Iesaki rakstu:

Uzņēmums “Emergn”, kura patiesie labuma guvÄ“ji slÄ“pjas ārzonās un, iespÄ“jams, ir saistÄ«ti ar Krievijas varas iestādÄ“m, bet kurš vienlaikus jau gadiem ilgi ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistÄ“mu apkalpotājs, ir bijis Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) redzeslokā. Tā “NeatkarÄ«gajai” atzina SAB pārstāve komunikācijas jautājumos Ieva Dzelme-Romanovska, norādot, ka no plašÄkiem komentāriem par “Emergn” SAB pagaidām atturÄ“sies.

Jau rakstÄ«jām, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), atsaucoties uz publiskajā telpā (sociālajos tÄ«klos un žurnālā “Forbes”) izskanÄ“jušo informāciju par iespÄ“jamo “Emergn” patieso labuma guvÄ“ju saistÄ«bu ar Krieviju, kā arÄ« šÄ« uzņēmuma noteicošo ietekmi VID IT sistÄ“mu uzturÄ“šanā, šÄ« gada 14. aprÄ«lÄ« aicināja drošÄ«bas iestādes veikt pārbaudes par iespÄ“jamu VID IT sistÄ“mu ārÄ“jo ietekmÄ“jamÄ«bu.

"PÄ“dÄ“jās dienās sociālajos medijos ir izskanÄ“jusi informācija, ka VID IT sistÄ“mas varÄ“tu bÅ«t ārÄ“ji ietekmÄ“jamas. Å…emot vÄ“rā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktÅ«ra, kas ietekmÄ“ visu Latvijas uzņēmÄ“ju un indivÄ«du ekonomisko darbÄ«bu, nav pieļaujama tās iespÄ“jamā kompromitÄ“šana," A. Ašeradena viedokli atreferÄ“ja viņa preses padomniece KristÄ«ne Mennika.

DrošÄ«bas iestādes izvairÄ«gas

SAB pārstāve I. Dzelme-Romanovska pagājušajā nedēļā “NeatkarÄ«gajai” norādÄ«ja: “ŠobrÄ«d SAB rÄ«cÄ«bā nav informācijas par tehnoloÄ£iskiem apdraudÄ“jumiem vai papildus paaugstinātiem riskiem attiecÄ«bā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas tehnoloÄ£iju kritisko infrastruktÅ«ru (IT KI). Tāda informācija nav saņemta arÄ« no CERT.LV. Atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajam, SAB ir lÅ«dzis CERT.LV plānot VID IT KI drošÄ«bas pārbaudes. Tāpat SAB arÄ« pieprasÄ«jis VID iesniegt aktualizÄ“tu informāciju par IT KI.

SAB atbildi par VID informācijas IT sistÄ“mu ārÄ“jo ietekmÄ“jamÄ«bu sniegs šÄ«s informācijas pieprasÄ«tājam - finanšu ministram, kā arÄ« VID. Atbildes sagatavošanas termiņš nav precÄ«zi paredzams, jo tas saistÄ«ts ar CERT.LV veiktās pārbaudes gaitu.”

Valsts drošÄ«bas dienests (VDD) šajā jautājumā bija vÄ“l izvairÄ«gāks. “VDD savas kompetences ietvaros regulāri vÄ“rtÄ“ dažādus uzņēmumus un to darbiniekus, pārbaudot, vai to aktivitātes nerada potenciālu apdraudÄ“jumu Latvijas nacionālās drošÄ«bas interesÄ“m. Å…emot vÄ“rā dienesta darbÄ«bas specifiku un pamatotu slepenÄ«bu, VDD atturÄ“sies sniegt komentārus par konkrÄ“tiem uzņēmumiem.

Papildus vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka VDD nevar komentÄ“t, kuras iestādes dienestam lÅ«gušas vÄ“rtÄ“jumu par konkrÄ“tiem uzņēmumiem,” uz “NeatkarÄ«gās” nosÅ«tÄ«tajiem jautājumiem par to, vai “Emergn” jau iepriekš nonācis VDD redzeslokā, vai VID no savas puses jebkad ir lÅ«dzis pārbaudÄ«t šo uzņēmumu utt., atbildÄ“ja VDD Preses grupa.

