Iesaki rakstu:

Pirms vairāk nekā pusotra gada bija pÄ“dÄ“jā reize, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Latvijas sabiedrÄ«bu sadzirdami brÄ«dināja par Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatÄ“tu salmonellas baktÄ“riju. KamÄ“r citviet Eiropā joprojām regulāri tiek ziņots par tur atklātu inficÄ“tu, cilvÄ“ku veselÄ«bai bÄ«stamu Polijas izcelsmes gaļu, Latvijā valda klusums. Taču, kā atklāj Dienas pÄ“tÄ«jums, šis klusums ir mānÄ«gs.

Pēdējais publiskais satraukums

VajadzÄ“ja sākties bÄ“rnu masveida saslimšanai ar salmonelozi Siguldas pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s, lai Pārtikas un veterinārā dienesta vadÄ«ba 2019. gada oktobrÄ« sarosÄ«tos un publiski paziņotu, ka virknÄ“ Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugu tiešÄm ir konstatÄ“ta Salmonella enteritidis baktÄ“rija, kas tad arÄ« ir bijusi bÄ“rnu saslimšanas iemesls.

PVD publiski pavÄ“stÄ«ja, ka saistÄ«bā ar konkrÄ“to Polijas izcelsmes broileru gaļas partiju tas gan informÄ“jot Latvijas pašvaldÄ«bas, gan turpinot izglÄ«tÄ«bas iestāžu apziņošanu, gan aicinot „turpmāk rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t piegādātās putnu gaļas produkcijas kvalitāti”.

Nedaudz Ä«patni šÄ·ita tas, ka, uzstājoties Latvijas radio, PVD Ä£enerāldirektors Māris Balodis pavÄ“stÄ«ja – viņam esot nevis drošas ziņas, bet tikai „neoficiāla informācija”, ka Polijas uzņēmums Cedrob esot „pārtraucis piegādes Latvijai pa tiešo”, jo „pārāk mazs tirgus un pārāk liela brÄ“ka”.

Tiesa, vienlaikus M. Balodis atzina, ka, „iespÄ“jams, caur citām dalÄ«bvalstÄ«m šÄ« gaļa joprojām nonāk Latvijā, jo mums robežu nav - kaut vai caur Lietuvas vairumtirgotājiem”. PVD varot vienÄ«gi veikt nepieciešamās pārbaudes „savu iespÄ“ju robežās”. Droši varot bÅ«t tikai par to, ka skolās un bÄ“rnudārzos šÄ« konkrÄ“tā Polijas uzņēmuma gaļas produkcija vairs nenonāk.

PVD konstatē, ka visas salmonellas jau apēstas

Kā liecina publiskā informācija, šÄ« tad arÄ« bija pÄ“dÄ“jā reize, kad Pārtikas un veterinārais dienests ir publiski brÄ«dinājis Latvijas sabiedrÄ«bu par kādu produktu pārbaudÄ“s atklātu salmonelozes izraisÄ«tāju. Taču... tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka no Polijas ievÄ“rojamos apjomos ievedamā gaļa ir nevainojamas kvalitātes, - tieši pretÄ“ji.

Dienai šÄ gada aprÄ«lÄ« pÄ“c nejaušÄ«bas principa iegādātus importÄ“tas putnu gaļas iepakojumus nododot analÄ«zÄ“m institÅ«tā BIOR, to rezultāti parādÄ«ja, ka  tÄ«tara gulašÄ Ikvienam (partijas numurs: 0304BO-TT), kas ražots Polijas uzņēmumā Animex Foods sp.zo.o., „laboratoriski konstatÄ“ts piesārņojums – Salmonella spp.”.

PVD šo gaļas partiju pārbaudÄ«jis nebija, un analīžu rezultāti tam bija jaunums. Tikai pÄ“c šÄ«s informācijas saņemšanas no Dienas iestāde sāka rÄ«koties. Dienesta Ä£enerāldirektors M. Balodis apraksta, kā, „lai apturÄ“tu aizdomÄ«gās partijas realizāciju, PVD uzreiz pÄ“c sÅ«dzÄ«bas [šÄdi PVD nodÄ“vÄ“ Dienas nosÅ«tÄ«to informāciju un jautājumus] saņemšanas sazinājās ar lielveikalu tÄ«klu Maxima Latvija, kurā ņemts laboratoriskajām analÄ«zÄ“m nosÅ«tÄ«tais produkta paraugs”.

Kad noskaidrots  ka šÄ« konkrÄ“tā produkta partija tirdzniecÄ«bā „nav pieejama” (kas nozÄ«mÄ“ – izpirkta ar visām salmonellām) un tieši no tās oficiālos paraugus noņemt nav iespÄ“jams, PVD inspektori devušies uz attiecÄ«go lielveikalu un paņēmuši paraugus no citas šÄ« paša produkta partijas. InficÄ“ta izrādÄ«jusies arÄ« tā, - 29. aprÄ«lÄ« saņemti laboratorisko izmeklÄ“jumu rezultāti, kas apstiprina salmonellu klātbÅ«tni produktā.

Salmonellu atrod katrā astotajā pārbaudē

Uzsverot, ka produkcijas atbilstÄ«bas nodrošināšana pirmām kārtām ir pašu ražotāju un izplatÄ«tāju atbildÄ«ba, PVD Ä£enerāldirektora sniegtie dati rada priekšstatu, ka kopÄ“jais PVD veikto pārbaužu skaits it kā ir ievÄ“rojams.

ŠÄ gada pirmajos četros mÄ“nešos dienests Latvijas pārtikas apritÄ“ iesaistÄ«tajos uzņēmumos veicis 8 400 pārbaudes, tostarp dzÄ«vnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos veiktas 1 587 pārbaudes, augu izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos – 868 pārbaudes, bet pārtikas izplatÄ«šanas uzņēmumos 5 945 pārbaudes.

Pārbaudot to, vai uzņēmums veic paškontroli, pārliecinoties par saražotās produkcijas atbilstÄ«bu paša noteiktajiem kvalitātes un normatÄ«vajos aktos noteiktajiem nekaitÄ«guma kritÄ“rijiem, PVD valsts uzraudzÄ«bas ietvaros izlases veidā ņem arÄ« paraugus laboratoriskajai kontrolei: šÄ gada janvārÄ« veiktas 1 847 pārbaudes, februārÄ« – 2 032, martā – 2 412, aprÄ«lÄ« – 2 109.

Laboratoriskajai izmeklÄ“šanai izlases veidā šÄ gada janvārÄ« ņemti 90 paraugi (79 – Latvijas izcelsmes pārtikas produktiem, 11 citu valstu izcelsmes), februārÄ« - 308 paraugi (223 – Latvijas, 85 citu valstu izcelsmes), martā - 614 paraugi (442 – Latvijas, 172 citu valstu izcelsmes), aprÄ«lÄ« - 486 paraugi (342 – Latvijas izcelsmes pārtikas produktiem, 144 citu valstu izcelsmes).

Taču ir skaidrs, ka vismaz attiecÄ«bā uz Polijas izcelsmes putnu gaļu pārbaužu ir ļoti, ļoti maz, turklāt pat nedaudzajās šogad veiktajās pārbaudÄ“s šis nebÅ«t nav bijis vienÄ«gais gadÄ«jums, kad PVD Polijas izcelsmes putnu gaļā ir atklājis salmonelozes izraisÄ«tājus.

ŠÄ gada februārÄ« Salmonella spp. konstatÄ“ta Polijas izcelsmes broileru gaļā un Lietuvas izcelsmes cÅ«kgaļas kotlešu masā, martā - Polijas izcelsmes broileru gaļā, vistas un tÄ«tara šašlikā, aprÄ«lÄ« – Polijas izcelsmes tÄ«tara filejā un ES izcelsmes cāļa maltajā gaļā. Ne par vienu no šiem gadÄ«jumiem patÄ“rÄ“tāji nav informÄ“ti.

„PVD regulāri veic gaļas un gaļas produkcijas laboratoriskos izmeklÄ“jumus, lai noteiktu salmonellu klātbÅ«tni tajos. Šogad laboratorisko izmeklÄ“jumu plāna ietvaros noņemti vairāk nekā 30 mājputnu gaļas paraugi. ÄŒetros gadÄ«jumos Polijas izcelsmes mājputnu gaļā konstatÄ“tas salmonellas,” atklāj M. Balodis. Tas nozÄ«mÄ“ – trijos desmitos pārbaudÄ«to produktu biežāk nekā katrā astotajā putnu gaļas paraugā ir ticis atklāts salmonelozes izraisÄ«tājs.

PVD skaidro: ja viss jau apēsts, sabiedrība nav jābrīdina

Tas var šÄ·ist dÄ«vaini, bet visos šajos gadÄ«jumos, izsakoties PVD profesionālajā žargonā, gan ir tikušas „veiktas korektÄ«vās darbÄ«bas”, bet ne patÄ“rÄ“tāju informÄ“šana. Pārtikas un veterinārais dienests nav veicis nekādas darbÄ«bas, lai par konkrÄ“tajā produktā konstatÄ“tajām baktÄ“rijām – bÄ«stamas slimÄ«bas izraisÄ«tājām informÄ“tu sabiedrÄ«bu un patÄ“rÄ“tājus.

„2021. gada pirmajos četros mÄ“nešos, veicot pārtikas aprites valsts uzraudzÄ«bu, nav konstatÄ“ti tādi gadÄ«jumi, par kuriem bÅ«tu nepieciešams informÄ“t patÄ“rÄ“tājus. Visos gadÄ«jumos veiktas korektÄ«vās darbÄ«bas un pārtika, kas potenciāli varÄ“tu apdraudÄ“t patÄ“rÄ“tāju veselÄ«bu, izņemta no apgrozÄ«bas,” M. Balodis atbild uz jautājumu, cik gadÄ«jumos šogad viņa vadÄ«tā iestāde par pārbaudÄ“s konstatÄ“tu nekvalitatÄ«vu un/vai patÄ“rÄ“tāju veselÄ«bai bÄ«stamu pārtiku ir publiski brÄ«dinājusi. Tātad – ne par vienu.

PVD Ä£enerāldirektors šÄdu rÄ«cÄ«bu pamato ar Pārtikas aprites uzraudzÄ«bas likumu, kā arÄ« Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, kas nosaka pārtikas aprites tiesÄ«bu aktu vispārÄ«gus principus un prasÄ«bas un paredz procedÅ«ras saistÄ«bā ar pārtikas nekaitÄ«gumu. Šie normatÄ«vie akti nosaka, ka iestāde kontroļu rezultātā iegÅ«to informāciju publisko, ja tai ir pamatotas aizdomas, ka pārtika var radÄ«t kaitÄ“jumu cilvÄ“ka veselÄ«bai, dzÄ«vÄ«bai vai videi.

PVD vadÄ«bas ieskatā neviens no šogad konstatÄ“tajiem gadÄ«jumiem tāds neesot bijis. „Katrs gadÄ«jums tiek izvÄ“rtÄ“ts atsevišÄ·i. PiemÄ“ram, ja PVD ir konstatÄ“jis pārkāpumus saistÄ«bā ar pārtikas produkta atbilstÄ«bu nekaitÄ«guma kritÄ“rijiem, taču produkts vairs nav pieejams tirdzniecÄ«bā, PVD veic visas rutÄ«nas darbÄ«bas attiecÄ«bā uz uzņēmumu, kas pieļāvis pārkāpumus, taču informāciju publiski nesniedz,” skaidro dienesta Ä£enerāldirektors.

Tikai tādos gadÄ«jumos, ja, izvÄ“rtÄ“jot informāciju, tiek secināts, ka joprojām pastāv risks, ka patÄ“rÄ“tāju veselÄ«bu apdraudošie pārtikas produkti joprojām ir apgrozÄ«bā, PVD informÄ“jot sabiedrÄ«bu. Tā kā šogad patÄ“rÄ“tāji visu inficÄ“to gaļu paspÄ“juši nopirkt un apÄ“st, informÄ“t viņus neesot bijis ne nepieciešami, ne lietderÄ«gi.

PVD nepārpÅ«las ar savlaicÄ«gām pārbaudÄ“m un reaģēšanu

Atklāts gan paliek jautājums, kādu iemeslu dēļ, ņemot vÄ“rā no dažādām Eiropas valstÄ«m pienākošÄs ziņas par jau kārtÄ“jās inficÄ“tās gaļas kravas konstatÄ“šanu, Polijas izcelsmes putnu gaļas partijas netiek pārbaudÄ«tas vÄ“l pirms nonākšanas veikalu plauktos.

Kāda pārtikas vairumtirdzniecÄ«bas uzņēmuma pārstāvis, kurš, norādot uz iespÄ“jamiem sarežģījumiem ar uzraugošo iestādi, lÅ«dza viņu publikācijā neidentificÄ“t, pašreiz iedibinājušos sistÄ“mu kopumā raksturo Ä«si, - Pārtikas un veterinārais dienests, maigi izsakoties, nepārpÅ«las ar savu funkciju veikšanu attiecÄ«bā uz importÄ“tās pārtikas kvalitātes pārbaudÄ“m.

Saskaņā ar viņa skaidrojumu katram uzņēmumam ir savi kvalitātes sertifikāti, ko pieprasa, pasÅ«tot produkciju. Ja šie sertifikāti piegādātajam produktam ir, tātad nav bažu par kvalitāti un drošumu. Katram uzņēmumam ir savas kvalitātes vadÄ«bas sistÄ“mas ar atrunātu kārtÄ«bu, kā veic iekšÄ“jās pārbaudes. Tas, cik cÄ«tÄ«gi uzņēmums pieturas pie šÄ«s sistÄ“ma un cik uzcÄ«tÄ«gi veic papildu kontroles mehānismus, atkarÄ«gs no viņa paša.

TeorÄ“tiski ražotājiem ir jāražo un izplatÄ«tājiem, proams, ir jātirgo tikai un vienÄ«gi droša pārtika, kas nesatur slimÄ«bas izraisošas baktÄ“rijas vai citus nepieļaujamus piemaisÄ«jumus, bet nav nekur konkrÄ“ti atrunāts, cik bieži un kādas analÄ«zes ir obligāti veicamas, lai pārliecinātos par šo drošumu.

„PVD kvalitātes pārbaudes var veikt gan produktus ievedot valstÄ«, gan izlases kārtÄ«bā no veikalu plauktiem. Reāli – pārsvarā tiek praktizÄ“ts otrais variants. KonkrÄ“ta pārbaužu kārtÄ«ba nav zināma, tāpat arÄ« atsevišÄ·i rezultāti nav zināmi. VienÄ«gā informācija par veiktajām pārbaudÄ“m tiek publiskota PVD gada pārskatos kopsavilkuma veidā,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Viņa skatÄ«umā galvenā problÄ“ma ir tieši reaģēšana un sabiedrÄ«bas informÄ“šana. „Ja Eiropas SavienÄ«bā konstatÄ“ts kāds drošÄ«bas apdraudÄ“jums, tas tiek reÄ£istrÄ“ts starptautiskā ES ātrās reaģēšanas sistÄ“mā. Kā katra valsts reaģē ir katras pašas atbildÄ«ba. MÅ«su valstÄ« to vajadzÄ“tu regulÄ“t PVD, bet pat pÄ“c vairākkārtÄ“jiem reÄ£istrÄ“tiem apdraudÄ“jumiem visā Eiropā saistÄ«bā ar Polijas izcelsmes putnu gaļu nav tikušas veiktas masveida pārbaudes. TāpÄ“c jautājums ir – kāpÄ“c Latvija adekvāti nereaģē uz ES ātrās paziņošanas sistÄ“mas paziņojumiem?”

Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze?

TikmÄ“r no Pārtikas un veterinārā dienesta skaidrojumiem izriet – šÄ«s iestādes vadÄ«ba uzskata, ka viss esot labākajā kārtÄ«bā.

„PVD veic pārtikas aprites kontroli visos tās posmos, sākot ar izejvielu ieguvi, ražošanu, pārstrādi un beidzot ar pārtikas izplatÄ«šanu. Savukārt 12 Latvijas robežkontroles punktos uz ES ārÄ“jās robežas tiek veikta no trešajām valstÄ«m vesto preču kravu kontrole. ES valstu kravas uz robežas kontrolÄ“tas netiek, jo starp dalÄ«bvalstÄ«m netiek Ä«stenota robežkontrole, taču, veicot uzraudzÄ«bu pārtikas izplatÄ«šanas uzņēmumos, tiek pārbaudÄ«ti arÄ« citās valstÄ«s ražotie pārtikas produkti – to marÄ·Ä“jums, uzglabāšanas apstākļi, kā arÄ«, izlases veidā, saskaņā ar laboratoriskās kontroles programmu, tiek ņemti paraugi laboratoriskajai izmeklÄ“šanai,” stāsta M. Balodis.

PVD nepārtraukti sekojot lÄ«dzi informācijai ES Ä€trās brÄ«dināšanas sistÄ“mā, un gadÄ«jumos, kad citas valstis ziņojušas, ka prasÄ«bām neatbilstoši pārtikas produkti, iespÄ“jams, nonākuši Latvijā, dienests „nekavÄ“joties veic pārbaudes un neatbilstošie produkti tiek izņemti no apgrozÄ«bas un nosÅ«tÄ«ti iznÄ«cināšanai”.

ŠÄ gada pirmajos četros mÄ“nešos Latvijas nacionālais vienotais kontaktpunkts saņēmis 46 Ä€trās brÄ«dināšanas sistÄ“mas ziņojumus par tiešu vai netiešu pārtikas, pārtikas kontaktmateriāla vai barÄ«bas radÄ«tu risku  un 17 AdministratÄ«vās palÄ«dzÄ«bas sistÄ“mas  ziņojumus par neatbilstÄ«bām, kas nerada risku cilvÄ“ku un dzÄ«vnieku veselÄ«bai vai videi (piemÄ“ram, marÄ·Ä“juma neatbilstÄ«bas).

„Visos gadÄ«jumos veiktas pārbaudes, kuru ietvaros apturÄ“ta preču izplatÄ«šana,” pavÄ“sta M. Balodis. Taču jautājums, kāpÄ“c Dienas eksperimenta un acÄ«mredzami vÄ“l daudzos citos gadÄ«jumos inficÄ“tā Polijas izcelsmes gaļa – tāpat kā citi inficÄ“ti vai nekvalitatÄ«vi produkti – tiek izpirkta un apÄ“sta, PVD reaģējot novÄ“loti vai vispār to nepamanot, tā arÄ« paliek neatbildÄ“ts.

PVD sarosījies, plāno pastiprinātu kontroli

To, ka Dienas interese par mazkontrolÄ“to Polijas izcelsmes gaļas ieplÅ«šanu Latvijā ir radÄ«jusi nemieru PVD vadÄ«bā, apliecina elektroniskā pasta vÄ“stule, ko jÅ«nijā izsÅ«tÄ«jusi dienesta DzÄ«vnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzÄ«bas daļas vadÄ«tāja vietniece Ilze PlÄ«kša.

Šajā vÄ“stulÄ“ pieminÄ“ti pÄ“dÄ“jā laikā ES ātrās brÄ«dināšanas sistÄ“mā RASSF saņemtie ziņojumi par to, ka „Polijas izcelsmes mājputnu gaļā ir konstatÄ“tas Salmonella spp, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“jot oficiālās kontroles ietvaros ņemtos paraugus Latvijas tirgÅ« ir konstatÄ“ts, ka svaigā mājputnu gaļā un gaļas izstrādājumos, kas ražoti no mājputnu gaļas, kuras izcelsme ir Polija, ir konstatÄ“tas Salmonella spp”.

ReizÄ“ ar skarbu brÄ«dinājumu uzņēmumiem pastiprināt paškontroles laboratorisko pārbaudi attiecÄ«bā uz pārtikas nekaitÄ«gumu un procesa higiÄ“nas kritÄ“rijiem, lai nodrošinātu produkcijas atbilstÄ«bu uzņēmumā deklarÄ“tajām un  normatÄ«vajos aktos noteiktajām prasÄ«bām, PVD arÄ« informÄ“ par plāniem „veikt pastiprinātu svaigas mājputnu gaļas un gaļas izstrādājumu kontroli valsts uzraudzÄ«bas programmu ietvaros,  gaļas sadales  un gaļas izstrādājumu ražošanas uzņēmumos un tirdzniecÄ«bas vietās”.

Tiesa, arÄ« šajā vÄ“stulÄ“ nav nekādu norāžu, ka dienests plānotu mainÄ«t savu lÄ«dzšinÄ“jo patÄ“rÄ“tāju informÄ“šanas politiku, kas raksturojama ar vārdiem – mÄ“s neinformÄ“sim jÅ«s ne par to, ko jÅ«s jau esat apÄ“duši, ne par to, kas paklusām aizvākts no veikalu plauktiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.