Iesaki rakstu:

5. decembrÄ« Latvijas Nacionālā bibliotÄ“ka (LNB) bija uzaicināta piedalÄ«ties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sÄ“dÄ“. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šÄ« brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brÄ«vi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotÄ“kās, bet, piemÄ“ram, skolu bibliotÄ“kas formāli nav publiskas bibliotÄ“kas un tāpÄ“c tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti lÄ«dz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arÄ« 1947. gads).

Devāmies uz komisijas sÄ“di ar sajÅ«tu, ka ātri visu izrunāsim, pieņemsim pozitÄ«vu lÄ“mumu un tālāk jau tiks virzÄ«tas konkrÄ“tas izmaiņas likumdošanā, lai periodika.lv saturs bÅ«tu pieejams arÄ« no skolu bibliotÄ“kām. Jo kas gan varÄ“tu iebilst pret to, ka no skolas bibliotÄ“kas datora kāds lauku bÄ“rns paskatās kādu vecu avÄ«zi…? Cik ļoti gan mÄ“s bijām maldÄ«jušies!

SÄ“dÄ“ piedalÄ«ties bija uzaicināti pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotÄ“kas, KultÅ«ras ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas un autortiesÄ«bu aÄ£entÅ«ra AKKA/LAA. Jau no paša sÄ“des sākuma kļuva skaidrs, ka AKKA/LAA nevis vienkārši iebilst pret periodika.lv pieejamÄ«bu skolu bibliotÄ“kās, bet kategoriski iebilst! Taču žoklis atkārās nevis no paša fakta, ka iebilst, bet par to, kādi argumenti tika minÄ“ti par labu piekļuves periodika.lv ierobežošanai. Atbildot uz manu jautājumu, kāds gan autortiesÄ«bu pārkāpums notiktu, ja bÄ“rns no skolas bibliotÄ“kas datora apskatÄ«tu 1970. gadu “Cīņu” vai “Padomju Jaunatni”, AKKA/LAA vadÄ«tājas Ineses Paklones (attÄ“lā) argumenti bija:

- ParalÄ“li ziņām tika publicÄ“ti arÄ« literāri darbi. KonkrÄ“ti tika minÄ“ts piemÄ“rs, ka bÄ“rns blakus visādām ziņām (kuras autortiesÄ«bas neaizsargā!) var ieraudzÄ«t un izlasÄ«t (nez kāpÄ“c tieši) Andra VÄ“jāna dzejoli, kas joprojām ir aizsargāts ar autortiesÄ«bām. Te ir vieta nelielai tehniskai atkāpei. Jautājumu par periodika.lv pieejamÄ«bu rosināja VÄ“stures skolotāju biedrÄ«ba. ArÄ« mums LNB ir bijusi sadarbÄ«ba ar šo biedrÄ«bu un esam apmācÄ«juši vairākas vÄ“stures skolotāju grupas par iespÄ“jām izmantot periodika.lv saturu mācÄ«bu procesā. Un tā mÄ“s šo resursu izglÄ«tÄ«bas kontekstā vienmÄ“r esam uztvÄ“ruši – primāri kā palÄ«glÄ«dzekli tieši vÄ“stures apgÅ«šanai. Un tagad iztÄ“lojamies situāciju, vÄ“stures skolotājs gatavo skolÄ“nu vÄ“stures olimpiādei un kā praktisku uzdevumu uzdod sameklÄ“t rakstus presÄ“ par Staburaga appludināšanu pirms Pļaviņu HES bÅ«vniecÄ«bas. SkolÄ“ns dodas uz skolas bibliotÄ“ku, bet tur viņam paziņo, ka šiem rakstiem nav piekļuves, jo, redz, viņš, lasot rakstus par Staburagu, var nejauši pamanÄ«t A. VÄ“jāņa dzejoli un, nedod Dievs, vÄ“l izlasÄ«t. Un tas nekas, ka tas pats skolÄ“ns, to pašu A. VÄ“jāņa dzejoli var jau pavisam atbilstoši likumam lasÄ«t no sava pagasta bibliotÄ“kas.

- Nevar garantÄ“t, ka pie skolas bibliotÄ“kas datora sÄ“dÄ“s tieši skolÄ“ns, nevis, piemÄ“ram, skolÄ“na mamma. Es nejokoju! Tāds arguments tiešÄm tika minÄ“ts. Man ir liecinieki. Jo ko gan skolÄ“nu mammas dara darba laikā? Pareizi! Sēž skolu bibliotÄ“kās! Un tas nekas, ka ja tā skolÄ“na mamma tiešÄm gribÄ“tu, viņai viss periodika.lv saturs tāpat ir pavisam atbilstoši likumam pieejams sava pagasta vai pilsÄ“tas bibliotÄ“kā.

- Autoriem raksti presÄ“ ir ilgtermiņa peļņas avots. Tā kā arÄ« es pats esmu publicÄ“jies žurnālos, tad zinu, ka tradicionāli par to pienākas vienreizÄ“js honorārs vai autoratlÄ«dzÄ«ba. Dažreiz man tāds honorārs pat ir bijis negaidÄ«ts pārsteigums, jo esmu bijis ieinteresÄ“ts, lai raksts tiktu nopublicÄ“ts un varbÅ«t pat pats bÅ«tu piemaksājis. Bet pat vistrakākajās fantāzijās man nav ienākusi prātā doma, ka man par kaut kādu rakstu žurnālā tiks maksātas autoratlÄ«dzÄ«bas visu atlikušo mūžu (un vÄ“l 70 gadus pÄ“c manas nāves – maniem pÄ“cnācÄ“jiem).

Vienā brÄ«dÄ« pretargumenti periodika.lv pieejamÄ«bai kļuva pat klaji neloÄ£iski. PiemÄ“ram, “tās vecās avÄ«zes jau tāpat neviens bÄ“rns nelasÄ«s”. Nu lieliski! Ja jau nelasÄ«s, tad arÄ« autoriem nekāds finansiāls kaitÄ“jums netiks nodarÄ«ts!

IzskanÄ“ja viedoklis, ka valsts varÄ“tu rast iespÄ“ju maksāt licenču maksu par tā saukto patapinājumu (izsniegumiem) digitālā vidÄ“. Taču, pat ja tāda nauda atrastos, viss nebÅ«tu tik vienkārši – jo praktiski nebÅ«tu iespÄ“jas tehnoloÄ£iski nodrošināties pret viltus patapinājumiem. PiemÄ“ram, savulaik esmu kaut ko uzrakstÄ«jis žurnālā “BibliotÄ“ku Pasaule”. Manu rakstu ir izlasÄ«juši varbÅ«t 10-12 cilvÄ“ki, taču nākamajā dienā pÄ“c tam, kad tiktu nodrošināta samaksa par patapinājumiem interneta vidÄ“, kas man liegtu parÅ«pÄ“ties, lai mans raksts kļūtu par pašu patapinātāko rakstu civilizācijas vÄ“sturÄ“? To bÅ«tu izlasÄ«juši vairāk cilvÄ“ku nekā Hariju Poteru. Un tad es, protams, gribÄ“tu man pienākošos miljonus.

Tā ka, kamÄ“r daudzi lasÄ«tāji pārmet padomju laiku preses nepieejamÄ«bu periodika.lv no mājas datoriem, reālā situācija ir daudz skarbāka – AKKA/LAA-prāt šos laikrakstus nedrÄ«kst skatÄ«t arÄ« bÄ“rniņš Viļakas pamatskolas bibliotÄ“kā.

Pārpublicēts no https://lndb.wordpress.com

Foto no laikraksts.com