Apgabaltiesas sprieduma rezultÄtÄ LatvijÄ var atsÄkties naftas tranzÄ«ts pa cauruļvadu, bet ciest Kremļa intereses
Pietiek lasÄ«tÄjs · 28.10.2018. · Komentāri (0)Polockas — Ventspils un Polockas — MažeiÄ·u cauruļvados agrÄk iepildÄ«tÄs, bet tagad pa lielÄkajai daļai izsÅ«ktÄs bufernaftas piederÄ«bai nosliecoties uz Baltkrievijas pusi, šÄds notikumu pavÄ“rsiens var novest pie pilnvÄ“rtÄ«ga naftas tranzÄ«ta atjaunošanas pa cauruļvadiem Latvijas teritorijÄ. TÄdu prognozi var izdarÄ«t, apkopojot pÄ“dÄ“jo desmit gadu Ä£eopolitiskos faktorus, kas noveduši pie tÄ, ka šÄda tiesvedÄ«ba vispÄr tikusi ierosinÄta.
Gals “DraudzÄ«bai”
SaskaÅ†Ä ar Latgales Apgabaltiesas tiesneses Allas Šilovas teikto ziņu aÄ£entÅ«rai LETA, likuma priekšÄ strÄ«di par bufernaftu ir privÄttiesiski strÄ«di starp diviem uzņēmumiem, kas radušies to darbÄ«bas rezultÄtÄ pÄ“c Latvijas valsts neatkarÄ«bas atjaunošanas. LÄ«dz tam pastÄvÄ“ja vienota PSRS laiku maÄ£istrÄlo naftas vadu un ražošanas apvienÄ«ba "Družba", kuras struktÅ«rvienÄ«bu vadÄ«ba lÄ«dz 1992. gada 25. februÄrim atradÄs KrievijÄ, UkrainÄ un BaltkrievijÄ — bet ne LatvijÄ un LietuvÄ, lÄ«dz kurienei aizsniedzas sešdesmitajos gados sabÅ«vÄ“tie naftas vadi.
PÄ“c tam, kad Ukrainas prezidents LeonÄ«ds KravÄuks, Baltkrievijas Republikas parlamenta spÄ«kers Staņislavs ŠuškeviÄs un Krievijas FederÄcijas prezidents Boriss Jeļcins 1991. gada 27. decembrÄ« parakstÄ«ja formÄlo dokumentu par PSRS likvidÄciju, "Družba" pÄrtrauca savu juridisko eksistenci, un visas struktÅ«rvienÄ«bas — “Družbas” reÄ£ionÄlÄs pÄrvaldes, kas bija tÄs sastÄvÄ, — tika pÄrreÄ£istrÄ“tas KrievijÄ, UkrainÄ un BaltkrievijÄ kÄ patstÄvÄ«gi uzņēmumi. TÄpÄ“c iesÄkumÄ ne LatvijÄ, ne LietuvÄ nebija sakÄrtots ne cauruļvadu atzaru, ne tajos esošÄs bufernaftas piederÄ«bas jautÄjums. Skaidrs, ka viens no cauruļvadu maršrutiem beidzas MažeiÄ·u naftas pÄrstrÄdes rÅ«pnÄ«cÄ, bet otrs — tolaiku VAS Ventspils Nafta teritorijÄ (šie uzņēmumi tolaik bija neatkarÄ«bu atguvušo valstu Ä«pašumÄ, pirms tika privatizÄ“ti). PÄrejas perioda jucekļa laikÄ ielaistÄs problÄ“mas tagad beidzot ir iespÄ“ja sakÄrtot caur tiesu.
Tiesnese negaidīti detalizēti izskaidro lēmumu
Likums “Par tiesu varu” nostiprina tiesnešu autonomiju, nosakot: tiesniešiem nav jÄsniedz nekÄdi paskaidrojumi par to, kÄpÄ“c sprieduši tÄ vai citÄdi, jo argumentÄcija jau tiek detalizÄ“ti izklÄstÄ«ta ikkatra sprieduma motÄ«vu daļÄ. TomÄ“r likums tiesnešiem vienlaikus neaizliedz skaidrot lÄ“mumu pamatojumu, ja tiesneši paši to uzskata par vajadzÄ«gu, un izņēmuma gadÄ«jumos labÄkie tiesnieši šo iespÄ“ju nekavÄ“jas izmantot. TÄpÄ“c šoreiz tiesnese A. Šilova sabiedrÄ«bai sniegusi detalizÄ“tu pamatojumu, kÄpÄ“c izrÄdÄ«jies, ka bufernafta pieder Baltkrievijas valsts uzņēmumam, nevis LatvijÄ reÄ£istrÄ“tajam SIA LatRosTrans, kura Ä«pašniekos redzams Kremļa saimnieka Vladimira Putina ielikteņu kontrolÄ“tais uzņēmums TransņefÄ·eprodukt, kÄ arÄ« Kipras ofšoram Euromin Holdings (Cyprus) Ltd. vienpersoniski piederošÄ A/S Ventspils Nafta.
