Iesaki rakstu:

Kaut valdošÄ koalÄ«cija lepojas ar sasniegumiem kā nodokļu reforma un naudas pielikumi nozarÄ“m, reāli ieguvumus varÄ“s novÄ“rtÄ“t pÄ“c pirmā pusgada. VeselÄ«bas aprÅ«pes finansiālais pielikums lÄ«dzinās valdÄ«bas nolemtajam par 200 miljoniem eiro atpirkt pašai savas zemes dzÄ«les jeb caurumu, kas piepildÄ«ts ar nevienam nevajadzÄ«gu gāzi. Var tikai apskaust mÅ«su valsts slÄ“ptos resursus, kur faktiski melnā caurumā var mest tik lielu naudu.

Visiem zināms ir fakts, ka kvantitāte negarantÄ“ kvalitāti, ko skaidri var redzÄ“t miljonos, ko dāsni sev vien zināmu prioritāšu secÄ«bā ir sadalÄ«jusi VeselÄ«bas ministrija (VM) ar ministri Andu ÄŒakšu priekšgalā. Praktiski neizvÄ“rtÄ“jot nozares kvalitatÄ«vo rezultātu sasaisti ar ieguldÄ«tajiem lÄ«dzekļiem, jau atkal nauda tiek birdināta, kur pagadās. Galvenais ir pasniegt iespaidÄ«gus skaitļus, kaut jau iepriekšÄ“jā gada 33,4 miljonus ir grÅ«ti izsekot, kur nu 113 miljonus. Galvenā iezÄ«me abām budžeta atkāpÄ“m – pretÄ“ji ekspertu norādÄ“m netiek ievÄ“rots, ka papildus kvantitātei jābÅ«t kvalitātes sistÄ“mai un vismaz elementāriem veselÄ«bas aprÅ«pes standartiem.

Tieši neskaidrais izlietojums rada pamatotas bažas un korupciju, kura pÄ“c KNAB datiem veselÄ«bas nozarÄ“ ir viena no visaugstākajām. Ne tikai iedzÄ«votāji, bet arÄ« veselÄ«bas aprÅ«pes speciālisti ar bažām skatās VM uzspiestajās reformās – tādās kā centralizÄ“tos iepirkumos onkoloÄ£ijā, jo Nacionālais veselÄ«bas dienests (NVD) ar savu vājo vadÄ«bu un A.ÄŒakšas padomnieci augstā amatā nerada uzticÄ«bu, ka process ir vÄ“rsts pacientu interesÄ“s.

NVD nespÄ“j noorganizÄ“t pat centralizÄ“to iepirkumu savlaicÄ«gai vÄ“stuļu izsÅ«tÄ«šanai par onkoskrÄ«ningu iedzÄ«votājiem, un veselu pusgadu šÄ« informācija netika saņemta, - tad kur nu vÄ“l šÄds iepirkums?! No jaunā gada NVD ir jāpārņem Elektroniskā iepirkumu sistÄ“ma (EIS) kopumā no Valsts reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras, - šis pasākums atcelts jau divreiz, un nekas neliecina, ka šÄ« EIS tagad sāks darboties pie NVD jau no 1. janvāra. Laikam jau A.ÄŒakša nemaz nezina par tādu, jo kā galvenais arguments abu lielo universitāšu slimnÄ«cu apvienošanai ir kopÄ«gie iepirkumi un EIS pamatā atrisina šo problÄ“mu, taču tieši abas lielās slimnÄ«cas to spÄ«tÄ«gi atsakās lietot.

Neizskatās, ka VM kā kapitāldaļu turÄ“tājs ir spÄ“jÄ«ga uzraudzÄ«t un kontrolÄ“t savā Ä«pašumā esošÄs slimnÄ«cas, iespÄ“jams, Ä«pašnieka maiņa uz Latvijas Privatizācijas aÄ£entÅ«ru ir labāks risinājums, kas spÄ“s realizÄ“t gan slimnÄ«cu noteikto darba stratÄ“Ä£iju, apvienot un uzlabot nodaļas, likvidÄ“t nevajadzÄ«gu administratÄ«vo slogu un liekas vakances, kā to parādÄ«ja InfektoloÄ£ijas centra Baibas Rozentāles direktÄ«vas, kur stacionÄ“ visus, kas parādās uz sliekšÅ†a uzņemšanas nodaļā.

IespÄ“jams, problÄ“ma ir nevis slimnÄ«cās, bet gan to vājā pārvaldÄ«bā tieši no VM puses, un ne mazāk jautājumu izsauc A.ÄŒakšas uzrunātie kandidāti amatiem un to "negaidÄ«tās " uzvaras konkursos vai ierotÄ“šana atbildÄ«gos amatos. NATO sabiedroto pārstāvji, lai veiktu diagnostiku un ārstniecÄ«bu, arÄ« izvÄ“lÄ“jušies privātas ārstniecÄ«bas iestādes, kas parāda, ka universitātes slimnÄ«cas var slavÄ“t sevi tikai konferencÄ“s, bet praktiskā dzÄ«vÄ“ un konkurencÄ“ zaudÄ“.

Faktiski vājais un nesaimnieciskais valsts slimnÄ«cu darbs ir visas veselÄ«bas aprÅ«pes spogulis. PašvaldÄ«bas par savām veselÄ«bas iestādÄ“m un to pārvaldÄ«bu interesÄ“jas daudz vairāk, un faktiski sniegtā kvalitāte un mediÄ·u attieksme jau nodrošina pacientu plÅ«smu no RÄ«gas uz reÄ£ioniem.

To, ka nav vÄ“lÄ“šanās ieviest jebkādu kvalitātes kontroli ārpus Ä£imenes ārstu praksÄ“m, ir vairāk nekā skaidri redzams, jo iespÄ“ja kontrolÄ“t veselÄ«bas sistÄ“mu ir caur NVD lÄ«gumiem: kaut arÄ« tarifi galÄ«gi neatbilst faktiskajiem, nav neviena, kas no šÄ«m kvotām atteiktos. ArÄ« izdevÄ«gie ambulatorie tarifi, nu jau ar algu pielikuma piedevu, ir izdevÄ«gi privātajam sektoram, Ä«paši laboratorijām un diagnostikai.

Ne velti Ivars EglÄ«tis no KuldÄ«gas slimnÄ«cas ir pametis savu amatu KuldÄ«gas slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatā un pievÄ“rsÄ«sies privātam uzņēmumam, ko faktiski ir izveidojis (lielāko daļu esot veselÄ«bas ministra amatā) uz pašvaldÄ«bu slimnÄ«cas bāzes, tai skaitā arÄ« sevis pārvaldÄ«tajā slimnÄ«cā. Kur kopā ar VeselÄ«bas centra Ä«pašnieku Māri RÄ“valdu gÅ«st 25-30% lielu peļņu, t.i. 2016. gadā 1 miljonu eiro. Tieši tikpat izdevÄ«gs ir privāto laboratoriju bizness.

Ir skaidrs, ka, ieviešot kvalitātes standartus, veselÄ«bas aprÅ«pes bizness prasÄ«s vairāk ieguldÄ«jumu, un šÄdi privātie biznesmeņi nevarÄ“s vairs tik veiksmÄ«gi pelnÄ«t, jo kvalitāte prasa izmaksas. ArÄ« slimnÄ«cu sektoru varÄ“tu gaidÄ«t izmaiņas, jo atbilstÄ«bu standartiem varÄ“s viegli izkontrolÄ“t un nebÅ«s iespÄ“jams tāds bardaks (citādi to nevar nosaukt) tieši universitātes slimnÄ«cu uzņemšanās un nodaļas, kas šobrÄ«d ir neaizskaramas. Lai arÄ« Valsts kontrole atrod izsaimniekotus lÄ«dzekļus, par to neviens nav atbildÄ«gs, turpretÄ«, ja netiks ievÄ“roti ārstniecÄ«bas standarti, atbildÄ«ba bÅ«s skaidra un ikvienam.

PlÅ«stot miljoniem, ir aizmirsts ir Mātes un bÄ“rna veselÄ«bas plāns, - kaut arÄ« sastādÄ«ts un arÄ« ieplānoti miljoni, nevienā naudas dalÄ«šanas dokumentā tas nav iekļauts. ArÄ« garÄ«gā veselÄ«ba, kaut definÄ“ta kā viena no prioritātÄ“m, nav saņēmusi nekādu finansÄ“jumu. Pazudusi arÄ« A.ÄŒakšas vÄ“lme veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ iesaistÄ«t pašvaldÄ«bas un skaidri definÄ“t jÄ“dzienu "pieejamÄ«iba", par kuru tika plaši diskutÄ“ts gada sākumā, deficÄ«ta sadalÄ“ nav ievÄ“rots reÄ£ionālais princips, kaut nauda tiek paņemta no visiem valsts iedzÄ«votājiem.

IegÅ«tā atkāpes nauda tiek vienkārši izšÄ·aidÄ«ta, un bÅ«tiskām reformām vai strukturālām reformām nav novirzÄ«ts neviens cents. Naudu iztÄ“rÄ“s, un tā tiks prasÄ«ta vÄ“l un vÄ“l, un faktiski neviens neizjutÄ«s nekādu uzlabojumu - mediÄ·iem solÄ«tās "lielās" algas pazudÄ«s privāto uzņēmumu peļņā vai slimnÄ«cu administrāciju makos, pacienti bez uzlabotas kvalitātes tiks griezti pa sistÄ“mu, jo tiek izmantoti kā naudas avots un tikai, ja kādam palaimÄ“jas, arÄ« tiek izārstÄ“ti. Tāda, lÅ«k, ir aizejošÄs A.ÄŒakšas dāvana valdÄ«bai un visiem iedzÄ«votājiem.