FM problēmas saskatījusi konkurences trūkumā

Finanšu ministra A. Ašeradena, kā arÄ« iepriekšÄ“jā finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks nodokļu, muitas un Ä“nu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Kaspars ÄŒerņeckis (cita starpā kādreizÄ“jais VID Finanšu policijas priekšnieks un VID Ä£enerāldirektora vietnieks) “NeatkarÄ«gajai” pagājušajā nedēļā atzina, ka Finanšu ministrija problÄ“mas ar “Emergn” saredzÄ“jusi jau sen, taču pārsvarā no konkurences, nevis datu vai IT sistÄ“mu drošÄ«bas viedokļa.

“Tas [publikācija “Forbes”] droši vien bija pÄ“dÄ“jais piliens, kas ministram lika vÄ“rsties drošÄ«bas iestādÄ“s, jo viens ir aizdomas runu lÄ«menÄ«, cits - precÄ«za pārbaude. VID ir ļoti liels datu turÄ“tājs visas valsts mÄ“rogā, arÄ« šÄ« pakalpojuma izmaksas ir ļoti lielas. AttiecÄ«gi arÄ« iepriekšÄ“jā ministra laikā šis jautājums laiku pa laikam parādÄ«jās. Par to, vai VID tiešÄm par to summu, ko valsts budžets tam piešÄ·ir, saņem pretÄ« adekvātu pakalpojumu. Vai tās norādÄ«tās darba stundas izmaksas ir samÄ“rÄ«gas? Vai konkurence šajā jomā valstÄ« ir pietiekama? MÄ“s jau zinām, ka šÄdu uzņēmumu ir ļoti maz,” klāstÄ«ja K. ÄŒerņeckis.

UR no sadarbības atteicies, Saeima problēmas nesaskata

“NeatkarÄ«gā” 2019. gada vasarā un rudenÄ« jau publicÄ“ja veselu rakstu sÄ“riju par “Emergn” neproporcionālo ietekmi Latvijas valsts institÅ«ciju kritiskās IT infrastruktÅ«ras projektos, kas turklāt ļauj šim uzņēmumam iegÅ«t faktiski pilnu pārskatu pār Latvijas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi, uzņēmumu Ä«pašniekiem, parādiem utt. Tostarp 2018. gadā AS “Emergn” noslÄ“dza lÄ«gumu 2,3 miljonu eiro vÄ“rtÄ«bā ar Uzņēmumu reÄ£istru (UR) par tā Informācijas sistÄ“mas modernizāciju.

Interesanti, ka vienā brÄ«dÄ« UR no sadarbÄ«bas ar “Emergn” tomÄ“r atteicās. Uz “NeatkarÄ«gās” jautājumu, kādēļ tas notika, UR sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Dace Zandfelde gan nebija daudz runÄ«gāka par specdienestu pārstāvjiem.

“Mums lÄ«gums bija, bet tā darbÄ«ba izbeigta jau 2020. gadā. LÄ«guma izpildes gaitā tika konstatÄ“ts, ka mÄ“rÄ·a sasniegšanai nepieciešami lielāki finanšu un laika resursi nekā nolÄ«gtajā lÄ«gumā, tāpÄ“c tika pieņemts lÄ“mums lÄ«gumu izbeigt. Jeb Ä«sumā - lÄ«guma izpildes gaitā tika konstatÄ“ts, ka lÄ«gums nav izpildāms, jo mÄ“rÄ·is nav sasniedzams, kā rezultātā arÄ« lÄ«gums tika izbeigts,” teica D. Zandfelde.

Interesanti, ka Elektroniskās iepirkumu sistÄ“mas dati liecina, ka vÄ“l šÄ« gada janvāra beigās pat Saeima ar "Emergn" noslÄ“gusi lÄ«gumu par daļas no Saeimas IT sistÄ“mām papildinājumu un jauninājumu izstrādi, tehnisko atbalstu un uzturÄ“šanu. Tādēļ saistÄ«bā ar publiski izskanÄ“jušajām šaubām par uzņēmuma "Emergn" atbilstÄ«bu Latvijas drošÄ«bas prasÄ«bām Saeimas Publisko izdevumu un revÄ«zijas komisijā paredzÄ“ts pievÄ“rsties parlamenta informācijas sistÄ“mu (IT) sistÄ“mu drošÄ«bas jautājumam, aÄ£entÅ«rai LETA pauda komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, bijušais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV). PolitiÄ·is norādÄ«ja, ka politisks pamudinājums nebÅ«tu nepieciešams, lai atbildÄ«gie pÄ“c šÄdas, publiski izskanÄ“jušas informācijas atbilstoši rÄ«kotos. R. Kozlovskis pieļauj, ka Saeimā par drošÄ«bu un IT sistÄ“mām atbildÄ«gie darbinieki šÄ«s lietas jau risina kopā ar valsts drošÄ«bas iestādÄ“m.

