Iesaki rakstu:

Tautas paruna neder. VÄ“jonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bÄ“ga “nācija”, Ä«stenÄ«bā nav vilks, un “nācija” Ä«stenÄ«bā neuzskrÄ“ja lācim, bet uzskrÄ“ja kaut kam daudz baisākam, kura baisums jau sākas lišÄ·Ä«gajos apzÄ«mÄ“jumos “nācijas tÄ“vs”, “pravietis”.

Raimonds VÄ“jonis ir pelÄ“kais zvirbulis. Viņš veÄ£etÄ“ bez mānijas tÄ“lot to, kas patiesÄ«bā nav un nevar bÅ«t. PelÄ“kie zvirbuļi bez godkārÄ«bas nav vilki. “Nācija” faktiski centās atbrÄ«voties no pelÄ“kā zvirbuļa.

VÄ“jonis darbojās atbilstoši Dieva dotajam cilvÄ“ciskajam potenciālam. Sēžot RÄ«gas pilÄ«, viņš netÄ“loja agresÄ«vu un pašpārliecinātu vilku. Viņš nevienu neapdraudÄ“ja. VÄ“jonis nepievÄ“rsās sevis “piarÄ“šanai”. Viņam nepiemÄ«ta viltÄ«gi nomaskÄ“ts savtÄ«gums, kā arÄ« glamÅ«rÄ«gas tukšrunāšanas tieksme. Viņš netÄ“loja nacionālo varoni un savas intereses nemaskÄ“ja ar “valsts interesÄ“m”. Viņš pilnā mÄ“rā apzinājās amata robežas un neiejaucās tur, kur tas Valsts prezidentam nav paredzÄ“ts SatversmÄ“.

PatiesÄ«bā viņš bija ideāli piemÄ“rots augstajam krÄ“slam RÄ«gas pilÄ«. Saskaņā ar LR Satversmi Valsts prezidenta postenim piemÄ“roti ir tikai pelÄ“kie zvirbuļi bez sociāli politiskās konceptuālās patstāvÄ«bas, bez stratÄ“Ä£iskās domāšanas, bez stratÄ“Ä£iskās iniciatÄ«vas un bez valsts attÄ«stÄ«bas elementāra redzÄ“juma.

PelÄ“kā zvirbuļa vietā 61 tautas gaišÄkā galva ievÄ“lÄ“ja “nācijas tÄ“vu” – aizkustinošas pieticÄ«bas ekselenci. RÄ«gas pilÄ« tagad ir Ä«paša kaluma indivÄ«ds - ļoti rets eksemplārs. Tas ir indivÄ«ds, kurš bez bakalaura grāda juridiskajās zinātnÄ“s tÄ“lo "konstitucionālo tiesÄ«bu" guru un nekautrÄ“jas uzstāties doktoru, profesoru, akadÄ“miÄ·u klātbÅ«tnÄ“ ar juridiska satura aplamām pamācÄ«bām. Tagad latviešiem ir ne tikai odiozs Valsts prezidents, bet arÄ« odiozs zinātnieka etalons. Ne velti prof. J.Bojāra ironijā Levits iejāja “Prezidenta pilÄ« uz balta zirga kā Ä«stens mesija, ne kā jauns pravietis JeruzalemÄ“ uz balta Ä“zeļa”.

Profesors brÄ«dina “nāciju”: “Mums jau bija viens pravietis - Vulfsons, kas padomju laikā atklāti lielÄ«jās, ka bučojis padomju tankus pÄ“c to ienākšanas Latvijā, bet pÄ“c tam iespruka LTF kā ziepes vannā, tika ievÄ“lÄ“ts par AP ārlietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tāju un kopā ar Jurkānu braukāja pa Eiropu un stāstÄ«ja kā Latvija pārkāpj cilvÄ“ka tiesÄ«bas. Tikai ar mokām izdevās viņus noņemt. Bet viņš jau bija paspÄ“jis Antiņiem iedvest, ka ir galvenais varonis PSRS Tautas deputātu kongresā, kas pārliecinājis nosodÄ«t Molotova RÄ«bentropa paktu.”

Prof. J.Bojārs “nācijas tÄ“vu” kā zinātnieku precÄ«zi portretÄ“jis: "Levits Latvijā nevar pretendÄ“t ne uz profesoru, ne asociÄ“to profesoru pat “par blatu”. Viņš pats saka, ka ir “pa pusei jurists, pa pusei politologs.” “Par blatu” viņš dabÅ«ja Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas (LZA) goda doktoru. Viņš nevar bÅ«t LZA eksperts tiesÄ«bu zinÄ«bās, jo viņam nav fundamentālu monogrāfiju tajās. Man eksperta tiesÄ«bas starptautiskajās publiskajās un starptautiskajās privāttiesÄ«bās LZA nākas pastāvÄ«gi atjaunot ar kārtÄ“jās fundamentālās monogrāfijas apstiprinošÄm noteiktu to lapu kopijām. Lai uzturÄ“tu izcilÄ«bas reitingu LU mācÄ«bspÄ“kam jāizpilda liela lekciju slodze, lekciju kursi profesoram nepārtraukti vismaz reizi trÄ«s gados jāatjauno, ik gadus jāvada noteiktu skaitu bakalaura, maÄ£istra un doktora promocijas darbu. Levitam nav nekā no tā.

Var iebilst, ka Valsts prezidenta kandidātam tas nav nepieciešams. Nav gan, ja pretendents savas pretenzijas vadÄ«t valsti nebalsta ar “Ä£eniāla jurista autoritāti,” ka to dara Levits, ko var apstiprināt vienÄ«gi ar augšminÄ“to kritÄ“riju izpildÄ«šanu, viss pārÄ“jais ir tikai “bla - bla!” Bet kā tad viņš ticis par Eiropas Tiesas tiesnesi! Visās starptautiskajās tiesās tiesnešu amatus var iegÅ«t tikai ar to dalÄ«bvalstu valdÄ«bu rekomendācijām, tātad caur attiecÄ«gām pazÄ«šanām, kā Levits “Latvijas ceļa” valdÄ«bas un t.s. “bandÄ«tu laikos” no tieslietu ministra amata bez ilgas aizsÄ“dÄ“šanās mÅ«su bÄ“du ielejā žigli aizprasÄ«jās atpakaļ uz Eiropu. Turklāt Eiropas Tiesas tiesneša kritÄ“riji nemaz nav tik augsti - tos “pÄ“c vienbalsÄ«bas principa uz sešiem gadiem ieceļ dalÄ«bvalstu valdÄ«bas no personām, kuru neatkarÄ«ba neizraisa šaubas un kuras atbilst kvalifikācijai, kāda nepieciešama augstākā lÄ«meņa juristu posteņu ieņemšanai attiecÄ«gajās valstÄ«s, vai kuras ir atzÄ«tas kompetences juriskonsulti.” Tātad tur pat grādi nav pieprasÄ«ti! Vispār jau prezidenta kandidātam arÄ« tas nav nepieciešams. LÄ«dz šim pieticis ar balsu sarunāšanu ZvÄ“ru dārzā vai kaut kur uz Ventspils šosejas."

Par “nācijas tÄ“va” izglÄ«tÄ«bu prof. J.Bojārs paskaidro: “ Hamburgas universitātes juridiskajā fakultātÄ“ prof. LÄ“bera lekcijas esot klausÄ«jies arÄ« Levits, atbilstoši viņa “Ziņām” gan bez Ä«pašÄm sekmÄ“m, jo viņš tur 1983. g. ieguvis tikai “Ref. iur.” un 1989. g. “Assessor iur.”, t.i. ne bakalaura vai maÄ£istra grādu. Juridisko zinātņu doktora grāda un profesora viņam nav. LÄ«dz ar to viņš nekādi nevar pretendÄ“t uz izcila jurista statusu. Hamburgas universitātes Sociālo zinātņu un filozofijas fakultātÄ“, Politisko zinātņu nodaļā 1986. g. atbilstoši “Ziņām” viņš ieguvis “Dipl. - Pol.” - t.i. diplomu politiskajās zinātnÄ“s.”

Tātad “nācijas tÄ“vam” nav pat pakalaura grāda. Taču viņam tas nav šÄ·Ä“rslis pamācÄ«t “nāciju”: «Mums ir vajadzÄ«ga tāda universitāte, kas nacionālā lÄ«menÄ« nodrošina mÅ«sdienÄ«gas latviešu nācijas elites pÄ“ctecÄ«bu un kvalitāti. Vienlaikus mums vajag kā lokālās un reÄ£ionālās, tā arÄ« globālās kopainas mÄ“rogos domāt un spriest spÄ“jÄ«gus cilvÄ“kus, vispusÄ«gi attÄ«stÄ«tus pilsoņus ar plašu redzesloku, kas Latvijā ilgtermiņā spÄ“tu uzturÄ“t spÄ“kā demokrātiju. ArÄ« demogrāfiskā situācija ir tāda, ka nevaram atļauties mazizglÄ«totu vai pavirši izglÄ«totu sabiedrÄ«bas vairākumu.»

Skaisti vārdi! VienÄ«gi rodas jautājums “Vai varam atļauties uzturÄ“t pie bezmaksas Ä“diena galda pavirši izglÄ«totu Valsts prezidentu?”.

2019.gada 15.oktobrÄ« “Delfi” publicÄ“ja tekstu ar virsrakstu "VienvÄ“rtÄ«ba, brÄ«vtelpa, konstitucionālais orgāns – ko Levits mums iemācÄ«jis pirmajās 100 dienās". Protams, "vienvÄ“rtÄ«bas", "valstsgribas", "brÄ«vtelpas" glamÅ«rÄ«go pseidointelektuālismu ne katrs cilvÄ“ks spÄ“j adekvāti novÄ“rtÄ“t. Tāpat ne katrs cilvÄ“ks sapratÄ«s, ka smieklÄ«gi ir Valsts prezidenta darbÄ«bā visaugstāk vÄ“rtÄ“t kaut kādu idiotisku "jaunvārdu" izgudrošanu un piedāvāšanu "nācijai" kā dzÄ«ves vislielāko nepieciešamÄ«bu un labklājÄ«bas avotu. Ne tādā veidā ir jāizpaužas valsts augstākās amatpersonas darbÄ«bai. “Delfi” redakcijas slavas dziesma “nācijas tÄ“vam” faktiski ir dziļš apkaunojums “nācijas tÄ“vam”. Domāju, “nācijas tÄ“vs” nejÅ«tas apkaunots.

Jau agrāk rakstÄ«ju, ka “nācijas tÄ“vs” ir izvÄ“lÄ“jies savai darbÄ«bai ļoti muļķīgu, smieklÄ«gu, bezjÄ“dzÄ«gu un amorālu (ņemot vÄ“rā viņa posteņa morāli sociālo atbildÄ«bu) stratÄ“Ä£iju. Viņš cenšas “nāciju” pieradināt pie tā, ka ir spÄ“jÄ«gs tautai dot negaidÄ«ti oriÄ£inālu skatÄ«jumu par jebkuru norisi Latvijā un pārÄ“jā pasaulÄ“. Proti, “nācija” no viņa sagaidÄ«s vienÄ«gi tikai kaut ko neparasti gudru, vÄ“rtÄ«gu, pirmreizÄ«gu, savdabÄ«gu, Ä«patnu, supernoderÄ«gu u.tml. “Nācijas tÄ“vs” ir pārliecināts, ka var sniegt par visiem jautājumiem tādu atbildi, kura radikāli atšÄ·iras no citu cilvÄ“ku atbildÄ“m. Tāda universāla oriÄ£inalitāte bÅ«s viņa darbÄ«bas galvenais un vienÄ«gais veids, sēžot RÄ«gas pilÄ« pie bezmaksas Ä“diena galda. Viņa oriÄ£inalitāti “nācijai” nākas uzskatÄ«t par fundamentāli grandiozu ieguldÄ«jumu “nācijas” labā. Skaidrs, ka “nācijas tÄ“va” izvÄ“lÄ“tā stratÄ“Ä£ija ir pilnÄ«ga bezjÄ“dzÄ«ba. Tāda bezjÄ“dzÄ«ga stratÄ“Ä£ija ir raksturÄ«ga pseidointelektuāliem tipiem – pūļa elkiem, mietpilsoņu kulta personām. RespektÄ«vi, ir raksturÄ«ga dziļi aprobežotiem, bet slimÄ«gi patmÄ«lÄ«giem un nelimitÄ“ti nekaunÄ«giem indivÄ«diem.

Jaunākā informācija par “nācijas tÄ“va” dzÄ«ves apstākļiem ir šÄda: “Prezidenta Egila Levita JÅ«rmalas rezidencÄ“ notiks vÄ“rienÄ«gs remonts. Tādēļ viņš ar Ä£imeni no savas privātās dzÄ«vesvietas jau sācis pārcelšanos uz Saeimas reprezentācijas namu JÅ«rmalā. [..] Egils Levits jau pirmajā preses konferencÄ“ atzina, ka kopā ar sievu dzÄ«vos tur, kur valsts viņam ierādÄ«s. [..] Valsts prezidenta kancelejā informÄ“ja, ka Egils Levits JÅ«rmalas rezidencÄ“ esot uzturÄ“jies vien pāris reižu un darba darÄ«šanās, nevis pārcÄ“lies uz turieni dzÄ«vot. Strādnieki veiks apkures sistÄ“mas pilnveidošanu, jumta un ārsienu siltināšanu, fasādes apgaismošanu, kā arÄ« logu un ārdurvju nomaiņu. PārbÅ«ve iecerÄ“ta itin vÄ“rienÄ«ga. Veikto darbu rezultātā tikšot samazinātas Ä“kas apsaimniekošanas izmaksas, radÄ«ti komfortabli uzturÄ“šanās apstākļi, kā arÄ« uzlabots rezidences vizuālais skats, izceļot tās reprezentatÄ«vo raksturu. Projekta kopÄ“jās plānotās izmaksas ir 439 548 eiro”.

Varam bÅ«t pilnÄ«gi pārliecināti par citiem “nācijas” dāsni apmaksātiem izdevumiem. Dotajai summai vÄ“l bÅ«s jāpieskaita summa par lepnām mÄ“belÄ“m, porcelāna traukiem, persiešu paklājiem, “Baccarat” glāzÄ“m un lustrām, visprestižāko firmu virtuves iekārtu un virtuves tehniku, un vÄ“l daudz kā cita, kas aizkustinoši pieticÄ«gam cilvÄ“kam var palÄ«dzÄ“t uzturÄ“t svaigu miesu, labu apetÄ«ti un neizsÄ«kstošu retorisko mundrumu.

VÄ“jonis varÄ“ja dzÄ«vot JÅ«rmalas rezidencÄ“, bet “nācijas tÄ“vs” nevar dzÄ«vot JÅ«rmalas rezidencÄ“. Vakar varÄ“ja dzÄ«vot, bet šodien vairs nevar dzÄ«vot! Tas, protams, ir dÄ«vaini. Levits saka, ka JÅ«rmalas rezidence nav apdzÄ«vojama. Vai tam piekrÄ«t mājas saimnieki – “Valsts nekustāmie Ä«pašumi”? Vai “nācijas tÄ“vs” nemelo, lai pieticÄ«gi greznāk iekārtotos skaistajā Saeimas reprezentācijas namā?

PieticÄ«gi greznāks bÅ«s arÄ« “nācijas tÄ“va” rÄ«cÄ«bā nodotais budžets. Galvenais iemesls - "visi redz kādu tempu uzņēmis un kādā kvalitātÄ“ strādā Valsts prezidents Egils Levits”.

Valsts prezidenta kancelejas 2020. gada budžets bÅ«s 5,8 miljoni eiro. Tas bÅ«s par 16,8 procentiem jeb aptuveni 818 tÅ«kstošiem lielāks nekā 2019. gadā. Prāvākā daļa no papildus summas tiks tÄ“rÄ“ta darbinieku atalgojumam - 2,38 miljoni eiro. Internetā teikts: “Valsts prezidenta ārpolitikas darbÄ«bas nodrošināšanai papildus nepieciešami 70 tÅ«kstoši eiro. ŠifrÄ“šanas iekārtas SINA Box iegāde izmaksās 23 200 eiro, jaunas LietvedÄ«bas un Apžēlošanas dienesta sistÄ“mas izstrāde, ieviešana un licences iegāde maksās 48 500 eiro, savukārt jaunas Valsts prezidenta kancelejas tÄ«mekļvietnes www.president.lv izstrāde - 36 tÅ«kstošus eiro. 60 500 eiro plānots atvÄ“lÄ“t RÄ«gas pils SvÄ“tku zāles griestu gleznojumiem, bet 12 tÅ«kstošus eiro bijušÄ Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa portreta gleznošanai.

Nākamgad algas pieaugums gaida arÄ« Valsts prezidentu. Šogad izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mÄ“nesÄ« saskaņā ar likumu Par valsts budžetu 2019. gadam nedrÄ«kst pārsniegt 5520 eiro mÄ“nesÄ«, bet reprezentācijas izdevumi - 1104 eiro mÄ“nesÄ«. Savukārt nākamā gada valsts budžeta projekts paredz attiecÄ«gi 5960 eiro lielu maksimālo atalgojumu mÄ“nesÄ« un 1192 eiro reprezentācijas izdevumiem. Tātad pieaugums plānots aptuveni 8 procentu apmÄ“rā jeb 528 eiro mÄ“nesÄ«.

Aizkustinoši pieticÄ«gs ir “nācijas tÄ“va” materiālais stāvoklis. Internets vÄ“sta: “Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldÄ«jis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā. Levitam pieder obligācijas 94 997 eiro vÄ“rtÄ«bā. Prezidentam ir arÄ« lÄ«dzekļi četros ieguldÄ«jumu fondos – kopumā 245 540 eiro vÄ“rtÄ«bā, kā arÄ« citi ieguldÄ«jumi 544 443 eiro vÄ“rtÄ«bā. Levits deklarÄ“jis 232 641 eiro uzkrājumus Luminor Bank Latvijas filiāle un 64 414 eiro uzkrājumus bankā Banque et Caisse d’Epargne de l’Etat Luksemburgā. Deklarācijā norādÄ«ts, ka Levitam ir arÄ« 960 eiro uzkrājumi Francijas bankā Societe Generale. Levitam pieder arÄ« divi zemes un viens Ä“kas nekustamais Ä«pašums Engures pagastā. Savukārt kopÄ«pašumā prezidentam pieder viens zemes Ä«pašums RÄ«gā un deklarācijā neprecizÄ“ts nekustamā Ä«pašuma veids. Deklarācijā norādÄ«s, ka Levits Ä«rÄ“ dzÄ«vokli Luksemburgā. Prezidenta Ä«pašumā ir 2009.gadā ražota Mercedes-Benz automašÄ«na. Valsts pirmās amatpersonas Ä«pašumā ir divi dzÄ«vokļi RÄ«gā un viens – CÄ“sÄ«s, kā arÄ« divi zemes Ä«pašumi Mārupes novadā, liecina Levita iesniegtā amatpersonas deklarācija.”

