Iesaki rakstu:

Ziņu aÄ£entÅ«ra LETA 2015.gada 10.maijā informÄ“ja, ka Kristaps Mihailovs lÅ«dzis tieslietu ministram izvÄ“rtÄ“t vai Aizkraukles rajona tiesas tiesnese SarmÄ«te Daukšte nav saucama pie disciplinārās atbildÄ«bas, izskatot lietu, bet nepaziņojot viņam par tiesas sÄ“des vietu un laiku.

Policija Kristapam Mihailovam iepriekš bija sastādÄ«jusi administratÄ«vā pārkāpuma protokolu par atrašanos pie automašÄ«nas stÅ«res narkotiku reibumā. Pirmās instances tiesa vÄ«rietim piemÄ“roja administratÄ«vo arestu, naudas sodu un tiesÄ«bu atņemšanu. Tiesas lÄ“mums tika pārsÅ«dzÄ“ts Zemgales apgabaltiesā un lietas izskatÄ«šana turpināsies 19.maijā.
Kristapa Mihailova aizstāvis – zvÄ“rināts advokāts PÄ“teris Kušners uzskata, ka minÄ“tā lieta bÅ«tu uzskatāma par parastu administratÄ«vo pārkāpumu lietu, ja tajā nebÅ«tu tik daudz nesaprotamu un aizdomÄ«gu apstākļu, kas ļauj apšaubÄ«t vai tā no paša sākuma nav safabricÄ“ta.
Pirmkārt, lietā ir identiski divu Aizkraukles ceļu policistu (Edgara Tipaiņa un Raivja Priedes) ziņojumi datorrakstā, kuri cilvēkam no malas liktu domāt, ka policisti ir kā divi "dvīņu brāļi", kas vienādi domā un ir ar vienādu rakstītprasmi. Viens no policistiem - Raivis Priede tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumu, kāpēc ziņojumi izskatās pēc "klonētiem", atbildēja, ka ziņojumu teksts ir gatavs, bet nianses katrs pieliek pats. Tā arī nesniedzot skaidru atbildi, kas minēto tekstu ir uzrakstījis.
Otrkārt, lietas materiālos sākotnÄ“ji nebija administratÄ«vā aizturÄ“šanas protokola, kas pÄ“c diviem mÄ“nešiem lietā uzradās. Taču tas nebija reÄ£istrÄ“ts aizturÄ“to personu žurnālā, tajā nebija aizturÄ“tās personas paraksta, ne arÄ« norādÄ«ts atbrÄ«vošanas laiks. Tas ļauj izteikt aizdomas, vai šÄds protokols nav viltots - sagatavots vÄ“lāk, turklāt nemaz nepastāvot aizturÄ“šanai.

Treškārt, lietā nav videoieraksta, kurā bÅ«tu redzams, ka persona ir vadÄ«jusi transportlÄ«dzekli. Turklāt policijas darbinieki savās liecÄ«bās pinas skaidrojumos, sakot, ka videosistÄ“ma nav darbojusies kā tai vajadzÄ“tu darboties, ka nezin kad un kā tā pati izslÄ“dzas, taču ziņojumus par videosistÄ“mas bojājumiem policijas darbinieki nav iesnieguši.
Ceturtkārt, pats administratÄ«vo pārkāpumu protokols tika sastādÄ«ts pÄ“c trÄ«s mÄ“nešiem, un to sastādÄ«ja Aizkraukles policists Oskars RÄ“Ä·is, atrodoties interešu konflikta situācijā, jo pirms tam Kristaps Mihailovs bija informÄ“jis policiju par likumsarga provokatÄ«vajām darbÄ«bām.
Taču pirmās instances tiesa ar tiesnesi SarmÄ«ti Daukšti neņēma vÄ“rā, ka lietā nav neviena neapstrÄ«dama pierādÄ«juma, tomÄ“r atzina personu par vainÄ«gu, turklāt sprieduma motÄ«vu daļā divas reizes minÄ“jusi tiesājamā šofera traÄ£iski bojā gājušÄ brāļa vārdu, kas ļauj izteikt šaubas par administratÄ«vo pārkāpumu lietas safabricÄ“šanu.
"BÅ«tiskākais, ka tiesnese Daukšte nav devusi personai, kuru sauc pie administratÄ«vās atbildÄ«bas, iespÄ“ju piedalÄ«ties tiesas sÄ“dÄ“, proti, nopratināt lieciniekus, iesniegt pierādÄ«jumus, piedalÄ«ties pierādÄ«jumu pārbaudÄ“ u.tml, jo nav nosÅ«tÄ«jusi pavÄ“sti uz personas deklarÄ“to adresi, bet nolÄ“musi lietu izskatÄ«t bez personas klātbÅ«tnes, jo tiesnese uzskatÄ«ja, ka persona nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, kā arÄ« nav lÅ«gusi lietu atlikt. Rodas pamatots jautājums - kā gan persona var paziņot par neierašanās iemesliem, kā arÄ« lÅ«gt lietas izskatÄ«šanu atlikt, ja viņa nemaz nezin lietas izskatÄ«šanas laiku?" retoriski
norādīja advokāts.
Tāpat tiesnese Daukšte neļāva personas aizstāvim paskaidrot, kādi ir personas neierašanās iemesli, kā arÄ« vispār atteicās izskatÄ«t aizstāvja iesniegto noraidÄ«jumu tiesnesei, kas bija pamatotas ar sarunām ārpus tiesas zāles starp Daukšti un policijas pārstāvi. Latvijas tiesu sistÄ“mā ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesneši, kas konsultÄ“jas ar lietas dalÄ«bnieku, tā pārstāvi ārpus tiesas bez citu lietas dalÄ«bnieku klātbÅ«tnes, pārkāpj objektivitātes principu.
Par minÄ“to tiesneses rÄ«cÄ«bu ir iesniegts iesniegums tieslietu ministram, lÅ«dzot izvÄ“rtÄ“t, vai tiesnese Daukšte nav saucama pie disciplinārās atbildÄ«bas. Tieslietu ministrija šobrÄ«d gaida, kāds bÅ«s Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu nama tiesnešu nolÄ“mums. Ja tiesneses Daukštes nolÄ“mums tiks atcelts, tad vÄ“rtÄ“s vai nav ierosināma disciplinārlieta pret tiesnesi.

DÄ«vainākais ir tas, ka 2015.gada 22.aprÄ«lÄ« Zemgales apgabaltiesa AizkrauklÄ“ noraidÄ«ja Kristapa Mihailova aizstāvja lÅ«gumus par liecinieku uzaicināšanu uz tiesas sÄ“di, uzskatot, ka viņi ir tikuši nopratināti pirmajā instancÄ“, tāpat tika noraidÄ«ti lÅ«gumi informāciju par policijas darbinieku ziņojumu saņemšanu pieprasÄ«šanu un dienesta automašÄ«nas videosistÄ“mas instrukcijas izprasÄ«šanu no Valsts policijas, kā arÄ« informācijas izprasÄ«šanu no Ä¢enerālprokuratÅ«ras par iespÄ“jamā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma esamÄ«bu lietā iesaistÄ«tā policista rÄ«cÄ«bā, proti, sniedzot apzināti nepatiesu informāciju.

Kristaps Mihailovs uzskata, ka minÄ“tais liecina par Zemgales apgabaltiesas neobjektivitāti, jo 2015.gada 22.aprÄ«lÄ« aizstāvis pieteica noraidÄ«jumu Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem V.Donānam un E.Lenšam, pamatojot to ar minÄ“to tiesnešu ikdienas kopÄ«go braukšanu ar tiesnesi Daukšti no dzÄ«ves vietas – JÄ“kabpilÄ« uz darba vietu AizkrauklÄ“ un atpakaļ laikā, kad minÄ“tajiem tiesnešiem jāpieņem nolÄ“mums par Daukštes spriedumu, proti, tiek izskatÄ«ta apelācijas tiesvedÄ«bā administratÄ«vo pārkāpumu lieta, kurā pirmās instances tiesas spriedumu pieņēmusi Daukšte, turklāt vÄ“rtÄ“jot, vai nav atceļams tiesneses Daukštes pieņemtais spriedums, kas tiesnesei Daukštei var bÅ«t pamats disciplināratbildÄ«bai. ŠÄ« situācija saprātÄ«gam vÄ“rotājam no malas var radÄ«t šaubas par tiesnešu objektivitāti, uz ko aizstāvis arÄ« vÄ“rsa tiesas uzmanÄ«bu. Tiesneši nepieņēma viņiem pieteiktos noraidÄ«jumus.

Mihailovs uzskata, ka iepriekšminÄ“tais liecina par Zemgales apgabaltiesas AizkrauklÄ“ tiesnešu rÄ«cÄ«bu, pārkāpjot Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 289.⁸ panta pirmās daļas trešo punktu, proti, tiesnesis nav tiesÄ«gs piedalÄ«ties lietas izskatÄ«šanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresÄ“ts lietas iznākuma vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, minÄ“tajā lietā pārkāpjot Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 237.pantā nostiprinātos lietvedÄ«bas uzdevumus administratÄ«vo pārkāpumu lietā un konkrÄ“ti - savlaicÄ«gi, vispusÄ«gi, pilnÄ«gi un objektÄ«vi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingra saskaņa ar likumu. Pastāvot šaubām par tiesas objektivitāti, nav iespÄ“jams garantÄ“t ne vispusÄ«gu, ne pilnÄ«gu un objektÄ«vu lietas apstākļu noskaidrošanu. Situācijā, kad tiesa nepievieno Mihailova iesniegtos rakstveida pierādÄ«jumus, uz kuriem ir atsauce viņa paskaidrojumos, nedod viņam iespÄ“ju nopratināt lieciniekus un neizprasa informāciju par apstākļiem, kas attiecas uz lietu, liecina par mutvārdu procesa „bezjÄ“dzÄ«bu” šajā lietā un Mihailova statisko lomu tajā, jo nevienu no Mihailova garantÄ“tajām tiesÄ«bām, ko pirmā instance viņam bija liegusi, apelācijas instances tiesa arÄ« neļauj izmantot, turklāt situācijā, kad pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams tieši tā iemesla dēļ, ka Mihailovam nebija paziņots par tiesas sÄ“des vietu un laiku pirmajā instancÄ“.

Aizstāvis Kušners uzskata, ka ir pārkāptas Mihailova tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu, liedzot viņam gan pirmajā, gan apelācijas instancÄ“ izmantot savas tiesÄ«bas uz liecinieku nopratināšanu, kā arÄ« pierādÄ«jumu izprasÄ«šanu un iesniegšanu, kas ļautu objektÄ«vi noskaidrot lietas apstākļus, protams, ja vien pārÄ“jām lietā iesaistÄ«tajām personām ir vÄ“lme to noskaidrot.