Komisijas vadÄ«tājs uzsver, ka svarÄ«gi šÄ«s jomas uzņēmumu pārbaudes veikt vÄ“l pirms lÄ«guma slÄ“gšanas. Ja ir vÄ“rā ņemamas bažas, tad neviena publiskā sektora iestāde nevar bÅ«t izņēmums attiecÄ«bā uz drošÄ«bas prasÄ«bu ievÄ“rošanu un nevar skatÄ«ties tikai pÄ“c labākā finansiālā piedāvājuma, norāda deputāts.

Atbildot uz jautājumiem par sadarbÄ«bu ar "Emergn" un iespÄ“jamiem drošÄ«bas riskiem, Saeimas Preses dienestā LETA informÄ“ja, ka patlaban neesot konstatÄ“ti drošÄ«bas riski, kas bÅ«tu par pamatu lÄ«guma pārtraukšanai ar šo uzņēmumu. Pašlaik Saeimai ir noslÄ“gts viens lÄ«gums ar "Emergn", un uzņēmums jau iepriekš nodrošinājis Saeimas informācijas sistÄ“mu pilnveidošanu un tehnisko atbalstu.

Parlaments pastāvÄ«gi pievÄ“ršot lielu uzmanÄ«bu parlamenta informācijas sistÄ“mu drošÄ«bai, tostarp sadarbÄ«bā ar drošÄ«bas iestādÄ“m pastāvÄ«gi izvÄ“rtÄ“jot riskus un veicot nepieciešamos uzlabojumus, kā arÄ« izglÄ«tojot Saeimas informācijas sistÄ“mu lietotājus. SadarbÄ«ba ar valsts drošÄ«bas iestādÄ“m parlamenta informācijas sistÄ“mu drošÄ«bas jomā jau patlaban esot ikdienas darba sastāvdaļa, tostarp jau pirms lÄ«gumu noslÄ“gšanas ar IT pakalpojumu sniedzÄ“jiem.

VID nav pacenties noskaidrot “Emergn” patieso izcelsmi

VID atbildes mediju uz uzdotajiem jautājumiem par “Emergn” izcelsmi, patiesajiem labuma guvÄ“jiem utt. neliecina, ka dienests bÅ«tu reāli mÄ“Ä£inājis pārliecināties, vai tiešÄm ir pamats uzticÄ“t sensitÄ«vu informāciju par Latvijas un citu ES valstu nodokļu maksātājiem un nodot pārziņā kritisku IT infrastruktÅ«ru tieši šim uzņēmumam.

“VID norāda, ka informācija par patiesajiem labuma guvÄ“jiem tiek iegÅ«ta no Latvijas Uzņēmumu reÄ£istra publiskā reÄ£istra, kā arÄ« “Emergn” ir sniedzis VID informāciju, ka nevienam no tā Ä«pašniekiem nav Krievijas pilsonÄ«bas, lÄ«dz ar to neesot pamata vÄ“rsties Latvijas drošÄ«bas iestādÄ“s,” raksta “Forbes”.

Å…emot vÄ“rā Krievijas uzsākto aktÄ«vo karu pret Ukrainu un pasÄ«vo - pret visu Rietumu pasauli, šÄda VID bezrÅ«pÄ«ba, mazākais, pārsteidz. ES Padome vÄ“l pÄ“rnā gada aprÄ«lÄ« pieņēma 2014. gada regulas Nr. 833/2014 “Par ierobežojošiem pasākumiem saistÄ«bā ar Krievijas darbÄ«bām, kas destabilizÄ“ situāciju Ukrainā” grozÄ«jumus, kas aizliedz piešÄ·irt vai turpināt jebkādus publiskus vai koncesijas lÄ«gumus, uz kuriem attiecas publiskā iepirkuma direktÄ«vas ar tādām personām, kuras ir Krievijas valstspiederÄ«gie vai fiziskas vai juridiskas personas, vienÄ«bas vai struktÅ«ras, kuras veic uzņēmÄ“jdarbÄ«bu Krievijā; ar juridiskām personām, kuru Ä«pašumtiesÄ«bas vairāk nekā 50% apmÄ“rā tieši vai netieši pieder augstākminÄ“tajām personām; ar fiziskām vai juridiskām personām, vienÄ«bām vai struktÅ«rām, kas darbojas kādas augstākminÄ“to punktu vienÄ«bas vārdā vai saskaņā ar tās norādÄ“m, tostarp ja uz tām attiecas vairāk nekā 10% no lÄ«guma vÄ“rtÄ«bas. BÅ«tÄ«bā regulas galvenais mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai valsts iestāžu iepirkumos pat tuvumā nebÅ«tu Krievijas valstspiederÄ«go.

