Menu
Pilnā versija

Aktuālais par Uzvaras laukumu

Māris Ruks · 29.05.2022. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzi man lÅ«dza izteikt viedokli par pašreizÄ“jiem notikumiem arÄ« saistÄ«bā ar aktivitātÄ“m pie Pārdaugavas pieminekļa. Ja par šo Pārdaugavas memoriāla nojaukšanu tik aktÄ«vi un pat agresÄ«vi kādi varas politiÄ·i runā tagad, dažus mÄ“nešus pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām, tad tas ir tikai un vienÄ«gi tāpÄ“c, lai vāktu vÄ“lÄ“tāju balsis, bet nevis Latvijas cilvÄ“ku interesÄ“s. Turklāt tas ir kā naida slazds, kurā daudzi jau ir iekrituši. Un vÄ“l par miljoniem nodokļu maksātāju naudas.

Ja visas šÄ«s akcijas tiešÄm bÅ«tu Latvijas cilvÄ“ku interesÄ“s, tad šÄ« valdÄ«ba un RÄ«gas dome jau sen bÅ«tu izvietojusi pie šÄ« pieminekļa uzskatāmus un skaidrus plakātus vai norādes par šo vietu un notikumiem tajā — kā jau es to publiski ierosināju pirms 10 gadiem.

2010. gadā par Uzvaras laukuma vÄ“sturi iznāca mana grāmata “Spridzinātāji”.

2012. gadā, kopā ar toreizÄ“jiem domubiedriem iesniedzu oficiālu pieteikumu, ko atbalstÄ«ja vairāk nekā 10 000 cilvÄ“ku ar saviem parakstiem, un 2016. gadā šÄ« iniciatÄ«va tika iesniegta Saeimā, bet Saeima noraidÄ«ja ne tikai Ä«stā Uzvaras laukuma atjaunošanas ideju, bet pat tik elementāru prasÄ«bu, pavisam elementāru lietu kā izvietot informatÄ«vus plakātus, stendus tajā vietā.

Mana iniciatÄ«va bija un joprojām ir: informÄ“t sabiedrÄ«bu, iepazÄ«stināt cilvÄ“kus ar šÄ«s vietas vÄ“sturi un objektÄ«vo patiesÄ«bu!

Toreiz, kā arÄ« tagad “Saskaņa” bija opozÄ«cijā — bÅ«tisko iniciatÄ«vu noraidÄ«ja tieši varas partijas. Tā vietā, lai beidzot aizvāktu savu noziedzÄ«go OIK elektrÄ«bai, atdotu Latvijas iedzÄ«votājiem cilvÄ“ktiesÄ«bas, vārda un izpausmes brÄ«vÄ«bu, ekonomiskās iespÄ“jas, rÅ«pÄ“tos par valsti, dabiskām Ä£imenÄ“m un tautu, nu varas partijas un tām pakalpÄ«gie ļaudis naido, šÄ·eļ, kurina ienaidu un histÄ“riju arÄ« šÄ« Pārdaugavas pieminekļa kontekstā.

Ja Uzvaras laukumā bÅ«tu bijušas norādes, kā jau pirms gadiem oficiāli rosināju, tad cilvÄ“ki zinātu, ka:

1) šim laukumam Latvijas laikā bija valstiska nozÄ«me, tas simbolizÄ“ja Latvijas uzvaru un patiesi neatkarÄ«gas Latvijas valsts iegÅ«šanu. Tajā notika gan Latvijas armijas un aizsargu parādes, gan vispārÄ“jie Latviešu DziesmusvÄ“tki, lielākie un spÄ“cÄ«gākie Latvijas vÄ“sturÄ“. Tur, kur tagad ir betona veidojuma pamatne, savulaik kopkorus diriģēja Jāzeps VÄ«tols.

Kārļa Ulmaņa laikā Uzvaras laukumam bija grandioza iecere, un tauta saziedoja miljoniem latu Dziesmusvētku estrādei tur (un nevis Mežaparkā), Olimpiskajam stadionam, piemiņas un uzvaras obeliska izbūvei.

2) Neilgi pÄ“c tam, kad Latvija zaudÄ“ja neatkarÄ«bu, saziedoto naudu pievāca Staļina padomju vara, un 1941. gadā tieši no šÄ«s vietas 14. jÅ«nija naktÄ« izbrauca simtiem kravas mašÄ«nu ar bruņotiem čekistiem, lai veiktu rÄ«dzinieku deportācijas.

3) PÄ“c II pasaules kara — 1946. gadā — un atkal jau tieši šajā laukumā pakāra nacistu Ä£enerāļus ar masu slepkavu Jekelnu priekšgalā.

4) Tad šÄ« vieta ar apstādÄ«jumiem tika nosaukta par Kompartijas 22. kongresa parku. Bāriņu ielas nosaukums pazuda 1974. gadā, to nosauca padomju militārista Andreja Stučenko vārdā. Latviskie ielu nosaukumi tolaik pazuda viens pÄ“c otra, ielas pārdÄ“vÄ“ja dažādu PSRS darboņu vārdos.

5) Un tad LPSR stagnācijas laiku kompartijas privileģētā varas elite, kas iepirkās savos specveikalos, ārstÄ“jās specpoliklÄ«nikās, kuras ierindas padomju pilsoņiem bija liegtas, izdomāja parkā ierÄ«kot pieminekli “Padomju Latvijas atbrÄ«votājiem no fašistiskajiem iebrucÄ“jiem”. Izsludināja konkursu. Pirmo vietu neieguva neviens. Padomju pasÅ«tÄ«juma darbiem nebija sevišÄ·as tÄ“lnieku piekrišanas, jo kompartijas funkcionāri stingri un brutāli kropļoja viņu radošumu. TÄ“lnieks Aivars Gulbis, kas veidojis Mātes Dzimtenes tÄ“lu, man stāstÄ«ja, ka partijnieki pavÄ“lÄ“juši izmainÄ«t viņa ieceri: izņemt bÄ“rnu no skulptÅ«ras rokām… Jo esot šucmaņu bÄ“rns! — arÄ« citus tamlÄ«dzÄ«gus murgus gvelza partijnieki.

SākotnÄ“ji piemiņas vieta bija salÄ«dzinoši neliels māksliniecisks veidojums, bez butaforijas apkārtnÄ“. Bet vietÄ“jās kompartijas vadÄ«ba pavÄ“lÄ“ja citādi. PiemÄ“ram, tāds viņu dizainers Bugajevs norādÄ«ja: “Ja BrÄ«vÄ«bas piemineklÄ« ir trÄ«s zvaigznes, tad mums te bÅ«s piecas, augstāk nekā BrÄ«vÄ«bas piemineklim.” Tā sacentās, tā pretstatÄ«ja, speciāli kultivÄ“jot tādu kā tautas un iedzÄ«votāju šÄ·elšanu.

Un to visu iecÄ“la tieši Latvijas laika Uzvaras laukumā, cenšoties pilnÄ«gi izmainÄ«t un izdzÄ“st neatkarÄ«gās Latvijas uzvaras jÄ“dzienu…

Pieminekli 1985. gadā atklāja Boriss Pugo, tas pats, kurš 1989. gadā PSRS kopā ar citiem “lÄ«dzbiedriem” rÄ«koja puču un nošÄvās.

1990. gadu sākumā par to kompartijas pasÅ«tÄ«juma pieminekli Pārdaugavā nebija lielas intereses, tā pakājÄ“ sagÅ«la atkritumi, to izmantoja kā sabiedrisko tualeti, iedzeršanu, pļēgurošanas vietu...

Bet vÄ“lāk iedarbināja Ä«pašu propagandu. Un tas kļuva par Ušakova priekšvÄ“lÄ“šanu laukumu, un piemineklis ļoti bieži izvÄ“rtās par naida kurināšanas vietu starp tautām, par dažādu politisko spÄ“ku priekšvÄ“lÄ“šanu aktivitāšu vietu.

Tieši Uzvaras parka komplekss dažām varas partijām regulāri palÄ«dzÄ“ja piesegt savu nespÄ“ju kaut ko jÄ“gpilnu darÄ«t valsts ekonomikas labā, piesegt pašu veikto Latvijas ekonomikas graušanu un kurināja naidu, neiecietÄ«bu, šÄ·elšanu. Tagad, piemÄ“ram, lai atceltu noziedzÄ«go OIK elektrÄ«bai, viņi OIK saglabā, bet rÄ«ko aktivitātes Pārdaugavā, bazÅ«nÄ“jot saukļus savos masu medijos, cerot, ka cilvÄ“ki uz tiem uzÄ·ersies un neredzÄ“s patieso postu, ko šÄ«s varas partijas nodara gandrÄ«z vai katram Latvijā.

Jau 1996. gadā šo Pārdaugavas zvaigžņoto betona veidojumu kā komunisma varas un Latvijas okupācijas simbolu gribÄ“ja uzspridzināt jaunu cilvÄ“ku grupa. Spridzinot divi no viņiem aizgāja bojā, pārÄ“jos salika t.s. “brÄ«vās” Latvijas cietumā.

Bet, tā kā piemineklis jau bija aizspridzināts, uzsākās nopietnas runas par tā demontāžu. Un tieši tad iesaistÄ«jās sorosÄ«tiskā prese, piemÄ“ram, pašreizÄ“jās Levita galma kundzes Ä’lertes kÅ«rÄ“tā “Diena” un Aivars Ozoliņš toreiz smagi gānÄ«ja demontāžas ieceri: “izlemjot nogāzt, bÅ«sim teroristi” utt., lai arÄ« ļoti daudzi Latvijā taču to memoriālu uztvÄ“ra kā komunistiskā režīma un Latvijas padomju okupācijas, nevis “atbrÄ«votāju” simbolu.

Tad kāpÄ“c tolaik t.s. sorosÄ«tiem bija tik svarÄ«gi saglabāt šo pieminekli? Bez jebkādām norādÄ“m par tās vietas vÄ“sturi! Kā jau mÄ“s paredzÄ“jām — lai no jauna izspÄ“lÄ“tu “pieminekļa kārti” brÄ«dÄ«, kad pašiem par viņu noziedzÄ«go darbÄ«bu Å«dens smelsies mutÄ“?

Vai tāpÄ“c, ka tieši saliedÄ“ta Latvijas sabiedrÄ«ba ir viņu lielākais bieds? TāpÄ“c, ka viņus biedÄ“ godÄ«gs, veselÄ«gs, atklāts dialogs? ArÄ« starpvalstu lÄ«menÄ«? Vai tāpÄ“c, ka jebkura atklātÄ«ba, patiesÄ«ba arÄ« par šo vietu ir viņiem tik nepatÄ«kama?

Un taču, kā tagad to skaidri redzam, vai tas bija arÄ« tāpÄ“c, lai vÄ“lāk smagi pazemotu cilvÄ“kus? Lai ņirgātos par cilvÄ“cÄ«bu? Lai ar smago tehniku aizšÄ·Å«rÄ“tu ziedus, uzspļaujot cilvÄ“ku piemiņas jÅ«tām pret karā kritušajiem? Izrādot augstākā lÄ«meņa necieņu pret ziedu licÄ“jiem. Kā lai cilvÄ“ki zina, ka tajā vietā nav kapi, apbedÄ«juma vietas, ja viņus tura neziņā? Bet ziedus jau neliek tikai slavinot, tos liek arÄ« pieminot, — daudzi gāja bojā cīņās pret nacismu. Ja uzvarÄ“tu Hitlers, nebÅ«tu ne Latvijas, ne latviešu, tas ir daudz dokumentÄ“ts — vien Latvijā bieži centušies to noklusÄ“t. Ja kāds to noliedz, tas apzināti melo vai ir sevišÄ·i mazinformÄ“ts.

Bet Uzvaras laukums ir tikai viena no epizodÄ“m priekšvÄ“lÄ“šanu laikā — lai novÄ“rstu uzmanÄ«bu no daudz svarÄ«gākām lietām mÅ«su valstÄ«. Un vienlaikus izrādās, arÄ« veikli sashÄ“mots plāniņš — kā varas partiju un StaÄ·a domes šepmaņiem “pievākt” vÄ“l miljonus no mÅ«su nodokļu naudas.

Ikvienam Latvijā novÄ“lu vÄ“rÄ«gu skatu, zināšanas, pašapziņu, tad ar jums bÅ«s grÅ«ti manipulÄ“t, ievilkt svešÄs aktivitātÄ“s, piedāvājot histÄ“riskus viltus mānekļus. Neļaujiet novÄ“rst uzmanÄ«bu no daudz bÅ«tiskākām lietām un norisÄ“m mÅ«su valstÄ«! Un vienmÄ“r saglabājiet cilvÄ“cÄ«bu, drosmi un veselo saprātu.

Novērtē šo rakstu:

0
0