Iesaki rakstu:

Budžeta paketÄ“ steidzamÄ«bas kārtÄ«bā tiek virzÄ«ti grozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā. Šis ir ļoti svarÄ«gs dokuments mums visiem, un es gribÄ“tu paust savu personisko viedokli.

Izsludinot 2021. gada budžeta likumu pagājušÄ gada nogalÄ“, valsts prezidents vÄ“rsās ar vÄ“stuli pie Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājas un ministru prezidenta, akcentÄ“jot virkni jautājumu saistÄ«bā ar budžeta paketes apstiprināšanas procedÅ«ru, ar kuru mÄ“s arÄ« visi tikām iepazÄ«stināti. Ar interesi pārlasÄ«ju arÄ« šogad šo konstruktÄ«vo aicinājumu un droši varu teikt, ka nekas no prezidenta vÄ“stulÄ“ norādÄ«tā joprojām konsekventi netiek ņemts vÄ“rā.

PiemÄ“ram, minÄ“tā likumprojekta anotācijā norādÄ«ts, ka paredzÄ“tās atalgojumu sistÄ“mas valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijās ieviešana notiks esošÄ budžeta ietvaros bez papildu finansÄ“juma piesaistes un, tikai sākot ar 2025. gadu, kad iestādes bÅ«s veikušas funkciju un amatu pārskatÄ«šanu, varÄ“s lemt par optimālo algu budžeta lielumu un identificÄ“t iestādes, kurām bÅ«s nepieciešams papildu finansÄ“jums. LÄ«dz ar to neizpildās neviens kritÄ“rijs, kādēļ šis likumprojekts bÅ«tu virzāms kā steidzams budžeta paketÄ“.

Par steidzamÄ«bu neizpratnÄ“ ir Finanšu ministrija, norādot uz to savā atzinumā, un Valsts kontrole savā vÄ“stulÄ“, kas adresÄ“ta Saeimas atbildÄ«gajām komisijām. Visinteresantākā atbilde, ko nācās dzirdÄ“t no likumprojekta virzÄ«tāju puses - citādi mÄ“s to nedabÅ«sim cauri vispār.

Jautājums ir tikai - kas un kam jādabū cauri?

VarbÅ«t baidās no tā, ka nebÅ«s atbalsta no sabiedrÄ«bas, varbÅ«t nesaskaņos atbildÄ«gās institÅ«cijas, nezinu. Likums, kuru paredzÄ“ts grozÄ«t, pieņemts 2009. gadā arÄ« steidzamÄ«bas kārtÄ«bā. Tas ir grozÄ«ts 33 reizes un no tām 23 reizes steidzamÄ«bas kārtÄ«bā divos lasÄ«jumos. Un ir trÄ«s Satversmes tiesas spriedumi attiecÄ«bā uz šo likumu. Tā katru reizi, grozot šo likumu, tiek palielināta alga kādai amatpersonu grupai. Nu tai, kurai stiprāks lobijs, vai tai amatpersonai vai nozarei, par kurām panāktas politiskās vienošanās, neizsverot, neizdiskutÄ“jot un tā padziļinot nevienlÄ«dzÄ«bu, netaisnÄ«gumu iestāžu darbinieku starpā un vairojot sabiedrÄ«bas neuzticÄ“šanos.

Lai izvairÄ«tos no haosa, pÄ“c Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisijas iniciatÄ«vas Saeima 2016. gadā uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt jaunu likumprojektu lÄ«dz 2017. gadam. Un tikai 2020. gada sākumā Valsts kanceleja varÄ“ja informÄ“t par topošo atlÄ«dzÄ«bas likumu. Likumprojekts ir izstrādāts un tika izsludināts 2020. gada 30. janvāra valsts sekretāru sanāksmÄ“, bet tā arÄ« nekad nenonāca Ministru kabineta darba kārtÄ«bā.

MÄ“Ä£ināju saprast, kas tad Ä«sti ir mainÄ«jies pa šo laiku un kādas ir atšÄ·irÄ«bas starp izstrādāto jauno likumu un šiem piedāvātajiem grozÄ«jumiem. Un atradu. PiemÄ“ram, jaunajā likumā, kas tika prezentÄ“ts Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisijā 2020. gadā, augstākajām amatpersonām algas koeficients jau bija bÅ«tiski palielināts, un tas bija paredzÄ“ts 6,5, bet šajos grozÄ«jumos jau 7. Mainot koeficientu tikai par 0,5, atalgojums augstākajām amatpersonām palielinās par vairāk nekā 600 eiro.

GribÄ“tu akcentÄ“t arÄ« PašvaldÄ«bu savienÄ«bas bažas un Valsts kontroles iebildes. Abas vÄ“stules tika adresÄ“tas ne tikai Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisijai, bet arÄ« Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. TomÄ“r, uzmanÄ«gi noklausoties apspriešanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ne ar vārdu par tām netika pieminÄ“ts. Lieki teikt, ka ne PašvaldÄ«bu savienÄ«bai, ne Valsts kontrolei vārds netika dots.

PašvaldÄ«bu savienÄ«ba gan konceptuāli atbalstÄ«ja likumprojektu, jo atkal baidās, ka pašvaldÄ«bas sadaļa netiks skatÄ«ta vispār. TomÄ“r atzÄ«mÄ“ju, ka, lai gan likumprojekta anotācijā ir minÄ“ts, ka, nosakot mÄ“nešalgu, tajā skaitā mÄ“nešalgu koeficientus, ir ņemts vÄ“rā varas atzaru lÄ«dzsvars un hierarhijas princips, tomÄ“r, iepazÄ«stoties ar likumprojekta normām, kas attiecas uz pašvaldÄ«bu augstāko amatpersonu atalgojumu, secināms, ka iepriekšminÄ“tais netiek nodrošināts. PašvaldÄ«bu savienÄ«ba vÄ“rš uzmanÄ«bu arÄ« uz to, ka nav vÄ“rtÄ“ts, vai visas pašvaldÄ«bas varÄ“s nodrošināt minimālās mÄ“nešalgas likmes likumprojekta noteiktajā apmÄ“rā.

Savukārt Valsts kontrole atzÄ«mÄ“, ka likumprojekta izskatÄ«šanā Ministru kabinetā netika nodrošināts pienācÄ«gs process un labas likumdošanas principa ievÄ“rošana. Tāpat tā atzÄ«mÄ“ arÄ« konkrÄ“tas lietas. PiemÄ“ram, ka, aizstājot visā likumā vārdus “un kompetenču novÄ“rtÄ“jumu” ar vārdiem “kompetenču un darba snieguma lÄ«meni”, tomÄ“r netiek risināts jautājums par valsts pārvaldÄ“ nodarbināto atalgojuma politikas balstÄ«šanu darba sniegumā.

Tāpat netiek risināts jautājums par augstāko amatpersonu tiesībām savienot amatus kapitālsabiedrībās vai citās publiskas personas institūcijās un netiek risināti arī citi jautājumi.

No tā visa secināms, ka likumprojekts tiek virzÄ«ts neatbilstošÄ kārtÄ«bā, nekvalitatÄ«vs un pilnÄ«gi neatbilstošÄ laikā, tā izrādot necieņu pret sabiedrÄ«bu kopumā.