Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Polockas — Ventspils un Polockas — MažeiÄ·u cauruļvados agrāk iepildÄ«tās, bet tagad pa lielākajai daļai izsÅ«ktās bufernaftas piederÄ«bai nosliecoties uz Baltkrievijas pusi, šÄds notikumu pavÄ“rsiens var novest pie pilnvÄ“rtÄ«ga naftas tranzÄ«ta atjaunošanas pa cauruļvadiem Latvijas teritorijā. Tādu prognozi var izdarÄ«t, apkopojot pÄ“dÄ“jo desmit gadu Ä£eopolitiskos faktorus, kas noveduši pie tā, ka šÄda tiesvedÄ«ba vispār tikusi ierosināta.

Gals “DraudzÄ«bai”

Saskaņā ar Latgales Apgabaltiesas tiesneses Allas Šilovas teikto ziņu aÄ£entÅ«rai LETA, likuma priekšÄ strÄ«di par bufernaftu ir privāttiesiski strÄ«di starp diviem uzņēmumiem, kas radušies to darbÄ«bas rezultātā pÄ“c Latvijas valsts neatkarÄ«bas atjaunošanas. LÄ«dz tam pastāvÄ“ja vienota PSRS laiku maÄ£istrālo naftas vadu un ražošanas apvienÄ«ba "Družba", kuras struktÅ«rvienÄ«bu vadÄ«ba lÄ«dz 1992. gada 25. februārim atradās Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā — bet ne Latvijā un Lietuvā, lÄ«dz kurienei aizsniedzas sešdesmitajos gados sabÅ«vÄ“tie naftas vadi.

PÄ“c tam, kad Ukrainas prezidents LeonÄ«ds Kravčuks, Baltkrievijas Republikas parlamenta spÄ«kers Staņislavs Šuškevičs un Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins 1991. gada 27. decembrÄ« parakstÄ«ja formālo dokumentu par PSRS likvidāciju, "Družba" pārtrauca savu juridisko eksistenci, un visas struktÅ«rvienÄ«bas — “Družbas” reÄ£ionālās pārvaldes, kas bija tās sastāvā, — tika pārreÄ£istrÄ“tas Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā kā patstāvÄ«gi uzņēmumi. TāpÄ“c iesākumā ne Latvijā, ne Lietuvā nebija sakārtots ne cauruļvadu atzaru, ne tajos esošÄs bufernaftas piederÄ«bas jautājums. Skaidrs, ka viens no cauruļvadu maršrutiem beidzas MažeiÄ·u naftas pārstrādes rÅ«pnÄ«cā, bet otrs — tolaiku VAS Ventspils Nafta teritorijā (šie uzņēmumi tolaik bija neatkarÄ«bu atguvušo valstu Ä«pašumā, pirms tika privatizÄ“ti). Pārejas perioda jucekļa laikā ielaistās problÄ“mas tagad beidzot ir iespÄ“ja sakārtot caur tiesu.

Tiesnese negaidīti detalizēti izskaidro lēmumu

Likums “Par tiesu varu” nostiprina tiesnešu autonomiju, nosakot: tiesniešiem nav jāsniedz nekādi paskaidrojumi par to, kāpÄ“c sprieduši tā vai citādi, jo argumentācija jau tiek detalizÄ“ti izklāstÄ«ta ikkatra sprieduma motÄ«vu daļā. TomÄ“r likums tiesnešiem vienlaikus neaizliedz skaidrot lÄ“mumu pamatojumu, ja tiesneši paši to uzskata par vajadzÄ«gu, un izņēmuma gadÄ«jumos labākie tiesnieši šo iespÄ“ju nekavÄ“jas izmantot. TāpÄ“c šoreiz tiesnese A. Šilova sabiedrÄ«bai sniegusi detalizÄ“tu pamatojumu, kāpÄ“c izrādÄ«jies, ka bufernafta pieder Baltkrievijas valsts uzņēmumam, nevis Latvijā reÄ£istrÄ“tajam SIA LatRosTrans, kura Ä«pašniekos redzams Kremļa saimnieka Vladimira Putina ielikteņu kontrolÄ“tais uzņēmums TransņefÄ·eprodukt, kā arÄ« Kipras ofšoram Euromin Holdings (Cyprus) Ltd. vienpersoniski piederošÄ A/S Ventspils Nafta.