“Nācijas tÄ“va” aizkustinošo materiālo pieticÄ«bu bez uzslavas nav atstājis prof. J.Bojārs: “TomÄ“r vai viņam ir tik liela Ä£imene, ka nepieciešams tik daudz rÅ«mes visu izmitināšanai! Domāju, ka patiesÄ«bā viņš, šÄ·iet, piepelnās ar nekustamo Ä«pašumu spekulāciju, kas mÅ«su valstÄ« arÄ« nav noziegums.[..] TomÄ“r tāda lÄ“ruma apsaimniekošana taču prasa milzums laika un nodokļu maksāšanas. Kā un vai viņš, tronÄ« ticis, jaudās to atlicināt rÅ«pÄ“m par savu valsti un tautu - sÄ“rdienÄ«ti! Nupat citÄ“tais no manas sociāldemokrāta apziņas viedokļa liek apšaubÄ«t, ka tronÄ« tikušais Levits gluži kā TemplÄ« iegājušais JÄ“zus tÅ«daļ uz karstām pÄ“dām metÄ«sies izdzÄ«t “naudas mijÄ“jus un augļotājus”! Daudz ticamāk, ka viņš nekad nav aizmirsis, ka ir no slavenās Levitu - t.i. visgudro Tempļa priesteru un Toras skaidrotāju dzimtas un mÅ«su oligarhus, “naudas mijÄ“jus” un ātro kredÄ«tu un augļotājus nenerros. Jau Platons brÄ«dināja tautu bÅ«t ļoti uzmanÄ«giem valdnieku izvÄ“lÄ“ un neievÄ“lÄ“t tos, kas ļoti tiecas pÄ“c varas, bet gan filozofus, kurus valdÄ«t jāpiespiež! Atmostaties, naivie! Markss un Einšteins bija kristÄ«tie ebreji. Pajautājiet Levitam, vai viņš ir kristÄ«ts un var to pierādÄ«t ar kristāmzÄ«mi! Citādi var iznākt cirks, ka kristÄ«gām vÄ“rtÄ«bām svÄ“ti ticošai tautai, kas katru gadu iet kājām cauri visai Latvijai uz lÅ«gšanām Aglonā, bÅ«s nekristÄ«gs Valsts prezidents un Satversmes 42. p. noteiktais “valsts bruņotā spÄ“ka augstākais vadonis”. Vai šÄ«s kurpes viņam arÄ« skaidri acÄ«mredzami nav par lielām!”.

“Nācijas tÄ“vs” ir aizkustinoši pieticÄ«gs runas tÄ“mas vai referāta tÄ“mas izvÄ“lÄ“. Viņš parasti izvÄ“las vienu no vismaldinošÄkajām tÄ“mām. Tāda tÄ“ma ir demokrātija.

Tā, piemÄ“ram, “nācijas tÄ“vs” RÄ«gas konferencÄ“ rosināja “domāt par demokrātijas kvalitātes un pilsoņa gribas un atbildÄ«bas attiecÄ«bām. Valsts prezidents atzÄ«mÄ“ja, ka zemas demokrātijas kvalitātes valstÄ«s valda vairākuma balss, taču vāja ir likuma vara, uzticÄ«bas lÄ«menis institÅ«cijām no sabiedrÄ«bas puses ir zems un zema ir pašu institÅ«ciju efektivitāte”. Japānā kādā universitātÄ“ “nācijas tÄ“vs” uzstājās ar lekciju "Latvijas skatÄ«jums uz mÅ«sdienu izaicinājumiem, ar ko sastopas demokrātiskās iekārtas".

Nopietnās politiskajās aprindās nav pieņemts atsaukties uz demokrātiju. Tāda pieeja tiek uzskatÄ«ta par primitÄ«vu populismu un stulbu demagoÄ£iju. Labi izglÄ«toti politiÄ·i zina, ka attieksme pret demokrātiju vÄ“sturiski jau no paša sākuma bija divdomÄ«ga: no vienas puses gaiša realitāte, bet no otras puses tumsonÄ«bas liecÄ«ba, jo demokrātijai neviens pa Ä«stam neticÄ“ja cilvÄ“ku bioloÄ£iskās nevienādÄ«bas dēļ un cilvÄ“ku pārvaldÄ«šanas drastiskā principa nepieciešamÄ«bas dēļ. CilvÄ“ki nav visi vienādi; cilvÄ“ki ir dažādi. CilvÄ“ku pārvaldÄ«šana nav iespÄ“jama bez drastiska voluntārisma – bez noteiktas gribas realizācijas. Pie tam noteiktas gribas realizācijai parasti ir vajadzÄ«gs spÄ“ks un katrā ziņā ir vajadzÄ«ga spÄ“ka demonstrācija. Un tas nebÅ«t nav tikai morāli psiholoÄ£iskais spÄ“ks, bet var bÅ«t un visbiežāk mÄ“dz bÅ«t militārais un policejiskais spÄ“ks. PozitÄ«vi argumentÄ“joša atsauksme uz antÄ«ko (sengrieÄ·u) demokrātiju ir pašapmāns un informācijas noklusÄ“šana. Tādā gadÄ«jumā netiek ņemts vÄ“rā antÄ«kā laikmeta sociuma apzinātais, tradicionālais, konsekventais, kategoriskais dalÄ«jums divās daļās: 1) cilvÄ“ka statusa cienÄ«gā daļa un 2) cilvÄ“ka statusa necienÄ«gā daļa, uz kuru neattiecas ne tikai demokrātija, bet arÄ« viss pārÄ“jais, kas saistÄ«ts ar dzÄ«vo bÅ«tni kā cilvÄ“ku. “DÄ“mos” (tauta) bija tikai pirmajā daļā ietilpstošie indivÄ«di – “pilsoņi” (brÄ«vie iedzÄ«votāji). “DÄ“mosā” (tautā) neietilpa vergi un dažāda veida “nepilsoņi”. Citiem vārdiem sakot, demokrātija attiecās tikai uz sociuma cilvÄ“ciski vÄ“rtÄ«gāko daļu, kura spÄ“ja izprast un pielietot demokrātiju. Bet tāda izpratne un pielietošana balstÄ«jās uz politisko iecietÄ«bu, atbildÄ«bu, gatavÄ«bu pakļauties “DÄ“mosa” varai (demokrātijai). Tātad pamatā balstÄ«jās uz relatÄ«vi augstu intelektuālo, morālo, izglÄ«totÄ«bas, inteliÄ£ences pakāpi. Demokrātija nav savienojama ar tumsonÄ«bu, aprobežotÄ«bu, morāli tikumisko nestabilitāti. Demokrātija ir garÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«gu cilvÄ“ku pilsonÄ«ba, bet nevis tumsonÄ«bas pilsonÄ«ba. Demokrātijai nevar bÅ«t reali nekā kopÄ“ja ar masu sabiedrÄ«bu, masu cilvÄ“kiem, masu garÄ«go kultÅ«ru. Tādā sabiedrÄ«bā jebkuršs diskurss par demokrātiju ir nekaunÄ«gi meli vai labākajā gadÄ«jumā ne visai cÄ“la ideoloÄ£iskā pozÄ«cija, lai apvaldÄ«tu un kontrolÄ“tu pÅ«li, tautu, nāciju. Masu sabiedrÄ«bas ideologi, demokrātijas ortodoksi, var tikai piedāvāt bezjÄ“dzÄ«gu demokrātijas permanentu slavināšanu, kas patiesÄ«bā ir, Nīčes vārdiem sakot, “sabiedrÄ«bas avots cilvÄ“ka tirāniskai degradācijai”. Tādi ideologi var sagaidÄ«t verbālos aplausus vienÄ«gi tajā sociuma daļā, kurai ideoloÄ£iski publiskā trepanācija stimulÄ“ zemcilvÄ“cisku baudu. Masu cilvÄ“kos demokrātija asociÄ“jas ar vienlÄ«dzÄ«bas principu un politiskās varas vienlÄ«dzÄ«gu sadali starp pilsoņiem. Masu cilvÄ“ki nav spÄ“jÄ«gi atzÄ«t, ka demokrātija vienmÄ“r kādu sociuma daļu ignorÄ“: vergus, nabagus, sievietes, aristokrātus, nepilsoņus. Visjaunākajos laikos demokrātija neņem vÄ“rā tautu, kas ir politiskās un ideoloÄ£iskās manipulācijas objekts, kad šÄ«s manipulācijas subjekts ir oligarhija, kurai ir ļoti viegli ekspluatÄ“t jÄ“dzienu “demokrātija” tā semantiskās nenoteiktÄ«bas dēļ. Liela nekaunÄ«ba un  reizÄ“ smieklÄ«ga izdarÄ«ba ir kriminālā kapitālisma citadelÄ“ Latvijas Republikā lepoties ar demokrātiju un ieteikt citām valstÄ«m mācÄ«ties no mums. Tā var rÄ«koties vienÄ«gi indivÄ«ds, kura gaitas šajā SaulÄ“ nenosaka ne “sirdsapziņa”, ne “apziņa”. Ne velti “nācijas tÄ“vs” ar šiem jÄ“dzieniem putrojās, Saeimā nododot zvÄ“restu.

