AktuÄlais par Uzvaras laukumu
MÄris Ruks · 29.05.2022. · Komentāri (0)Daudzi man lÅ«dza izteikt viedokli par pašreizÄ“jiem notikumiem arÄ« saistÄ«bÄ ar aktivitÄtÄ“m pie PÄrdaugavas pieminekļa. Ja par šo PÄrdaugavas memoriÄla nojaukšanu tik aktÄ«vi un pat agresÄ«vi kÄdi varas politiÄ·i runÄ tagad, dažus mÄ“nešus pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm, tad tas ir tikai un vienÄ«gi tÄpÄ“c, lai vÄktu vÄ“lÄ“tÄju balsis, bet nevis Latvijas cilvÄ“ku interesÄ“s. TurklÄt tas ir kÄ naida slazds, kurÄ daudzi jau ir iekrituši. Un vÄ“l par miljoniem nodokļu maksÄtÄju naudas.
Ja visas šÄ«s akcijas tiešÄm bÅ«tu Latvijas cilvÄ“ku interesÄ“s, tad šÄ« valdÄ«ba un RÄ«gas dome jau sen bÅ«tu izvietojusi pie šÄ« pieminekļa uzskatÄmus un skaidrus plakÄtus vai norÄdes par šo vietu un notikumiem tajÄ — kÄ jau es to publiski ierosinÄju pirms 10 gadiem.
2010. gadÄ par Uzvaras laukuma vÄ“sturi iznÄca mana grÄmata “SpridzinÄtÄji”.
2012. gadÄ, kopÄ ar toreizÄ“jiem domubiedriem iesniedzu oficiÄlu pieteikumu, ko atbalstÄ«ja vairÄk nekÄ 10 000 cilvÄ“ku ar saviem parakstiem, un 2016. gadÄ šÄ« iniciatÄ«va tika iesniegta SaeimÄ, bet Saeima noraidÄ«ja ne tikai Ä«stÄ Uzvaras laukuma atjaunošanas ideju, bet pat tik elementÄru prasÄ«bu, pavisam elementÄru lietu kÄ izvietot informatÄ«vus plakÄtus, stendus tajÄ vietÄ.
Mana iniciatÄ«va bija un joprojÄm ir: informÄ“t sabiedrÄ«bu, iepazÄ«stinÄt cilvÄ“kus ar šÄ«s vietas vÄ“sturi un objektÄ«vo patiesÄ«bu!
Toreiz, kÄ arÄ« tagad “Saskaņa” bija opozÄ«cijÄ — bÅ«tisko iniciatÄ«vu noraidÄ«ja tieši varas partijas. TÄ vietÄ, lai beidzot aizvÄktu savu noziedzÄ«go OIK elektrÄ«bai, atdotu Latvijas iedzÄ«votÄjiem cilvÄ“ktiesÄ«bas, vÄrda un izpausmes brÄ«vÄ«bu, ekonomiskÄs iespÄ“jas, rÅ«pÄ“tos par valsti, dabiskÄm Ä£imenÄ“m un tautu, nu varas partijas un tÄm pakalpÄ«gie ļaudis naido, šÄ·eļ, kurina ienaidu un histÄ“riju arÄ« šÄ« PÄrdaugavas pieminekļa kontekstÄ.
Ja Uzvaras laukumÄ bÅ«tu bijušas norÄdes, kÄ jau pirms gadiem oficiÄli rosinÄju, tad cilvÄ“ki zinÄtu, ka:
1) šim laukumam Latvijas laikÄ bija valstiska nozÄ«me, tas simbolizÄ“ja Latvijas uzvaru un patiesi neatkarÄ«gas Latvijas valsts iegÅ«šanu. TajÄ notika gan Latvijas armijas un aizsargu parÄdes, gan vispÄrÄ“jie Latviešu DziesmusvÄ“tki, lielÄkie un spÄ“cÄ«gÄkie Latvijas vÄ“sturÄ“. Tur, kur tagad ir betona veidojuma pamatne, savulaik kopkorus diriģēja JÄzeps VÄ«tols.
KÄrļa Ulmaņa laikÄ Uzvaras laukumam bija grandioza iecere, un tauta saziedoja miljoniem latu DziesmusvÄ“tku estrÄdei tur (un nevis MežaparkÄ), Olimpiskajam stadionam, piemiņas un uzvaras obeliska izbÅ«vei.
2) Neilgi pÄ“c tam, kad Latvija zaudÄ“ja neatkarÄ«bu, saziedoto naudu pievÄca Staļina padomju vara, un 1941. gadÄ tieši no šÄ«s vietas 14. jÅ«nija naktÄ« izbrauca simtiem kravas mašÄ«nu ar bruņotiem Äekistiem, lai veiktu rÄ«dzinieku deportÄcijas.
