„Apeironaâ€, LDDK un JÄņa Reira propaganda par Darba likuma 109.panta II daļu
Persona ar invaliditÄti* · 25.12.2017. · Komentāri (29)Bijušajam komjaunietim, dedzÄ«gajam rÅ«pnÄ«cas virpotÄjam JÄnim Reiram pieredze komunistiskÄs ideoloÄ£ijas sekretÄra amatÄ nes augļus pat tagad, kad ar viņa gÄdÄ«bu izplatÄs pÄrspÄ«lÄ“jumi un misinterpretÄcijas invaliditÄtes jomÄ. AtklÄjas, ka sociÄlo garantiju atņemšanas piekritÄ“ji ir pat lÄ«dz šim cienÄ«jamu sabiedrisko organizÄciju vidÅ«, kas spÄ“j apvienoties pašu neaizsargÄtÄko sabiedrÄ«bas grupu dzÄ«vju sarežģīšanai.
„Apeirona” tiražētÄ melu kampaņa"
Iemesli, kÄpÄ“c darba devÄ“ji nepieņem darbÄ cilvÄ“kus ar invaliditÄti, nereti tiek aprobežoti tikai ar bailÄ“m viņus nespÄ“t atlaist no darba gadÄ«jumÄ, ja viņi nespÄ“j veikt nolÄ«gto darbu vai neievÄ“ro darba kÄrtÄ«bu, un šobrÄ«d pie tÄ intensÄ«vi tiek vainota šÄ« Darba likuma norma. TomÄ“r tajÄ noteiktie atlaišanas aizliegumi neattiecas uz šÄdiem gadÄ«jumiem, tamdēļ tÄdas bailes nav pamatotas.„Apeirona” tiražētÄ melu kampaņa
InvalÄ«du un viņu draugu apvienÄ«bas “Apeirons” interneta raidÄ«juma “TrÄ«s ceturtdaļas” 19.novembra izlaidumÄ tÄ vadÄ«tÄjs Toms Bergs runÄ puspatiesÄ«bas, stÄstot, ka Darba likuma 109.panta II daļa neļauj atbrÄ«vot cilvÄ“kus ar invaliditÄti no darba. VienkÄršÄ valodÄ izklÄstot, tÄ gluži nav taisnÄ«ba.
PatiesÄ«bÄ Darba likums paredz vismaz 12 gadÄ«jumus, kad darbinieku var atbrÄ«vot no darba, un tikai divos gadÄ«jumos atbrÄ«vošanas aizliegums attiecas uz cilvÄ“kiem ar invaliditÄti. TÄtad – tikai vienÄ sestajÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu! TurklÄt darba devÄ“jam ir tiesÄ«bas atbrÄ«vot no darba cilvÄ“ku ar invaliditÄti jebkurÄ brÄ«dÄ« pÄrbaudes laikÄ vai, ja viņš nespÄ“j tikt galÄ ar nolÄ«gto darbu vai vÄ“l vairÄk – neievÄ“ro darba kÄrtÄ«bu.
Tostarp raidÄ«jumam intervÄ“tÄ LabklÄjÄ«bas ministrijas ierÄ“dne Ineta Vjakse sabiezina krÄsas, sabiedrÄ«bai atklÄti melojot, ka cilvÄ“kus ar invaliditÄti nedrÄ«kst atlaist no darba, ja viņiem pietrÅ«kst darba iemaņu. DrÄ«kst! Man ir žēl, ka par savu nodokļos samaksÄto naudu uzturu no valsts maka angažētus parazÄ«tus, kuri izteikti zemiskÄ veidÄ, ar tendenciozas propagandas kampaņu strÄdÄ pret jau tÄ vismazÄk aizsargÄtÄs sabiedrÄ«bas grupas interesÄ“m.
