Iesaki rakstu:

Pirms mÄ“neša ar Ministru kabineta lÄ“mumu apstiprinātais Valsts augu aizsardzÄ«bas dienesta cenrādis, kurā maksa par fitosanitāro pārbaudi sertifikāta saņemšanai apaļkoka un finierkluču eksportam un reeksportam sadārdzināta 20 reizes, rada aizdomas par mÄ“Ä£inājumu bremzÄ“t šÄ«s produkcijas eksportu un samazināt tās iepirkuma cenu AS Latvijas finieris interesÄ“s. Finierkluču eksportÄ“tāji apgalvo, ka Latvijas finieris daudzus gadus bijis monopolists šÄ«s produkcijas iepirkšanā un arÄ« diktÄ“jis cenu, bet lÄ«dz ar eksporta iespÄ“ju pavÄ“ršanos tam bijis jāsāk konkurÄ“t ar eksportÄ“tājiem, kuri piedāvā par 35% augstāku cenu nekā vietÄ“jais pārstrādes uzņēmums.

Visnopietnāk ievÄ“rojami sadārdzinātā fitosertifikāta cena ietekmÄ“s tos uzņēmÄ“jus, kuri nodarbojas ar zāģmateriālu, galvenokārt finierkluču eksportu uz tā dÄ“vÄ“tajām trešÄs pasaules valstÄ«m, jo eksportam Eiropas SavienÄ«bas iekšienÄ“ šÄ« pārbaude nav nepieciešama. Lai spÄ“tu konkurÄ“t nesen iekarotajos Ķīnas, Ä’Ä£iptes un citu valstu tirgos, eksportÄ“tāji bÅ«s spiesti pazemināt iepirkuma cenu. Kā norāda SIA IBIZA pārstāvis Toms Pakalns, eksportÄ“tājiem ir aizdomas, ka šis maksājums paaugstināts tieši ar mÄ“rÄ·i pazemināt zāģmateriālu iepirkuma cenu, kurā ieinteresÄ“ts varÄ“tu bÅ«t Latvijas finieris.

Latvijas finieris vÄ“sturiski ir lielākais šÄ«s produkcijas iepircÄ“js un lauvas tiesu finierkluču iegādājas no valsts uzņēmuma Latvijas valsts meži (LVM). Kā liecina LVM cenu statistika, pÄ“rn finierklučus tas pārdevis vidÄ“ji par 62,51 eiro par kubikmetru. TikmÄ“r eksportÄ“tāji par šo produkciju piedāvājuši ievÄ“rojami augstāku cenu – 85 eiro par kubikmetru. Tā kā LVM nav tiesÄ«bu pārdot savu produkciju eksportÄ“tājiem, valsts uzņēmums ir spiests to pārdot par Latvijas finiera noteikto cenu. Savukārt privātie mežu Ä«pašnieki var brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties, kam pārdot produkciju. Latvijas finieris daļu izejmateriālu iegādājas arÄ« no privātajiem, tādēļ konkurentu parādÄ«šanās, kas piedāvā augstāku cenu, tam ir visai neÄ“rta.

„Tā kā ar nodokļiem aplikt zāģmateriālu eksportu nav iespÄ“jams, tad, iespÄ“jams, fitosertifikāta cenas paaugstināšana ir mÄ“Ä£inājums panākt, lai privātajā tirgÅ« finiera kluču iepirkuma cena nebÅ«tu augstāka par Latvijas finiera piedāvāto,” spriež Pakalns.

PÄ“c viņa ieskatiem, ZemkopÄ«bas ministrijas izstrādāto noteikumu anotācijā minÄ“tais pamatojums, kādēļ nepieciešams paaugstināt fitosertifikāta cenu, ir dÄ«vains un nepamatots. Anotācijā norādÄ«ts, ka izmaiņas cenrādÄ« nepieciešamas, jo neapstrādātai koksnei ir liels fitosanitārais risks. „Tādēļ, lai novÄ“rstu to, ka no Latvijas izvestā apaļkoku kravā tiek atklāti kaitÄ«gie organismi, un lai netiktu saņemtas notifikācijas (eksportÄ“tājvalstij adresÄ“ts importÄ“tājvalsts paziņojums par kravas fitosanitāro prasÄ«bu neatbilstÄ«bu), Valsts augu aizsardzÄ«bas dienesta (VAAD) inspektoriem ir jāveic pastiprināta apaļkoku kravu fitosanitārā kontrole,” teikts anotācijā.

IBIZA pārstāvis uzsver, ka lÄ«dz šim nevienā koksnes kravā nav atklāti kaitÄ«gi organismi, neviena valsts nav iesniegusi notifikācijas, kā arÄ« nav atteikusies no kāda konkrÄ“ta uzņēmuma iepirkt finierklučus. Nozares pārstāvji uzskata - šis risks ir vienkārši izdomāts, jo viņi paši ieinteresÄ“ti, lai viņu produkciju neizbrāķē, tādēļ koksne pirms izvešanas tiek atbilstoši apstrādāta ar augu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļiem jeb veikta fumigÄ“šana.

Tāpat diezgan absurds esot Valsts augu aizsardzÄ«bas dienesta darbu izmaksu pamatojums. „.Viena pārbaude 20 m³ neapstrādātas koksnes (ar mizas klātbÅ«tni), noņemot mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādÄ«tajam daudzumam un vietām, izanalizÄ“jot koksnes stāvokli zem mizas (ir vai nav kaitÄ“kļu bojājumi, ejas, grauzumi u.c.), nosakot kaitÄ«go organismu klātbÅ«tni un to konstatācijas gadÄ«jumā nosakot arÄ« kaitÄ«gā organismu sugu, un noņemot un noformÄ“jot paraugus konkrÄ“tā kaitÄ«gā organisma laboratoriskam apstiprinājumam, vidÄ“ji prasa 8 stundas. Saskaitot visas izmaksas – darba algu, darba devÄ“ja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturÄ“šanu, inspektora aprÄ«kojumu, inspektoru apmācÄ«ba – vidÄ“ji vajadzÄ«gi 56,60 euro (inspektora darba samaksa, degviela, informācijas sistÄ“mas uzturÄ“šana, inspektora aprÄ«kojums). Tātad viena kubikmetra izmaksas veido 2,83 euro,” skaidrots anotācijā.

PÄ“c šÄda skaidrojuma varot saprast, ka VAAD inspektori visu eksportam paredzÄ“tajai kravai veiks mizas noņemšanu koksnei katram kokam. „ŠÄda pārbaude pat teorÄ“tiski nav iespÄ“jama, jo tad bÅ«tu nepieciešama vesela inspektoru armija, kura strādā vairākus mÄ“nešus pirms kravas izvešanas,” norāda Pakalns.

ZemkopÄ«bas ministrija pagaidām nav sniegusi atbildi par iemesliem, kādēļ paaugstināta cena par fitosanitārajām pārbaudÄ“m un vai ir veikti aprÄ“Ä·ini, kādu ietekmi tie var atstāt uz šo nozari. Jau tradicionāli klusÄ“ arÄ« Latvijas finieris.

2013.gadā Latvija uz Ķīnu eksportÄ“ja koksni un tās izstrādājumus par 28,4 miljoniem eiro. KopÄ“jais zāģmateriāla ikgadÄ“jais eksporta apjoms stabili pārsniedz 2,3 miljonus kubikmetru.