Iesaki rakstu:

Aizdomās turÄ“tā tiesnese Aija Orniņa publiski ir paudusi viedokli, ka Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās skaļās aizturÄ“šanas un citi notikumi varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ti ar pašlaik aizturÄ“tā uzņēmÄ“ja JÅ«lija KrÅ«miņa rakstÄ«to memuāru grāmatu. Pietiek rÄ«cÄ«bā ir nonākusi vienas šÄ«s grāmatas nodaļas fragmenta melnraksts, ko publicÄ“jam ar nenozÄ«mÄ«giem saÄ«sinājumiem.

„AttÄ«stot Latviju nākotnei, mÄ“s nevaram nepaanalizÄ“t šÄ«s neatkarÄ«bas 25 gadu. Pieļautās kļūdas un to, kāpÄ“c mÄ“s esam vienā no pÄ“dÄ“jām ES valstu attÄ«stÄ«bas valstÄ«m. Es tomÄ“r biju viens no samÄ“rā pietuvinātiem klātesošajiem un biju pazÄ«stams ar visiem tā laika politiskajiem darboņiem. Es redzÄ“ju, kā pakāpeniski lielākā daļa šo cilvÄ“ku, kuri nebija izglÄ«toti politiÄ·i – aktieri, ārsti, muzikanti, bārmeņi, zooloÄ£iskā parka darbinieki un cilvÄ“ki ar lieliem parādiem, kuri ir viegli uzpÄ“rkami, - kā viņu domas pārņēma nevis Latvijas labklājÄ«ba, bet gan pārtikusi un bagāta dzÄ«ve.

Politikā lielākajai daļai jābÅ«t juristiem, ekonomistiem un finansistiem. Es uzskatu, ka lielākā valsts nelaime šo 25 gadu laikā bija tas, ka organizÄ“jās divi noziedzÄ«gie grupÄ“jumi, kuri nebija ne bandÄ«ti, ne reketieri, bet gan mÅ«su pašu bāleliņi, kuri kļuva par valsts likumÄ«gajiem zagļiem un izveidoja šos divus noziedzÄ«gos grupÄ“jumus, kuri vÄ“l šodien vÄ“l valda Latvijā. Andra un Aivara saplÅ«šana beidzās ar valsts pārvaldÄ«šanu. Šo nodaļu es nebÅ«tu rakstÄ«jis, bet tieši šo divu noziedzÄ«go grupÄ“jumu dēļ es biju spiests pārdot savus uzņēmumus un emigrÄ“t uz divarpus gadiem uz Austrāliju. Andra noziedzÄ«gais grupÄ“jums veidojās Valmierā, bet Aivara noziedzÄ«gais grupÄ“jums – VentspilÄ«.

Pirmā mana saÄ·eršanās ar Andri bija tad, kad viņš kļuva par premjeru. LÄ«dz Andra nākšanai pie varas es piedalÄ«jos visos konkursos, lai piegādātu degvielu Latvijas uzņēmumiem, Latvijas Dzelzceļš (80 tÅ«kstoši tonnu gadā), Autobusu parks (n-tās tonnas gadā), prāmju kuÄ£i, tāpat arÄ« Latvijas armijai – 500 tonnas gadā. PiedalÄ«jos konkursā un vinnÄ“ju šos konkursus, man bija visizdevÄ«gākā pozÄ«cija, jo mans termināls atradās pašÄ RÄ«gas centrā un es varÄ“ju iedot un nodrošināt viszemākās cenas.

Kad Andris kļuva par premjeru un es vinnÄ“ju šajā konkursā, man piezvanÄ«ja toreizÄ“jas aizsardzÄ«bas ministrs un apstiprināja, ka esmu vinnÄ“jis, bet piebilda, ka ar grÅ«tÄ«bām. Es no sākuma nesapratu, ar kādām grÅ«tÄ«bām? Jo armijas 500 tonnas man neko nemainÄ«ja, es varÄ“ju no tā atteikties, bet tikai nākamajā dienā, kad man piezvanÄ«ja tā laika iekšlietu ministrs, kurš tikko bija atgriezies no brokastÄ«m ar premjeru, kurš katru pirmdienu bija iemanÄ«jies brokastot ar visiem saviem ministriem MK.

Tad ministrs man arÄ« pateica, ka man jāsāk žāvÄ“t sausiņi, jo mani likšot cietumā. Šo brokastu laikā Andris esot pieprasÄ«jis, lai to KrÅ«miņu ieliek cietumā, uz ko ministrs viņam atbildÄ“jis: par taviem, Andri, nedarbiem, man ir daudz vairāk informācijas, un tad jÅ«s abi varÄ“siet kopā sÄ“dÄ“t. IzrādÄ«jās, ka Andrim piederÄ“ja vai nu visas vai daļa kapitāldaļu Ziemeļu naftā, kas arÄ« piedalÄ«jās konkursā un gribÄ“ja vinnÄ“t šo iepirkumu. Paldies dievam, ka ministrs bija mans draugs, un viņš ir drosmÄ«gākais un godÄ«gākais cilvÄ“ks, kuru es pazÄ«stu. Viņš varÄ“ja atļauties pateikt Andrim pretÄ«. Viņš bija godÄ«gs un nesavtÄ«gs – mans draugs.

Man, firmai Man-Tess, 1998. gadā bija apstiprināts projekts ar visām instancÄ“m RÄ«gas BrÄ«vostā, RÄ«gas DomÄ“ par terminālu bÅ«vi Kundziņsalā. Lai mazinātu gaisa piesārņojumu Tvaika ielā, es biju nolÄ“mis visus kuÄ£us iekraut pie Daugavas, uzbÅ«vÄ“t estakādi un kraut vagonus ārā, uzbÅ«vÄ“t rezervuāru parku, lai mazinātu Tvaiku ielas gaisa piesārņojumu, 1998. gadā visi projekti bija saskaņoti un sadalÄ«ti divās daļās: 1. daļā man atļāva bÅ«vÄ“t 250m garu piestātni un 2 km garu cauruļvadu sistÄ“mu, kas gāja no Tvaiku ielas termināla uz piestātni Kundziņsalā. Plus bija prasÄ«ba man saskaņot vides novÄ“rtÄ“jumu, kas prasÄ«ja man 1 gadu un 100 000 LVL. KamÄ“r tika bÅ«vÄ“ti šie objekti, uztaisÄ«jām vides novÄ“rtÄ“jumu, kas bija pozitÄ«vs, un 2000. gadu sākumā man vajadzÄ“ja apstiprināt pārÄ“jo projektu, kas bija jau iepriekš saskaņots, bija panākta vienošanās ar LeonÄ«du Loginovu, RÄ«gas mÄ“ru Gundaru Bojāru, bija visas atļaujas no ugunsdzÄ“sÄ“jiem, Vides pārvaldes un pārÄ“jām institÅ«cijām.

TrÄ«s dienas pirms balsojuma man piezvanÄ«ja Loginovs un pateica, ka balsojums var bÅ«t negatÄ«vs, lai es ātri braucu uz tikšanos. Tikšanās laikā es uzzināju, ka E., toreizÄ“jās RÄ«gas Domes AttÄ«stÄ«bas departamenta (…), paprasÄ«ja Loginovam, lai iekasÄ“ no manis divus miljonus dolāru kukuli, ja es gribu bÅ«vÄ“t terminālu Kundziņsalā. Loginovs ieteica man aprunāties ar Bārdu, kā toreiz sauca Andri, jo E. bija tikai kasieris. Es nekavÄ“joties sazvanÄ«jos ar savu skolas draugu Juri Savicki, kas ir Iteras prezidents, un tikāmies. Sarunā piedalÄ«jās arÄ« viņa kompanjons Ainārs Gulbis. LÅ«dzu viņu atbalstu. Lai viņi parunā ar Andri, ka es tos divus miljonus samaksāšu, kad tas termināls bÅ«s uzbÅ«vÄ“ts un kad es sākšu kraut naftas produktus. Es biju ar mieru pat uzrakstÄ«t parādzÄ«mi. Man bija sakrāta nauda termināla bÅ«vei, daļa kredÄ«tā saņemta. Juris ar Aināru pateica: labāk iedod uzreiz, mÄ“s Andri pazÄ«stam. Bet es nevarÄ“ju pārkāpt pāri saviem principiem. Es dzÄ«voju po poņatijam. Es neesmu lohs.

VÄ“l viena epizode. Es nevaru iedomāties, ka vilkam dotu sargāt aitas. Bet tieši tā notika, E. ielika par finanšu ministru, kur viņam pakļautÄ«bā bija gan finanšu policija, gan muita. Bez šaubām E. ir tikai asiņains Ä·Ä“des suns savam saimniekam, un šÄ«s pāris epizodes ir tikai no manas puses, bet ir daudz citu momentu, piemÄ“ram, airBaltic lieta, digitālā lieta un virkne uzņēmumu par kuriem nemaz negribu runāt, jo pilna prese par to ir bijusi.

Vai gadÄ«jums, kas saistÄ«ts ar VID Ä“ku. Es sarunājos ar izmeklÄ“tājiem un cietušajiem, kad pÄ“c bÅ«tÄ«bas arÄ« izkristalizÄ“jās kaut kāda loÄ£iska aina: cilvÄ“ks nopirka ap 35 ha zemes par vairāk nekā 300 000 dolāru un pārdeva krievu miljardierim. Lietā figurÄ“ja 500 000 kukulis, ko Janita nodeva PÄ“terim Strancim un Vilnim Štramam, kuri savukārt atdeva Edmundam. DalÄ«jums sekojošs: Strancim - 25 000 USD, Štramam - 25 000 USD, Edmundam - 45 000 USD un Janitam – 5000 USD, pārÄ“jie 400 000 USD - Andrim. Kad KNAB arestÄ“ja Janitu, Štramu un Stranci, tad Janita visu izstāstÄ«ja. Pie Edmunda pat bija kratÄ«šana un seifā atrada 45 000 USD it kā par pārdoto traktoru, kura viņam nekad nav bijis. Viņš ātri uzrakstÄ«ju atlÅ«gumu un nozuda no ienesÄ«gā amata. Viņš reāli varÄ“ja atrasties cietumā, bet diemžēl cietumā atkal tika tikai mazās zivteles. Tāds ir Andra rokraksts – podstavitj kādi citu mazāku zivteli, lai viņš un viņa cilvÄ“ki paliktu savos amatos.

Bez šaubām, ka vislielākais pļaujas laiks, Andra grupÄ“jumam sākas tad, kad Andris GrÅ«tups, arÄ« viņa cīņas suns, kurš ar kāju varÄ“ja atspert visas durvis prokuratÅ«rās, tiesās, kopā ar savu kolÄ“Ä£i Kokali salabināja Aivaru un Andri, pÄ“c tam viņiem pievienojās arÄ« Ainārs. Un tā viņi trijatā pļāva to, kas vÄ“l nebija nopļauts. Viņi neko neradÄ«ja! Viņi izmantoja Latvijas valsti, lai iegÅ«tu bagātÄ«bu sev, padarot tautu nabadzÄ«gu. Ko viņi ir uzbÅ«vÄ“juši Latvijas valstij? PilnÄ«gi neko!

Tad Aivars… Kā tikai viņš nav saukts - par Napoleonu, HÅ«ti, Hercogu, bet manā skatÄ«jumā viņš ir vienkārši bandÄ«ts, kurš kā jau bijušais kompartijas sekretārs bija iekundÄ“jies juku laikos VentspilÄ« par mÄ“ru, kura bija Latvijas tranzÄ«ta zelta ādere. Tika pārkrauta nafta, kālija sāls un daudz citas tranzÄ«ta kravas. Ventspilij bija labas attiecÄ«bas ar Krieviju, un to visu 25 gadu laikā viņš prata pazaudÄ“t. No sākuma naftu, pÄ“c tam kāliju, un tagad Krievija paziņojusi, ka pārtrauks kraut visus naftas produktus. Ja mÄ“s ieskatāmies Man-Tess salÄ«dzinājumā ar Ventspili, tad Man-Tess bija 100 tÅ«kstošu tonnu naftas termināls, un gada pārkraušanas apjoms bija 1,5 miljoni tonnu. VentspilÄ« ir 1 miljona tonnas rezervuāru parks, kur viņi varÄ“ja pārkraut 150 miljonus tonnu naftas produktu. VentspilÄ« vÄ“l ir viena liela priekšrocÄ«ba, Ventspilij kopā ar Krieviju pieder kompānija LatRosTrans. Šai kompānijai pieder zemes gabals, kas nāk no Krievijas robežas lÄ«dz Ventspilij un kur ir izbÅ«vÄ“tas cauruļvadu sistÄ“mas naftai un gaišajiem naftas produktiem.

VarbÅ«t, ja šis cilvÄ“ks bÅ«tu nedaudz garāka auguma un redzÄ“tu nedaudz tālāk, nekā viņš redz, tad es esmu 99% pārliecināts, ka Krievija nebÅ«tu attÄ«stÄ«jusi PÄ“terburgā savu terminālu, bet krievi bÅ«tu pa šo zemi laiduši vÄ“l 3 trubas un, iespÄ“jams, arÄ« gāzes truba NordStream ietu caur Krieviju uz Ventspili un tālāk uz Vāciju un Eiropu. Un tad tiešÄm viņš bÅ«tu Hercogs un tad arÄ« viņa nauda – vents - bÅ«tu citā vÄ“rtÄ“. Toreiz, kad mÄ“s sÄ“dÄ“jām pie viena galda, Indriksons Guntis, es, Juris Šabašovs teicām viņam - pārdodam 33% krieviem, jo viņiem ir produkts, un Šabašovs vispār piedāvāja uzdāvināt krieviem Ventspils Naftu, nosakot, ka par katru pārkrauto tonnu, ko krauj un turpmāk arÄ« kraus, maksā 1$ šai kompānijai. Bet cilvÄ“ks, kurš ir pieradis rāpot, viņš nevar lidot!

Bet lielākā nelaime ir tā, ka, lai pats kļūtu bagāts, un tāds viņš arÄ« ir, bagātākais cilvÄ“ks valstÄ«, pārÄ“jo iedzÄ«votāju slāni ir iedzinis nabadzÄ«bā. un man te 100% jāpiekrÄ«t Viļa Krištopana teicienam, ka mÄ“s dzÄ«vojam muļķu zemÄ“, jo Lembergam uz šo brÄ«di ir augstākais sabiedrÄ«bas popularitātes reitings Latvijā – bet varbÅ«t viņš to ir nopircis?!?

Šodien neviens no tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijām neÄ·ersies viņam klāt, jo visas šÄ«s iestādes ir vÄ“lÄ“tas. MaizÄ«ša gadÄ«jums to ir pierādÄ«jis, un gan jau arÄ« Ä’rikam Kalnmeieram ir vÄ“lÄ“šanās bÅ«t pārvÄ“lÄ“tam. Visi publiski aptaujātie atzina, ka balsos par MaizÄ«ti, bet kaut kā faktā tas neparādÄ«jās. Tas viss tikai parāda, kāda tā Saeima ir, skaļi saka, ka balsos par vienu, bet čemodāns ar naudu no Aivara situāciju atrisina viņam labvÄ“lÄ«gā gultnÄ“.

Tad, kad notika balsojums par Saeimas atlaišanu, jo tautai bija pieriebusies šo trÄ«s A darbošanās, kur viss bija vienos vārtos – viņu makos, Zatlers nebija tik gatavs kā savā laikā Kārlis Ulmanis, kuram bija komanda, kura spÄ“ja pārņemt vadÄ«bu. Droši vien nebija ne laika, ne zināšanu, kas ļāva redzÄ“t Latvijas perspektÄ«vas. Un tiešÄm trÄ«s A bija pietiekami daudz naudas un kā astoņkājim bija visi taustekļi ielaisti iekšÄ visos procesos un institÅ«cijās.

PÄ“c izglÄ«tÄ«bas Andris ir lauksaimniecÄ«bas universitātes absolvents, un tai vietā, lai domātu par lauksaimniecÄ«bu, viņš visu sagrāva. Bija izaugusi jauna zaglÄ“nu Aivaram, politiÄ·i VienotÄ«bas paspārnÄ“, kas pārņēma jau iemÄ«tās takas un stafeti. Jo arÄ« Lembergam katrā politiskajā partijā ir savi aÄ£enti, jo viņš saprata, ka nevajag sponsorÄ“t partijas, bet gan konkrÄ“tus politiÄ·us. Saskaņā viņam ir sens draugs Urbanovičs Jānis, ar kuru vÄ“l es cÄ«nÄ«jos Uzbekistānā par kokvilnu, un paldies Ulmanim un Krištopanam, ka kokvilnu vinnÄ“ju es, nevis Ventspils. Tāpat tikai sakarā ar Ventspils Naftas privatizāciju, pateicoties Lembergam par premjerministru kļuva Gundars Krasts, kura uzdevums bija parakstÄ«t pÄ“dÄ“jos privatizācijas dokumentu, un pÄ“c tam kā vienreizlietojamo prezervatÄ«vu viņu izmeta ārā.

Mums te Latvijā nav ne naftas, ne gāzes, ne zelta, mums ir mÅ«su bagātÄ«ba – koki, strādÄ«ga tauta un viena no mÅ«su lielākajām bagātÄ«bām - Ä£eogrāfiskais stāvoklis. MÅ«su valdošajiem politiÄ·iem, lai uzlabotu situāciju Latvijā, visvieglākais ir pacelt nodokļus, lai sabalansÄ“tu budžetu, lai bÅ«tu ko maksāt gan skolotājiem, gan medicÄ«nas personālam, gan pensionāriem gan policistiem. TomÄ“r pirmais, kas bÅ«tu jāizdara, bÅ«tu jāsakārto VID. Jāatrod cilvÄ“ks - godÄ«gs, gudrs, kuram ir viens uzdevums - jāsekmÄ“ finanšu ieplÅ«šana valsts kasÄ“, un es domāju, ka tādu cilvÄ“ku Latvijā ir daudz. NedrÄ«kst meklÄ“t pakļautu cilvÄ“ku, ne velti Aivars atbalsta Streļčenoku šobrÄ«d KNABā.

Mums ir vislielākās un labākās ostas salÄ«dzinājumā ar kaimiņiem, Lietuvu un Igauniju, bet mums ir nelaime, ka mums nav tranzÄ«ta asociācijas prezidents, nÄ“, nu, viņš ir – Aivars, bet tā vietā, lai viņš konkurÄ“tu ar lietuviešiem, igauņiem un somiem, viņš konkurÄ“ ar RÄ«gu un Liepāju.

Cik ilgi šie divi cilvÄ“ki valdÄ«s Latvijā? Nezinu. Es neesmu pilnvarots viņus tiesāt, bet viņi ir tie, kas izmanto savus ielikteņus varas koridoros, ko sauc par ierÄ“dņiem, kas dara visu, lai viņiem izpatiktu, veicināja ne pārāk veselÄ«gu biznesa vidi uzņēmÄ“jiem. Pateicoties viņiem, visi mani projekti no 2000. lÄ«dz 2008. gadam tika pieklājÄ«gi atteikti, un man, kurš bija ar mieru attÄ«stÄ«t uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un radÄ«t darbavietas, nekas cits neatlika kā pārdot un aizbraukt. Es zinu vÄ“l uzņēmÄ“jus, kuri tika pazemoti un kuri nevarÄ“ja attÄ«stÄ«t savu biznesu, bet, lai varÄ“tu attÄ«stÄ«tu savu biznesu, viņiem bija jāšÄ·iras no 30-60% savu uzņēmumu kapitāldaļu. Cik ilgi tas turpināsies?!”