Iesaki rakstu:

2018. gada 30. augustā Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja publicÄ“ja savus noslÄ“guma secinājumus par Latvijas Republikas kārtÄ“jo ziņojumu par ANO 1965. gada Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laikposmā no 2008. gada lÄ«dz 2016. gadam, kuru Komiteja izskatÄ«ja šÄ« gada 8. un 9. augustā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas (komiteja) eksperti ir atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“juši atklāto un konstruktÄ«vo dialogu ar Latvijas delegāciju Ziņojuma izskatÄ«šanas gaitā.

Tāpat Komiteja atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“, ka Latvija ir pievienojusies daudziem starptautisko tiesÄ«bu instrumentiem cilvÄ“ktiesÄ«bu jomā, kā arÄ« diskriminācijas izskaušanas jomā pieņemtos tiesÄ«bu aktus un politikas iniciatÄ«vas.

Komiteja uzteic Latvijas paveikto naturalizācijas veicināšanā, cīņā pret naida noziegumiem, aizspriedumu mazināšanā pret romu tautÄ«bas cilvÄ“kiem un TiesÄ«bsarga biroja budžeta pieaugumu.

Tajā pašÄ laikā Komiteja savos secinājumos arÄ« aicina Latvijas iestādes vairāk uzmanÄ«bas veltÄ«t atsevišÄ·iem diskriminācijas izskaušanas jautājumiem. Komiteja paudusi bažas par statistikas datu trÅ«kumu sadalÄ«jumā pÄ“c dzimuma, vecuma, tautÄ«bas par ekonomisko un sociālo tiesÄ«bu Ä«stenošanu un aicina pilnveidot datu vākšanu, lai tie varÄ“tu kalpot par pamatu politikas plānošanas dokumentiem mazāk aizsargāto personu tiesÄ«bu nodrošināšanai.

Komiteja aicina palielināt TiesÄ«bsarga biroja budžetu un atjaunot romu konsultanta darbÄ«bu birojā. Komiteja, atzÄ«stot, ka visaptverošs diskriminācijas aizliegums ir iekļauts Satversmes 91. pantā, tomÄ“r pauda bažas par to, ka citos normatÄ«vajos aktos iekļautās diskriminācijas aizlieguma normas ir tikušas piemÄ“rotas reti, kas Komitejas ieskatā varÄ“tu liecināt par nepietiekamām zināšanām un prasmÄ“m šo normu piemÄ“rošanai. Tādēļ Komiteja ierosināja pieņemt visaptverošu diskriminācijas izskaušanas likumu.

Tāpat Komiteju uztrauc mazais reÄ£istrÄ“to naida noziegumu skaits. Latvija tiek aicināta pÄ“c iespÄ“jas precÄ«zāk uzskaitÄ«t un analizÄ“t naida runas gadÄ«jumus, un rÄ«koties, lai izmeklÄ“tu un sodÄ«tu naida runu, it Ä«paši naida runu internetā un politisko kampaņu laikā.

Komiteja arÄ« aicināja Latviju nodrošināt, ka tās Ä«stenotā valsts valodas politika nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju un nerada mazākumtautÄ«bām nepamatotus ierobežojumus izglÄ«tÄ«bā, nodarbinātÄ«bā, sabiedriskajā un politiskajā dzÄ«vÄ“. Šajā saistÄ«bā Komiteja iesaka izvÄ“rtÄ“t, vai ir nepieciešami grozÄ«jumi IzglÄ«tÄ«bas likumā, kas maina mazākumtautÄ«bu valodas lietošanas proporciju mācÄ«bu procesā, kā arÄ« grozÄ«jumi Civilprocesa likumā par valsts nodrošinātu tulku pakalpojumiem civilprocesā.

PievÄ“ršoties jautājumam par nepilsoņiem, Komiteja norāda uz joprojām lielo nepilsoņu skaitu Latvijā un aicina veicināt naturalizācijas procesu, jo Ä«paši censties nodrošināt automātisku pilsonÄ«bas piešÄ·iršanu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bÄ“rniem.

Komiteja arÄ« iesaka Latvijai veicināt romu iekļaušanu sabiedriskajā un politiskajā dzÄ«vÄ“, vairāk iesaistot romu sabiedriskās organizācijas politikas plānošanas procesā. Visbeidzot Komiteja aicina Latviju nodrošināt, ka apcietinājums nepilngadÄ«gajiem patvÄ“ruma meklÄ“tājiem tiek piemÄ“rots tikai izņēmuma gadÄ«jumos, kā arÄ« aicina Latviju pievienoties vÄ“l virknei starptautisko tiesÄ«bu instrumentu.

Ä€rlietu ministrijas ieskatā atsevišÄ·i Komitejas secinājumi un ieteikumi diemžēl neatspoguļo Ziņojumā un tā izskatÄ«šanas gaitā sniegto informāciju. Tā neskatoties uz Latvijas delegācijas sniegto informāciju gan mutiski, gan rakstveidā par to, ka starp ieslodzÄ«tajiem latvieši ir lielākā grupa, Komiteja pauž bažas par lielo mazākumtautÄ«bu pārstāvju, it Ä«paši krievu un romu skaitu Latvijas ieslodzÄ«juma vietās.

ArÄ« Komitejas aicinājums pakāpeniski atteikties no nepilsoņu statusa kā atsevišÄ·as juridiskās kategorijas nevar tik vÄ“rtÄ“ts viennozÄ«mÄ«gi. Nepilsoņu statuss kā pagaidu statuss tika ieviests, lai precizÄ“tu okupācijas periodā Latvijā ieceļojušo personu statusu, jo valsts turpināšanās doktrÄ«nas izpratnÄ“ šÄ«s personas neietilpa atjaunotajā Latvijas pilsoņu kopumā, un lai nepieļautu, ka daudzi Latvijā dzÄ«vojošie kļūst par bezvalstniekiem. Tika izstrādāti naturalizācijas nosacÄ«jumi, lai personas, kam tika piešÄ·irts šis pagaidu statuss, varÄ“tu iegÅ«t Latvijas pilsonÄ«bu. Gadu gaitā naturalizācijas prasÄ«bas tikušas vairākkārt atvieglotas, tomÄ“r nepilsoņu skaita samazinājums nenotiek tik ātri kā iecerÄ“ts.

Savos noslÄ“guma secinājumos Komiteja lÅ«dz Latviju gada laikā iesniegt papildu informāciju par paveikto, lai Ä«stenotu Komitejas ieteikumus par TiesÄ«bsarga biroja darbu un par paveikto nepilsoņu skaita samazināšanai. KārtÄ“jais ziņojums par Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu normu ieviešanu Latvijai jāiesniedz 2021. gadā.

Komitejas noslÄ“guma secinājumu pilns teksts angļu valodā pieejams Komitejas tiešsaistes vietnÄ“. Komitejas noslÄ“guma secinājumi arÄ« tiks tulkoti un izplatÄ«ti latviešu valodā.

Latvija ir ANO 1965. gada Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu dalÄ«bvalsts kopš 1992. gada. Konvencija nosaka dalÄ«bvalsts pienākumus rasu diskriminācijas izskaušanas jomā. Lai uzraudzÄ«tu, kā valsts izpilda starptautiskās saistÄ«bas, tai ir pienākums regulāri iesniegt ziņojumu par paveikto Konvencijas normu ieviešanā. KārtÄ“jais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Latvijā tika apstiprināts Ministru kabinetā un iesniegts ANO 2017. gada oktobrÄ«. IepriekšÄ“jais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Komitejā tika izskatÄ«ts 2003. gadā.

* Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās