Iesaki rakstu:

LÄ«dz šim visās Saeimās ir veidotas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas atsevišÄ·u jautājumu noskaidrošanai. Par šÄdu komisiju izveidošanu bieži cÄ«nās opozÄ«cijas partijas, kas cer ar to palÄ«dzÄ«bu risināt sev svarÄ«gus jautājumus. OpozÄ«cijai Saeimā ir garantÄ“tas tiesÄ«bas norādÄ«t uz problÄ“mām un izveidot izmeklÄ“šanas komisiju neatkarÄ«gi no tā, ko par to domā Saimas pozÄ«cijas partijas. Parlamentārajai izmeklÄ“šanas komisijai ir tiesÄ«bas pārraudzÄ«t izpildvaras darbÄ«bu.

Ir skaidrs, ka Saeimas opozÄ«cijas partijas izmanto šo iespÄ“ju un veido parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas. PiemÄ“ram, iepriekšÄ“jā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklÄ“šanas komisija opozÄ«cijas partijas “No sirds Latvijai” vadÄ«tājas Ingunas Sudrabas vadÄ«bā, kas izmeklÄ“ja tā saukto “oligarhu lietu”, - komisija tika izveidota pÄ“c tam, kad žurnāls “Ir” publiskoja “RÄ«dzenes sarunas”, kurās tādi Latvijā pazÄ«stami personāži kā Aivars Lembergs, Andris ŠÄ·Ä“le un Ainārs Šlesers pārrunājuši ietekmes sfÄ“ru sadalÄ«šanu dažādos uzņēmumos, medijos un politikā.

AtzÄ«stot, ka ir bijušas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas, kas ir sniegušas vÄ“rā ņemamus secinājumus un priekšlikumus likumu uzlabošanai, arvien biežāk šÄ«s komisijas kļūst diezgan bezjÄ“dzÄ«gas. Izņēmums nav arÄ« šajā Saeimā izveidotā parlamentārā izmeklÄ“šanas komisija OIK sistÄ“mas izpÄ“tei. Par šÄdas komisijas izveidošanu aktÄ«vi cÄ«nÄ«jās partijas “Saskaņa” deputāts Ivars Zariņš un no Kaimiņa partijas saraksta ievÄ“lÄ“tais Didzis Šmits. ArÄ« pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām Zariņš un Šmits bija vieni no aktÄ«vākajiem cÄ«nÄ«tājiem pret OIK, un Kaimiņa partija solÄ«ja to atcelt uzreiz pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas Saeimā.

Ceturtdien Zariņš paziņoja, ka ir nolÄ“mis pamest darbu parlamentārajā izmeklÄ“šanas komisijā. Viņa vietā tika iecelts Jānis Ä€damsons, kurš ir darbojies jau vairākās parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijās un ir uzskatāms par veterānu šajā jomā. Visvairāk atmiņā ir palikusi izmeklÄ“šanas komisija, kurā Ä€damsons izmeklÄ“ja pedofilijas skandālu (2003.gadā Ä€damsons paziņoja, ka vairākas amatpersonas, piemÄ“ram, Andris ŠÄ·Ä“le, Valdis Birkavs un Andrejs Sončiks ir saistÄ«ti ar pedofilijas lietu).

Zariņam traucÄ“jot tas, ka par komisijas vadÄ«tāju ir iecelta Ieva Krapāne no Kaimiņa partijas. VÄ“l Zariņam nav paticis, ka komisijā gatavojās strādāt Arvils Ašeradens no “Jaunās VienotÄ«bas”, kurš gan arÄ« vÄ“lāk atkāpās no darba šajā komisijā. Viņa vietā tika iecelts Atis Lejiņš.

Šie Zariņa argumenti izklausās diezgan dÄ«vaini un pat smieklÄ«gi. Nav Ä«sti skaidrs, kāpÄ“c Zariņš bija iedomājies, ka tieši viņam ir jākļūst par izmeklÄ“šanas komisijas vadÄ«tāju. Kā piektajā klasÄ“ skan Zariņa paziņojums, ka pÄ“c tam, kad par komisijas vadÄ«tāju tika ievÄ“lÄ“ta Krapāne, viņš esot sapratis, ka nevienam neesot vajadzÄ«ga viņa kompetence un pieredze. Citiem vārdiem sakot, mazais PÄ“terÄ«tis apvainojās uz Anniņu, kura atņēma viņam spainÄ«ti un lāpstiņu smilšu kastÄ“.

Nav skaidrs, kāpÄ“c Zariņš uzskata, ka viņš savu kompetenci un pieredzi nevarÄ“tu izmantot, turpinot darbu izmeklÄ“šanas komisijā. Viņam neviens neliegtu izmantot izmeklÄ“šanas komisijām paredzÄ“tās pilnvaras sev interesÄ“jošu jautājumu noskaidrošanai un amatpersonu iztaujāšanai. Neviens neliedz Zariņam apšaubÄ«t vai nepiekrist komisijas slÄ“dzienam, ja viņa viedoklis bÅ«tu atšÄ·irÄ«gs no tā – Zariņam ir visas iespÄ“jas publicÄ“t atsevišÄ·i savu viedokli par komisijā veikto izmeklÄ“šanu un tās secinājumiem (starp citu, šÄda prakse bieži bija vÄ“rojama arÄ« iepriekšÄ“jās Saeimās veidoto izmeklÄ“šanas komisiju darbÄ«bā, kad atsevišÄ·i deputāti publicÄ“ja atšÄ·irÄ«gus vÄ“rtÄ“jumus).

Jau iepriekš savu neapmierinātÄ«bu par nevirzÄ«šanu parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijā izteica Didzis Šmits, kurš šÄ« iemesla dēļ paziņoja par izstāšanos no Kaimiņa partijas frakcijas. Šmita vÄ“lÄ“šanās iesaistÄ«ties parlamentārajā izmeklÄ“šanas komisijā izskatās vismaz liekulÄ«ga. Viņam tika piedāvāts ekonomikas ministra portfelis Krišjāņa Kariņa valdÄ«bā, un šajā amatā Šmits varÄ“tu pierādÄ«t savus patiesos nodomus cīņā pret OIK. Tā vietā Šmits pÄ“kšÅ†i paziņoja, ka Kariņš viņam neļauj cÄ«nÄ«ties pret OIK un tāpÄ“c viņš nevarot bÅ«t ekonomikas ministrs. LÄ«dz ar to nav Ä«sti skaidrs, ko tad Šmits gribÄ“ja darÄ«t parlamentārajā izmeklÄ“šanas komisijā, ja jau pat ekonomikas ministra amats viņam nebija Ä«sti labs cīņai pret OIK.

Saeimas sÄ“dÄ“ debatÄ“s par šÄ«s komisijas veidošanu Zariņam un Šmitam pievienojās arÄ« no Kaimiņa partijas un frakcijas izmestais Aldis Gobzems, kurš apsÅ«dzÄ“ja savus bijušos frakcijas biedrus bezmaz visos pasaules grÄ“kos. Arvien biežāk ne tikai Zariņš, Šmits un Gobzems, bet arÄ« citi “Saskaņas” deputāti runā par cīņu pret “Jauno VienotÄ«bu”, kas esot vainÄ«ga visās nepatikšanās Latvijā. Tiesa, šie deputāti neizmanto pat tās tiesÄ«bas, kas viņiem ir dotas darbÄ«bai parlamentāro izmeklÄ“šanas komisiju ietvaros.

Ir redzams, ka Zariņam un Šmitam daudz svarÄ«gāka par OIK problÄ“mas risināšanu ir vienkārši bļaustÄ«šanās par slikto “Jauno VienotÄ«bu” un citiem ļaunajiem spÄ“kiem, kas viņiem neļaujot atcelt OIK un sakārtot šo jomu pÄ“c viņu ieskatiem. Paradoksālā kārtā “Saskaņas” un viņu satelÄ«tu retorika no citām partijām ir atgriezusies pirmsvÄ“lÄ“šanu kampaņas laikos, kad tika izmantoti tieši tādi paši saukļi un izkliegti lÄ«dzÄ«gi lozungi. Var tikai stādÄ«ties priekšÄ, kas Latviju sagaidÄ«tu gadÄ«jumā, ja “Saskaņa” kopā ar Kaimiņa partiju bÅ«tu ieguvusi vismaz 51% vÄ“lÄ“šanās un bÅ«tu izveidojusi valdÄ«bu. Vismaz nebeidzama jautrÄ«ba tad bÅ«tu garantÄ“ta.

BÄ“dÄ«gākais visā šajā stāstā ir tas, ka Zariņš kopā ar “Saskaņu” un saviem domubiedriem, piemÄ“ram, Šmitu un Gobzemu turpina graut Saeimas imidžu un mazināt ticÄ«bu Saeimas spÄ“jai darboties konstruktÄ«vi un loÄ£iski. Ar šÄdu ampelÄ“šanos parlamentārajā izmeklÄ“šanas komisijā Saeima tiek padarÄ«ta smieklÄ«ga un vāja, arvien mazāk iedzÄ«votāju pozitÄ«vi vÄ“rtÄ“ tās darbu.

IespÄ“jams, ka loÄ£iskākais tikko izveidotās parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas lÄ“mums bÅ«tu pašlikvidÄ“ties, atzÄ«stot, ka tā tika izveidota atsevišÄ·u deputātu populistisko ambÄ«ciju dēļ. PÄ“c notikušajām kaislÄ«bām tās izveidošanas laikā tāpat maz kurš ticÄ“s, ka komisija darbojas konstruktÄ«vi un tās darbÄ«bas rezultāti bÅ«s lietderÄ«gi un vÄ“rā ņemami OIK situācijas uzlabošanā. Jebkurā gadÄ«jumā ir skaidrs, ka šai komisijai nav gaidāmas vieglas dienas un tās darbÄ«bai tiks pievÄ“rsta pastiprināta uzmanÄ«ba.