Iesaki rakstu:

JÅ«ras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuÄ£us. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, Ä·ekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuÄ£i, iemet kapteini jÅ«rā par barÄ«bu haizivÄ«m, bet pārÄ“jos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvÄ“rÄ“t pie haizivs zoba par mūžīgu uzticÄ«bu pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuÄ£a saimnieku. Lieta darÄ«ta.

Otrs variants ir daudz mierÄ«gāks, var teikt… gandrÄ«z bez asinÄ«m. KuÄ£u kapteiņi parasti pirms došanās jÅ«rā ostās vāc sev apkalpi. Tad nu pirāti veikli iemanto kapteiņa uzticÄ«bu un piesakās par matrožiem un jungām. Kad kuÄ£is ir pietiekami tālu jÅ«rā, pirāti uztaisa apvÄ“rsumu uz klāja, arestÄ“ kapteini, un vienkājis liek pārÄ“jiem izvÄ“lÄ“ties… vai nu pār bortu… vai kalpot viņam. Parasti gribÄ“tāji nokļūt par barÄ«bu haizivÄ«m neatrodas, un viss beidzas mierÄ«gi.

Mūsdienās abordāžas var novērot vēl tikai pie Somālijas krastiem, bet pirātiem ostās pieteikties par apkalpes locekļiem nav iespējams.

Bet, kas nav iespējams jūrā, tas ir iespējams politikā. Dārgie draugi, mēs visi bijām un esam liecinieki klasiskam politiskam pirātismam, kad mierīgā ceļā tika ieņemta partija.

Lai ko par Kaimiņu teiktu, bet tomÄ“r viņam bija savs personÄ«gais kuÄ£is… un viņš, pirms Å«deņot uz 13. Saeimu, vāca sev apkalpi. Nevajag mÅ«sdienu pirātu vadonim Gobzemam meklÄ“t koka kāju… tādu jÅ«s neatradÄ«siet… viņš ir smalks, inteliÄ£ents, ar briolÄ«nu pielaizÄ«ts un raitu valodiņu. Māk uzmesties par draugu visiem, lai sasniegtu mÄ“rÄ·i. Naivais Kaimiņš to ņem sev par palÄ«gu..

Bet Gobzems nav viens… viņš lÄ«dzi sev ņem Zakatistovu, kas esot bocmaņa vietai derÄ«gs… ArÄ« ostas krodziņa krogusmeita Liepiņa uzlec uz klāja, un visi, optimisma pilni, dodas ceļojumā. Netālu no krasta mÅ«sdienu pirāti sāk rādÄ«t savu Ä«sto seju… neatzÄ«st kapteiņa Kaimiņa kursu un uzmetās par saimniekiem. Pats kapteinis pÄ“kšÅ†i pazÅ«d… tikai nedomājiet, ka viņš pārmests pār bortu haizivÄ«m par barÄ«bu… un nav viņš ieslodzÄ«ts kā Gorbačovs Sorosas vasarnÄ«cā..

Lieta ir pavisam banāla un skumja - Artuss, pārdzÄ«vojot sava kuÄ£a zaudÄ“jumu, truli dropÄ“…

Pa to laiku pirāti uz ieņemtā kuÄ£a ievieš savu kārtÄ«bu… visai kuÄ£a apkalpei tiek piesolÄ«ta laupÄ«juma daļa, kad ieņems valdÄ«bu, un tā, redzot, kurā pusÄ“ spÄ“ks un vara, piebiedrojas pirātiem. Visi pirāti atgriežas pie vecajām iesaukām… pirātu vadonis tiek saukts Aldis PielaizÄ«tais, bocmanis – Atis Mieramika, bet Liepiņai kļičkas vietā tika atbildÄ«gais kuÄ£a viskiju krājumu uzraudzes amats.

21. gadsimts atnāca ar jaunam vÄ“smām politikā… izrādās, lai iegÅ«tu sev partiju, nav vajadzÄ«gs ieguldÄ«t miljonus… pietiek vien iesÅ«tÄ«t savus pirātus kādā partijā, kur vadonis ir nepieskaitāms, uzrÄ«kot mazu puču, un partija tava. Nu, patÄ“rÄ“jās Ainārs mazliet, lai troļļus apmaksātu, un tas arÄ« viss. Peļņu visi (Šleseru ieskaitot) dabÅ«s, kad valdÄ«bu iekaros. PārÄ“jie sponsori ar skaudÄ«bu skatās uz veiklā Šlesera jaunatklājumu.

Zinoši avoti melš, it kā Aldis - PielaizÄ«tais izrādÄ«jis labsirdÄ«bu piesmietajam kaimiņam un piedāvājis tam savā kuģī trešÄ palÄ«ga (vai tā kaut kā) vietu. Nu nezin, ko Artuss teiks, kad viņu atkačās. Vai piekritÄ«s…?