Andra BÄ“rziņa "draudzÄ«gÄ finanÅ¡u Ä£imene" un "Lodes" draudzÄ«gÄ "prihvatizÄcija"
PIETIEK · 17.12.2013. · Komentāri (12)Pietiek turpina ekskluzÄ«vi publicÄ“t izteiksmÄ«gus fragmentus no apgÄdÄ AtÄ“na iznÄkušÄs L. Lapsas, K. JanÄevskas un I. SaatÄianes grÄmatas Latvietis parastais, kura vietumis grÄmatveikalos vÄ“l varÄ“tu bÅ«t nopÄ“rkama. Šodien - par to, kÄ "izcilais tautsaimnieks" Andris BÄ“rziņš kopÄ ar savu "draudzÄ«go finanšu Ä£imeni" tikai pie privatizÄ“jamÄ uzņēmuma Lode.
Interesanti, bet fakts – daudzÄs intervijÄs mÅ«su varonis gandrÄ«z vai izgaršojot stÄsta un stÄsta par savu lielo algu (protams, neminot konkrÄ“tas summas), strÄdÄjot zviedru bankÄ, un no tÄs izrietošo Latvijas lielÄko pensiju, taÄu neparko nevÄ“las pieminÄ“t darÄ«jumu, kas viņu oficiÄli padara par miljonÄru: runa ir par akciju sabiedrÄ«bas Lode pÄrdošanu 2007. gada vasarÄ, kad Äetri lielÄkie ievÄ“rojamÄs bÅ«vmateriÄlu ražotnes akcionÄru savus 1,84 miljonus uzņēmuma akciju pÄrdod par 8,99 latiem gabalÄ, kopÄ saņemot vairÄk nekÄ 16,66 miljonus latu. Andra BÄ“rziņa daļa ir 4,53 miljoni latu, un lieki teikt, ka viņa nerunÄ«gumam par šo darÄ«jumu ir arÄ« pietiekami bÅ«tiski iemesli.
Lode ir uzņēmums ar pietiekami ilgu vÄ“sturi – 1958. gadÄ tas tiek uzbÅ«vÄ“ts kÄ drenu cauruļu rÅ«pnÄ«ca, ko arÄ« godÄ«gi ražo no 1963. gada lÄ«dz pat astoņdesmito gadu sÄkumam, savukÄrt 1964. gadÄ Lode sÄk ražot arÄ« mÄla Ä·ieÄ£eļus, bet 1987. gadÄ – jumta kÄrniņus. SavukÄrt 1996. gadÄ JÄņa Slesara vadÄ«tais uzņēmums tiek privatizÄ“ts, un par kontrolpaketes Ä«pašnieku kļūst „cilvÄ“ks no malas” – tobrÄ«d un arÄ« vÄ“lÄk plašÄkai sabiedrÄ«bai ļoti mazpazÄ«stamais EdvÄ«ns Samulis, kurš šÄ«s grÄmatas lasÄ«tÄjiem jau zinÄms kÄ viens no mÅ«su varoņa ilggadÄ“jiem lÄ«dzgaitniekiem – uz jaunveidojamo banku paša Andra BÄ“rziņa paaicinÄts, un pabijis gan Unibankas padomes un valdes locekļa, gan Ä«paši nozÄ«mÄ«gajÄ kredÄ«tu un investÄ«ciju pÄrvaldes vadÄ«tÄja postenÄ«, bet vÄ“lÄk ilgstoši bijis bankas prezidenta padomnieks un arÄ« RÄ«dzenes filiÄles pÄrvaldnieks.
No kurienes viņš tÄds tur rodas? LÄ«dz deviņdesmito gadu sÄkumam 1948. gadÄ dzimušais EdvÄ«ns Samulis jau ir paspÄ“jis ļoti daudz ko – un pietiekami dažÄdÄs jomÄs. Dzimis gulbenietis un ieguvis augstÄko izglÄ«tÄ«bu kÄ ekonomists rÅ«pniecÄ«bas plÄnošanas specialitÄtÄ“, viņš sÄkumÄ strÄdÄ CÄ“sÄ«s par PlÄnu komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄju, pÄ“c tam – LodÄ“, vÄ“lÄk, ap 1983. gadu kļūst par VissavienÄ«bas kooperatÄ«vÄ tirdzniecÄ«bas institÅ«ta Latvijas filiÄles direktora vietnieku, tad strÄdÄ agrokomitejÄ, atkal LodÄ“, lÄ«dz beidzot tiek pie posteņa RÄ«gas pilsÄ“tas izpildkomitejÄ, kur sÄkumÄ strÄdÄ AlfrÄ“da Rubika pakļautÄ«bÄ (kÄ ekonomikas nodaļas vadÄ«tÄjs).
PÄ“c tam EdvÄ«ns Samulis ir pilsÄ“tas izpildkomitejas priekšsÄ“dÄ“tÄja Andreja Inkuļa vietnieks (starp citu, tÄpat kÄ vÄ“lÄkais Komercbanku asociÄcijas vadÄ«tÄjs Teodors Tverijons), lÄ«dz ar jauno laiku iestÄšanos neveiksmÄ«gi padarbojas arÄ« privÄtbiznesÄ un pamÄ“Ä£ina padarboties arÄ« KrÄjbankÄ, taÄu nekÄdi nespÄ“j sastrÄdÄties ar tÄs toreizÄ“jo prezidentu, impulsÄ«vo un baņķiera darbam galÄ«gi nepiemÄ“roto Ivaru Godmani. Pats kÄdÄ no retajÄm intervijÄm atzinis, ka viņa mÄ“rÄ·is ir bijis kļūt par ļoti labi apmaksÄtu ierÄ“dni, EdvÄ«ns Samulis ir aktÄ«vi darbojies arÄ« zinÄtnes jomÄ: 1988. gadÄ viņš MaskavÄ aizstÄvÄ“jis disertÄciju par patÄ“rÄ“tÄju kooperÄciju, bet 1992. gadÄ jau neatkarÄ«gajÄ LatvijÄ nostrificÄ“ts par ekonomikas zinÄtņu doktoru (t.i. viņa padomju laikÄ iegÅ«tais grÄds „pÄrtaisÄ«ts” par ekonomikas zinÄtņu doktora grÄdu).
ŠÄds cilvÄ“ks tad nu 1996. gadÄ uzvar Lodes privatizÄcijas konkursÄ – kaut patiesÄ«bÄ nekÄda konkursa nav, jo viņš uz uzņēmuma kontrolpaketi ir vienÄ«gais pretendents, apņemoties apmaksÄt kontrolpaketi par tiem laikiem iespaidÄ«gu summu – 490 tÅ«kstošiem latu, kÄ arÄ« vÄ“l miljonu latu ražošanÄ ieguldÄ«t turpmÄko trÄ«s gadu laikÄ. Tiesa, tik briesmÄ«ga privatizÄ“tÄja situÄcija nav: nekavÄ“joties viņš iemaksÄ tikai 49 tÅ«kstošu latu drošÄ«bas naudu, bet pÄrÄ“jo summu var iemaksÄt divu gadu laikÄ – 8791 latu mÄ“nesÄ« un 2187 sertifikÄtus katru gada ceturksni (ar tiesÄ«bÄm pÄ“c pirmÄs puses samaksÄšanas lÅ«gt iespÄ“ju atlikumu samaksÄt tikai un vienÄ«gi sertifikÄtos).
Pats viņš desmit gadus vÄ“lÄk, 2006. gadÄ Å¾urnÄlam KapitÄls savu biznesa plÄnu un finanšu avotus skaidro šÄdi:
- KÄ tad jÅ«su redzeslokÄ nonÄca Lode?
- Jau teicu, ka esmu no CÄ“sÄ«m. No turienes ir arÄ« mani bijušie kolÄ“Ä£i un draugi. Reiz esošais un bijušais Lodes prezidents JÄnis Slesars atbrauca un teica: „EdvÄ«n, mums pÄ“c Äetriem mÄ“nešiem jÄnotiek privatizÄcijai. Zviedri un vÄcieši atsakÄs, ko lai dara?”
- 1996. gadÄ Ärzemnieki atteicÄs no Lodes?
- JÄ. Bija diezgan lielas izpÄ“tes veikuši, šie materiÄli mums ir. Nezinu, kas viņiem notika, bet viņi aizgÄja. TÄ nu izsolÄ“ sÄ“dÄ“ju viens pats. Ä€rÄ nevienu negrÅ«du. Tas biznesa plÄns, ko toreiz uz ÄetrÄm lapiņÄm biju uzrakstÄ«jis, tagad ir Ä«stenojies. Nevienam parÄdÄ visus šos gadus faktiski neesmu bijis.
- Kas bija rakstÄ«ts tai biznesplÄnÄ uz ÄetrÄm lapiņÄm?
- Visi šie rÄ“Ä·ini, shÄ“ma, kÄdÄ veidÄ jÄveic maksÄjumi par kontrolpaketi.
- No kurienes tad radÄs iespÄ“ja apmaksÄt 490 tÅ«kstošus latu vÄ“rto Lodes akciju kontrolpaketi?
- Tad drusku jÄpalÅ«kojas pagÄtnÄ“. 1993. gadÄ es pÄrgÄju darbÄ uz tikko nodibinÄto Unibanku, kļuvu par tÄs valdes locekli. Biju arÄ« viens no Unibankas privatizÄcijas idejas autoriem un privatizÄcijas procesÄ saņēmu savu daļu no menedžmentam paredzÄ“tÄs akciju kvotas. Man, ja nemaldos, bija 36 tÅ«kstoši akciju. Nu, un, ja pareizina ar vienas akcijas cenu – tajos gados tÄ svÄrstÄ«jÄs no trim lÄ«dz pieciem latiem.
- Piecreiz 36 iznÄk 180.
- Nu ja, bet, kad nonÄcu LodÄ“, man jau bija tiesÄ«bas lemt par peļņas sadali. Paskatieties vecajos Dienas Biznesa numuros – mÄ“s maksÄjÄm lielÄkÄs dividendes. TÄ arÄ« tÄ rÅ«pnÄ«ca tika izpirkta. VÄ“l varam atcerÄ“ties, cik tolaik maksÄja sertifikÄti – ja nemaldos, ap 80 santÄ«miem. Man puse bija jÄmaksÄ sertifikÄtos, puse naudÄ. TÄdas tÄs shÄ“mas bija, kÄpÄ“c man tÄs neizmantot? Neko nelikumÄ«gu neesmu darÄ«jis. Man dzÄ«vÄ“ ir paveicies – Ä«stajÄ brÄ«dÄ« esmu gadÄ«jies Ä«stajÄ vietÄ...
Nelaime tik tÄ, ka EdvÄ«ns Samulis šajÄ intervijÄ par vairÄkiem bÅ«tiskiem faktiem Ä«sti nesaka patiesÄ«bu. PirmÄm kÄrtÄm jau brÄ«nÄ«šanÄs par Ärzemnieku intereses trÅ«kumu ir, maigi izsakoties, samÄkslota: Lode tolaik vispÄr netiek iekļauta tÄ sauktajÄ privatizÄcijas starptautiskajÄ piedÄvÄjumÄ, un toreizÄ“jÄ PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras JuridiskÄ departamenta normatÄ«vo aktu nodrošinÄjuma sektora vadÄ«tÄja Inta Abakuka Dienas biznesam bez kÄdas sarkšanas apgalvo: „Lodi nebija vajadzÄ«bas iekļaut starptautiskajÄ piedÄvÄjumÄ, jo tas tÄpat bija populÄrs un, mÅ«suprÄt, labs uzņēmums un izraisÄ«ja pietiekoši lielu interesi Ärzemnieku vidÅ«.”
(TurklÄt patiesÄ«bÄ gan jau 1995. gada 28. augustÄ PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«rÄ tiek saņemts zviedru uzņēmuma Braas Scandinavia AB privatizÄcijas priekšlikums, kas 1996. gada sÄkumÄ vÄ“l tiek papildinÄts ar virkni detaļu - tostarp par 7-12 miljonu vÄcu marku lielÄm investÄ«cijÄm. Zviedri saņem PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras pÄrstÄvja Andreja Tiknusa vÄ“stuli ar apliecinÄjumu, ka viņiem reÄ£istrÄ“tÄ vÄ“stulÄ“ noteikti tiks nosÅ«tÄ«ti privatizÄcijas noteikumi, tikko tÄdi bÅ«s apstiprinÄti, - tomÄ“r aÄ£entÅ«ras arhÄ«vÄ Lodes privatizÄcijas lietÄ apliecinÄjumu šÄdas vÄ“stules nosÅ«tÄ«šanai neizdodas atrast. Un – kÄds pÄrsteigums! – zviedri privatizÄcijÄ nepiedalÄs.)
JÄ, EdvÄ«na Samuļa Ä«pašumÄ Unibankas publiskajÄ piedÄvÄjumÄ tiešÄm ir nonÄkušas 36 547 par sertifikÄtiem iegÄdÄtas akcijas. TaÄu akciju maksimÄlÄ cena 1996. gada vasarÄ, kad tiek privatizÄ“ta Lode, nebÅ«t nav privatizÄ“tÄja nosauktajÄ 3-5 latu lÄ«menÄ«, bet gan divas trÄ«s reizes zemÄka – augstÄkÄ cena tiek fiksÄ“ta 1,76 latu apmÄ“rÄ. TurklÄt nekÄdi publiski dati nerÄda, ka šajÄ laikÄ uzņēmÄ“js bÅ«tu šÄ·Ä«ries no kÄdas šo akciju daļas, lai iegÄdÄtos Lodes kontrolpaketi.
Kur tad tiek ņemta nebÅ«t ne tik milzÄ«gÄ, bet tomÄ“r regulÄri nepieciešamÄ summa privatizÄcijas maksÄjumiem? Tas pats Dienas bizness uzskaita: teorÄ“tiski gan bÅ«tu iespÄ“jams, ka privatizÄ“tÄjs ir ņēmis kredÄ«tu, un loÄ£iski liktos, ka viņš to darÄ«tu bankÄ, kurÄ kÄdreiz bijis viceprezidents un atbildÄ“jis par kredÄ«tu politiku, bet tagad ir padomnieks – tÄtad UnibankÄ, taÄu tÄs prezidents Andris BÄ“rziņš noliedzis, ka viņa vadÄ«tÄ banka bÅ«tu Lodes projektam izsniegusi jebkÄdu kredÄ«tu vai vispÄr jelkad bÅ«tu apspriedusi tamlÄ«dzÄ«gu kreditÄ“šanas iespÄ“ju.
(JÄsaka, ka te gan Andris BÄ“rziņš gluži vienkÄrši ir samelojies – vai arÄ« nezina, kas notiek paša vadÄ«tajÄ bankÄ. Jau 1996. gada 12. martÄ Lodes direktors JÄnis Slesars oficiÄlÄ vÄ“stulÄ“ informÄ“ PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras Ä£enerÄldirektoru JÄni Nagli: „SakarÄ ar to, ka firma Lode ņem naudas aizdevumu 45 000 Ls uz 6 mÄ“nešiem energoresursu iegÄdei, kas nepieciešams tehnoloÄ£isko procesu nodrošinÄšanai, no UniversÄlÄs Bankas CÄ“su filiÄles, lÅ«dzam JÅ«su atļauju ieÄ·Ä«lÄt apgrozÄmos lÄ«dzekļus - gatavo produkciju par 120 000 Ls.”)
TÄ nu šÄ« situÄcija, kÄ arÄ« paša EdvÄ«na Samuļa noslÄ“pumainÄ«ba Dienas biznesu vedinot uz domÄm, ka Latvijas privatizÄcijas procesÄ ieviesta jauna profesija – latvietis–privatizÄ“tÄjs, kura vienÄ«gais pienÄkums ir oficiÄli pÄrstÄvÄ“t patiesos, bet anonÄ«mos lÄ«dzekļu ieguldÄ«tÄjus (tajÄ laikÄ fiziskajÄm personÄm parasti netiek pieprasÄ«ti nekÄdi dokumenti par naudas izcelsmi).
Vai tiešÄm šie ieguldÄ«tÄji ir tik superanonÄ«mi vai tomÄ“r tÄ«ri labi nojaušami? Jau 1997.-1998. gadÄ Lodes akcionÄru sarakstÄ parÄdÄs gan Unibankas viceprezidents Ivars Ķirsons, gan Andris BÄ“rziņš, gan arÄ«... pati Unibanka. Uzņēmuma 1997. gada 27. septembra ÄrkÄrtas akcionÄru pilnsapulces protokols rÄda, ka Lodes direktoram JÄnim Slesaram ir tikai 17 290 akcijas, toties Andrim BÄ“rziņam – jau 24 231 akcija un Unibankai – 58 021 akcija.
Īpaši interesantas šai sakarÄ ir divas vienÄ dienÄ – 1998. gada 29. aprÄ«lÄ« izrakstÄ«tas Ä£enerÄlpilnvaras. Ar vienu Unibankas JuridiskÄs daļas vadÄ«tÄjs Armands GrÄ«nbergs tiek pilnvarots „akcionÄram noteikto tiesÄ«bu ietvaros veikt visas nepieciešamÄs darbÄ«bas, kas saistÄ«tas ar AS Latvijas Unibanka interešu pÄrstÄvÄ“šanu AS Lode akcionÄru pilnsapulcÄ“ 1998. gada 30. aprÄ«lÄ«, tai skaitÄ, bet ne tikai, ar 59 290 akcijÄm piedalÄ«ties balsošanÄ un debatÄ“s, dot priekšlikumus, pieteikt noraidÄ«jumus un lÅ«gumus par visiem dienas kÄrtÄ«bas jautÄjumiem, kÄ arÄ« parakstÄ«ties un publiski izteikties AS Latvijas Unibanka vÄrdÄ”. SavukÄrt ar tieši tÄdu pašu Ä£enerÄlpilnvaru Armandu GrÄ«nbergu attiecÄ«bÄ uz saviem 24 tÅ«kstošiem akciju pilnvaro arÄ« Andris BÄ“rziņš – kurš pirmo pilnvaru parakstÄ«jis kÄ Unibankas prezidents.
ŠÄ« dzÄ«ve nedaudz maskÄ“tÄ, bet visÄdi draudzÄ«gÄ finanšu Ä£imenÄ“ turpinÄs lÄ«dz pat laikam, kad Andris BÄ“rziņš pamazÄm sÄk taisÄ«ties prom no Unibankas (nu jau nevis valsts, kurai vienalga, ka bankas prezidentam ir bizness uzņēmumÄ, ar kuru noteiktas attiecÄ«bas ir arÄ« pašai bankai, bet gan daudz skarbÄko zviedru Ä«pašumÄ) vadÄ«tÄja posteņa – un paslÄ“pes spÄ“lÄ“t vairs Ä«sti nav jÄ“gas. EdvÄ«na Samuļa oficiÄlÄ versija, ko viņš 2006. gadÄ izklÄsta žurnÄlam KapitÄls, ir šÄda:
- 2004. gadÄ, kad vairÄkuma akcionÄriem bija jÄizsaka mazÄkuma akcionÄriem akciju atpirkšanas piedÄvÄjums, jÅ«s pÄrdevÄt 19% akciju, lai jÅ«su lÄ«dzdalÄ«ba uzņēmumÄ bÅ«tu mazÄka par 50% un jÅ«s varÄ“tu izvairÄ«ties no šÄ«s prasÄ«bas. KÄpÄ“c tÄ?
- Man šÄdu brÄ«vu naudas lÄ«dzekļu, lai atpirktu daļu, nebija. Å…emt bankÄ kredÄ«tu un ieÄ·Ä«lÄt visas savas pÄrÄ“jÄs akcijas – to neuzskatÄ«ju par mÄ“rÄ·tiecÄ«gu soli.
- Cik brÄ«vÄs naudas vajadzÄ“ja, lai izteiktu šos piedÄvÄjumus?
- Ap pusotra miljona. Lai gan kopš 1997. gada figurÄ“ju Kluba miljonÄru sarakstos un nenoliedzu, ka esmu turÄ«gs, man nav tÄdas brÄ«vas naudas. Man ir nauda, ko saņemu dividendÄ“s, un alga kÄ padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjam...
Un jau atkal – patiesÄ«ba ir, maigi izsakoties, nepilnÄ«ga. Jau 2003. gada jÅ«lijÄ EdvÄ«ns Samulis tobrÄ«d nenosauktam pircÄ“jam vai pircÄ“jiem (pÄ“c gada izrÄdÄs, ka pircÄ“js bijis JÄnis Slesars) trÄ«s darÄ«jumos pÄrdod iespaidÄ«gas Lodes akciju paketes: 8. jÅ«lijÄ viņš pÄrdod 9,44% akciju, 25. jÅ«lijÄ – 3,63% akciju un 28. jÅ«lijÄ – 5,95% akciju, un jau šajÄ brÄ«dÄ« EdvÄ«na Samuļa akciju pakete ir krietni virs 50 procentiem no kopÄ“jÄ uzņēmuma akciju daudzuma. TaÄu, neraugoties uz to, 2004. gada vasarÄ, kad Andris BÄ“rziņš oficiÄli atbrÄ«vojies no Unibankas prezidenta posteņa un tÄ uzliktajiem ierobežojumiem, EdvÄ«ns Samulis izjÅ«t nepÄrvaramu vÄ“lmi par tÄ arÄ« neatklÄtu summu pÄrdot viņam vispirms 9,89% un pÄ“c dažiem mÄ“nešiem vÄ“l 12,79% Lodes akciju.
Par šÄ«s vÄ“lmes iemesliem neviena no iesaistÄ«tajÄm personÄm nevÄ“las izteikties, un arÄ« trešais lielais akcionÄrs JÄnis Slesars ir ÄrkÄrtÄ«gi nerunÄ«gs – neko viņš nezinot, jautÄjumus nesaprotot, jÄ“gu tikties neredzot, neko no akcionÄru sapulcÄ“m neatceroties, tÄdu Andri BÄ“rziņu lÄga pat neesot pamanÄ«jis: „Tas bÅ«tu netaktiski pret pÄrÄ“jiem akcionÄriem, runÄt par kompÄniju, kur es nestrÄdÄju. Man jums nav, ko pastÄstÄ«t. KÄ BÄ“rziņš iegÄdÄjÄs akcijas, prasiet viņam. Es esmu pavisam cita persona...”
TaÄu, lai nu kÄ, 2007. gada vasarÄ Andris BÄ“rziņš kopÄ ar pÄrÄ“jiem akcionÄriem Lodi pÄrdod Ärzemju investoriem un par savu akciju paketi (jau 504 tÅ«kstošiem latu) saņem Äetrarpus miljonus latu, - nevar noliegt, ka Krievijas krÄ«ze mÅ«su varonim patiešÄm kaut ko ir iemÄcÄ«jusi – vismaz personiskajÄ biznesÄ noteikti. „Viss jÄvÄ“rtÄ“ trendos. TÄ, piemÄ“ram, varam precÄ«zi pateikt, kurÄ brÄ«dÄ« banka nogrims, ja jau reiz tÄ sÄkusi grimt. Ar Lodi bija lÄ«dzÄ«gi. Vienas valsts robežÄs šÄdi uzņēmumi nevar izdzÄ«vot, ja tie nav spÄ“jÄ«gi investÄ“t tÄlÄk. Uz Latvijas un Igaunijas robežas tika uzcelts lÄ«dzÄ«gs uzņēmums, un viņi mÅ«s nokautu divu gadu laikÄ pavisam mierÄ«gi. TÄpÄ“c izlÄ“mÄm pÄrdot Lodi, jo man bija skaidrs, ka braucam lejÄ no kalna un ka tÅ«lÄ«t aiziesim pļaujošÄ kritumÄ. PÄrdevÄm 2007. gada jÅ«lijÄ, bet septembrÄ« viss jau bija sabrucis – sÄkÄs pasaules krÄ«ze. Tagad viens otrs man pÄrmet, ka esmu bijis nelietÄ«gi tÄlredzÄ«gs, jo saņēmu Äetrarpus miljonus latu šajÄ darÄ«jumÄ,” viņš Äetrarpus gadus vÄ“lÄk stÄsta NeatkarÄ«gajai RÄ«ta AvÄ«zei.
PÄrpalikums no šÄ«s summas kopÄ ar iepriekšÄ“jiem ienÄkumiem arÄ« redzams Valsts prezidenta amatpersonas deklarÄcijÄ – SEB bankas obligÄcijas par 327 tÅ«kstošiem eiro, 2,14 miljoni eiro bankÄ, aizdoti 687 tÅ«kstoši latu un nepilni 406 tÅ«kstoši eiro, kÄ arÄ« kopumÄ trÄ«sarpus desmiti nekustamo Ä«pašumu dažÄdÄs Latvijas vietÄs – protams, arÄ« tas pats laikus pakamptais bankas VecrÄ«gas dzÄ«voklis, kas nu viens pats ir vismaz pusmiljonu eiro vÄ“rts. LÄ«dz ar ko eksbaņķiera Ineša Feifera teiktajam: „JÄ, viņš to Lodi diezgan veiksmÄ«gi pievÄca...” var piebilst tikai – jÄ, un ne to vien. Lai gan, protams, vienmÄ“r varÄ“s atrast arÄ« gluži citu skaidrojumu – ieklausÄ«simies kaut vai mums jau pazÄ«stamajÄ JurÄ« AizezerÄ:
- Cik Bērziņam svarīga bija nauda?
- Es domÄju, ka BÄ“rziņam nav raksturÄ«gas ÄrišÄ·Ä«bas arÄ« šinÄ« ziņÄ.
- RespektÄ«vi, viņš neko nedarÄ«ja, lai iegÅ«tu...?
- Absolūti.
- Un tomÄ“r pie Lodes viņš tika.
- Nu, jÅ«s ziniet, mÄ“s katrs varam šodien un arÄ« tanÄ«s periodos piedalÄ«ties kÄdos pirkšanas – pÄrdošanas procesos. TÄ ka tÄ ir normÄla izglÄ«tota cilvÄ“ka piedalÄ«šanÄs saimnieciskos procesos, un reizÄ“m arÄ« tas process var bÅ«t veiksmÄ«gs un reizÄ“m var bÅ«t neveiksmÄ«gs. VienkÄrši BÄ“rziņam tas process bija veiksmÄ«gs.