Tiesnese A. Šilova skaidro: Latvijas teritorijÄ padomju laiku naftas transporta apvienÄ«bas “Družba” struktÅ«rvienÄ«bas (pÄrvaldes) nekad neatradÄs un nebija reÄ£istrÄ“tas. Latvijas teritorijÄ tika izbÅ«vÄ“ti un šai apvienÄ«bai ekspluatÄcijÄ nodoti PSRS valstij piederošie maÄ£istrÄlie naftas cauruļvadi, pÄrsÅ«knÄ“šanas stacijas, celtņi un bÅ«vju komplekss, bet ne nafta. (TÄda mÄ“roga valsts uzņēmumus padomju laikÄ nekad neatļÄva kontrolÄ“t vietÄ“jiem — tie bija pakļauti tieši Maskavai.)
1992. gada 25. februÄrÄ«, nepilnus divus mÄ“nešus pÄ“c Baltkrievijas un Ukrainas neatkarÄ«bas formÄlÄs iegÅ«šanas speciÄla komisija Ä»vivÄ parakstÄ«ja aktu par mantas un finanšu lÄ«dzekļu sadali, ar kuru nafta cauruļvados un rezervuÄros tika nodota Novopolockas pÄrvaldes Ä«pašumÄ. Novopolockas valsts naftas transporta uzņēmums "Družba" tika dibinÄts uz Novopolockas pÄrvaldes pamata, tÄdÄ“jÄdi saglabÄjot vÄ“sturisko “Družbas” nosaukumu baltkrievu valsts uzņēmuma nosaukumÄ arÄ« pÄ“c padomju impÄ“rijas sabrukuma.
PÄrņemot un dalot Ä«pašumus sÄ«kÄk, Baltkrievijas un Latvijas izveidotÄ starpvalstu komisija 1992. gada 17. jÅ«nijÄ parakstÄ«ja protokolu, ar kuru apstiprinÄja: nafta Latvijas valstij netiek nodota — pretstatÄ Latvijas zemÄ“ esošajiem cauruļvadiem, kas nonÄca Latvijas valsts Ä«pašumÄ. NÄkamajÄ dienÄ komisijas darbs turpinÄjÄs: 1992. gada 18. jÅ«nija akts apstiprina, ka sadalÄ«ti Novopolockas naftas transportÄ“šanas uzņēmuma "Družba" pamatlÄ«dzekļi, apgrozÄmie un finanšu lÄ«dzekļi. MinÄ“to aktu parakstÄ«juši ne tikai Baltkrievijas un Latvijas, bet arÄ« Lietuvas pÄrstÄvji, akceptÄ“jot bufernaftas nodošanu Baltkrievijai.
SaistÄ«bÄ ar Transņefteprodukt kļūšanu par lÄ«dzÄ«pašniekiem Latvijas firmÄ LaSam, vÄ“lÄk arÄ« SIA LatRosTrans, jautÄjums tika pacelts Latvijas un Krievijas valdÄ«bas sarunÄs, kur abas puses 1993. gada 2. jÅ«nijÄ vienojÄs, ka tehnoloÄ£iskÄs naftas krÄjumus iegulda Krievija. GrÅ«ti tagad izsecinÄt, kÄpÄ“c naftas piederÄ«ba vÄ“lreiz tika apspriesta, ja šÄ« nafta jau pirms pusotra gada bija atzÄ«ta par Baltkrievijas Ä«pašumu, ko ne Latvija, ne Krievija tÄlÄk nevarÄ“ja pÄrdalÄ«t, ja reiz tÄ jau piederÄ“ja baltkrieviem — bet tas ir papildu fakts, no kÄ var secinÄt, ka Latvijas valstij šÄ« nafta nepiederÄ“ja nekÄdÄ gadÄ«jumÄ. TÄ nekad nav nodota privatizÄcijai un nekÄdÄ citÄ veidÄ nav kļuvusi par LatRosTrans Ä«pašumu.
It kÄ ar to bÅ«tu par maz, 2000. gada 27. jÅ«lijÄ LatRosTrans, Novopolockas uzņēmums un A/S MažeiÄ·u Nafta parakstÄ«ja dokumentu un apstiprinÄja, ka Latvijas un Lietuvas uzņēmumu maÄ£istrÄlajos cauruļvados un sÅ«kņu staciju cauruļvados esošÄ tehnoloÄ£iskÄ nafta pieder Novopolockas naftas transporta uzņēmumam “Družba” un ir tÄ bilancÄ“. TÄdÄ“jÄdi visas trÄ«s valstis zinÄja par naftas piederÄ«bu Novopolockas naftas transporta uzņēmumam “Družba”.
Cik un kÄdas kravas Ä«sti tiek transportÄ“tas pa caurulÄ“m?
Kad 2001. gadÄ Krievija vienpusÄ“ji pÄrtrauca naftas tranzÄ«tu uz Ventspili pa cauruļvadiem, naftas cenas tomÄ“r auga, un radÄs iespÄ“ja naftu uz Ventspili piegÄdÄt pa dzelzceļu. Šim nolÅ«kam VentspilÄ« tika izbÅ«vÄ“ti jauni dzelzceļi desmitiem kilometru garumÄ, kÄ arÄ« divas jaunas kravas stacijas, noliešanas estakÄdes utt. Krievijas lÄ“mums sakņojÄs vÄ“l Borisa Jeļcina administrÄcijÄ pieņemtÄ lÄ“mumÄ, ka Krievijai jÄattÄ«sta savas ostas, nevis jÄatdod kravu pÄrkraušanas bizness kaimiņiem, un Vladimirs Putins pÄ“c savas nÄkšanas pie varas uzsÄka šÄ« lÄ“muma Ä«stenošanu dzÄ«vÄ“. KÄdus gadus vÄ“l darbojÄs Polockas — IlÅ«kstes — Biržu — MažeiÄ·u atzars, taÄu arÄ« pa to jÄ“lnaftas piegÄdes tika pÄrtrauktas, kad Lietuva, privatizÄ“jot MažeiÄ·u rÅ«pnÄ«cu, par uzvarÄ“tÄju atzina (PutinaprÄt) neÄ«stos pretendentus.
Firma pati raksta savÄ majaslapÄ: “Uzņēmuma Ä«pašumÄ esošo maÄ£istrÄlo cauruļvadu kopgarums Latvijas teritorijÄ pÄrsniedz 780 km, kopÄ“jÄ naftas un naftas produktu cauruļvada ietilpÄ«ba ir 242 819 kubikmetri. Naftas produktu cauruļvads Polocka — Ventspils aktÄ«vi nodrošina dÄ«zeļdegvielas piegÄdi, tÄ caurlaides spÄ“ja ir lÄ«dz astoņiem miljoniem tonnu gadÄ. Pa LatRosTrans piederošajiem naftas cauruļvadiem Polocka — MažeiÄ·i un Polocka — Ventspils nafta pÄ“dÄ“jos gados netiek pÄrvietota. [...] LatRosTrans pieder arÄ« naftas produktu terminÄlis IlÅ«kstÄ“ ar 160 000 kubikmetru ietilpÄ«bu.”
Latvijas zemÄ“, kÄ atrodams internetÄ, patiesÄ«bÄ atrodas trÄ«s cauruļvadi: divi resnÄkie domÄti jÄ“lnaftas pumpÄ“šanai, un tie stÄv bez darba, kamÄ“r tievÄkais transportÄ“ PolockÄ ražoto dÄ«zeļdegvielu, un tas nav pÄrstÄjis darboties. KopumÄ LatRosTrans spÄ“j transportÄ“t vismaz 30 miljonus tonnu gadÄ, taÄu piespiedu dÄ«kstÄves dēļ pÄ“dÄ“jos 10 gadus vidÄ“ji tiek transportÄ“ti tikai 3 lÄ«dz 5 miljoni tonnu dÄ«zeļdegvielas gadÄ. Ar to knapi pietiek, lai uzņēmums varÄ“tu izdzÄ«vot, nÄcies arÄ« norakstÄ«t zaudÄ“jumus un samazinÄt statÅ«tkapitÄlu, tÄlab investÄ«cijÄm un darbÄ«bas dažÄdošanai (lai nebÅ«tu atkarÄ«ba vienÄ«gi no dÄ«zeļdegvielas) lÄ«dzekļi neatliek — pelņa, ja tÄda parÄdÄs, ir maza.