109.panta II daļas konsekvences
Kas ir tie gadÄ«jumi, kad cilvÄ“ku ar invaliditÄti nedrÄ«kst atlaist no darba? PiemÄ“ram, ja darba devÄ“js iepriekš prettiesiski atlaidis darbinieku, kurš ar tiesas spriedumu atjaunots amatÄ, vai uzņēmuma restrukturizÄcijas gadÄ«jumÄ, kad tiek mainÄ«ts uzņēmuma darbÄ«bas virziens un, manuprÄt, šis ir vienÄ«gais gadÄ«jums, uz ko aizliegums bÅ«tu atceļams, tomÄ“r te jÄpiebilst – tÄdi gadÄ«jumi ir ÄrkÄrtÄ«gi reti, kad cilvÄ“ki ar invaliditÄti šo tiesÄ«bu normu izmanto ļaunprÄtÄ«gi. VÄ“l arÄ« optimizÄcijas plÄnu ietvaros, kad uzņēmums sašaurina savu darbÄ«bu, piemÄ“ram, ekonomiskÄs lejupslÄ«des laikÄ.
Tieši pÄ“dÄ“jais krÄ«zes gados laika posmÄ no 2009. lÄ«dz 2011.gadam ļÄva saglabÄt aptuveni vienÄdu skaitu cilvÄ“ku ar invaliditÄti nodarbinÄtus, kad nodarbinÄtÄ«bas lÄ«menis ekonomiskÄs krÄ«zes rezultÄtÄ valstÄ« kopumÄ kritÄs un bezdarbs smagÄkajos periodos pÄrsniedza 22%. TÄtad uzsvÄ“rt, ka šim pantam ir tikai un vienÄ«gi negatÄ«va ietekme, nevar, jo tÄ ir arÄ« izteikti pozitÄ«va.
Statistika liecina, ka tikai 4% darba devÄ“ju nepieņem darbÄ cilvÄ“kus ar invaliditÄti darba likuma 109.panta II daļas dēļ, bet divarpus reizes vairÄk - 10% - aizspriedumu dēļ. 2017.gada 29.novembrÄ« Latvijas NacionÄlajÄ bibliotÄ“kÄ sarÄ«kotajÄ konferencÄ“ par darba tirgus pieejamÄ«bu personÄm ar invaliditÄti Latvijas Darba devÄ“ju konfederÄcijas darba tiesÄ«bu “eksperts” Andris Alksnis ar putÄm uz lÅ«pÄm aizstÄvÄ“ja tÄ“zi par to, cik ļoti šÄ« veselus Äetrus (!) procentus ietekmÄ“jošÄ norma traucÄ“ uzņēmÄ“jiem pieņemt darbÄ cilvÄ“kus ar invaliditÄti, ne ar vÄrdu neminot, ka divas ar pusi reizes biežÄk paši darba devÄ“ji nepieņem darbÄ cilvÄ“kus ar invaliditÄti aizspriedumu dēļ, un šajÄ sakarÄ neviens iespÄ“jamais risinÄjums neizskanÄ“ja ne no „Apeirona”, ne LDDK, ne TiesÄ«bsarga, ne citu dalÄ«bnieku puses.
KÄda ir cilvÄ“ku ar invaliditÄti nodarbinÄtÄ«bas politika?
Ja atskaita Darba likuma 109.panta II daļu, kuru šobrÄ«d no likuma vÄ“las izslÄ“gt, subsidÄ“tÄs darbavietas par Eiropas SavienÄ«bas fondu lÄ«dzekļiem un darbavietas pielÄgošanu atsevišÄ·os gadÄ«jumos, tÄdas nodarbinÄtÄ«bas politikas principÄ nav. PiemÄ“ram, NodarbinÄtÄ«bas valsts aÄ£entÅ«ras darbinieki aicina cilvÄ“kus ar smagÄm un ļoti smagÄm invaliditÄtÄ“m pašiem meklÄ“t darba devÄ“jus, kuri gribÄ“tu slÄ“gt lÄ«gumus par Eiropas SavienÄ«bas fondu subsidÄ“tajÄm darbavietÄm, jo paši reizumis nespÄ“j piedÄvÄt pilnÄ«gi neko. Iedvesmojoši, vai ne?
CilvÄ“kiem ar invaliditÄti ir jÄturpina saskarties ar aizspriedumiem un acÄ«mredzamu nevÄ“lÄ“šanos pieņemt viņus darbÄ. PiemÄ“ram, man godÄ«gi paužot darba intervijÄs, ka man ir invaliditÄte un par tÄs ierobežojumiem, pozitÄ«vi tÄs nav beigušÄs nekad. Lai arÄ« zinu, ka to darbu bÅ«tu varÄ“jis veikt. Te nav bijis nekas cits kÄ vien diskriminÄcija. Par slikto attieksmi gan JÄnis Reirs, Latvijas Darba devÄ“ju konfederÄcija un „Apeirons” šajÄ kontekstÄ klusÄ“ kÄ Å«deni mutÄ“ ieņēmuši, lai arÄ« tieši viņi ir tie, kuriem visvairÄk bÅ«tu pa spÄ“kam to izmainÄ«t.
ValstÄ«s ar sociÄli atbildÄ«gÄkÄm tradÄ«cijÄm uzņēmumiem ir pat pienÄkums meklÄ“t cilvÄ“kus ar invaliditÄti, jo noteiktam procentam nodarbinÄto tajos ir jÄbÅ«t šÄdiem cilvÄ“kiem. VÄ“l nopietns arguments pieņemt darbÄ cilvÄ“kus ar invaliditÄti ir tad, ja uzņēmumiem tiek piedÄvÄti finansiÄli stimuli un integrÄcijas atbalsta pasÄkumi. Cik tÄlu ir Latvija lÄ«dz tÄdai pieredzei, visaptverošai un integrÄ“jošai neaizsargÄtÄko grupu nodarbinÄtÄ«bai?
KÄ mierinÄjumu, izslÄ“dzot no Darba likuma 109.panta II daļu, JÄnis Reirs piedÄvÄ atstÄt spÄ“kÄ nosacÄ«jumu, ka prioritÄri darbinieku atlaišanas gadÄ«jumÄ arÄ« cilvÄ“ki ar invaliditÄti varÄ“s saglabÄt darba attiecÄ«bas, ja darba rezultÄti ar veselajiem kolÄ“Ä£iem bÅ«s vienÄdi. Lieki piebilst, ka ne vienmÄ“r praktiski bÅ«s iespÄ“jams, kad cilvÄ“ki ar vismaz 40% darbspÄ“ju zudumu strÄdÄs tikpat produktÄ«vi kÄ veseli cilvÄ“ki. ŠÄdÄ veidÄ JÄnis Reirs uzskatÄmi demonstrÄ“ savas “iekļaujošÄs” domÄšanas deformÄ“tos apmÄ“rus.
Uz problÄ“mas pÄrspÄ«lÄ“šanu norÄda kaut vai tas, ka pÄ“c Eiropas Komisijas datiem cilvÄ“ku ar invaliditÄti nodarbinÄtÄ«bas Ä«patsvars LatvijÄ ir augstÄks nekÄ vidÄ“ji Eiropas SavienÄ«bÄ. PiemÄ“ram, arÄ« pensionÄru nodarbinÄtÄ«bas Ä«patsvars ir augstÄks. Ar ko tas ir saistÄ«ts – nav jÄmin. Ar zemajÄm invaliditÄtes pensijÄm un tikpat kÄ neesošo sociÄlo nodrošinÄjumu, kas spiež smagi slimus cilvÄ“kus atrasties darba tirgÅ«. TÄtad arÄ« runÄm par 109.panta II daļas it kÄ radÄ«tajÄm problÄ“mÄm cilvÄ“ku ar invaliditÄti nodarbinÄtÄ«bÄ nav nekÄda pamatojuma, ir tikai tÄ dÄ“vÄ“tÄ labklÄjÄ«bas ministra JÄņa Reira pÅ«liņi atvieglot darba devÄ“ju iespÄ“jas atbrÄ«voties no šÄdiem cilvÄ“kiem, ar izdomÄtu ieganstu mainot likuma normas.
Dodiet mums vēl un, vēlams, bez maksas
Aicinu nelolot ilÅ«zijas, ka JÄnim Reiram interesÄ“ nodarbinÄtÄ«bas problÄ“mas sociÄlÄ kontekstÄ. Zinot, ka valstÄ« akÅ«ti sÄk trÅ«kt darbaspÄ“ks, uzņēmÄ“ju lobiju organizÄcijas tiek laipni uzklausÄ«tas pie šÄ komjauniešu pirmrindnieka un politisko otkatu shÄ“mu, jeb formÄli bijušÄ „Prudentia” vadÄ«tÄja. ŠobrÄ«d steigšus tiek meklÄ“ti problÄ“mas risinÄjumi, kas kÄ par brÄ«numu rÄdÄs bÅ«t labvÄ“lÄ«gi tikai darba devÄ“jiem.
Nepietiek, ka neapliekamais minimums invaliditÄtes gadÄ«jumÄ nav mainÄ«ts jau desmit gadus, kas papildus stimulÄ“tu cilvÄ“kus ar ierobežotÄm darbaspÄ“jÄm atrasties darba tirgÅ«, tagad arÄ« tiek plÄnots samazinÄt sociÄlas aizsardzÄ«bas mehÄnismus darba likumÄ. Mani mÄc bažas, ka ar šÄdÄm politiskajÄm nostÄdnÄ“m agri vai vÄ“lu sÄksies arÄ« runas par invaliditÄtes pensiju samazinÄšanu vai pat atcelšanu, braukšanas atvieglojumu atcelšanu, ko jau savÄ laikÄ centÄs panÄkt Ilze VinÄ·ele, bet par ko vÄ“l tagad nereti saÄukstas LabklÄjÄ«bas ministrijas gaiteņos.
PienÄcis laiks pat bijušajam komjaunietim JÄnim Reiram un LDDK saprast, ka darbaspÄ“ks ir arÄ« prece, kura cena mijiedarbojas ar tÄ pieprasÄ«tÄ un piedÄvÄtÄ daudzumu. Daudzu gadu garumÄ ne viens vien uzņēmums LatvijÄ ir praktizÄ“jis “atvÄ“rto durvju politiku” personÄlvadÄ«bÄ, proti, kaut kas nepatÄ«k – lasieties, un tagad, kad darbaspÄ“ks masveidÄ aizbraucis, par atlikušo jums bÅ«s jÄmaksÄ vairÄk, patÄ«k tas vai nÄ“. LÅ«dzu, tÄpÄ“c nesabotÄ“jiet vienÄ«gÄs garantijas daļēji darbspÄ“jÄ«giem cilvÄ“kiem! MÄ“s nebÅ«sim jums tik pierastais lÄ“tais resurss, kuru varÄ“s izmantot, bet lÄ«dz ar pirmajÄm globÄlajÄm problÄ“mÄm vÄ“l lÄ“tÄk atbrÄ«voties, kas ir tiešs jÅ«su iecerÄ“to izmaiņu mÄ“rÄ·is.
Ir vairÄk nekÄ nožēlojami, ka plaši zinÄmÄ cilvÄ“ku ar invaliditÄti atbalsta organizÄcija „Apeirons” kļuvusi par tradicionÄli spÄ“cÄ«go darba devÄ“ju organizÄciju ietekmes sviru, kas par nodokļu maksÄtÄju naudu tiražē melus un puspatiesÄ«bas.
* Autors ir I grupas invalīds.