Iesaki rakstu:

1949.gadā Rundāles pagastā dzÄ«voja lasÄ«t un rakstÄ«t pratÄ“ji. Starp tiem bija viens vienÄ«gs rakstÄ«t nepratÄ“js, kas parakstÄ«jās, uzvelkot krustiņu, vecs vÄ«rs ar sirmu bārdu, uzvārdā Bušs, kas visu mūžu bija strādājis par kalpu. 1949.gadā pÄ“c deportācijām šo vÄ«ru iecÄ“la par Rundāles pagasta priekšnieku. MinÄ“tais notikums vÄ“rtÄ“jams kā augstākās pakāpes nacionālās pazemošanas akts.

ŠÄ·iet, ka Latvijas prezidenta iecelšanu 2015.gadā organizÄ“ tieši tā pati iestāde, kas 1949.gadā iecÄ“la Rundāles pagasta priekšnieku, apliecinot iestāžu un darbÄ«bas vÄ“sturisko pÄ“ctecÄ«bu. MÅ«sdienās piemeklÄ“t analfabÄ“tu ir neiespÄ“jami, tāpÄ“c organizÄ“tājiem jāizlÄ«dzas ar tiem, kas, piedaloties kriminālnoziedzÄ«gās darbÄ«bās, ir apliecinājuši savu tiesisko analfabÄ“tismu vai tikumisko nepietiekamÄ«bu. Starp prezidenta kandidātiem pavÄ«d Raimonda VÄ“joņa uzvārds.

VÄ“jonis, vides ministrs bÅ«dams, ir licis pamatus intensÄ«vajai cÅ«kkopÄ«bai Latvijā. Viņš ir apstiprinājis praktiskai lietošanai Ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“jumos ZemkopÄ«bas ministrijas izstrādāto slāpekļa normatÄ«vu cÅ«ku šÄ·idrmÄ“slos, kas teorÄ“tiski vairāk nekā trÄ«skārt samazina slāpekļa daudzumu šÄ·idrmÄ“slos, šÄdā kārtā dodot likumÄ«gu pamatu augsnes saindÄ“šanai ar slāpekli, fosforu un citām cÅ«kmÄ“slos esošÄm Ä·imikālijām.

VÄ“jonis, uz ko viņam nav bijis likumÄ«ga pamata, ir atcÄ“lis no praktiskās lietošanas likuma Par piesārņojumu 4. un 7. pantu, kuri uzliek par pienākumu, veicot lauksaimnieciskajā vidÄ“ piesārņojošo darbÄ«bu, vienlaicÄ«gi piesārņojošo darbÄ«bu kontrolÄ“t, veicot vides stāvokļa monitoringus. Vides ministra VÄ“joņa rÄ«cÄ«ba garantÄ“ja vides ilglaicÄ«gu piesārņošanu ar Ä·imikālijām, saindÄ“šanu un degradÄ“šanu.

2008.g. 7.maijā VÄ“jonis intervijā – sarunā ar iedzÄ«votājiem uz jautājumu, vai viņš apzinās savu atbildÄ«bu par ekoloÄ£isko stāvokli Lažas pagastā, atbildÄ“ja, ka viņš ne par ko nav atbildÄ«gs.

VÄ“jonim piemÄ«tošÄ bezatbildÄ«ba nevar viņu kavÄ“t, pildÄ«t AizsardzÄ«bas ministra lomu, jo viņa pienākumos nevar ietilpt atbildÄ«ba par 3. pasaules kara uzsākšanos. Kā arÄ« viņš nevar bÅ«t atbildÄ«gs par to, metÄ«s vai nemetÄ«s atombumbu Putins. Kas attiecas uz jautājumu par Latvijas pasargāšanu no kārtÄ“jās okupācijas, tad, ja to nebija spÄ“jis dižais latvju vadonis Kārlis Ulmanis, kas bija uzņēmies vispārÄ«gu atbildÄ«bu par tautu un valsti, tad no nieka bezatbildÄ«gā VÄ“joņa to nav ko ne gaidÄ«t, ne gribÄ“t. Katram jāsargā sevi, un Dievs, ja mÄ“s Dievam esam vajadzÄ«gi, lai sargā mÅ«s visus. VÄ“jonis kā cilvÄ“ks, kas apsÅ«dzams pretlikumÄ«gā darbÄ«bā, nedrÄ«kstÄ“tu pildÄ«t prezidenta pienākumus.