Taču kā ir ar “Emergn”? VID klāsta, ka "Lursoft" informācija liecinot, ka Latvijas AS "Emergn" vienÄ«gais Ä«pašnieks ir Īrijā reÄ£istrÄ“tā firma "Emergn Global Holdings Limited", kuras patiesais labuma guvÄ“js esot ASV pilsonis Aleksandrs Adamopuls. Taču, kā “NeatkarÄ«gā” savulaik jau rakstÄ«ja, Īrijas Uzņēmumu reÄ£istra dati rāda, ka “Emergn Global Holdings Limited” akcionāri ir Īrijas kompānija “Emergn Holdings Limited” un ārzonā - proti, Bermudu salās, reÄ£istrÄ“tā “Wilshire Limited”. Un tieši šai Bermudu salās reÄ£istrÄ“tajai kompānijai pieder lauvas tiesa - 72,7% - “Emergn” holdinga akciju.

Kā norāda “Forbes”, tas vÄ“l nebÅ«t nav viss. Izrādās, ka viens no “Emergn” direktoriem ir libāniešu izcelsmes Krievijas pilsonis Fadi El-Zein Hraibi, kurš jau pÄ“c Krimas okupācijas divus gadus turpināja strādāt Kremlim tuvā Krievijas multimiljonāra Vitālija Jusufova kompānijā, kurš savukārt bija lÄ«dzÄ«pašnieks biznesā, kurā 25% piederÄ“ja Krievijas AizsardzÄ«bas ministrijai. No publiski pieejamās informācijas izriet, ka “Emergn” patiesie labuma guvÄ“ji varÄ“tu bÅ«t arÄ« citi, piemÄ“ram, Ukrainas oligarhs Viktors Pinčuks vai arÄ« Krievijas pilsonis Nikolajs Puntikovs.

Skaidrs ir viens - reālo “Emergn” kontrolÄ“tāju izcelsme nav skaidra. KāpÄ“c VID vadÄ«ba tādā gadÄ«jumā neuzskata par nepieciešamu rÅ«pÄ«gāk pārbaudÄ«t tādus lÄ«gumus, kas skar datu noliktavas sistÄ“mas, maksājumu administrÄ“šanas informācijas sistÄ“mas, nodokļu administrÄ“šanas atbalsta informācijas sistÄ“mas, VID pašapkalpošanās sistÄ“mu, ES nodokļu datu apmaiņas informācijas sistÄ“mu, kā arÄ« akcÄ«zes preču pārvietošanas un kontroles sistÄ“mas pilnveidošanu un uzturÄ“šanu? Tieši par šÄdiem pakalpojumiem pÄ“dÄ“jo četru gadu laikā VID ir noslÄ“dzis lÄ«gumus ar “Emergn”.

“Forbes” versija ir šÄda: “Kopš 2017. gada AS “Emergn” iegÅ«tie VID iepirkumi bija par kopÄ“jo vÄ“rtÄ«bu 81,54 miljoni eiro, bet uzņēmuma kopÄ“jais apgrozÄ«jums šajā pašÄ laikā (ja pieņem, ka 2022. gadā tas nav mainÄ«jies; datu vÄ“l nav) bija 100 miljoni eiro. Tas nozÄ«mÄ“, ka 80% apgrozÄ«juma uzņēmumam nodrošina VID, tādÄ“jādi stiprinot savstarpÄ“jo atkarÄ«bu - “Emergn” iegÅ«st arvien vairāk VID pasÅ«tÄ«jumu, gÅ«st šajā jomā arvien lielāku pieredzi, lÄ«dz ar to pārtraukt šÄ«s intÄ«mās attiecÄ«bas ir arvien grÅ«tāk.”

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv