Iesaki rakstu:

JaunizbÅ«vÄ“tā pagrabā konstatÄ“ts mitrums radÄ«jis aizdomas, ka RÄ«gas domes sociālo māju bÅ«vniecÄ«bā Imantā, Imantas 8.lÄ«nijā tiek taupÄ«ts uz kvalitatÄ«vu mitrumu izolÄ“jošu materiālu rÄ“Ä·ina un tas var apdraudÄ“t mājas drošÄ«bu. Par satraucošo situāciju ar sociālās mājas bÅ«vniecÄ«bu kāds iedzÄ«votājs informÄ“jis RÄ«gas domi un RÄ«gas bÅ«vvaldi, kuras pārstāvji jau otrdien jau bija ieradušies pārbaudÄ«t objektu.

TrÄ«s sociālo māju kompleksu Imantā pÄ“c pašvaldÄ«bas SIA RÄ«gas pilsÄ“tbÅ«vnieks pasÅ«tÄ«juma bÅ«vÄ“ kompānija Re&Re, kas bija arÄ« sagruvušÄ ZolitÅ«des lielveikala Maxima bÅ«vnieks. VÄ“l oktobrÄ« pirmajai no jaunbÅ«vÄ“jamām mājām ar lielu pompu un RÄ«gas vicemÄ“ra Andra Amerika piedalÄ«šanos tika rÄ«koti spāru svÄ“tki.

Taču iedzÄ«votāji jaunbÅ«vÄ“jamās mājās atklājuši satraucošu ainu. VÄ“stulÄ“, ar kuru tiek mÄ“Ä£ināts pievÄ“rst atbildÄ«go dienestu uzmanÄ«bu, norādÄ«ts, ka veidojot grÄ«das siltinājumu pagrabā, nav ņemts vÄ“rā migrÄ“jošais mitrums caur pamata grÄ«du (betonÄ“tais grÄ«das slānis zem putuplasta).

„Hidroizolācijas vietā izmantota melnas krāsas plÄ“ve. Rezultātā paaugstināts mitrums ir zem plÄ“ves un uz putuplasta. Mitrums ļoti viegli arÄ« nonāks starpsienu konstrukcijās pagrabstāvā, jo grÄ«dā iebetonÄ“to starpsienu konstrukciju profili (daļa kas atrodas zem grÄ«das lÄ«meņa) ir ļoti piemÄ“rotas pastiprinātai mitruma migrācijai,” norādÄ«ts vÄ“stulÄ“, piebilstot, ka putupolistirols ir maz mitrumu uzsÅ«cošs materiāls, paaugstinoties mitrumam ,samazinās siltumizolÄ“jošas Ä«pašÄ«bas.

„Vai patiešÄm projektā paredzÄ“ts tikai 7 vai 8 cm siltinājuma slānis pagrabstāva grÄ«dai ar parasto putupolistirolu, nevis ar ekstrudÄ“to putupolistirolu? Vai izmantotais  putupolistirols ir atbilstošÄ klase ,lai izmantotu grÄ«du izbÅ«vei?” taujāts vÄ“stulÄ“, norādot, ka parastā putupolistrola cena ir 4,15 eiro kvadrātmetrā, kamÄ“r ekstrudÄ“tais putupolistirols maksā 9,09 eiro kvadrātmetrā.

Uz šo iedzÄ«votāju vÄ“stuli nekavÄ“joties reaģējusi RÄ«gas bÅ«vinspekcija, kura jau otrdien bija ieradusies objektā veikt pārbaudi. Kā skaidro BÅ«vvaldes sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Ilze Žūka, uz minÄ“to objektu devies pats bÅ«vinspekcijas vadÄ«tājs Jānis Palamarčuks, kā arÄ« PatÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas biroja (PTAC) pārstāvji. BÅ«vinspekcija pārbauda celtniecÄ«bas dokumentus, izmantotos materiālus un to kvalitāti. Par objektā pārbaudÄ“ konstatÄ“to bÅ«vninspekcija varÄ“s informÄ“t tuvākajās dienās, kad inspektori bÅ«s uzrakstÄ«juši apskates protokolu, norāda Žūka.

Kopā ar bÅ«vinspekciju objektā bija ieradušies arÄ« pārstāvji no pasÅ«tÄ«tāja RÄ«gas pilsÄ“tas SIA RÄ«gas pilsÄ“tbÅ«vnieks. Uzņēmuma bÅ«vniecÄ«bas pārvaldes vadÄ«tājs Ilvess Muižnieks sarunā ar Pietiek, atrodoties objektā, apgalvoja, ka neredzot tur nekādu mitrumu. „MÄ“s šeit tagad staigājam un pārliecināmies, ka nav nekāda mitruma. Šeit ir normāls process,” apgalvoja Muižnieks.

PÄ“c viņa teiktā, kurā vietā un kā tiek klāti materiāli, ir aprakstÄ«ts tehniskajā projektā. „MÅ«su un bÅ«vnieku uzdevums ir uzbÅ«vÄ“t tā, kā arhitekti, inženieri ir to uzprojektÄ“juši. Tad jau jājautā, kādu risinājumu inženieri izvÄ“las konkrÄ“tā vietā, bet tas ir atsevišÄ·i diskutÄ“jams jautājums. Tas nav pamats sÅ«dzÄ«bai, jo tehniskais projekts ir izgājis ekspertÄ«zi, to ir pārbaudÄ«juši speciālisti, ne tikai projektÄ“tāji. Visi šie risinājumi ir atzÄ«ti par pareiziem,” apgalvo „RÄ«gas pilsÄ“tbÅ«vnieka” pārstāvis, uzsverot, - nav tā, ka tiek bÅ«vÄ“ts kaut kā tā, kā nav paredzÄ“ts projektā.

ArÄ« viņš ir redzÄ“jis iedzÄ«votāja atsÅ«tÄ«to vÄ“stuli ar fotogrāfijām un apgalvo, ka tās esot uzņemtas oktobrÄ«, kad vÄ“l nebija apkures. „Tagad ir pieslÄ“gta apkure un visas sienas ir pilnÄ«bā sausas. MÄ“s esam visas mājas izstaigājuši kopā ar bÅ«vinspekciju. Te neviena vieta nav slapja,” apgalvoja Muižnieks, piebilstot, ka sākotnÄ“jā periodā, kad objekts tiek bÅ«vÄ“ts, kad vÄ“l nav uzlikts jumts un nav izžuvušas konstrukcijas, protams, ka ir mitrums.

RÄ«gas pilsÄ“tbÅ«vnieks rÅ«pÄ«gi uzraugot mājas celtniecÄ«bu, reizi nedēļā notiekot ražošanas sanāksmes, kurās visi jautājumi tiekot atrisināti. „Ja ar kaut ko neesam apmierināti, tad uzreiz risinām. MÄ“s sekojam lÄ«dzi šÄ« objekta realizācijai,” apgalvo Muižnieks.

Par to, vai hidroizolācijai tiek izmantoti atbilstoši materiāli, Ä«sti nav pārliecināts bijušais bÅ«vnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, kurš jau trÄ«s gadus devies pensijā un nav saistÄ«ts ne ar vienu bÅ«vkompāniju.

Viņš Pietiek uzsvÄ“ra, ka hidroizolācijai un siltuma izolācijai pagraba telpās jābÅ«t obligāti. „Šodien ir jādomā likt ekstrudÄ“to putuplastu sienu pamatiem no ārpuses, jo jāpasargā no lietus un ziemā no sala. Noteikti tas jāliek,” norādÄ«ja bÅ«vnieks. Tāpat viņš norāda, ka, klājot plÄ“vi kā membrānu noteikti šuvju vietās tā jāmetina ar Ä«pašÄm pistolÄ“m, lai pa šuvju vietām telpā neiekļūtu mitrums.

Taču pirms bÅ«vdarbu sākšanas obligāti esot jāveic urbumi, lai pārliecinātos, cik augstu ir gruntsÅ«deņi, un zinātu, kādā augstumā liekami Ä“kas pamati.

Tāpat pÄ“c izolācijas ieklāšanas nepieciešams izmantot armÄ“tu betonu vismaz 5 centimetru biezumā, bet hidroizolāciju ārsienām vislabāk likt no ārpuses, lai pasargātu sienas no mitruma un nepieļautu, ka apkārtÄ“jās vides mitrums sÅ«cas pa bÅ«vkonstrukcijām uz augšu.