Tiesnese A. Šilova skaidro: Latvijas teritorijā padomju laiku naftas transporta apvienÄ«bas “Družba” struktÅ«rvienÄ«bas (pārvaldes) nekad neatradās un nebija reÄ£istrÄ“tas. Latvijas teritorijā tika izbÅ«vÄ“ti un šai apvienÄ«bai ekspluatācijā nodoti PSRS valstij piederošie maÄ£istrālie naftas cauruļvadi, pārsÅ«knÄ“šanas stacijas, celtņi un bÅ«vju komplekss, bet ne nafta. (Tāda mÄ“roga valsts uzņēmumus padomju laikā nekad neatļāva kontrolÄ“t vietÄ“jiem — tie bija pakļauti tieši Maskavai.)

1992. gada 25. februārÄ«, nepilnus divus mÄ“nešus pÄ“c Baltkrievijas un Ukrainas neatkarÄ«bas formālās iegÅ«šanas speciāla komisija Ä»vivā parakstÄ«ja aktu par mantas un finanšu lÄ«dzekļu sadali, ar kuru nafta cauruļvados un rezervuāros tika nodota Novopolockas pārvaldes Ä«pašumā. Novopolockas valsts naftas transporta uzņēmums "Družba" tika dibināts uz Novopolockas pārvaldes pamata, tādÄ“jādi saglabājot vÄ“sturisko “Družbas” nosaukumu baltkrievu valsts uzņēmuma nosaukumā arÄ« pÄ“c padomju impÄ“rijas sabrukuma.

Pārņemot un dalot Ä«pašumus sÄ«kāk, Baltkrievijas un Latvijas izveidotā starpvalstu komisija 1992. gada 17. jÅ«nijā parakstÄ«ja protokolu, ar kuru apstiprināja: nafta Latvijas valstij netiek nodota — pretstatā Latvijas zemÄ“ esošajiem cauruļvadiem, kas nonāca Latvijas valsts Ä«pašumā. Nākamajā dienā komisijas darbs turpinājās: 1992. gada 18. jÅ«nija akts apstiprina, ka sadalÄ«ti Novopolockas naftas transportÄ“šanas uzņēmuma "Družba" pamatlÄ«dzekļi, apgrozāmie un finanšu lÄ«dzekļi. MinÄ“to aktu parakstÄ«juši ne tikai Baltkrievijas un Latvijas, bet arÄ« Lietuvas pārstāvji, akceptÄ“jot bufernaftas nodošanu Baltkrievijai.

SaistÄ«bā ar Transņefteprodukt kļūšanu par lÄ«dzÄ«pašniekiem Latvijas firmā LaSam, vÄ“lāk arÄ« SIA LatRosTrans, jautājums tika pacelts Latvijas un Krievijas valdÄ«bas sarunās, kur abas puses 1993. gada 2. jÅ«nijā vienojās, ka tehnoloÄ£iskās naftas krājumus iegulda Krievija. GrÅ«ti tagad izsecināt, kāpÄ“c naftas piederÄ«ba vÄ“lreiz tika apspriesta, ja šÄ« nafta jau pirms pusotra gada bija atzÄ«ta par Baltkrievijas Ä«pašumu, ko ne Latvija, ne Krievija tālāk nevarÄ“ja pārdalÄ«t, ja reiz tā jau piederÄ“ja baltkrieviem — bet tas ir papildu fakts, no kā var secināt, ka Latvijas valstij šÄ« nafta nepiederÄ“ja nekādā gadÄ«jumā. Tā nekad nav nodota privatizācijai un nekādā citā veidā nav kļuvusi par LatRosTrans Ä«pašumu.

It kā ar to bÅ«tu par maz, 2000. gada 27. jÅ«lijā LatRosTrans, Novopolockas uzņēmums un A/S MažeiÄ·u Nafta parakstÄ«ja dokumentu un apstiprināja, ka Latvijas un Lietuvas uzņēmumu maÄ£istrālajos cauruļvados un sÅ«kņu staciju cauruļvados esošÄ tehnoloÄ£iskā nafta pieder Novopolockas naftas transporta uzņēmumam “Družba” un ir tā bilancÄ“. TādÄ“jādi visas trÄ«s valstis zināja par naftas piederÄ«bu Novopolockas naftas transporta uzņēmumam “Družba”.

Cik un kādas kravas īsti tiek transportētas pa caurulēm?

Kad 2001. gadā Krievija vienpusÄ“ji pārtrauca naftas tranzÄ«tu uz Ventspili pa cauruļvadiem, naftas cenas tomÄ“r auga, un radās iespÄ“ja naftu uz Ventspili piegādāt pa dzelzceļu. Šim nolÅ«kam VentspilÄ« tika izbÅ«vÄ“ti jauni dzelzceļi desmitiem kilometru garumā, kā arÄ« divas jaunas kravas stacijas, noliešanas estakādes utt. Krievijas lÄ“mums sakņojās vÄ“l Borisa Jeļcina administrācijā pieņemtā lÄ“mumā, ka Krievijai jāattÄ«sta savas ostas, nevis jāatdod kravu pārkraušanas bizness kaimiņiem, un Vladimirs Putins pÄ“c savas nākšanas pie varas uzsāka šÄ« lÄ“muma Ä«stenošanu dzÄ«vÄ“. Kādus gadus vÄ“l darbojās Polockas — IlÅ«kstes — Biržu — MažeiÄ·u atzars, taču arÄ« pa to jÄ“lnaftas piegādes tika pārtrauktas, kad Lietuva, privatizÄ“jot MažeiÄ·u rÅ«pnÄ«cu, par uzvarÄ“tāju atzina (Putinaprāt) neÄ«stos pretendentus.

Firma pati raksta savā majaslapā: “Uzņēmuma Ä«pašumā esošo maÄ£istrālo cauruļvadu kopgarums Latvijas teritorijā pārsniedz 780 km, kopÄ“jā naftas un naftas produktu cauruļvada ietilpÄ«ba ir 242 819 kubikmetri. Naftas produktu cauruļvads Polocka — Ventspils aktÄ«vi nodrošina dÄ«zeļdegvielas piegādi, tā caurlaides spÄ“ja ir lÄ«dz astoņiem miljoniem tonnu gadā. Pa LatRosTrans piederošajiem naftas cauruļvadiem Polocka — MažeiÄ·i un Polocka — Ventspils nafta pÄ“dÄ“jos gados netiek pārvietota. [...] LatRosTrans pieder arÄ« naftas produktu terminālis IlÅ«kstÄ“ ar 160 000 kubikmetru ietilpÄ«bu.”

Latvijas zemÄ“, kā atrodams internetā, patiesÄ«bā atrodas trÄ«s cauruļvadi: divi resnākie domāti jÄ“lnaftas pumpÄ“šanai, un tie stāv bez darba, kamÄ“r tievākais transportÄ“ Polockā ražoto dÄ«zeļdegvielu, un tas nav pārstājis darboties. Kopumā LatRosTrans spÄ“j transportÄ“t vismaz 30 miljonus tonnu gadā, taču piespiedu dÄ«kstāves dēļ pÄ“dÄ“jos 10 gadus vidÄ“ji tiek transportÄ“ti tikai 3 lÄ«dz 5 miljoni tonnu dÄ«zeļdegvielas gadā. Ar to knapi pietiek, lai uzņēmums varÄ“tu izdzÄ«vot, nācies arÄ« norakstÄ«t zaudÄ“jumus un samazināt statÅ«tkapitālu, tālab investÄ«cijām un darbÄ«bas dažādošanai (lai nebÅ«tu atkarÄ«ba vienÄ«gi no dÄ«zeļdegvielas) lÄ«dzekļi neatliek — pelņa, ja tāda parādās, ir maza.

VÄ“l vairāk: gadiem ilgi tika noraidÄ«ta iespÄ“ja transportÄ“t naftu pretÄ“jā virzienā — pieņemt to no tankkuÄ£iem VentspilÄ«, transportÄ“t pa diviem cauruļvadiem uz Polocku (cauruļvadam ir vienalga, kādā virzienā pa to plÅ«st jÄ“lnafta — vajag tikai uz otru pusi apgriezt sÅ«kņus), lai pÄ“c tam pa trešo vadu atpakaļ no Polockas plÅ«stu saražotais dÄ«zelis.

KāpÄ“c šÄda absolÅ«ti neloÄ£iska rÄ«cÄ«ba no stagnÄ“joša uzņēmuma puses — apzināti izvairÄ«ties no pārdesmit miljoniem tonnu gadā?

Ventspils Naftas privatizācija un Krievijas ēna

2006. gada oktobrÄ« norisinājās galÄ«gais Ventspils Naftas akciju privatizācijas etaps, un tajā uzvarÄ“ja globālais konglomerāts Vitol, kas nākamo četru gadu laikā nostiprināja kontroli arÄ« pār visiem pārÄ“jiem Ventspils Naftas koncerna uzņēmumiem — ne tikai LatRosTrans, bet arÄ« A/S Latvijas KuÄ£niecÄ«ba un SIA Ventspils Naftas Termināls. Sākās sistemātiska latviešu atlaišana no vadošajiem amatiem, atstājot vietÄ“jiem tikai izpildÄ«tāju funkcijas, pie kam viņu vietā koncerna vadošie amati valdÄ“s un padomÄ“s arvien vairāk nonāca nevis Rietumu menedžeru, bet gan krievu rokās. Blakus Polam Tomasam, Markam VÄ“ram, Nafisetai Negučai u.c. parādÄ«jās tādi uzvārdi kā Boriss Bednovs, Igors Stepanovs, Vladimirs Egers, Varvara Maksimova, Olga Kurenkova, Aleksejs Tarasovs, bet Ventspils Naftas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs (un darbonis pārÄ“jo koncerna uzņēmumu padomÄ“s) Saimons D. Bodijs, kurš intervijā RÄ«gas Laikam atzina, ka dzÄ«vÄ“ esot izlasÄ«jis pāris grāmatas, un tie paši bijuši TolkÄ«na romāni, bija saaudzis ar Krievijas biznesu, pirms darba Ventspils Naftā vadot Vitol pārstāvniecÄ«bu Maskavā. Vitol, bÅ«dami globāli naftas un citu izejvielu tirgoņi, gadu gadiem Putina Krievijā iepirkuši milzÄ«gus jÄ“lnaftas daudzumus (avoti zina stāstÄ«t, ka vieni no ilggadÄ“jākajiem partneriem esot RosņefÄ·), tāpÄ“c tālākie Vitol lÄ“mumi retrospektÄ«vā neizsauc izbrÄ«nu.

Dienas Bizness jau 2010. gadā vispirms rakstÄ«ja “Cer uz VenecuÄ“las naftu Ventspils trubās”, tad — “Naftas tranzÄ«tbizness pa cauruļvadu var piedzÄ«vot renesansi”, visbeidzot — “Vitol attiecÄ«bu ar Krieviju vārdā varÄ“tu atteikties no VenecuÄ“las naftas”.