Taču “nācijas tÄ“va” pieticÄ«ba ir drausmÄ«gi visaizkustinošÄkā (proti, visamorālākā) viņa attieksmÄ“ pret savu tautÄ«bu. Karjeras dēļ viņš ir atsacÄ«jies no savas tautÄ«bas. Tā cilvÄ“ki nedara. Tā dara tikai zemcilvÄ“ki. LÅ«k, ko par to saka prof. J.Bojārs: “Nesenajā intervijā RÄ“deram, bijušais LR prezidents Zatlers ļoti atturÄ«gi atbildÄ“ja uz lÅ«gumu novÄ“rtÄ“t Levitu, vienÄ«gi atzina, ka viņam ir sarežģīta dzÄ«ves PSRS vÄ“sture. AcÄ«mredzot, lai kara laikā izdzÄ«votu, viņa Ä£imenei bija jābÄ“g uz PSRS. XX gadsimta septiņdesmitajos gados pÄ“c Vācijas lÅ«guma no PSRS atļāva izbraukt bijušajiem vācu tautÄ«bas kolonistiem, kuri Staļina laikā tika izsÅ«tÄ«ti uz SibÄ«riju un nezin kāpÄ“c arÄ« zināmam skaitam ebreju. Tas nozÄ«mÄ“, ka padomju laikā viņa pases ailÄ“ – tautÄ«ba - noteikti bija rakstÄ«ts “ebrejs”, jo vācietis viņš nav. Bet Internetā Levita publicÄ“tajās “Ziņās par Valsts prezidenta amata kandidātu“ 4. punktā viņš ierakstÄ«jis tautÄ«bu - “latvietis.” PÄ“c Latvijā ieviestajiem kosmopolÄ«tiskajiem noteikumiem mÄ“s varam pasÄ“ tautÄ«bas aili neaizpildÄ«t vispār, vai sevi nosaukt par nigÄ“rieti, lai gan āda balta. Es uzstāju, lai man ieraksta “latvietis.” Daži zvanÄ«tāji uz Radio -1 jautāja - “Nu, un kas, ka viņš ir ebrejs, Meierovics arÄ« bija ebrejs!” Tiesa, bet viņš neslÄ“pa savu tautÄ«bu un neatkarÄ«bas kara laikā, kad ne visas pasaules lielvaras bija gatavas atzÄ«t Latvijas neatkarÄ«bu, viņš kopā ar citiem Latvijas diplomātiem izcÄ«nÄ«ja Latvijas atzÄ«šanu Tautu SavienÄ«bā, bija vairāku Saeimu deputāts, ārlietu ministrs un reizi pat ministru prezidents. Nekā tāda nav Levitam, tāpÄ“c - “Meierovica kurpes viņam arÄ« par lielām”.

Māra Jurjāna zīmējums