Iesaki rakstu:

Uzņēmuma EkodoktrÄ«na mÄ“rÄ·is ir liela, vairākus miljonus vÄ“rta Eiropas SavienÄ«bas (ES) KohÄ“zijas fonda lÄ«dzfinansÄ“juma iegÅ«šana jaunas atkritumu šÄ·irošanas rÅ«pnÄ«cas celtniecÄ«bai. To secina Pietiek, pÄ“tot, kāpÄ“c ar RÄ«gas vicemÄ“ra Andra Amerika un vÄ“lÄ“šanās caurkritušo „oligarhu” Andra ŠÄ·Ä“les un Aināra Šlesera iespÄ“jamām slÄ“ptām interesÄ“m saistÄ«tajam uzņēmumam EkodoktrÄ«na bija nepieciešams lÄ«gums par zemes nomu Getliņu izgāztuves teritorijā. Nozares eksperti Pietiek gan norāda, ka EkodoktrÄ«nas sagatavotā jaunās šÄ·irošanas rÅ«pnÄ«cas projekta izmaksas ir „uzpÅ«stas”.

Par ES KohÄ“zijas fonda lÄ«dzfinansÄ“tā, ar atkritumu šÄ·irošanu saistÄ«tā projektu virzÄ«bu atbildÄ«ga ir Edmunda SprÅ«dža (ZRP) vadÄ«tā Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija.

Pietiek zināms, ka EkodoktrÄ«nas jaunās atkritumu šÄ·irošanas rÅ«pnÄ«cas celtniecÄ«bas izmaksas veido ap 9,5 miljoniem latu. Pusi šÄ«s summas uzņēmums vÄ“las segt ar ES fonda gādÄ«bu. Taču, lai pretendÄ“tu uz ES finansÄ“juma saņemšanu, vietai, kurā tiks bÅ«vÄ“ta jaunā atkritumu šÄ·irošanas rÅ«pnÄ«ca, jābÅ«t pretendenta Ä«pašumā vai arÄ« jābÅ«t ilgtermiņa zemes nomas lÄ«gumam. ŠÄ« ES prasÄ«ba ir iemesls, kāpÄ“c arÄ« EkodoktrÄ«nai bija nepieciešams ilgtermiņa nomas lÄ«gums ar Amerika paspārnÄ“ esošo pašvaldÄ«bu uzņēmumu Getliņi eko.

Atkritumu apsaimniekošanas nozares eksperti, kuri nevÄ“lÄ“jās publiskot savus vārdus, gan ir diezgan izbrÄ«nÄ«ti par šÄ«s rÅ«pnÄ«cas celtniecÄ«bas izmaksām. Vairāki Pietiek avoti rÄ“Ä·ināja, ka rÅ«pnÄ«cas celtniecÄ«ba varÄ“tu izmaksāt aptuveni divus miljonus latu, bet iekārtu iegāde, pÄ“c pašreizÄ“jām tirgus cenām, vÄ“l aptuveni 2,3 miljonus latu.

TurpretÄ« vairāk nekā deviņus miljonus latu vÄ“rtā EkodoktrÄ«nas sagatavotā jaunās rÅ«pnÄ«cas finansÄ“juma tāme vedinot domāt, ka visu jaunās rÅ«pnÄ«cas celšanai reāli nepieciešamo naudu tiek mÄ“Ä£ināts izspiest no ES fondiem. Turklāt jaunās atkritumu šÄ·irošanas rÅ«pnÄ«cas „uzpÅ«stās” tāmes dēļ, iespÄ“jams, EkodoktrÄ«nai pāri palikšot vÄ“l arÄ« nauda, ko uzņēmuma Ä«pašnieki varÄ“tu vienkārši „sadalÄ«t”.

Kā Pietiek jau ziņoja, RÄ«gas vicemÄ“ra Amerika paspārnÄ“ esošais RÄ«gas domei un Stopiņu novada pašvaldÄ«bai piederošais izgāztuves apsaimniekošanas uzņēmums Getliņi eko pÄ“rnā gada rudenÄ« paklusām noslÄ“dzis Ä«paši lÄ“tu un pašvaldÄ«bām neizdevÄ«gu zemes nomas lÄ«gumu ar EkodoktrÄ«na, kura caur ārzonas firmām varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ta ar tā dÄ“vÄ“tajiem oligarhiem.

Savukārt izsludinātais konkurss par jaunas atkritumu šÄ·irošanas rÅ«pnÄ«cas celtniecÄ«bu skaidri apliecina, ka zemes noma bija tikai pirmais posms plašÄkai shÄ“mai, kā tikt pie garantÄ“tiem ienākumiem par atkritumu šÄ·irošanu un otrreizÄ“jo izejvielu tālākpārdošanu, kā arÄ« no tirgus izspiest konkurentus un iegÅ«t monopoltiesÄ«bas uz atkritumu apsaimniekošanu RÄ«gas reÄ£ionā.

EkodoktrÄ«na vÄ“sturiski bijusi saistÄ«ta ar ŠÄ·Ä“les vārdu un viņa Ä£imenes locekļu interesÄ“m. PÄ“rnā gada vasarā, kad izgāzās iecere EkodoktrÄ«nai bez konkursa tikt pie Getliņu atkritumu šÄ·irošanas, izveidojot kopÄ«gu pilnsabiedrÄ«bu ar Getliņi eko, ŠÄ·Ä“les Ä£imene savas daļas EkodoktrÄ«nā pārdeva.

Lai gan Uzņēmumu reÄ£istrā redzams, ka EkodoktrÄ«na Ä«pašnieki ir vairākas kompānijas, tomÄ“r patieso labuma guvÄ“ju noskaidrot nevar, jo aiz juridiskajām personām slÄ“pjas ofšori.

Oficiāli viens no EkodotrÄ«nas lÄ«dzÄ«pašniekiem ir a/s BAO vadÄ«tājs Jānis Vilgerts. EkodoktrÄ«na Ä«pašnieks ir arÄ« SIA Eksetekss, kas pieder Anatolijam Jerumanim. Neskaidrais ir, kas slÄ“pjas aiz SIA Wheaton Parks, kas ieguva daļas pÄ“c ŠÄ·Ä“les Ä£imenes aiziešanas no EkodoktrÄ«nas. Zinoši avoti Pietiek norādÄ«juši, ka aiz šÄ uzņēmuma varÄ“tu slÄ“pties gan pats ŠÄ·Ä“le, gan cits tā sauktais oligarhs un eksministrs, bijušais LPP/LC lÄ«deris, RÄ«gas domes vicemÄ“ra Amerika domubiedrs Ainārs Šlesers.