārtām un citām derÄ«gām lietām. Jo to nu Anda ÄŒakša ir ielāgojusi – vienÄ«gā pozÄ«cija, no kā nevar saņemt „otkatu”, ir medicÄ«nas darbinieku algas. Un vÄ“l – lasot VeselÄ«bas ministrijas gatavoto dokumentu, vienÄ«gais, kur var atrast algas pielikumu ir minimālās algas, tātad – uz ārstiem tas neattiecas.

Ar saviem dižajiem darbiem Latvijā Anda ÄŒakša ir nesalÄ«dzināms lielums, bet salÄ«dzinājums pasaules politikā viņai tomÄ“r ir – breksitÄ“jošÄs Apvienotās Karalistes premjerministre TerÄ“ze Meja – runā vienu, vienošanos panāk par citu, taču balsojumu lÄ“muma pieņemšanai atliek, turklāt pamanās vÄ“l visus nokritizÄ“t par neizlÄ“mÄ«bu. Kad opozÄ«cijas lÄ«deris pie sevis nobubina kaut ko lÄ«dzÄ«gu vārdkopai „stulbais sievišÄ·is”, viņa panāk, ka visas diskusijas ir nevis par Mejas piedāvāto un politiÄ·iem nepieņemamo Brexita projektu, bet par paša Džeremija Korbina klusi bilstajiem vārdiem. MācÄ«jies no leiboristu lÄ«dera kļūdām, es vienmÄ“r, klausoties Andu ÄŒakšu, pie sevis bubinu vārdus „cik gudri vārdi”, jo kameras jau ir visur un nofilmÄ“t var „da-jebko”.

Tātad Andas ÄŒakšas politiÄ·es spÄ“jas var salÄ«dzināt ar britu premjerministri TerÄ“zu Meju. Ja salÄ«dzinām Mejas dejotprasmes, ko viņa augustā uzrādÄ«ja Keiptaunā, mÅ«su Andai ÄŒakšai ir lielas izaugsmes iespÄ“jas. ArÄ« visas pasaules glābÄ“jas nešÄ¼ava, ko savos plecos uzkrāvusi Meja, no viņas stājas raugoties, šÄ·iet lielāka nekā Andai.

Toties salÄ«dzinājums ar TerÄ“zu Meju ļauj iezÄ«mÄ“t vienu no bÅ«tiskākajām Andas ÄŒakšas iezÄ«mÄ“m – aristokrātismu. Nu vismaz tajā jomā, ka visiem viņai jāpabučo roka. BÄ“rnu slimnÄ«cā kolÄ“Ä£i viņai bija devuši nosaukumu „lielmāte”. Tā teikt – nobučosi lielmātei roku, visu priekšÄ svinÄ«gi saņemsi pašas lielmātes ceptu smalkmaizÄ«ti. Un vÄ“l – pie rokas pabučošanas pieklājas atnest lielu rožu klÄ“pi. Lielums jāmÄ“ra skaitā un metros – kāds labi noaudzis medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bas iestādes vadÄ«tājs nesa viņai ziedus savā augumā un platumā.

Aristokrātisms visvairāk parādÄ«jās Andas ÄŒakšas stratÄ“Ä£iskajos lÄ“mumos. PiemÄ“ram, Anda ÄŒakša ļoti labi zināja, ka nedrÄ«kst iedzÄ«votāju veselÄ«bas pieejamÄ«bu dalÄ«t pÄ“c kādas pazÄ«mes – rases, dzimuma, dzÄ«ves vietas laukos vai tā, cik viņš samaksājis sociālo nodokli. Bet aristokrātiski cÄ“li viņa uzbÅ«ra ideju par diviem groziem, VID nodokļu iekasÄ“šanas funkcijas uzlabošanu ar Ä£imenes ārstu rokām un nodokļu nemaksātāju nosÅ«tÄ«šanu nevis uz slimnÄ«cu, bet morgu. SagadÄ«šanās pÄ“c, viņa manā klātbÅ«tnÄ“ par šo likumdošanas virzÄ«bu apraudājās, bet tad saņēmās un kopš tā brīža ir aizstāvÄ“jusi šo murgaino likumprojektu kā latviešu strÄ“lnieki Perekopu. VÄ“l vairāk, viņa zina, kas ir apdrošināšana, taču dÄ“vÄ“ VeselÄ«bas finansÄ“šanas likumu par apdrošināšanu. LÄ«dz ar to Anda ÄŒakša radÄ«ja sistÄ“mu, kur veselÄ«bas aprÅ«pe sadalÄ«ta divos grozos – tiesa, abi grozi ir cauri.

Otra aristokrātiskas cienÄ«gmātes vÄ“rta rÄ«cÄ«ba ir Andas ÄŒakšas attieksme pret e-veselÄ«bu – viņa labi zina, ka e-veselÄ«ba ir brāķis, kas nekad nestrādās un ir politiski „apgÅ«ta” nauda. Viņa to zina labāk par ikvienu, bet publiskajā telpā lepni stāv par e-veselÄ«bu kā klints un saka, ka tikai Ä£imenes ārsti, farmaceiti un pacienti nevÄ“las saprast ka e-kaka patiesÄ«bā ir e-kÅ«ka.

Latvijas politikā Anda ÄŒakša ienesa jaunu elementu – dzemdÄ«bas. Tiesa, daži vÄ«rieši ministri jau bija pacentušies savas Ä£imenes papildināt savos varas gados, deputāts Imants Parādnieks šajā jomā ieviesa inovācijas, tomÄ“r grÅ«tniece/dzemdÄ“tāja/jaunā māmiņa –ministre Latvijas jomā bija jaunums. PasaulÄ“ dzemdÄ“jušas savā augstajā amatā strādājot, ir pat divas premjerministres – 1990. gadā Pakistānas premjerministre Benazira Bhuto, bet šogad – JaunzÄ“landes premjerministre Jacinda Ardena. JaunzÄ“landÄ“ šogad dzemdÄ“ja arÄ« sieviešu lietu ministre JÅ«lija Anne Gentere, pie kam viņa uz dzemdÄ«bām aizbrauca ar velosipÄ“du. Tas, ka valstÄ« pret demogrāfisko krÄ«zi rokrokā cÄ«nās premjerministrs un ministrs, atbalsojās arÄ« Latvijā, un Ä£imenes pieaugums tika arÄ« premjerministram Mārim Kučinskim.

Gods un slava Andai ÄŒakšai, savu bÄ“rnu kā reklāmas rullÄ«ti vai reklāmas bukletu viņa izmantoja gaumes robežās un visai reti, uzsvaru liekot uz sevi kā labo darbu čempioni.

Katrā ziņā aizejošais Ministru kabinets ar Edgara Rinkeviča iznācienu no skapja un Andas ÄŒakšas dzemdÄ«bām politisko uzstādÄ«jumu latiņu ir pacÄ“lis jaunā augstumā, un nākošajam ministram, kas vÄ“lÄ“sies pieteikt sevi ar ko Ä«pašu, nāksies mainÄ«t dzimumu, veikt ceļojumu vienatnÄ“ pāri AntarktÄ«dai vai vismaz iegÅ«t pieredzi darbā RÄ«gas satiksmÄ“.

Man ir grÅ«ti rakstÄ«t visas savas labās domas par Andu ÄŒakšu, lai man nepiesietu seksismu vai vÄ“l kādu diskriminÄ“jošu attieksmi. TomÄ“r allaž esmu publiski atzinis, ka Anda ir ļoti glÄ«ta, piemÄ«lÄ«ga un pievilcÄ«ga. Īpaši, ja viņa atrodas sava biroja meiteņu vidÅ«. Lai Anda izskatÄ«tos Ä«paši labi, viņa mÄ“dz sev allaž blakus turÄ“t dažas padomnieces vai konsultantes.

AtšÄ·irÄ«bas starp ministri un viņas padomniecÄ“m uzreiz ir manāmas. Ministre nelamājas rupjiem krievu vārdiem, mazgājas un lieto labas smaržas, seko savai figÅ«rai un ir apveltÄ«ta ar labu gaumi apģērba izvÄ“lÄ“. Lai saprastu, kāpÄ“c ministrei nepatÄ«k izcelties arÄ« uz citu – korektāku, izskatÄ«gāku un labsirdÄ«gāku cilvÄ“ku fona, jālasa Viestura RudzÄ«ša grāmatas vai jālÅ«dz Viesturam RudzÄ«tim publisks priekšlasÄ«jums par skaistas, gudras, varaskāras un ļaunas (kombinācijā) sievietes psihi.

TicÄ«ba cilvÄ“kam kā Ä«slaicÄ«gs uzliesmojums un straujš noliegums ir tas, ar ko Anda paliks Latvijas politikas vÄ“sturÄ“. Domāju, ka nevienam nekad neizdosies pārspÄ“t Andas ÄŒakšas rezultātu – nomainÄ«t trÄ«s valsts sekretārus divos gados. Viņa atnāca uz ministriju un tÅ«lÄ«t meklÄ“ja iespÄ“ju rotÄ“t Solvitu Zvidriņu, un viņai ar laiku tas arÄ« izdevās – Solvita kļuva par Valsts zemes dienesta Ä£enerāldirektori, bet par VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretāru tika iecelts finanšu guru, profesors Kārlis Ketners.

Tiesa, arÄ« Kārlis krita nežēlastÄ«bā – ministre profesoru atzina par ļoti sliktu cilvÄ“ku esam. Viņa staigāja pie visiem politiÄ·iem sÅ«dzoties, lÄ«dz viss Ministru kabinets un Saeima juta lÄ«dzi asaras slaukošajai ministrei, kurai valsts sekretārs esot nodevÄ“js. Kārlis Ketners kļuva par Ä’nu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktoru Finanšu ministrijā, tiesa, šis amats juridiski tika noformÄ“ts tieši ar to dienu, no kuras viņš tajā tika iesÄ“dināts.

Kā trešais valsts sekretārs tika apstiprināts diplomÄ“ts lauksaimnieks un zootehniÄ·is Aivars Lapiņš, kas bija ZemkopÄ«bas ministrijas pārstāvis Eiropas komisijā ar labām sešu svešvalodu zināšanām, spÄ“jām rakstÄ«t Eiropas projektus bez gramatikas un faktoloÄ£ijas kļūdām, eirobirokrāta smaidu sejā un vÄ“lmi ar saviem bÄ“rniem no Briseles atgriezties Latvijā. Nenojauzdams, kas viņu sagaida, Aivars Lapiņš labprāt pieņēma VeselÄ«bas ministra valsts sekretāra posteni un sāka gadu garo ceļu pa mÄ«nu lauku.

ProblÄ“ma ar valsts sekretāriem bija tāda, ka viņiem vajadzÄ“ja uzreiz uzminÄ“t un bez kavÄ“šanās izpildÄ«t ministres vÄ“lmi, atbilstoši senai anekdotei - „tas, ka blondÄ«ne, braucot pie stÅ«res, rāda labo pagriezienu, nenozÄ«mÄ“, ka viņa veiks pagriezienu pa kreisi. Tikpat labi viņa var braukt taisni”. Tad, kad Anda ÄŒakša uzslavÄ“ja kādas slimnÄ«cas vai pakļautās iestādes vadÄ«tāju, iespÄ“jams, valsts sekretāram vajadzÄ“ja saprast „atlaid viņu tÅ«lÄ«t!” vai „aizrotÄ“ viņu uz Tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«zes centru”, un parasti valsts sekretārs uzkāpa uz mÄ«nas, proti, kļūdÄ«jās. Ja Anda ÄŒakša personÄ«gā sarunā vai ministrijas darba grupā paziņoja par to, ka kaut kas tiks darÄ«ts noteiktā virzienā, katram uzreiz nācās izdomāt vismaz trÄ«s pretrunÄ«gus virzienus, kurā darbÄ«ba varÄ“tu tikt veikta. VienÄ«gais, kas bija pilnÄ«gi droši – nekad nekas nenotiks tā, kā nule iepriekš apgalvots.

