Iesaki rakstu:

Finanšu ministrija ir iepazinusies ar elektronisko vÄ“stuli, kurā tiek lÅ«gts sniegt komentāru - kā vÄ“rtÄ“jams fakts, ka Lursoft dati rāda – no 50 pÄ“c apgrozÄ«juma lielākajiem uzņēmumiem Latvijā 29 pieder nerezidentiem, un no 50 mÄ«lÄ“tākajiem patÄ“riņa produktu zÄ«moliem 31 savai produkcijai lieto uzņēmumi, kuri pieder nerezidentiem, saistÄ«bā ar valdÄ«bas un Finanšu ministrijas aktualizÄ“tajām rÅ«pÄ“m nerezidentu biznesa sakarā.

Finanšu ministrija norāda, ka, ņemot vÄ“rā to, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas riska ekspozÄ«cija rada draudus valsts reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa attÄ«stÄ«bai, ir izstrādāti un apstiprināti steidzamÄ«bas kārtā Ä«stenojami pasākumi uz risku balstÄ«tas uzraudzÄ«bas pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatÄ«šanai – Finanšu sektora attÄ«stÄ«bas padomes 2018.gada 21.martā apstiprinātais pasākumu plāns “Par papildu pasākumiem finanšu sektora noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas atbilstÄ«bas lÄ«meņa nodrošināšanai”.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, ir jānorāda tas, ka aktualizÄ“tās situācijas sakarā nav veikts dalÄ«jums, ņemot vÄ“rā rezidentu vai nerezidentu uzņēmumus, bet gan vÄ“rtÄ“ti noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas riski atbilstoši noteiktajiem risku paaugstinošajiem faktoriem, kas noteikti NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas likuma (turpmāk - likuma) 11.1 panta trešajā daļā. Likums par pienākumu uzliek likuma subjektiem apzināties atbilstoši savam darbÄ«bas veidam noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku un atbilstoši veidot kontroles sistÄ“mu. Veidojot iekšÄ“jās kontroles sistÄ“mu un veicot noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumu, ir jāņem vÄ“rā minimālie risku ietekmÄ“jošie faktori:

1) klienta risks, kas piemÄ«t klienta juridiskajai formai, Ä«pašnieku struktÅ«rai, klienta vai klienta patiesā labuma guvÄ“ja saimnieciskajai vai personiskajai darbÄ«bai;

2) valsts un Ä£eogrāfiskais risks, proti, risks, ka klients vai klienta patiesais labuma guvÄ“js ir saistÄ«ts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemÄ«tošu augstu noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas vai terorisma finansÄ“šanas risku;

3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks, proti, risks, ka klients var attiecÄ«go pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijai vai terorisma finansÄ“šanai.

2018.gada 26.aprÄ«lÄ« Saeimā tika atbalstÄ«ti jaunie likuma grozÄ«jumi, kur paredzÄ“ts aizliegums kredÄ«tiestādÄ“m, maksājumu iestādÄ“m, ieguldÄ«jumu brokeru sabiedrÄ«bām, un attiecÄ«bā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldÄ«šanu un atvÄ“rto ieguldÄ«jumu fondu apliecÄ«bu izplatÄ«šanu ieguldÄ«jumu pārvaldes sabiedrÄ«bām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazÄ«mÄ“m:

a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību, un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo;

b) valstÄ«, kurā juridiskā persona reÄ£istrÄ“ta, normatÄ«vie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecÄ«gās valsts pārraudzÄ«bas institÅ«cijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbÄ«bu.

Likuma grozÄ«jumu tiesiskais regulÄ“jums neierobežo Latvijas Republikā reÄ£istrÄ“tu juridisko personu iespÄ“jas sadarboties ar finanšu iestādÄ“m, jo saskaņā ar Latvijas Republikas normatÄ«vajiem aktiem Latvijas Republikā reÄ£istrÄ“tām juridiskām personām ir pienākums sagatavot un iesniegt attiecÄ«gajām valsts pārraudzÄ«bas institÅ«cijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatu par savu darbÄ«bu, tādÄ“jādi uz Latvijas Republikā reÄ£istrÄ“tām juridiskām personām pÄ“c bÅ«tÄ«bas nevar tikt attiecināta, kā arÄ« grozÄ«jumi neparedz aizliegumu nedz dibināt, nedz slÄ“gt darÄ«jumus, nedz darboties šÄdiem veidojumiem, kas nav reÄ£istrÄ“ti Latvijas Republikā, bet tikai regulÄ“ viņu piekļuvi Latvijas finanšu sektoram, proti, valsts, kurā  viņi nav reÄ£istrÄ“ti, finanšu sektoram, kā arÄ« neliedz fiziskai vai juridiskai personai no Latvijas veikt pārskaitÄ«jumus uz kādā citā valstÄ« reÄ£istrÄ“tu čaulas veidojumu, kas ir citā valstÄ« reÄ£istrÄ“tas bankas klients, ja vien nav citu šÄ·Ä“ršÄ¼u šÄda pārskaitÄ«juma veikšanai.