Iesaki rakstu:

Vienas dienas laikā RÄ«gas apgabaltiesas tiesneses Lelde Grauda, Milda Zelmene, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare ir spÄ“jušas ne tikai izskatÄ«t RÄ«gas VagonbÅ«ves rÅ«pnÄ«cas maksātnespÄ“jas lietu, bet arÄ« taisÄ«t spriedumu, - turklāt veselas četrpadsmit lappuses garu detalizÄ“tu spriedumu. ŠÄ« neikdienišÄ·u darbaspÄ“ju demonstrÄ“šana Pietiek aptaujātajiem juristiem ir radÄ«jusi aizdomas par kārtÄ“jo – šoreiz jau tiesas lÄ«menÄ« „sakārtoto” maksātnespÄ“jas procesu.

Lieta bija pietiekami sarežģīta: vispirms rÅ«pnÄ«ca pagājušÄ gada beigās lÅ«dza sākt tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu (TAP), taču nespÄ“ja ar kreditoriem saskaņot TAP pasākumu plānu. Tad maksātnespÄ“jas process pÄ“c tās bijušÄ valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Gata KamarÅ«ta pieteikuma tika sākts šÄ gada aprÄ«lÄ«, bet pÄ“c četriem mÄ“nešiem tas tika pārtraukts, jo rÅ«pnÄ«ca KamarÅ«tam bija nomaksājusi viņa nesaņemto darba samaksu.

Taču KamarÅ«ts šo RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas nolÄ“mumu bija pārsÅ«dzÄ“jis RÄ«gas apgabaltiesā, pieprasot turpināt maksātnespÄ“jas procesu, jo par viņu neesot nomaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, turklāt algas parādu nomaksājusi nevis pati RÄ«gas VagonbÅ«ves rÅ«pnÄ«ca, bet gan cits koncernā ietilpstošs uzņēmums.

Ar šiem argumentiem tiesai bija pietiekami, lai tā vienas dienas laikā lietu izskatÄ«tu un taisÄ«tu detalizÄ“tu četrpadsmit lappušu spriedumu. Turklāt interesanti, ka no trim tiesnesÄ“m divas ir ar dažādos laikos gÅ«tu Ä«patnu slavu. Tā tiesnese Grauda ir pazÄ«stama ar to, ka tikai pirms nepilna mÄ“neša nosprieda noraidÄ«t vienu prasÄ«bu pret uzņēmumu Maxima Latvija tā sagruvušÄ ZolitÅ«des veikala lietā. Savukārt tiesnese Zvaigznekalne-Žagare savulaik minÄ“ta saistÄ«bā ar „tiesāšanās Ä·Ä“Ä·a” lietu.

Pietiek šodien publicÄ“ apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pasludināts RÄ«gas VagonbÅ«ves rÅ«pnÄ«cas maksātnespÄ“jas process.

Lieta Nr. C30462717, Lietvedības Nr. CA-3856/21, 2017.gads

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ 2017.gada 14.novembrī

RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija šÄdā sastāvā:

tiesneses Lelde Grauda, Milda Zelmene, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare

izskatīja rakstveida procesā 2017.gada 14.novembrī Rīgā, Brīvības bulvārī 34

Gata KamarÅ«ta pieteikumu par akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu sakarā ar Gata KamarÅ«ta apelācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2017.gada 22.augusta spriedumu.

AprakstošÄ daļa

[1] 2017.gada 31.martā Gatis KamarÅ«ts (turpmāk arÄ« – kreditors) vÄ“rsies RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā ar maksātnespÄ“jas procesa pieteikumu, lÅ«dzot pasludināt akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” (turpmāk arÄ« – parādnieks) maksātnespÄ“jas procesu.

Pieteikumā norādÄ«ts šÄds pamatojums.

Starp Gati KamarÅ«tu un akciju sabiedrÄ«bu „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” pastāvÄ“ja darba tiesiskās attiecÄ«bas, kuras tika pārtrauktas 2016.gada 21.novembrÄ«, pamatojoties uz Vienošanos par darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanu.

Uz pieteikuma iesniegšanas dienu parādnieks nav izmaksājis Gatim KamarÅ«tam darba algu, kompensāciju par 55,64 neizmantotajām atvaļinājuma kalendārajām dienām par darba periodu no 2014.gada 11.marta lÄ«dz 2016.gada 21.novembrim (ieskaitot) par kopÄ“jo summu 17 905,99 EUR.

TādÄ“jādi parādnieks ir pārkāpis Darba likuma 128.panta pirmo daļu, kura noteic, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devÄ“ja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošÄs naudas summas izmaksā ne vÄ“lāk kā nākamajā dienā pÄ“c tam, kad darbinieks pieprasÄ«jis aprÄ“Ä·inu. Ja darba lÄ«gums tiek uzteikts šÄ likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktā noteiktajos gadÄ«jumos, tad darbiniekam pienākošÄs naudas summas izmaksā ne vÄ“lāk kā nākamajā dienā pÄ“c atlaišanas dienas, ja šÄ«s summas nav iespÄ“jams izmaksāt atlaišanas dienā.

No iepriekš minÄ“tā izriet, ka parādnieks nav termiņā izpildÄ«jis saistÄ«bas par darba samaksu divu mÄ“nešu laikā no izmaksai noteiktās dienas, proti, no 2016.gada 21.novembra.

Līdz ar to attiecībā uz parādnieku ir konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā norādītā maksātnespējas pazīme.

MinÄ“to parādsaistÄ«bu pastāvÄ“šanu papildus apliecina arÄ« RÄ«gas reÄ£ionālās Valsts Darba inspekcijas rÄ«kojums Nr.11-VDI-01802017-69.

Pamatojoties uz MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu, pieteicÄ“js lÅ«dz tiesu ierosināt maksātnespÄ“jas procesa lietu, pasludināt parādnieka akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”, vienotais reÄ£istrācijas numurs 40003527016, maksātnespÄ“jas procesu.

[2] Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses 2017.gada 6.aprīļa lÄ“mumu ierosināta parādnieka maksātnespÄ“jas lieta.

[3] 2017.gada 10.augustā tiesā saņemts Valsts aÄ£entÅ«ras „MaksātnespÄ“jas administrācija” paziņojums „Par administratora kandidāta ieteikšanu”, kurā par parādnieka administratora kandidāti parādnieka maksātnespÄ“jas procesa lietā ieteikta sertificÄ“ta administratore Maija Stumbre.

[4] Parādnieks akciju sabiedrÄ«ba „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” iesniedza iebildumus, kuros norāda, ka Gata KamarÅ«ta pieteikumu neatzÄ«st un uzskata to par nepamatotu.

Norāda, ka parāds Gatim KamarÅ«tam 17 905,99 EUR apmÄ“rā samaksāts 2017.gada 13.aprÄ«lÄ«, pārskaitot minÄ“to summu uz Gata KamarÅ«ta bankas kontu. Samaksu veikusi sabiedrÄ«ba ar ierobežotu atbildÄ«bu „Felzer”, kas ietilpst vienā koncernā ar akciju sabiedrÄ«bu „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”. Veicot samaksu, ir norādÄ«ts maksājuma mÄ“rÄ·is – akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” saistÄ«bu izpilde pret Gati KamarÅ«tu.