Otrs intensÄ«vās cÅ«kkopÄ«bas pamatlicÄ“js Latvijā ir bijušais Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs Gunārs KÅ«tris, kas tiek minÄ“ts kā iespÄ“jamais prezidenta kandidāts.

2008.gadā Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs Gunārs KÅ«tris, tiesneši Kaspars Balodis un Aija Branta taisÄ«ja spriedumu Nr.2008-05-03 lietā par intensÄ«vās cÅ«kkopÄ«bas attÄ«stÄ«šanu Lažas pagastā.

Tiesiskās prasÄ«bas pieteicÄ“ja uz tai Lažas pagastā piederošiem 20 ha zemes bija ieplānojusi [2.1], [7.1] uzbÅ«vÄ“t 9 kÅ«tis, lai izaudzÄ“tu gadā 82 000 cÅ«ku, un 15 kÅ«tis, lai izaudzÄ“tu gadā 2994 sivÄ“nmātes, 620 remontcÅ«kas un 15 700 sivÄ“nus.

Satversmes tiesa spriedumu ir pamatojusi ar Civillikuma 927.pantu (CitÄ“ju spriedumu [7]): "ArÄ« Civillikuma 927.pants noteic, ka Ä«pašums kā pilnÄ«gas varas tiesÄ«ba pār lietu ietver tiesÄ«bas iegÅ«t no lietas visus iespÄ“jamos labumus.”

Tiesa pieļauj, ka no 20 ha lauksaimniecÄ«bas zemes var iegÅ«t labumu – 82 000 cÅ«ku gadā un vÄ“l augšminÄ“to pārÄ“jo – sivÄ“nmātes un sivÄ“nus.

Saskaņā ar zinātnisku slāpekļa normatÄ«vu cÅ«ku šÄ·idrmÄ“slos uz 20 ha zemes var gadā izaudzÄ“t 300 cÅ«kas. Saskaņā ar ZemkopÄ«bas ministrijas normatÄ«vu uz tās pašas platÄ«bas var izaudzÄ“t apmÄ“ram 1000 cÅ«ku gadā. Lai izaudzÄ“tu 82 000 cÅ«ku gadā, Ä«pašniekam ir nepieciešams zemes Ä«pašums 5466 ha, kura tiesiskās prasÄ«bas pieteicÄ“jai nav.

Sakarā ar to, ka tiesiskās prasÄ«bas pieteicÄ“jai nav Ä«pašuma, kas nepieciešams tiesiskajā prasÄ«bā uzrādÄ«tās darbÄ«bas veikšanai jeb pastāv absolÅ«ti bÅ«tisks Ä«pašuma iztrÅ«kums, Satversmes tiesa ir akceptÄ“jusi Civillikuma 927. panta noteikto labuma ieguvi apstākļos, ka tiesiskās prasÄ«bas pieteicÄ“ja izmantos sev nepiederošu, bet citiem Ä«pašniekiem piederošu Ä«pašumu.

ŠÄdā kārtā Satversmes tiesa Civillikuma 927. pantu, kas regulÄ“ labuma ieguvi no privāta Ä«pašuma, pārceļ uz jomu, kas ir ārpus privātā Ä«pašuma – uz labuma ieguvi no cita Ä«pašnieka Ä«pašuma, kuru neregulÄ“ 927.pants, bet, kas tiesiski vÄ“rtÄ“jama kā kriminālsodāma darbÄ«ba – labuma ieguve no citam Ä«pašniekam piederoša Ä«pašuma.

Satversmes tiesa ir veikusi Ä«pašumu lietošanas atsavināšanu par labu tiesiskās prasÄ«bas pieteicÄ“jai, bet Latvijā nav likuma, kas pamatotu tiesÄ«bas Ä«pašumu atsavināt no viena Ä«pašnieka, nododot to citam.

Ne valstij, ne tiesai nav tiesÄ«bu atsavināt privāto Ä«pašumu. Īpašuma tiesÄ«bas regulÄ“ Satversmes 105. pants: „…Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām pieļaujama tikai izņēmuma gadÄ«jumos uz atsevišÄ·a likuma pamata pret taisnÄ«gu samaksu.” CitÄ“tais ir vienÄ«gais veids Latvijas likumdošanā, kas pieļauj Ä«pašuma atsavināšanu - Ä«pašuma atsavināšana sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām.

KonkrÄ“tā lieta, kur Ä«pašums no citām privātpersonām tiek atsavināti par labu tiesiskās prasÄ«bas pieteicÄ“jai, likumdošanā netiek atzÄ«ta par likumÄ«gu. Proti, Satversmes tiesa ir veikusi pretlikumÄ«gu darbÄ«bu, kas rada kriminālas sekas. Satversmes tiesas spriedums ir divkārt noziedzÄ«gs, jo kā tiesu hierarhijā augstākās iestādes spriedums tas nav atceļams.

TrÄ«skārt noziedzÄ«gs tas ir, jo saskaņā ar APL 17.pantu (5) tas tiek izplatÄ«ts visā valstÄ« ar normatÄ«vā akta spÄ“ku: „Ja Satversmes tiesa attiecÄ«go tiesÄ«bu normu ir interpretÄ“jusi spriedumā, iestāde un tiesa piemÄ“ros šo interpretāciju.” AttiecÄ«bā pret G. KÅ«tri ir jāceļ prasÄ«ba par kriminālatbildÄ«bu.

Turpinot pārrunu par atbilstoša prezidenta piemeklÄ“šanu, mÅ«su rÄ«cÄ«bā ir fakti, kas spÄ“j izskaidrot, kāpÄ“c sabiedrÄ«bas daļas acÄ«s Eiropas tiesas tiesnesis Levits nekotÄ“jas vai šÄ·iet neinteresants kā Latvijas prezidents. Lai to noskaidrotu, jāseko turpmākam tekstam.

BiedrÄ«ba „Lauberiete” kopš 2008. gada ir griezusies tiesās intensÄ«vās cÅ«kkopÄ«bas sakarā. TiesvedÄ«bas laikā ir uzsākta kÅ«ts „Lauberes bekons” (pārdÄ“vÄ“ta par „Baltic Pork”) celtniecÄ«ba. Proti, tiesa izsniedza atļauju kÅ«ts celtniecÄ«bai laikā, kad biedrÄ«ba bija tiesā apstrÄ«dÄ“jusi projekta tiesiskumu. TiesvedÄ«bas laikā kÅ«ts celtniecÄ«ba ir nobeigta un kÅ«ts palaista ražošanā.

2014.g. 11.novembrÄ« Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departaments ir pieņēmis izskatÄ«šanai kasācijas sÅ«dzÄ«bu, kuras saturs ir šÄds:

1) KÅ«ts dibinātāju Ä«pašumā ir 10 ha lauksaimniecÄ«bas zemju, uz kurām paredzÄ“ts ekspluatÄ“t cÅ«ku kÅ«ti ar jaudu 38 400 cÅ«ku gadā. Saskaņā ar ES normatÄ«vu (170 kg slāpekļa uz 1 ha gadā) cÅ«ku šÄ·idrmÄ“slu utilizÄ“šanai ir nepieciešami 2500 ha gadā.

2) KÅ«ts dibināšana ir notikusi iedzÄ«votājiem balsojot „pret” kÅ«ts celtniecÄ«bu un iesniedzot prasÄ«bas tiesā. Saskaņā ar Satversmes 105.pantu: ”…Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m…”

3) ZemkopÄ«bas ministrijas slāpekļa normatÄ«vs cÅ«ku šÄ·idrmÄ“slos paredz uz 1 ha utilizÄ“t 500 kg slāpekļa, kas augsni un gruntsÅ«deņus saindÄ“ un degradÄ“.

4) Cūkkopības projekts neparedz piesārņojamās vides monitoringus, proti, likumā pieprasīto uzraudzību pār vides piesārņotības pakāpi.

5) Ar lauksaimniecÄ«bas zemju Ä«pašniekiem nav noslÄ“gti civiltiesiskie lÄ«gumi no uzņēmÄ“ju puses par zemju izmantošanu mÄ“slu utilizÄ“šanai. No kā izriet, ka intensÄ«vie cÅ«kražotāji nenes ekonomisko atbildÄ«bu par savas ekonomiskās darbÄ«bas sekām, pārkāpjot Civillikuma 1779.pantu:”Katram ir pienākums atlÄ«dzināt zaudÄ“jumus, ko viņš ar savu darbÄ«bu vai bezdarbÄ«bu ir nodarÄ«jis.”

6) Valsts Vides dienesta LielrÄ«gas reÄ£ionālā vides pārvalde uzņēmumam „Baltic Pork” - cÅ«kražotnei 38 400 cÅ«ku gadā ir piešÄ·Ä«rusi statistisko NACE kodu 01.46 - bioloÄ£iskā cÅ«kkopÄ«ba, kas pieļauj kÅ«tÄ« izaudzÄ“t lÄ«dz 2000 gabalus gadā. 36 400 cÅ«ku saražošanu statistika neuzskaita – tās tiek ražotas ekonomikas pelÄ“kajā zonā, par kuru netiek maksāti nodokļi un kas valstij nenes ienākumus. Tātad noziedzÄ«go, tā saucamo pelÄ“ko ekonomiku iedibina valsts iestāde - Valsts vides dienesta LielrÄ«gas reÄ£ionālā vides pārvalde.

MK noteikumi Nr.1082 2010.g.30.nov., kas regulÄ“ ražošanas nozaru marÄ·Ä“šanu ar statistiskajiem kodiem, intensÄ«vajai cÅ«kkopÄ«bai statistisko kodu neparedz, no tā izriet, ka Latvijā dibināt intensÄ«vās kÅ«tis nav likumÄ«ga pamata un, ka visa Latvijā esošÄ intensÄ«vā cÅ«kkopÄ«ba ir marÄ·Ä“ta ar bioloÄ£iskās cÅ«kkopÄ«bas kodu, proti, pastāv pretlikumÄ«gajā nodokļus nemaksājošajā ekonomiskajā zonā. ŠÄ« noziedzÄ«gā darbÄ«ba tiek veikta grandiozos apmÄ“ros piesārņojot vidi – dzimto zemi.

7) Ogres novada pašvaldÄ«ba ir viltojusi Lauberes pagasta teritoriālo plānojumu tai teritorijai, kas pieder „Baltic Pork”. Teritoriālā plānojumā zemes izmantošanas kods NĪLM 1003 – lauksaimniecÄ«bas rakstura uzņēmumu apbÅ«ve, un kodu 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbÄ«ba ir lauksaimniecÄ«ba, ir nomainÄ«jusi ar kodu NĪLM 1001- rÅ«pnieciskā ražošana. ŠÄdā kārtā, pateicoties pašvaldÄ«bas darbÄ«bai, teritorijas plānojums Ogres novada Lauberes pagastā ir viltots, un no tā ir pazudušas visas pÄ“das, kas liecinātu par reālu intensÄ«vās cÅ«kkopÄ«bas 38 400 cÅ«ku gadā pastāvÄ“šanu.

8)Augstāk attÄ“lotas noziedzÄ«gās ražotnes iedibināšanai jāpievieno vÄ“l viens reāli pastāvošs organizÄ“tais noziegums. Vides pārraudzÄ«bas valsts birojs ar lÄ“mumu Nr.269 2011.g. 18. JÅ«lijā ir apstiprinājis Ä«stenošanai kÅ«tÄ« „Baltic Pork” (LauberÄ“) biogāzes ieguves projektu, kas paredz iegÅ«t biogāzi un no tās, savukārt, elektrÄ«bu no intensÄ«vās cÅ«kkopÄ«bas šÄ·idrmÄ“sliem bez pakaišu piejaukuma un citām oglekli saturošÄm piedevām. No zinātniskās literatÅ«ras izriet, ka ar minÄ“to metodi nevar iegÅ«t biogāzi ražošanas apjomos.

BiedrÄ«ba „Lauberiete” AdministratÄ«vajā tiesā minÄ“to projektu ir apstrÄ«dÄ“jusi un lÅ«gusi AdministratÄ«vā procesa likuma 178.panta kārtÄ«bā projektu novÄ“rtÄ“t ekspertu komisijai.

Tiesa no prasÄ«bas veikt projekta zinātnisko ekspertÄ«zi ir atrakstÄ«jusies vairākos lÄ“mumos. PÄ“dÄ“jo vārdu šajā jautājumā ir sacÄ«jis Augstākās tiesas senāta AdministratÄ«vo lietu departaments (senatores: R.Viduša, V.Kakste, I.Skultāne). 2013.g.30.septembra lÄ“mumā, citÄ“ju: „TrešÄs personas savos paskaidrojumos norāda uz šÄda apgalvojuma nepatiesumu un ir pievienojušas aktus, ar kuriem trešÄ persona „LB Energy SIA” (adrese ”Rukši” Lauberes pagastā) nodod AS „Latvenergo” tÄ«klā elektroenerÄ£iju."

Tiesa ir atsaukusies uz dokumentiem, kurus tiesiskās prasības pieteicēja raksturoja kā fiktīvus.

Tiesa secina: „Senāta uzskatā pÄ“c pieejamiem materiāliem pirmšÄ·ietami ir pierādÄ«ts, ka elektroenerÄ£ija „ Rukšos” tiek ražota, un tam nav cita izskaidrojuma, kā vien projektā paredzÄ“tās biogāzes ražotnes darbÄ«ba.” Senāts secinājumā par fiktÄ«viem – apstrÄ«dÄ“tos dokumentus, izmanto par pierādÄ«jumu šo dokumentu tiesiskumam, pamatojoties uz fakta, ka tie pastāv.

Augstākā instance jautājumu izlemj pirmšÄ·ietami tiesiski, bet kura tiesiskā instance pÄ“c augstākās tiesas ir tiesÄ«ga spriest nevis par pirmšÄ·ietamo, bet gan par galÄ«go un neapstrÄ«damo tiesiskumu? AdministratÄ«vā tiesa, ieskaitot Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamentu, ir apliecinājusi, ka savu darbÄ«bu tā nepakļauj AdministratÄ«vā procesa likuma regulÄ“jumam, atsakoties pielietot APL 178.pantu, bet gan darbojas ārpus šÄ likuma, lÄ«dz ar to tiesas darbÄ«bas likumÄ«ba ir apšaubāma un apstrÄ«dama kā likumam neatbilstoša. Ar iedzÄ«votāju acÄ«m raugoties uz valsts iestāžu un tiesas sadarbÄ«bu, ir acÄ«mredzams, ka nelikumÄ«go labumu piešÄ·ir valsts varas iestādes, tiesai lÄ«dzdarbojoties.

Atgriežoties pie Latvijai cienÄ«ga prezidenta ievÄ“lÄ“šanas, ņemot vÄ“rā augstāk apspriesto iestāžu kriminogÄ“no darbÄ«bu, acÄ«mredzams, ka Eiropas tiesas tiesnesis Levits prezidenta amatam nevar tikt atzÄ«ts par piemÄ“rotu. Levita iecelšana lÄ«dzinātos valdÄ«bas un tiesas pašnāvÄ«bas mÄ“Ä£inājumam.

BiedrÄ«ba sagaida kasācijas tiesas spriedumu, lai visu, ļoti tÄ“laini izsakoties, šo tiesisko šÄ¼uru iesniegtu Eiropas tiesā, jo saknes apspriestajam ir BriselÄ“ – ES direktÄ«vas 2004/35/EK 20. un 22.punktā, kas ir pretruna ES lÄ«gumam un iedibina koloniālo ekonomiku.

* BiedrÄ«bas „Lauberiete” valdes locekle