3) PÄ“c II pasaules kara — 1946. gadÄ — un atkal jau tieši šajÄ laukumÄ pakÄra nacistu Ä£enerÄļus ar masu slepkavu Jekelnu priekšgalÄ.
4) Tad šÄ« vieta ar apstÄdÄ«jumiem tika nosaukta par Kompartijas 22. kongresa parku. BÄriņu ielas nosaukums pazuda 1974. gadÄ, to nosauca padomju militÄrista Andreja StuÄenko vÄrdÄ. Latviskie ielu nosaukumi tolaik pazuda viens pÄ“c otra, ielas pÄrdÄ“vÄ“ja dažÄdu PSRS darboņu vÄrdos.
5) Un tad LPSR stagnÄcijas laiku kompartijas privileģētÄ varas elite, kas iepirkÄs savos specveikalos, ÄrstÄ“jÄs specpoliklÄ«nikÄs, kuras ierindas padomju pilsoņiem bija liegtas, izdomÄja parkÄ ierÄ«kot pieminekli “Padomju Latvijas atbrÄ«votÄjiem no fašistiskajiem iebrucÄ“jiem”. IzsludinÄja konkursu. Pirmo vietu neieguva neviens. Padomju pasÅ«tÄ«juma darbiem nebija sevišÄ·as tÄ“lnieku piekrišanas, jo kompartijas funkcionÄri stingri un brutÄli kropļoja viņu radošumu. TÄ“lnieks Aivars Gulbis, kas veidojis MÄtes Dzimtenes tÄ“lu, man stÄstÄ«ja, ka partijnieki pavÄ“lÄ“juši izmainÄ«t viņa ieceri: izņemt bÄ“rnu no skulptÅ«ras rokÄm… Jo esot šucmaņu bÄ“rns! — arÄ« citus tamlÄ«dzÄ«gus murgus gvelza partijnieki.
SÄkotnÄ“ji piemiņas vieta bija salÄ«dzinoši neliels mÄksliniecisks veidojums, bez butaforijas apkÄrtnÄ“. Bet vietÄ“jÄs kompartijas vadÄ«ba pavÄ“lÄ“ja citÄdi. PiemÄ“ram, tÄds viņu dizainers Bugajevs norÄdÄ«ja: “Ja BrÄ«vÄ«bas piemineklÄ« ir trÄ«s zvaigznes, tad mums te bÅ«s piecas, augstÄk nekÄ BrÄ«vÄ«bas piemineklim.” TÄ sacentÄs, tÄ pretstatÄ«ja, speciÄli kultivÄ“jot tÄdu kÄ tautas un iedzÄ«votÄju šÄ·elšanu.
Un to visu iecÄ“la tieši Latvijas laika Uzvaras laukumÄ, cenšoties pilnÄ«gi izmainÄ«t un izdzÄ“st neatkarÄ«gÄs Latvijas uzvaras jÄ“dzienu…
Pieminekli 1985. gadÄ atklÄja Boriss Pugo, tas pats, kurš 1989. gadÄ PSRS kopÄ ar citiem “lÄ«dzbiedriem” rÄ«koja puÄu un nošÄvÄs.
1990. gadu sÄkumÄ par to kompartijas pasÅ«tÄ«juma pieminekli PÄrdaugavÄ nebija lielas intereses, tÄ pakÄjÄ“ sagÅ«la atkritumi, to izmantoja kÄ sabiedrisko tualeti, iedzeršanu, pļēgurošanas vietu...
Bet vÄ“lÄk iedarbinÄja Ä«pašu propagandu. Un tas kļuva par Ušakova priekšvÄ“lÄ“šanu laukumu, un piemineklis ļoti bieži izvÄ“rtÄs par naida kurinÄšanas vietu starp tautÄm, par dažÄdu politisko spÄ“ku priekšvÄ“lÄ“šanu aktivitÄšu vietu.
Tieši Uzvaras parka komplekss dažÄm varas partijÄm regulÄri palÄ«dzÄ“ja piesegt savu nespÄ“ju kaut ko jÄ“gpilnu darÄ«t valsts ekonomikas labÄ, piesegt pašu veikto Latvijas ekonomikas graušanu un kurinÄja naidu, neiecietÄ«bu, šÄ·elšanu. Tagad, piemÄ“ram, lai atceltu noziedzÄ«go OIK elektrÄ«bai, viņi OIK saglabÄ, bet rÄ«ko aktivitÄtes PÄrdaugavÄ, bazÅ«nÄ“jot saukļus savos masu medijos, cerot, ka cilvÄ“ki uz tiem uzÄ·ersies un neredzÄ“s patieso postu, ko šÄ«s varas partijas nodara gandrÄ«z vai katram LatvijÄ.
Jau 1996. gadÄ šo PÄrdaugavas zvaigžņoto betona veidojumu kÄ komunisma varas un Latvijas okupÄcijas simbolu gribÄ“ja uzspridzinÄt jaunu cilvÄ“ku grupa. Spridzinot divi no viņiem aizgÄja bojÄ, pÄrÄ“jos salika t.s. “brÄ«vÄs” Latvijas cietumÄ.
Bet, tÄ kÄ piemineklis jau bija aizspridzinÄts, uzsÄkÄs nopietnas runas par tÄ demontÄžu. Un tieši tad iesaistÄ«jÄs sorosÄ«tiskÄ prese, piemÄ“ram, pašreizÄ“jÄs Levita galma kundzes Ä’lertes kÅ«rÄ“tÄ “Diena” un Aivars Ozoliņš toreiz smagi gÄnÄ«ja demontÄžas ieceri: “izlemjot nogÄzt, bÅ«sim teroristi” utt., lai arÄ« ļoti daudzi LatvijÄ taÄu to memoriÄlu uztvÄ“ra kÄ komunistiskÄ režīma un Latvijas padomju okupÄcijas, nevis “atbrÄ«votÄju” simbolu.
Tad kÄpÄ“c tolaik t.s. sorosÄ«tiem bija tik svarÄ«gi saglabÄt šo pieminekli? Bez jebkÄdÄm norÄdÄ“m par tÄs vietas vÄ“sturi! KÄ jau mÄ“s paredzÄ“jÄm — lai no jauna izspÄ“lÄ“tu “pieminekļa kÄrti” brÄ«dÄ«, kad pašiem par viņu noziedzÄ«go darbÄ«bu Å«dens smelsies mutÄ“?
Vai tÄpÄ“c, ka tieši saliedÄ“ta Latvijas sabiedrÄ«ba ir viņu lielÄkais bieds? TÄpÄ“c, ka viņus biedÄ“ godÄ«gs, veselÄ«gs, atklÄts dialogs? ArÄ« starpvalstu lÄ«menÄ«? Vai tÄpÄ“c, ka jebkura atklÄtÄ«ba, patiesÄ«ba arÄ« par šo vietu ir viņiem tik nepatÄ«kama?
Un taÄu, kÄ tagad to skaidri redzam, vai tas bija arÄ« tÄpÄ“c, lai vÄ“lÄk smagi pazemotu cilvÄ“kus? Lai ņirgÄtos par cilvÄ“cÄ«bu? Lai ar smago tehniku aizšÄ·Å«rÄ“tu ziedus, uzspļaujot cilvÄ“ku piemiņas jÅ«tÄm pret karÄ kritušajiem? IzrÄdot augstÄkÄ lÄ«meņa necieņu pret ziedu licÄ“jiem. KÄ lai cilvÄ“ki zina, ka tajÄ vietÄ nav kapi, apbedÄ«juma vietas, ja viņus tura neziņÄ? Bet ziedus jau neliek tikai slavinot, tos liek arÄ« pieminot, — daudzi gÄja bojÄ cīņÄs pret nacismu. Ja uzvarÄ“tu Hitlers, nebÅ«tu ne Latvijas, ne latviešu, tas ir daudz dokumentÄ“ts — vien LatvijÄ bieži centušies to noklusÄ“t. Ja kÄds to noliedz, tas apzinÄti melo vai ir sevišÄ·i mazinformÄ“ts.
Bet Uzvaras laukums ir tikai viena no epizodÄ“m priekšvÄ“lÄ“šanu laikÄ — lai novÄ“rstu uzmanÄ«bu no daudz svarÄ«gÄkÄm lietÄm mÅ«su valstÄ«. Un vienlaikus izrÄdÄs, arÄ« veikli sashÄ“mots plÄniņš — kÄ varas partiju un StaÄ·a domes šepmaņiem “pievÄkt” vÄ“l miljonus no mÅ«su nodokļu naudas.
Ikvienam LatvijÄ novÄ“lu vÄ“rÄ«gu skatu, zinÄšanas, pašapziņu, tad ar jums bÅ«s grÅ«ti manipulÄ“t, ievilkt svešÄs aktivitÄtÄ“s, piedÄvÄjot histÄ“riskus viltus mÄnekļus. Neļaujiet novÄ“rst uzmanÄ«bu no daudz bÅ«tiskÄkÄm lietÄm un norisÄ“m mÅ«su valstÄ«! Un vienmÄ“r saglabÄjiet cilvÄ“cÄ«bu, drosmi un veselo saprÄtu.