Atsaucas uz Civillikuma 1815.pantu, ka saistÄ«bu var izpildÄ«t parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešÄ persona. TādÄ“jādi sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „Felzer” veiktais maksājums 17 905,99 EUR apmÄ“rā pilnÄ«bā nolÄ«dzinājis parādu, kura sakarā ir iesniegts maksātnespÄ“jas procesa pieteikums.

Å…emot vÄ“rā parāda segšanas faktu, nav pamata maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanai.

[5] Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2017.gada 22.augusta spriedumu noraidÄ«ts maksātnespÄ“jas procesa pieteikums par akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu. Gata KamarÅ«ta pieteikums atzÄ«ts par nepamatotu. Akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” maksātnespÄ“jas procesa lieta izbeigta.

Spriedums ietver šÄdus motÄ«vus un argumentus.

[5.1] Atbilstoši MaksātnespÄ“jas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punkta nosacÄ«jumiem juridiskās personas maksātnespÄ“jas procesa pieteikumu var iesniegt kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minÄ“tajām juridiskās personas maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«mÄ“m.

MinÄ“tā panta otrā daļa noteic, ka juridiskās personas maksātnespÄ“jas procesa pieteikumu atbilstoši šÄ likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā minÄ“tajai maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«mei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecÄ«bas ar parādnieku. Savukārt MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka parādniekam piemÄ“ro juridiskās personas maksātnespÄ“jas procesu, ja parādnieks nav pilnÄ«bā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu sakarā ar nelaimes gadÄ«jumu darbā vai arodslimÄ«bu vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mÄ“nešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba lÄ«gumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šÄ« diena ir nākamā mÄ“neša pirmā darbdiena.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.13 panta otrajai daļai tiesa pasludina juridiskas personas maksātnespÄ“jas procesu, ja tā pieteikuma izskatÄ«šanas dienā konstatÄ“ pieteikumā norādÄ«to maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«mi, proti, konkrÄ“tajā gadÄ«jumā tiesai vienlaikus jākonstatÄ“ MaksātnespÄ“jas likuma 57. panta pirmās daļas 4. punktā norādÄ«tie kritÄ“riji – parādnieks nav pilnÄ«bā izmaksājis darbiniekam darba samaksu vai nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, un minÄ“tos maksājumus parādnieks nav veicis divu mÄ“nešu laikā no izmaksai noteiktas dienas. Lai pasludinātu maksātnespÄ“jas procesu, ir jāizpildās diviem bÅ«tiskiem priekšnoteikumiem: 1) tiesai ir jākonstatÄ“ pieteikumā norādÄ«tā maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«me un 2) šai pazÄ«mei ir jāpastāv pieteikuma izskatÄ«šanas dienā.

PieteicÄ“js Gatis KamarÅ«ts, 2017.gada 31.martā iesniedzot pieteikumu, norādÄ«jis, ka starp viņu un akciju sabiedrÄ«bu „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” pastāvÄ“ja darba tiesiskās attiecÄ«bas, kuras tika pārtrauktas 2016.gada 21.novembrÄ«, pamatojoties uz Vienošanos par darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanu.

Pieteikuma iesniegšanas dienā pieteicÄ“jam nav izmaksāta darba alga, kompensācija par 55,64 neizmantotajām atvaļinājuma kalendārajām dienām par darba periodu no 2014.gada 11.marta lÄ«dz 2016.gada 21.novembrim (ieskaitot) par kopÄ“jo summu 17 905,99 EUR.

Akciju sabiedrÄ«ba „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”, 2017.gada 18.aprÄ«lÄ« iesniedzot tiesā iebildumus, norādÄ«jusi, ka Gatim KamarÅ«tam darba samaksa 17 905,99 EUR apmÄ“rā ir izmaksāta.

No lietā iesniegtā maksājuma uzdevuma Nr. 22 secināms, ka Gatim KamarÅ«tam 2017.gada 13.aprÄ«lÄ« pārskaitÄ«ti 17 905,99 EUR un kā pārskaitÄ«juma pamatojums norādÄ«ts „Akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”, saistÄ«bu izpilde pret Gati KamarÅ«tu, p.k.070973-10736”. Naudas iemaksas kvÄ«tÄ« redzams, ka maksātājs norādÄ«ts – sabiedrÄ«ba ar ierobežotu atbildÄ«bu „Felzer”.

Tiesai, neskatoties uz to, ka Gatim KamarÅ«tam naudu pārskaitÄ«jusi sabiedrÄ«ba ar ierobežotu atbildÄ«bu „Felzer” pretÄ“ji Gata KamarÅ«tam pārstāvja norādÄ«tajam, ka naudu iemaksājusi trešÄ persona, nav pamata apšaubÄ«t, ka tieši akciju sabiedrÄ«ba „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” veikusi darba algas un kompensācijas samaksu Gatim KamarÅ«tam.

Saskaņā ar Civillikuma 1815.pantu saistÄ«bu var izpildÄ«t parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešÄ persona.

LÄ«dz ar to sabiedrÄ«bai ar ierobežotu atbildÄ«bu „Felzer” bija tiesÄ«bas veikt maksājumu 17 905,99 EUR apmÄ“rā Gatim KamarÅ«tam. Gata KamarÅ«ta pārstāve apstiprināja, ka minÄ“tās naudas summas Gatis KamarÅ«ts ir saņēmis, tātad atzinis, ka viņam pārskaitÄ«ta darba alga un kompensācija, kas pienākas no akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”. Atpakaļ pārskaitÄ«jumu Gatis KamarÅ«ts nav veicis.

IevÄ“rojot apstākli, ka Gatim KamarÅ«tam ir samaksāta darba alga un kompensācija, ko viņš bija sākotnÄ“ji norādÄ«jis pieteikumā, tad atzÄ«stams, ka parādsaistÄ«bas, par kurām iesniegts maksātnespÄ“jas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmÄ“rā, kas ir pamats pieteikuma noraidÄ«šanai.

[5.2] Turklāt Gatis KamarÅ«ts ir papildinājis pieteikumu, kur norāda, ka akciju sabiedrÄ«ba „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” atzÄ«stama par maksātnespÄ“jÄ«gu, jo tā par viņu nav veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa uzskata, ka tiesa ir kompetenta skatÄ«t maksātnespÄ“jas procesa pieteikumu tikai pieteikuma robežās atbilstoši vispārÄ“jam civilprocesa sacÄ«kstes principam (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.- 60.1 nodaļa). Sagatavoja autoru kolektÄ«vs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2012, 455.lpp.).

Civilprocesa likuma 363.8 pants noteic, ka maksātnespÄ“jas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespÄ“jas procesa pieteikuma priekšmeta grozÄ«šana.

LÄ«dz ar to tiesa atzÄ«st, ka, iesniedzot pieteikuma papildinājumus, Gatis KamarÅ«ts ir pārkāpis Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu grozÄ«t maksātnespÄ“jas pieteikuma priekšmetu un šÄdos apstākļos pieteikuma papildinājumi nav attiecināmi uz izskatāmo pieteikumu un tos nav pamata vÄ“rtÄ“t.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, tiesa atzÄ«st, ka nav konstatÄ“jama MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā norādÄ«tā juridiskās personas maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«me, jo Gatim KamarÅ«tam ir samaksāta darba alga un kompensācija, kas izslÄ“dz maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu.