Kad baltkrievi sāka interesÄ“ties par iespÄ“jām iepirkt VenecuÄ“lā vai Persijas lÄ«cÄ« naftu, lai to caur Ventspili transportÄ“tu pa cauruļvadu uz Polocku, tas bija viens no kārtÄ“jiem Baltkrievijas mÄ“Ä£inājumiem atbrÄ«voties no krievu lāča apskāvieniem. Kopš padomju laikiem saglabājusies dziļā ekonomiskā integrācija starp Krieviju un Baltkrieviju nozÄ«mÄ“, ka Kremlis var diktÄ“t Minskai naftas un gāzes cenas, uzspiest ārpolitiku, veicināt baltkrievu rusifikāciju, spiest piedalÄ«ties kopÄ«gos militāros manevros utt., no kā Baltkrievija cenšas lÄ“nām raisÄ«ties vaļā, ilgtermiņā ārpolitiski orientÄ“joties uz sadarbÄ«bu ar Ukrainu, Lietuvu, Poliju. Prezidents Aleksandrs Lukašenko vairs netiek dÄ“vÄ“ts par “pÄ“dÄ“jo diktatoru Eiropā” — visiem skaidrs, ka Ä«stais diktators jāmeklÄ“ vÄ“l nedaudz tālāk uz Austrumu pusi.

ArÄ« Latvijas un Baltkrievijas sadarbÄ«ba, lai cik maza tā nebÅ«tu, apzināti tiek uzturÄ“ta abpusÄ“ji labvÄ“lÄ«gi: visi jautājumi tiek atrisināti ātri un savstarpÄ“ji izdevÄ«gi, Baltkrievija izmanto Latvijas ostas, aizvadÄ«tajā vasarā tieši Baltkrievija kritiskā brÄ«dÄ« atsÅ«tÄ«ja palÄ«gā helikopteru dzÄ“st mežu ugunsgrÄ“ku ap Stiklu purvu, utt. Tās visas nav sagadÄ«šanās, bet ir rÅ«pÄ«gas ārpolitikas rezultāts, ko Saeimas TautsaimniecÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Romāns Naudiņš savulaik lakoniski raksturojis šÄdos vārdos: “Baltkrievija nepamāca, kā mums dzÄ«vot, un mÄ“s viņiem atbildam ar to pašu.” Bet kopš 2014. gada Minska, oficiāli paliekot neitrāla un rÄ«kojot pamiera sarunas, klusÄ«bā atbalsta Ukrainas cīņu pret Kremļa interesÄ“m, jo visiem ir skaidrs: aiz Krimas un Donbasa nākamā var bÅ«t Gomeļa. VÄ“l viens tipisks piemÄ“rs — noturot “Zapad 2017” kopÄ«gos manevrus ar Krieviju, Baltkrievija uzaicināja Latvijas un citu NATO valstu novÄ“rotājus pie sevis. Tos pašus, pret kuriem uzbrukums tiek izspÄ“lÄ“ts.

TāpÄ“c, paskatoties atpakaļ, kļūst skaidrs, kāpÄ“c finansiāli stagnÄ“jošais agrākais milzis LatRosTrans, kura tālākie akcionāri ir ieinteresÄ“ti biznesā ar Kremli, atsakās no milzu biznesa ar Baltkrieviju, kas pie tam pats iekrÄ«t rokās — nav nekas jādara, lai to iegÅ«tu.

Naftu lēnām izpumpē no zemes

Kā tagad izrādÄ«jies, LatRosTrans darbÄ«bas bijušas diametrāli pretÄ“jas tam, lai varÄ“tu palaist naftas tranzÄ«tu virzienā no Ventspils uz Polocku. Lai pašÄ saknÄ“ iznÄ«dÄ“tu iespÄ“ju, ka varÄ“tu kas tāds notikt, "laikā no 2010. gada lÄ«dz 2015. gadam tika izsÅ«knÄ“ta cauruļvados gulošÄ bufernafta”, tagad norāda tiesnese. Tā pati, par kuru bija skaidrs, ka tā pieder Baltkrievijas pusei, nevis LatRosTrans, Ventspils Naftai, Latvijas valstij, Vitol vai vÄ“l kādam.

Protams, ka baltkrievi iesniedza tiesā prasÄ«bu, lÅ«dzot tiesu atzÄ«t prasÄ«tājai Ä«pašuma tiesÄ«bas un valdÄ«jumu, kā arÄ« aizliegt LatRosTrans bez piekrišanas lietot un/vai izmantot tehnoloÄ£isko naftu 109 996 tonnu daudzumā, kas atrodas LatRosTrans piederošo maÄ£istrālo naftas cauruļvadu "Polocka — Ventspils" un "Polocka — Birži — MažeiÄ·i" lineārajā daļā, naftas pārsÅ«knÄ“šanas stacijās "Skrudaliena 1", "Skrudaliena 2", "Džūkste" un naftas pieņemšanas — nodošanas punkta "Ventspils" iekšÄ“jos cauruļvados.

“Ja kravu transportÄ“ pa dzelzceļu, kustas vagoni, kam iekšÄ krava. Cauruļvads arÄ« ir tāds pats transportlÄ«dzeklis kā visi citi, taču tajā kustas krava, kamÄ“r pats transportlÄ«dzeklis stāv uz vietas,” analoÄ£iju demonstrÄ“ zvÄ“rināts advokāts Jānis Zelmenis, kurš nav iesaistÄ«ts tagadÄ“jā tiesvedÄ«bā, bet iepriekšÄ“jos gados rakstÄ«jis juridisko atzinumu par bufernaftas problemātiku. Viņa salÄ«dzinājumu attÄ«stot tālāk, kļūst skaidra notikušÄ analoÄ£ija ar cauruļvadu iztukšošanu: ja dzelzceļa vagonu Ä«pašnieks, piemÄ“ram, izlemtu izliet un pārdot naftu, kas atrodas iekšÄ dzelzceļa cisternās, bet kas nepieder viņam un ir uzticÄ“ta tikai uz pārvadāšanas laiku, tad tā bÅ«tu klaja zādzÄ«ba.

Pie kam izrādÄ«jies, ka lietas iztiesāšanas gaitā no LatRosTrans puses tiesai netika iesniegti jelkādi pierādÄ«jumi par izsÅ«knÄ“tās naftas daudzumu, cenām, izsÅ«knÄ“šanas pamatojumu utt., tādēļ tiesa vadÄ«jās no lietā esošo pierādÄ«jumu kopuma, kā arÄ« ņēma vÄ“rā LatRosTrans izdevumus par naftas izsÅ«knÄ“šanu. “Tiesa secināja, ka LatRosTrans prettiesiski izsÅ«knÄ“ja no cauruļvadiem naftu, kura piederÄ“ja Polocktransneft Družba, apmierinot prasÄ«bu par zaudÄ“jumu piedziņu," saka tiesnese Šilova.

Tad nu Latgales apgabaltiesa nolÄ“musi piedzÄ«t no LatRosTrans par labu Baltkrievijas uzņēmumam 66,75 miljonus eiro par svešas naftas prettiesisku izsÅ«knÄ“šanu un pārdošanu. Tāpat no LatRosTrans nolemts piedzÄ«t valsts nodevu 66,8 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā un ar tiesvedÄ«bu saistÄ«tos izdevumus teju 50 tÅ«kstošu apmÄ“rā.

Lieta tikusi skatīta un pārskatīta dažādās instancēs jau no 2011. gada, un arī tagad Augstākajai tiesai jālemj, vai lietu izskatīt kasācijas kārtībā un, ja to darīt, tad cik ātrā laikā.

Kas notiks tālāk — vai Latvija atgÅ«s naftas tranzÄ«tu pa cauruļvadiem?

Ja spriedums stāsies spÄ“kā, tad LatRosTrans Ä«pašumā esošie cauruļvadi, sÅ«kņu stacijas, zeme un viss pārÄ“jais — ja firma nevarÄ“s noskaitÄ«t teju 67 miljonus skaidrā naudā — nonāks izsolÄ“, kur to baltkrievi varÄ“s pārņemt par parādiem.

ŠÄdā gadÄ«jumā naftas tranzÄ«ts pa cauruļvadiem atsāksies, tikai pretÄ“jā virzienā vÄ“sturiskajam, un tagadÄ“jie LatRosTrans lÄ«dzÄ«pašnieki TransņefÄ·eprodukt paliks gariem deguniem. Kremlis varÄ“s liet krokodila asaras, bet Baltkrievija bÅ«s spÄ“rusi kārtÄ“jo soli Latvijas un citu Rietumvalstu virzienā.

Vai Latvija ir gatava cauruļvada palaišanai pretÄ“jā virzienā? Neapšaubāmi ir gatava. Ventspils ostā ir vismaz pieci uzņēmumi, kas spÄ“j pārkraut jÄ“lnaftu: bez Vitol grupas kontrolÄ“ esošÄ Ventspils Naftas Termināla un RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“tā Ventbunkera, kuram dažādi potenciālie partneri jau gadiem iet ar lÄ«kumu riņķī, naftas pārkraušanas iespÄ“ja ir arÄ« A/S Ventamonjaks (pretstatā nosaukumam, šis uzņēmums jau kopš deviņdesmitajiem iemācÄ«jies pārkraut arÄ« naftu, lai diversificÄ“tu riskus), ar to sazobÄ“ strādājošais SIA Ventamonjaks Serviss un A/S Ventall Termināls, kam teritorija turpat blakus. Kādu pusgadu varÄ“tu prasÄ«t naftas vada pagarināšana par dažiem kilometriem no tā pašreizÄ“jās ieejas Ventspils Naftas Terminālā lÄ«dz, iespÄ“jams, kādam no minÄ“tajiem uzņēmumiem, taču tas ir elementāri izdarāms — vecu cauruļvadu remonti un jaunu atzaru piebÅ«vÄ“šana notiek ik pa laikam. Protams, tagad cauruļvadi no jauna bÅ«s jāpiepilda ar bufernaftu 110 tÅ«kstošu tonnu apjomā, tomÄ“r tagad to bÅ«s vieglāk izdarÄ«t, nekā šo naftu pirms gadiem izsÅ«kt — pÄ“c Krimas aneksijas naftas cenas nokritās trÄ«skārt, ja salÄ«dzinām ar 2010. gadu.

Ventspils Naftas vadÄ«bā Saimonu Bodiju pirms pāris gadiem nomainÄ«jušais Roberts Kirkups, sajÅ«tot notikumu pavÄ“rsienu, nesen nosÅ«tÄ«jis žēlabu aizejošÄs Saeimas deputātiem un Ministru kabinetam. Tajā viņš sÅ«kstās, ka Latvija varÄ“tu zaudÄ“t naftas vadu — aizmirstot piebilst, ka Latvija to zaudÄ“ja 2006. gadā, kad privatizÄ“ja viņa paša pārstāvÄ“tajam konglomerātam par labu. Bet bufernafta, kas Latvijai nekad nav piederÄ“jusi, tika pazaudÄ“ta, kad to no naftas vadiem izsÅ«knÄ“ja neviens cits kā viņa paša pārstāvÄ“tais uzņēmums... Tamdēļ nav jābrÄ«nās, ka ar TransņefÄ·eprodukt un Krievijas interesÄ“m saistÄ«ti ārvalstu biznesmeņi ņemas kritizÄ“t Latvijas tiesas spriedumu, jo žēlabu sauso atlikumu varÄ“tu raksturot šÄdi: Kremļa kontrolÄ“tu korporāciju partneri satraukti, ka Latvijas tiesa nospriedusi par labu Latvijas likumam un Latvijas interesem.

Tagad jāskatās, vai Latvijas pusē neatradīsies kādi Putinam vai Krievijai labvēlīgi deputāti un/vai ministri, kas Putina interesēs mēģinās ietekmēt Augstāko Tiesu, lai tā atceļ uz detalizētiem faktiem balstīto, Latvijai un Baltkrievijai labvēlīgo Latgales Apgabaltiesas spriedumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0