Ja uz mÄ«nas uzkāpa valsts sekretārs Kārlis Ketners, viņš meklÄ“ja likuma punktu, kas nepieļāva šÄdu vai citādu rÄ«cÄ«bu. Kad uz mÄ«nas uzkāpa Aivars Lapiņš, viņš vienkārši par situāciju brÄ«nÄ«jās un nepieņēma nekādus lÄ“mumus. Tā nu Lapiņu aizrotÄ“ja uz Nacionālo veselÄ«bas dienestu par personu, kas uzraudzÄ«tu bezcerÄ«go e-veselÄ«bu.

Tieši ar e-veselÄ«bu saistās kāda cita Andas ÄŒakšas rakstura iezÄ«me – spÄ“ja iznÄ«cināt savÄ“jos un uzticamos, tā teikt, – sit savÄ“jos, lai svešie baidās. NVD direktora vietniece e-veselÄ«bas jautājumos Linda Freimane bija vienÄ«gais uzticamais cilvÄ“ks, kas lÄ«dz galam mÄ“Ä£ināja nosargāt Andas ÄŒakšas fronti e-veselÄ«bā, un, protams, tika ar negodu padzÄ«ta. No ministrijas tika izdzÄ«ti visi ārsti, lai neradÄ«tu konkurenci ministrei veselÄ«bas vai medicÄ«nas jomas zināšanās. Ministre prot radÄ«t ilÅ«ziju par šÄdām zināšanām, taču aiz spožās izkārtnes patiesÄ«bā ir milzÄ«gs izaugsmes potenciāls.

SlimnÄ«cu vadÄ«tāji šos divus gadus ir dzÄ«ti, padzÄ«ti un aizrotÄ“ti, protams, pats skaudrākais piemÄ“rs – Egita Pole. Viņu kā valsts sekretāra vietnieci iecÄ“la Austrumu klÄ«niskajā universitātes slimnÄ«cā par valdes priekšsÄ“dÄ“tājas vietas izpildÄ«tāju, bet – tad, kad viņa tiešÄm sāka veiksmÄ«gi sastrādāties ar kolektÄ«vu un virzÄ«t slimnÄ«cu, atcÄ“la ne tikai no slimnÄ«cas vadÄ«bas, bet arÄ« valsts sekretāres vietnieces posteņa un aizsÅ«tÄ«ja uz Asinsdonoru centru. PiebildÄ«sim, piemeklÄ“ja šai pazemošanai brÄ«di, kad Egitai taisaulÄ“ aizgāja ļoti tuvs cilvÄ“ks un viņa lÅ«dza kaut nedēļu viņu neaiztikt.

Bet atgriezÄ«simies pie Austrumu KUS. IepriekšÄ“jais ministrs Guntis BelÄ“vičs tur norotÄ“ja valdes priekšsÄ“dÄ“tāju profesoru Viesturu Boku un Anitu Slokenbergu, un, kā ļaudis stāsta – to Guntim BelÄ“vičam ieteikusi viņa padomniece Anda ÄŒakša. Savukārt, kļuvusi par ministri, Anda ÄŒakša kopā ar savu padomnieci AlÄ«du Vāni no amata noÄ“da gan Boku, gan Slokenbergu, bet vÄ“lāk atrada, viņasprāt, Ä«sto vadÄ«tāju – profesionālu automehāniÄ·i Imantu PaeglÄ«ti, pie kam uzsauca uzreiz algu 8000 eiro mÄ“nesÄ«. Par Imanta PaeglÄ«ša vadÄ«tās slimnÄ«cas Informācijas tehnoloÄ£iju un medicÄ«nas iekārtu direktori tika iecelta ministres padomniece Ilze Ä€boliņa, kura pamanÄ«jās iepirkt „dzelžus” slimnÄ«cai par 17 miljoniem. Tā bija Andas ÄŒakšas Ä«stenā medicÄ«nas reforma. Tiesa, tas, ka dzelži >90% nāca no vienas firmas, nozÄ«mÄ“ mÄ“renu korupcijas risku.

Tā nu ļaujiet man ieteikt Gada cilvÄ“kam medicÄ«nā Andu ÄŒakšu. Viņas laikā izdevās palielināt veselÄ«bas jomas finansÄ“jumu ievÄ“rojami – par gandrÄ«z 200 miljoniem, un to iztÄ“rÄ“t iespÄ“jami necaurspÄ«dÄ«gi – galvenokārt iepÄ“rkot zāles atsevišÄ·Äm slimnieku kategorijām un jaunu medicÄ«nas tehnoloÄ£iju bez skaidras iepirkumu procedÅ«ras un stratÄ“Ä£iska pamatojuma. Viņai par lielu valsts naudu izdevās izveidot programmu kardioloÄ£ijas profilaksÄ“, kas vienlaikus, izrādās, bÅ«s viņas disertācijas tÄ“ma.

MedicÄ«nas jomā viņa darbojās tieši pretÄ« sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatloÄ£ikai un PVO stratÄ“Ä£ijai – vienÄ«gās jomas, kam pielikums proporcionāli bija niecÄ«gs vai pat kopumā finansÄ“jums samazinājās, bija primārā aprÅ«pe (Ä£imenes medicÄ«na) un NMPD (neatliekamā palÄ«dzÄ«ba). Bet vienu lietu Andai ÄŒakšai neatņemsi – Latvijas vÄ“sturÄ“ viņa paliks kā birokrātijas ministre – viņas laikā neticamā apjomā pieauga birokrātija, un tagad vidÄ“ji ārsts tÄ“rÄ“ 16 stundas nedēļā kvalitātes un drošÄ«bas ierakstu žurnālu, veidlapu, pacienta kartiņu, nosÅ«tÄ«jumu, recepšu aizpildÄ«šanai, to visu dublÄ“ datorā ar e-veselÄ«bu. Ä¢imenes ārstiem birokrātija pieaugusi tādā apjomā, ka viņi vairs nevar paspÄ“t visus papÄ«rus un elektroniskās veidlapas aizpildÄ«t, tas viņiem, tā teikt, par atļaušanos streikot.

Anda ÄŒakša savu darba mūža lielāko daļu vadÄ«jusi kā zāļu izplatÄ«tāja starptautiskā farmācijas kompānijā, lÄ«dz viņas šefs (šajā kompānijā) Juris Bārzdiņš kļuva par ministru, bet Andu iecÄ“la par valsts slimnÄ«cas vadÄ«tāju. Latvijā, un citās postsociālisma valstÄ«s jau pieraksts, ka par veselÄ«bu ministriem tiek celti cilvÄ“ki ar ilggadÄ“ju pieredzi farmācijas laukā, un ļauni ļaudis viņus turpmāk sauc par farmācijas ministriem, kaut neko vairāk par zāļu iepirkumiem, paralÄ“lā importa un eksporta atbalstÄ«šanu, dažādas integritātes veicināšanu farmācijā šie ministri parasti neveic.

Anda ÄŒakša bez tā pamanÄ«jās ievÄ“rojami palielināt finanšu resursus, palaist klibu un nesekmÄ«gu, taču laiku pa laikam strādājošu e-veselÄ«bu, kā arÄ« radÄ«t zaļajam koridoram lÄ«dzÄ«gu sistÄ“mu pacientiem ļaundabÄ«gu audzÄ“ju gadÄ«jumos. Domāju, tas ir pietiekami, lai farmācijas ministri Andu ÄŒakšu atzÄ«tu par Gada cilvÄ“ku medicÄ«nā. Atgriežoties pie raksta sākumā minÄ“tā meklÄ“tāja https://trends.google.com, Andai ÄŒakšai izdevās panākt, ka no populārāko meklÄ“tāko ārstu saraksta augšgala pazustu nozares profesionāļi, bet lÄ«derpozÄ«cijas ieņemtu ārsti politiÄ·i. Tieši tāpat kā no ministrijas un to pakļautÄ«bas iestādÄ“m pazuda visi ārsti, bet VeselÄ«bas ministrijas štatos vietu atrada 8 vai 9 žurnālisti/publisko attiecÄ«bu speciālisti.