[5.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto daļu, ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu.

IevÄ“rojot to, ka lÄ«dz lietas izskatÄ«šanas dienai akciju sabiedrÄ«ba „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” ir apmierinājusi Gata KamarÅ«ta prasÄ«jumu, kas ir bijis iemesls maksātnespÄ“jas pieteikuma iesniegšanai, tad nav pamata pasludināt par maksātnespÄ“jÄ«gu akciju sabiedrÄ«bu „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”, pamatojoties uz Gata KamarÅ«ta pieteikumu, jo, izskatot lietu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, tiesa nekonstatÄ“ja pieteikumā norādÄ«to maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«mi. Turklāt, ņemot vÄ“rā to, ka, neskatoties uz minÄ“tajiem apstākļiem, pieteicÄ“ja pārstāve pieteikumu uzturÄ“ja, tad tiesai ir pamats atzÄ«t Gata KamarÅ«ta pieteikumu par nepamatotu.

[6] Par minēto spriedumu Gatis Kamarūts iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnā apmērā.

Apelācijas sÅ«dzÄ«ba pamatota ar šÄdiem argumentiem.

[6.1] ŠÄ«s lietas izskatÄ«šanai noteiktajā 2017.gada 16.augusta tiesas sÄ“dÄ“ parādnieka pārstāvis O.Zaicevs cita starpā atzina, ka:

1) parādniekam ir nodokļu parāds pret Valsts ieņēmumu dienestu jau vien vairāk nekā viena miljona euro apmērā;

2) parādnieks ir saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brÄ«dinājumus par maksātnespÄ“jas pieteikumu iesniegšanu un ka tam ir parādi attiecÄ«bā pret kreditoriem;

3) parādniekam ir tikuši nobloÄ·Ä“ti bankas norÄ“Ä·inu konti;

4) parādniekam trÅ«kst apgrozāmie lÄ«dzekļi un šÄ« iemesla dēļ parādnieks nevarot norÄ“Ä·ināties ar kreditoriem, tajā skaitā neesot varÄ“jis norÄ“Ä·ināties ar Gati KamarÅ«tu par 17 905,99 EUR, kā dēļ parāds esot ticis segts no trešÄs personas sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu „Felzer” lÄ«dzekļiem;

5) parādnieka tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa laikā nemaz neesot ticis gatavots tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāns un ierosinātais tiesiskās aizsardzÄ«bas process izmantots tikai, lai iegÅ«tu laiku papildus naudas lÄ«dzekļu iegÅ«šanai.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, secināms, ka parādniekam ilgstoši ir maksātspÄ“jas grÅ«tÄ«bas un acÄ«mredzami trÅ«kst apgrozāmo lÄ«dzekļu kreditoru prasÄ«jumu segšanai, kā arÄ« parādnieks negodprātÄ«gi izmantojis tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa regulÄ“jumu bez nodoma pat sagatavot tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānu.

[6.2] Var piekrist parādnieka pārstāvja O.Zaiceva tiesas sÄ“dÄ“ paustajam iebildumam par to, ka parādnieka vietā parādu var segt jebkura trešÄ persona (Civillikuma 1815.pants).

ŠÄds iebildums varÄ“tu tikt uzskatÄ«ts par izšÄ·irošu, ja prasÄ«bas tiesvedÄ«bas kārtÄ«bā tiktu skatÄ«ts jautājums par saistÄ«bu izpildi, proti, – varÄ“tu atzÄ«t, ka saistÄ«ba vairs nepastāv, jo trešÄ persona veikusi samaksu parādnieka vietā.

TomÄ“r jāņem vÄ“rā, ka Civillikuma 1815.pants ir atzÄ«stams par vispārÄ“jo tiesÄ«bu normu iepretim maksātnespÄ“jas procesu regulÄ“jošajām speciālo tiesÄ«bu normām. Saskaņā ar speciālo tiesÄ«bu normām primārais nav jautājums par saistÄ«bu izpildi vispār (t.sk. to, vai kāda trešÄ persona parādnieka vietā var samaksāt parādu), bet gan par to, vai attiecÄ«bā uz konkrÄ“tu juridisko personu nepastāv maksātnespÄ“jas pazÄ«me. Savukārt juridiskās personas maksātnespÄ“jas pazÄ«me tiek noteikta pÄ“c tā, vai parādnieks pats spÄ“j pildÄ«t savas saistÄ«bas. Uz to norāda MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas normas dispozÄ«cijā lietotie vārdi „nav bijis iespÄ“jams izpildÄ«t tiesas nolÄ“mumu par parāda piedziņu no parādnieka”, „parādnieks nav nokārtojis parādsaistÄ«bas”, „parādnieks nav pilnÄ«bā izmaksājis [..]”, „parādnieks nav pilnÄ«bā veicis [..]”, „parādniekam nepietiek aktÄ«vu”, kā arÄ« Civilprocesa likuma 363.13 panta desmitajā daļā un vienpadsmitajā daļā norādÄ«tais maksātnespÄ“jas pazÄ«mes izslÄ“dzošais apstāklis „parādnieks lÄ«dz lietas izskatÄ«šanas dienai ir labprātÄ«gi sedzis parādsaistÄ«bas”.

Tas, ka trešajai personai ir finanšu lÄ«dzekļi, lai parādnieka vietā segtu parādu, neizslÄ“dz maksātnespÄ“jas pazÄ«mes esamÄ«bu attiecÄ«bā uz parādnieku. Tieši pretÄ“ji – tas, ka trešÄ persona parādnieka vietā veikusi samaksu, var norādÄ«t uz to, ka parādnieks faktiski ir maksātnespÄ“jÄ«gs un tam nav pietiekamu apgrozāmo lÄ«dzekļu savu saistÄ«bu segšanai.

ŠÄda MaksātnespÄ“jas likuma un Civilprocesa likuma interpretācija pamatota arÄ« doktrÄ«nā: „[..] Par noteicošo kritÄ“riju parādnieka maksātspÄ“jai ir kļuvusi saistÄ«bu savlaicÄ«ga izpilde. ŠÄda pieeja ir balstÄ«ta uz atziņu, ka mÅ«sdienu ekonomikas apstākļos galvenais komersanta „dzÄ«votspÄ“jas” rādÄ«tājs ir naudas plÅ«sma, nevis grāmatvedÄ«bas dokumentos atspoguļoto aktÄ«vu un saistÄ«bu attiecÄ«ba [..]. Ilgstoša nenorÄ“Ä·ināšanās ar vienu vai vairākiem kreditoriem ir drošs signāls par parādnieka naudas plÅ«smas problÄ“mām un dod pamatu parādnieka atzÄ«šanai par maksātnespÄ“jÄ«gu” (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.- 60.1 nodaļa). Sagatavoja autoru kolektÄ«vs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2012, 438-430.lpp.).

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, tiesa, izskatot jautājumu par to, vai parādniekam ir konstatÄ“jama maksātnespÄ“jas pazÄ«me, veikusi nepareizu normu interpretāciju – MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu un Civilprocesa likuma 363.13 panta devÄ«to un desmito daļu interpretÄ“jusi kopsakarā ar Civillikuma 1815.pantu, neņemot vÄ“rā to, ka šÄdas interpretācijas rezultātā speciālo normu tvÄ“rums tiek nepamatoti paplašināts ārpus normu gramatiskā formulÄ“juma un ka šÄda interpretācija nonāk pretrunā ar speciālo normu mÄ“rÄ·i. Tā rezultātā tiesa arÄ« sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novÄ“rtÄ“jumu un nepareizi konstatÄ“jusi faktu, ka parādnieks esot izpildÄ«jis pieteikumā norādÄ«tās parādsaistÄ«bas un ka attiecÄ«bā uz parādnieku nepastāvot pieteikumā norādÄ«tā maksātnespÄ“jas pazÄ«me. LÄ«dz ar to pieļauti Civilprocesa likuma 440.2 panta 1. un 3.punktā minÄ“tie pārkāpumi.

[6.3] DoktrÄ«nā norādÄ«ts, ka ar prasÄ«bas priekšmetu saprot „[..] apstrÄ«dÄ“tās tiesÄ«bas, tiesiskās attiecÄ«bas, kuras pastāv starp prasÄ«tāju un atbildÄ“tāju, un kuru esamÄ«bu vai neesamÄ«bu prasÄ«tājs lÅ«dz tiesu konstatÄ“t un arÄ« aizsargāt savas aizskartās vai apstrÄ«dÄ“tās tiesÄ«bas vai ar likumu aizsargātās intereses.” (Civilprocesa likuma komentāri Trešais papildinātais izdevums. Sagatavoja autoru kolektÄ«vs prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā, RÄ«ga,2006, 216.lpp.)

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā starp pieteicÄ“ju un parādnieku pastāvÄ“ja darba tiesiskās attiecÄ«bas un attiecÄ«gi pieteikuma priekšmets ir pieteicÄ“ja prasÄ«jums pret parādnieku par darba samaksas veikšanu konkrÄ“tā laika periodā.

Tiesa, ievÄ“rojot MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkta gramatisko formulÄ“jumu, spriedumā pilnÄ«bā nošÄ·Ä«rusi darba samaksu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un tādÄ“jādi uzskatÄ«jusi, ka, vÄ“lāk uzzinot par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu un šajā daļā precizÄ“jot sākotnÄ“jo pieteikumu, pieteicÄ“js tādÄ“jādi grozÄ«jis pieteikuma priekšmetu Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas izpratnÄ“.

MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts, kurā paredzÄ“tas darbinieka tiesÄ«bas iesniegt pieteikumu par darba devÄ“ja maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu, interpretÄ“jams ne tikai gramatiski, bet arÄ« sistÄ“miski kopsakarā ar Darba likumā un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ietvertajām normām, kas regulÄ“ darba samaksas jautājumus, ņemot vÄ“rā arÄ« Civilprocesa likumā ietverto normu pieņemšanas apstākļus un judikatÅ«rā paustās atziņas.

Darba likuma 59.pants noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlÄ«dzÄ«ba par darbu, kura ietver darba algu un normatÄ«vajos aktos, darba koplÄ«gumā vai darba lÄ«gumā noteiktās piemaksas, kā arÄ« prÄ“mijas un jebkuru cita veida atlÄ«dzÄ«bu saistÄ«bā ar darbu. Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa ir saistÄ«ta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Savukārt Darba likuma 71.pantā noteikts, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devÄ“js izsniedz darba samaksas aprÄ“Ä·inu, kurā norādÄ«ta izmaksātā darba samaksa, ieturÄ“tie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arÄ« nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svÄ“tku dienās nostrādātās stundas.

MinÄ“tās Darba likuma normas vÄ“rtÄ“jot kopsakarā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otro daļu, iespÄ“jams secināt, ka darbinieka tiesÄ«bu kontekstā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana nevar bÅ«t atsevišÄ·s prasÄ«bas (pieteikuma) priekšmets un tā ir vÄ“rtÄ“jama, izskatot jautājumu par darba samaksas veikšanu.

Augstākā tiesa savā judikatÅ«rā, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 23.pantu un 223.pantu, atzinusi: „Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajai un otrajai daļai darba devÄ“jam ir pienākums maksāt sociālo apdrošināšanas nodokli par darbinieku no izmaksājamām summām. TādÄ“jādi ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 8.panta 1. un 9.punktu ir nodokļi valstij, kurus darba devÄ“jam par pienākumu maksāt uzliek minÄ“tā likuma speciālās normas, un tos atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 20.panta 1. un 9.punktam administrÄ“ Valsts ieņēmumu dienests. Tātad tiesÄ«bas prasÄ«t nodokļu un citu valsts obligāto maksājumu samaksu ir tikai nodokļu administrÄ“šanas iestādÄ“m, veicot kontroles un uzraudzÄ«bas funkciju valsts ieņēmumu jomā.” (sk. Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 18.aprīļa spriedums lieta Nr.SKC-36/2016.)

 JudikatÅ«rā paustā nostāja liecina, ka tiesiskajās attiecÄ«bās starp darba devÄ“ju un darbinieku jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu tiek risināts nevis nošÄ·irti no darba samaksas jautājuma, bet gan kā viens no darba samaksas aspektiem. Tas redzams arÄ« Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-220, kurā norādÄ«ts: „Senāts atzÄ«st par nepamatotām norādes SIA „BE Group” kasācijas sÅ«dzÄ«bā, ka tiesa nepareizi no atbildÄ“tājas piedzinusi nodokļu maksājumus sakarā ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa un sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Izpildot spriedumu par darba samaksu darbiniekam, darba devÄ“jam rodas pienākums veikt arÄ« attiecÄ«gos nodokļu maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma „Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otrajā daļā un pastāv arÄ« bez tiesas spriedumā tieši izteikta norādÄ«juma darba devÄ“jam. [..] ievÄ“rojot to, ka prasÄ«jumi par darba samaksas piedziņu var bÅ«t dažādi formulÄ“ti – gan kā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas (bruto), gan kā samaksa pÄ“c nodokļu nomaksas (neto), tiesa spriedumā jautājumu par nodokļu nomaksu var precizÄ“t un norādÄ«t, vai piedzenamā summa ietver nodokļu maksājumus [..], kas ieskaitāmas valsts ienākumos [..].”

Civilprocesa likuma 363.2 panta piektajā daļā attiecÄ«bā uz darbinieka iesniegto pieteikumu noteikts: „Iesniedzot maksātnespÄ“jas procesa pieteikumu atbilstoši MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4. punktā minÄ“tajai maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«mei, pieteikumā norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«ba, un tam pievieno darba devÄ“ja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmÄ“ru, bet, ja darba devÄ“js minÄ“to izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.” TādÄ“jādi arÄ« minÄ“tā Civilprocesa likuma norma valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neizdala kā atsevišÄ·u pieteikuma priekšmetu.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, secināms, ka darbinieka tiesÄ«bu kontekstā pieteikuma priekšmets attiecÄ«bā uz darba samaksas veikšanu var bÅ«t formulÄ“ts dažādi, aprÄ“Ä·inā gan ietverot, gan neietverot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tāpat šÄ«s iemaksas var nemaz nebÅ«t aprÄ“Ä·inātas – pietiek, ka darbinieks vai nu pievieno izziņu par iemaksu veikšanu vai tikai atsaucas pieteikumā uz to, ka šÄda izziņa darbiniekam pÄ“c tā lÅ«guma nav tikusi sniegta. Jebkurā gadÄ«jumā tas nemaina bÅ«tÄ«bu, ka darbinieka pieteikuma priekšmets abos gadÄ«jumos ir darba samaksas veikšana par noteiktu periodu, kura ietvaros tiek aplÅ«kots arÄ« jautājums par ar darba samaksu saistÄ«to nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu šajā periodā.

TādÄ“jādi fakts, ka tiesvedÄ«bas laikā pieteicÄ“js konstatÄ“jis valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu un uz to atsaucies savā pieteikumā, uzskatāms nevis par pieteikuma priekšmeta grozÄ«jumu, bet gan precizÄ“jumu.

[6.4] Turklāt jāņem vÄ“rā, ka tiesÄ«bu normas, kas ierobežo personas pamattiesÄ«bas (konkrÄ“tajā gadÄ«jumā – tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu), nevar tikt ierobežotas bezmÄ“rÄ·Ä«gi – vienmÄ“r jāpastāv kādam leÄ£itÄ«majam mÄ“rÄ·im, kura sasniegšanu normas nodrošina.

Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas regulÄ“jums ar nelieliem precizÄ“jumiem ir pārņemts no tā sākotnÄ“jā avota, tas ir, 1996.gada 12.septembra likuma „Par uzņēmumu un uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bu maksātnespÄ“ju” 46.panta pirmās daļas, kas noteica „MaksātnespÄ“jas lietās nav pieļaujama prasÄ«juma priekšmeta grozÄ«šana.” Šajā likumā bija ietverts regulÄ“jums, kas paredzÄ“ja kreditoriem tiesÄ«bas iesniegt pieteikumu par parādnieka maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu, no kreditoru vidus atsevišÄ·i neizdalot darbiniekus kā kreditorus. Viens no priekšnoteikumiem kreditora pieteikuma iesniegšanai bija fakts, ka „divu nedēļu laikā pÄ“c pretenzijas iesniegšanas kreditora prasÄ«jums nav ne apmierināts, ne celti iebildumi un pÄ“c šÄ termiņa izbeigšanās kreditors rakstveidā ir darÄ«jis parādniekam zināmu savu nodomu iesniegt maksātnespÄ“jas pieteikumu vismaz vienu nedēļu pirms tā iesniegšanas, turklāt parādnieks nav varÄ“jis parādu nokārtot arÄ« šajā termiņā” (sk. likuma „Par uzņēmumu un uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bu maksātnespÄ“ju” 39.panta pirmās daļas 1. punktu).

TādÄ“jādi likums noteica obligātu priekšnoteikumu – kreditoram parādnieks bija rakstveidā jābrÄ«dina, lai dotu parādniekam iespÄ“ju parādu labprātÄ«gi (bez tiesas starpniecÄ«bas) samaksāt. AttiecÄ«gi, ja parāds nebija samaksāts pirmstiesas procesā, kreditors varÄ“ja iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu, pievienojot pierādÄ«jumus par to, ka parādnieks nav nokārtojis šÄ«s pretenzijā norādÄ«tās saistÄ«bas. AttiecÄ«gi pieteikuma priekšmets tika saistÄ«ts ar tām parādsaistÄ«bām, par kurām kreditors bija nosÅ«tÄ«jis brÄ«dinājumu parādniekam.

LÄ«dzÄ«gs regulÄ“jums pastāv arÄ« spÄ“kā esošajā MaksātnespÄ“jas likumā, tomÄ“r attiecÄ«bā ne uz visiem kreditoriem. Proti, kreditoriem, kas ir darbinieki, piemÄ“rojams MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts, kas neuzliek darbiniekam par pienākumu rakstveidā brÄ«dināt darba devÄ“ju par parādsaistÄ«bu segšanu (salÄ«dzinājumam sk. MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 2. un 4.punktu). Darbinieks var vÄ“rsties tiesā ar pieteikumu par darba devÄ“ja maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu bez rakstveida brÄ«dinājuma un savu argumentāciju par parādsaistÄ«bu esamÄ«bu sniegt tikai pieteikumā. Darbinieka pieteikums savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.10 panta otro daļu nosÅ«tāms parādniekam – darba devÄ“jam, kurš var vai nu segt darbinieka iesniegtajā pieteikumā norādÄ«to parādu vai arÄ« iebilst pret to. BÅ«tiski ir tas, vai darba devÄ“js ir informÄ“ts par iesniegto pieteikumu un viņš var pret to aizstāvÄ“ties. Civilprocesa likuma 363.10 panta otrā daļa ir piemÄ“rojama arÄ« gadÄ«jumā, ja darbinieka iesniegtais pieteikums tiek precizÄ“ts.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, secināms, ka aizliegums grozÄ«t pieteikuma priekšmetu tika pieņemts saistÄ«bā ar pirmstiesas procesā nosÅ«tÄ«to kreditora pretenziju, ko savukārt šobrÄ«d regulÄ“ MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 2.–3.punkts. TādÄ“jādi tiesa Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas punkta interpretācijā nav ņēmusi vÄ“rā normas pieņemšanas laikā pastāvošos apstākļus un mÄ“rÄ·i, ko normai ir jāsasniedz.

 Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«ra 2017.gada 15.augusta vÄ“stulÄ“ Nr.08-7/7559 atsaukusies uz Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.951 „KārtÄ«ba, kādā Valsts ieņēmumu dienesta sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«rai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” 6.punktu, kas paredz, ka, ja darba devÄ“js iemaksas par pārskata mÄ“nesi nav veicis pilnā apmÄ“rā, aÄ£entÅ«ra katra darba ņēmÄ“ja veiktās iemaksas aprÄ“Ä·ina proporcionāli kopÄ“jām aprÄ“Ä·inātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«ra attiecÄ«gi sniegusi informāciju, ka, sākot ar 2016.gada septembri, parādnieks tikai daļēji ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par tā darbiniekiem, t.sk. pieteicÄ“ju. ArÄ« 2017.gada 16.augusta tiesas sÄ“dÄ“ tiesnese uzdeva jautājumu parādniekam, vai parādnieks atzÄ«st, ka attiecÄ«bā pret darbiniekiem viņam ir sociālā nodokļa parāds. Uz to parādnieka pārstāvis O.Zaicevs atbildÄ“ja: „Jā, protams, ka mÄ“s atzÄ«stam, jā.”

Å…emot vÄ“rā visu iepriekš minÄ“to, tiesa, izskatot jautājumu par to, vai grozÄ«ts pieteikuma priekšmets, nepareizi interpretÄ“jusi MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu un Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmo daļu, ievÄ“rojot tikai normu gramatisko formulÄ“jumu, un nav veikusi normu sistÄ“misko interpretāciju kopsakarā ar Darba likumā ietvertajām normām, likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otro daļu, Civilprocesa likuma 363.2 panta piekto daļu, nav ņēmusi vÄ“rā Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmajā daļā ietvertās normas vÄ“sturiskos pieņemšanas apstākļus un nepieciešamÄ«bu leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai, kā arÄ« nav ņēmusi vÄ“rā judikatÅ«ru. Tā rezultātā tiesa arÄ« sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novÄ“rtÄ“jumu attiecÄ«bā uz pieteikuma priekšmeta grozÄ«šanu. LÄ«dz ar to pieļauti Civilprocesa likuma 440.2 panta 1. un 3.punktā minÄ“tie pārkāpumi.

Ja tiesa bÅ«tu secinājusi, ka parādsaistÄ«bas attiecÄ«bā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu darbinieka tiesÄ«bu kontekstā nemaz nevar bÅ«t atsevišÄ·s pieteikuma priekšmets un ka ir pietiekami, ka darbinieks pieteikumam pievieno izziņu par iemaksu parādu vai arÄ« atsaucas pieteikumā, ka darba devÄ“js šÄdu izziņu nav sniedzis, tiesa bÅ«tu secinājusi, ka pieteikuma priekšmets šajā daļā nevar tikt grozÄ«ts un arÄ« nav ticis grozÄ«ts, bet gan ticis precizÄ“ts. TādÄ“jādi tiesa, vÄ“rtÄ“jot darba samaksas parāda esamÄ«bu, vienlaikus bÅ«tu vÄ“rtÄ“jusi arÄ« ar darba samaksu saistÄ«to valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda esamÄ«bu šajā periodā. Pat ja tiesa nebÅ«tu konstatÄ“jusi darba samaksas parādu, tā bÅ«tu varÄ“jusi konstatÄ“t valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas ir MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā minÄ“tā maksātnespÄ“jas pazÄ«me, un lÄ«dz ar to taisÄ«t pretÄ“ju spriedumu, tas ir, spriedumu par parādnieka maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu.

LÄ«dz ar to pieļautie pārkāpumi atzÄ«stami par bÅ«tiskiem un varÄ“ja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

Motīvu daļa

[7] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un maksātnespējas procesa pieteikums ir apmierināms.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pÄ“c bÅ«tÄ«bas sakarā ar apelācijas sÅ«dzÄ«bu tādā apjomā, kā lÅ«gts šajā sÅ«dzÄ«bā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.1 pantu apelācijas sÅ«dzÄ«bas lietās par spriedumiem, ar kuriem noraidÄ«ts juridiskas personas maksātnespÄ“jas procesa pieteikums, apelācijas instancÄ“ izskata šÄ likuma 52.–54.nodaļā noteiktajā kārtÄ«bā, ievÄ“rojot šajā nodaļā paredzÄ“tos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 440.2 pants noteic, ka apelācijas kārtÄ«bā var pārsÅ«dzÄ“t šÄ likuma 440.1 pantā minÄ“tos spriedumus, ja:

1)pirmās instances tiesa ir nepareizi piemÄ“rojusi vai iztulkojusi materiālo tiesÄ«bu normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

2)pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesÄ«bu normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

3)pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatÄ“jusi faktus vai nepareizi novÄ“rtÄ“jusi pierādÄ«jumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novÄ“rtÄ“jumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

[8] Pirmās instances tiesa noraidÄ«jusi pieteikumu, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu grozÄ«t maksātnespÄ“jas procesa pieteikuma priekšmetu.

Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa kļūdījusies.

Tas, ka tiesa minēto normu piemērojusi kļūdaini izriet gan no Civilprocesa likuma 74.panta, gan Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkta formulējuma.

Saskaņā ar MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu parādniekam piemÄ“ro juridiskās personas maksātnespÄ“jas procesu, ja parādnieks nav pilnÄ«bā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu sakarā ar nelaimes gadÄ«jumu darbā vai arodslimÄ«bu vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mÄ“nešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

IevÄ“rojot panta gramatisko konstrukciju, bijušais darbinieks Gatis KamarÅ«ts var iesniegt pieteikumu par sava bijušÄ darba devÄ“ja maksātnespÄ“ju, ja nav izmaksāta darba samaksa vai nav veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Likumā lietotais saiklis „vai” liecina, ka darba samaksa ietver sevÄ« arÄ« sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. PretÄ“jā gadÄ«jumā izveidotos situācija, ka esošajam vai bijušajam darbiniekam ir jāizvÄ“las, ko no tiesÄ«bu normā uzskaitÄ«tā norādÄ«t pieteikumā, jo (atšÄ·irÄ«bā no citiem likumiem) likumdevÄ“js MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā nav iekļāvis saikļus „un/vai”.

Tiesas kolÄ“Ä£ijas ieskatā saikļa „vai” ietveršana likuma tekstā konkrÄ“tajā gadÄ«jumā nav iztulkojama tādÄ“jādi, ka darbiniekam ir jāizvÄ“las, ko norādÄ«t pieteikumā – neizmaksāto darba samaksu vai neveiktās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet gan tādÄ“jādi, ka maksātnespÄ“jas process parādniekam ir piemÄ“rojams arÄ« tad, ja nav veiktas tikai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ar prasÄ«bas priekšmetu saprot „[..] apstrÄ«dÄ“tās tiesÄ«bas, tiesiskās attiecÄ«bas, kuras pastāv starp prasÄ«tāju un atbildÄ“tāju, un kuru esamÄ«bu vai neesamÄ«bu prasÄ«tājs lÅ«dz tiesu konstatÄ“t un arÄ« aizsargāt savas aizskartās vai apstrÄ«dÄ“tās tiesÄ«bas vai ar likumu aizsargātās intereses.” (sk. Civilprocesa likuma komentāri Trešais papildinātais izdevums. Sagatavoja autoru kolektÄ«vs prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā, RÄ«ga,2006, 216.lpp.).

Starp pieteicÄ“ju un parādnieku pastāvÄ“ja darba tiesiskās attiecÄ«bas, un attiecÄ«gi pieteikuma priekšmets ir pieteicÄ“ja prasÄ«jums pret parādnieku par darba samaksas veikšanu konkrÄ“tā laika periodā.

Pirmās instances tiesa, ievÄ“rojot MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkta gramatisko formulÄ“jumu, spriedumā pilnÄ«bā nošÄ·Ä«rusi darba samaksu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un tādÄ“jādi uzskatÄ«jusi, ka, vÄ“lāk uzzinot par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu un šajā daļā precizÄ“jot sākotnÄ“jo pieteikumu, pieteicÄ“js grozÄ«jis pieteikuma priekšmetu Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas izpratnÄ“.

Tiesas kolÄ“Ä£ija piekrÄ«t apelātoram, ka MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts, kurā paredzÄ“tas darbinieka tiesÄ«bas iesniegt pieteikumu par darba devÄ“ja maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu, interpretÄ“jams ne tikai gramatiski, bet arÄ« sistÄ“miski kopsakarā ar Darba likumā un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ietvertajām normām, kas regulÄ“ darba samaksas jautājumus, ņemot vÄ“rā arÄ« Civilprocesa likumā ietverto normu pieņemšanas apstākļus un judikatÅ«rā paustās atziņas.

Darba likuma 59.pants noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlÄ«dzÄ«ba par darbu, kura ietver darba algu un normatÄ«vajos aktos, darba koplÄ«gumā vai darba lÄ«gumā noteiktās piemaksas, kā arÄ« prÄ“mijas un jebkuru cita veida atlÄ«dzÄ«bu saistÄ«bā ar darbu. Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa ir saistÄ«ta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Savukārt Darba likuma 71.pantā noteikts, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devÄ“js izsniedz darba samaksas aprÄ“Ä·inu, kurā norādÄ«ta izmaksātā darba samaksa, ieturÄ“tie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arÄ« nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svÄ“tku dienās nostrādātās stundas.

Iesniedzot pieteikumu, tam pievienotas darba devÄ“ja sagatavotas Algas aprÄ“Ä·ina lapas, no kurām secināms, ka par 2016.gada oktobri Gatim KamarÅ«tam ir aprÄ“Ä·ināta darba alga 7342,02 EUR, darba ņēmÄ“ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sastāda 770,91 EUR, iedzÄ«votāju ienākuma nodoklis ir 1494,11 EUR. Gatim KamarÅ«tam izmaksājami 5077,00 EUR. Par 2016.gada novembri Gatim KamarÅ«tam ir aprÄ“Ä·ināta darba alga 4880,03 EUR un atvaļinājuma nauda 13 718,12 EUR, darba ņēmÄ“ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1952,81 EUR, iedzÄ«votāju ienākuma nodoklis ir 3 816,35 EUR. Gatim KamarÅ«tam izmaksājami 12 828,99 EUR.

Tiesiskajās attiecÄ«bās starp darba devÄ“ju un darbinieku jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu tiek risināts nevis nošÄ·irti no darba samaksas jautājuma, bet gan kā viens no darba samaksas aspektiem. Tas redzams arÄ« Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-220/2010.

Jau 2004.gada tiesu prakses apkopojumā tika atzÄ«ts, ka vidÄ“jā izpeļņa par darba piespiedu kavÄ“jumu tiek aprÄ“Ä·ināta no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas. LÄ«dz ar to pirms šÄ«s atlÄ«dzÄ«bas izmaksas darba devÄ“jam ir jāietur no piespriestās summas likumā paredzÄ“tie nodokļi, jo nodokļu likumi neparedz tās atbrÄ«vošanu no nodokļiem (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta „Tiesu prakses apkopojumā lietās par individuālajiem darba strÄ«diem”).

 Senāts šo nostāju konsekventi turpina piemÄ“rot un ir atzinis, ka, izpildot spriedumu par darba samaksu darbiniekam, darba devÄ“jam rodas pienākums veikt arÄ« attiecÄ«gos nodokļu maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma „Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otrajā daļā un pastāv arÄ« bez tiesas spriedumā tieši izteikta norādÄ«juma darba devÄ“jam. TomÄ“r, ievÄ“rojot, ka prasÄ«jumi par darba samaksas piedziņu var bÅ«t dažādi formulÄ“ti – gan kā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas (bruto), gan kā samaksa pÄ“c nodokļu nomaksas (neto), tiesai spriedumā vajadzÄ“ja norādÄ«t, ka attiecÄ«gā summa piedzenama par labu prasÄ«tājam, ieturot no tās nodokļu maksājumus. Tajā pašÄ laikā Senāts uzskata, ka tiesai nav pienākums pašai veikt precÄ«zu grāmatvedÄ«bas aprÄ“Ä·inu par konkrÄ“tām summām – to, cik liela summa darbiniekam pienākas kā atlÄ«dzÄ«ba pÄ“c nodokļu nomaksas, cik lielas ir nodokļos nomaksājamās summas, kuram (darbiniekam vai darba devÄ“jam) pastāv pienākums veikt nodokļu nomaksu u.tml. Ja tiesa ir atzinusi par pamatotu darbinieka prasÄ«jumu par darba samaksas piedziņu un spriedumā nav ietvÄ“rusi norādi, ka no piedzenamās summas ieturami nodokļi, tad jautājums par nodokļu nomaksu risināms tiesas sprieduma izpildes kārtÄ«bā. To, ka sprieduma rezolutÄ«vajā daļā pÄ“c konkrÄ“ti piedzenamās summas nav vārdu „pÄ“c (pirms) nodokļu ieturÄ“šanas”, nevar atzÄ«t par tiesas kļūdu, jo nodokļu maksāšanas pienākums pastāv arÄ« bez šÄdas norādes (sk. arÄ« Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-220/2010). (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta „Tiesu prakses apkopojumā lietās par individuālajiem darba strÄ«diem”).

Tiesai iesniegtais darba algas aprÄ“Ä·ins sastādÄ«ts, neiekļaujot tajā nomaksājamos nodokļus, kas nozÄ«mÄ“, ka akciju sabiedrÄ«bai „RÄ«gas VagonbÅ«ves rÅ«pnÄ«ca” no summas 17 905,99 EUR papildus aprÄ“Ä·ināmi un nomaksājami normatÄ«vajos aktos noteiktie nodokļi (sk. lietas 18., 19.lpp.).

Likuma „Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli” 17.panta piektā daļa noteic, ka algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mÄ“nesÄ«, kad bankā tiek saņemta nauda iedzÄ«votāju ienākumu izmaksai. Darba devÄ“ji, kas iedzÄ«votāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pÄ“c algas izmaksas. Darba devÄ“js, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norÄ“Ä·inu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašÄ dienā, kurā viņš devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitÄ«šanai no sava konta uz darbinieka kontu. No steidzamos, Ä«slaicÄ«gos, vienreizÄ“jos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprÄ“Ä·ināto un ieturÄ“to algas nodokli darba devÄ“js iemaksā budžetā tajā pašÄ dienā, kurā viņš iemaksā budžetā pastāvÄ«go darbinieku algas nodokli.

Å…emot vÄ“rā iepriekš secināto par to, ka darba samaksas jÄ“dziens ir nesaraujami saistÄ«ts ar darba devÄ“ja pienākumu veikt nodokļu nomaksu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, nav pamata uzskatÄ«t, ka Gatis KamarÅ«ts, norādot, ka darba devÄ“js nav veicis normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tos nodokļu maksājumus, ir grozÄ«jis maksātnespÄ“jas procesa pieteikuma priekšmetu. Vārds „grozÄ«t” nozÄ«mÄ“ – mainÄ«t, pārveidot, savukārt vārds „precizÄ“t” nozÄ«me – panākt, ka (kas) kļūst precÄ«zāks vai precÄ«zs; papildinot, labojot u. tml. (sk. http://www.tezaurs.lv/).

IevÄ“rojot minÄ“to, kā arÄ« Civilprocesa likuma 74.panta trešÄs daļas 3.punkta formulÄ“jumu, tiesas kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā pastāv pamats secinājumam, ka sākotnÄ“jais pieteikums ir nevis grozÄ«ts, bet precizÄ“ts.

[9] Civilprocesa likuma 363.11 panta pirmā daļa noteic, ka kreditora vai MaksātnespÄ“jas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma iesniegto maksātnespÄ“jas procesa pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

Maksātnespējas pieteikums tiesā saņemts 2017.gada 31.martā, lieta pirmās instances tiesā izskatīta 2017.gada 22.augustā.

No Civilprocesa likuma un MaksātnespÄ“jas likuma regulÄ“juma izriet, ka juridiskās personas maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanai nav pamata, ja lÄ«dz pieteikuma izskatÄ«šanai parāds ir segts, jo, lai pasludinātu maksātnespÄ“jas procesu, tiesai ne tikai jākonstatÄ“ pieteikumā norādÄ«tā maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«me, bet arÄ« jākonstatÄ“, ka šÄ« pazÄ«me pastāv pieteikuma izskatÄ«šanas dienā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta devÄ«to daļu tiesa noraida maksātnespÄ“jas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši MaksātnespÄ“jas likuma 57. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minÄ“tajai maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«mei, ja tā konstatÄ“, ka ne vÄ“lāk kā trÄ«s dienas lÄ«dz lietas izskatÄ«šanas dienai parādnieks ir cÄ“lis pamatotus iebildumus pret maksātnespÄ“jas procesa pieteikumā minÄ“to prasÄ«jumu vai ka parādsaistÄ«bas, par kurām iesniegts maksātnespÄ“jas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmÄ“rā.

Tā kā lÄ«dz lietas izskatÄ«šanai pirmās instances tiesā, kas pretÄ“ji Civilprocesa likuma paredzÄ“tajam notikusi gandrÄ«z piecus mÄ“nešus pÄ“c lietas ierosināšanas, saistÄ«bas pret Gati KamarÅ«tu nav bijušas izpildÄ«tas pilnā apmÄ“rā, tas ir, Gatim KamarÅ«tam izmaksāta neto darba samaksa, bet nav veikti normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tie nodokļu maksājumi, tiesas kolÄ“Ä£ija uzskata, ka pieteikuma izskatÄ«šanas dienā bija pamats konstatÄ“t maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«mi.

[10] MÅ«sdienu tiesÄ«bu doktrÄ«nā, runājot par tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas loÄ£isko shÄ“mu un subsumpciju kā metodi, uzsvÄ“rts, ka subsumpcija ir izšÄ·iramā dzÄ«ves gadÄ«juma juridiski nozÄ«mÄ«go apstākļu (faktiskā sastāva) detalizÄ“ta izvÄ“rtÄ“šana, pamatojoties uz tiesÄ«bu normas sastāva pazÄ«mÄ“m, lai noskaidrotu, vai faktiskais sastāvs ir viens no normas sastāva gadÄ«jumiem (sk. Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanā. Rakstu krājums Dr.hab.iur. profesora Edgara Meļķiša zinātniskā redakcijā. – RÄ«ga: Latvijas Universitāte, 2003, 26.lpp.).

Lai izpildÄ«tu šo uzdevumu, tiesai jānoskaidro strÄ«da izšÄ·iršanai nepieciešamie faktiskie apstākļi, kas savukārt darāms, pārbaudot un vÄ“rtÄ“jot pierādÄ«jumus.

Vienlaikus tiesas kolÄ“Ä£ija norāda, ka pierādÄ«jumu vÄ“rtÄ“šana un no šiem pierādÄ«jumiem izsecināmo faktisko apstākļu attiecināšana uz strÄ«dus situācijai piemÄ“rojamām tiesÄ«bu normām nevar notikt formāli, aprobežojoties ar faktisko apstākļu un tiesÄ«bu normas sastāva formālās atbilstÄ«bas vai neatbilstÄ«bas konstatÄ“šanu, neatklājot normas saturu un jÄ“gu.

MaksātnespÄ“jas procesa lietā par nepamatotiem bÅ«tu uzskatāmi tikai tādi iebildumi, kas formāli vÄ“rsti uz to, lai faktiski maksātnespÄ“jÄ«gs parādnieks izvairÄ«tos no maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanas (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SPC-109/2010).

Pirmās instances tiesas 2017.gada 16.augusta tiesas sÄ“dÄ“ parādnieka pārstāvis O.Zaicevs cita starpā atzina, ka parādniekam ir nodokļu parāds pret Valsts ieņēmumu dienestu vairāk nekā viena miljona euro apmÄ“rā, ka parādnieks ir saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brÄ«dinājumus un ka parādnieka tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa laikā neesot ticis gatavots tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plāns un ierosinātais tiesiskās aizsardzÄ«bas process izmantots tikai, lai iegÅ«tu laiku papildu finanšu lÄ«dzekļu iegÅ«šanai.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, secināms, ka parādniekam ilgstoši ir maksātspÄ“jas grÅ«tÄ«bas un acÄ«mredzami trÅ«kst apgrozāmo lÄ«dzekļu kreditoru prasÄ«jumu segšanai, kā arÄ« parādnieks negodprātÄ«gi izmantojis tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa regulÄ“jumu bez nodoma pat sagatavot tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānu.

ŠÄdos apstākļos tiesas kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka pastāv pamats konstatÄ“t MaksātnespÄ“jas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā paredzÄ“to maksātnespÄ“jas procesa pazÄ«mi attiecÄ«bā uz akciju sabiedrÄ«bu „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta otro daļu ir pamats pasludināt akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” maksātnespÄ“jas procesu.

 [11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.13 panta trešajai daļai un saskaņā ar MaksātnespÄ“jas administrācijas 2017.gada 9.augusta paziņojumu Nr.1-07n/1452 „Par administratora kandidāta ieteikšanu” (lietas 78.lapa) par maksātnespÄ“jas procesa administratori akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” maksātnespÄ“jas procesa lietā ieceļama sertificÄ“ta maksātnespÄ“jas procesa administratore Maija Stumbre.

[12] Å…emot vÄ“rā, ka Gata KamarÅ«ta pieteikums ir apmierināms, no akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” par labu Gatim KamarÅ«tam ir piedzenama par pieteikuma iesniegšanu samaksātā valsts nodeva 355,72 EUR (lietas 5.lapa), ar lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tie izdevumi 6,40 EUR (lietas 6.lapa), kā arÄ« par apelācijas sÅ«dzÄ«bas iesniegšanu samaksātā valsts nodeva 355,72 EUR (lietas 113.lapa), kopā piedzenot tiesas izdevumus 717,84 EUR atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 363.13, 432. un 440.11 pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda

apmierināt Gata KamarÅ«ta pieteikumu par akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca” maksātnespÄ“jas procesa pasludināšanu.

Pasludināt akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”, reÄ£istrācijas numurs 40003527016, maksātnespÄ“jas procesu.

Iecelt sertificÄ“tu maksātnespÄ“jas procesa administratori Maiju Stumbri, personas kods 060559-11571, sertifikāta Nr. 00198, adrese – Blaumaņa iela 36-4, RÄ«ga, LV-1011 – par administratori juridiskās personas akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”, reÄ£istrācijas numurs 40003527016, maksātnespÄ“jas procesa lietā.

PiedzÄ«t no akciju sabiedrÄ«bas „RÄ«gas VagonbÅ«ves RÅ«pnÄ«ca”, reÄ£istrācijas numurs 40003527016, par labu Gatim KamarÅ«tam, personas kods 070973-10736, tiesas izdevumus 717,84 EUR (septiņi simti septiņpadsmit euro, 84 centi).

Spriedums nav pārsÅ«dzams un stājas spÄ“kā tā sastādÄ«šanas dienā 2017.gada 14.novembrÄ«.

Tiesnese (paraksts) Lelde Grauda

Tiesnese (paraksts) Milda Zelmene

Tiesnese (paraksts) Dzintra Zvaigznekalna-Žagare