VÄ“l vairÄk: gadiem ilgi tika noraidÄ«ta iespÄ“ja transportÄ“t naftu pretÄ“jÄ virzienÄ — pieņemt to no tankkuÄ£iem VentspilÄ«, transportÄ“t pa diviem cauruļvadiem uz Polocku (cauruļvadam ir vienalga, kÄdÄ virzienÄ pa to plÅ«st jÄ“lnafta — vajag tikai uz otru pusi apgriezt sÅ«kņus), lai pÄ“c tam pa trešo vadu atpakaļ no Polockas plÅ«stu saražotais dÄ«zelis.
KÄpÄ“c šÄda absolÅ«ti neloÄ£iska rÄ«cÄ«ba no stagnÄ“joša uzņēmuma puses — apzinÄti izvairÄ«ties no pÄrdesmit miljoniem tonnu gadÄ?
Ventspils Naftas privatizÄcija un Krievijas Ä“na
2006. gada oktobrÄ« norisinÄjÄs galÄ«gais Ventspils Naftas akciju privatizÄcijas etaps, un tajÄ uzvarÄ“ja globÄlais konglomerÄts Vitol, kas nÄkamo Äetru gadu laikÄ nostiprinÄja kontroli arÄ« pÄr visiem pÄrÄ“jiem Ventspils Naftas koncerna uzņēmumiem — ne tikai LatRosTrans, bet arÄ« A/S Latvijas KuÄ£niecÄ«ba un SIA Ventspils Naftas TerminÄls. SÄkÄs sistemÄtiska latviešu atlaišana no vadošajiem amatiem, atstÄjot vietÄ“jiem tikai izpildÄ«tÄju funkcijas, pie kam viņu vietÄ koncerna vadošie amati valdÄ“s un padomÄ“s arvien vairÄk nonÄca nevis Rietumu menedžeru, bet gan krievu rokÄs. Blakus Polam Tomasam, Markam VÄ“ram, Nafisetai NeguÄai u.c. parÄdÄ«jÄs tÄdi uzvÄrdi kÄ Boriss Bednovs, Igors Stepanovs, Vladimirs Egers, Varvara Maksimova, Olga Kurenkova, Aleksejs Tarasovs, bet Ventspils Naftas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs (un darbonis pÄrÄ“jo koncerna uzņēmumu padomÄ“s) Saimons D. Bodijs, kurš intervijÄ RÄ«gas Laikam atzina, ka dzÄ«vÄ“ esot izlasÄ«jis pÄris grÄmatas, un tie paši bijuši TolkÄ«na romÄni, bija saaudzis ar Krievijas biznesu, pirms darba Ventspils NaftÄ vadot Vitol pÄrstÄvniecÄ«bu MaskavÄ. Vitol, bÅ«dami globÄli naftas un citu izejvielu tirgoņi, gadu gadiem Putina KrievijÄ iepirkuši milzÄ«gus jÄ“lnaftas daudzumus (avoti zina stÄstÄ«t, ka vieni no ilggadÄ“jÄkajiem partneriem esot RosņefÄ·), tÄpÄ“c tÄlÄkie Vitol lÄ“mumi retrospektÄ«vÄ neizsauc izbrÄ«nu.
Dienas Bizness jau 2010. gadÄ vispirms rakstÄ«ja “Cer uz VenecuÄ“las naftu Ventspils trubÄs”, tad — “Naftas tranzÄ«tbizness pa cauruļvadu var piedzÄ«vot renesansi”, visbeidzot — “Vitol attiecÄ«bu ar Krieviju vÄrdÄ varÄ“tu atteikties no VenecuÄ“las naftas”.
Kad baltkrievi sÄka interesÄ“ties par iespÄ“jÄm iepirkt VenecuÄ“lÄ vai Persijas lÄ«cÄ« naftu, lai to caur Ventspili transportÄ“tu pa cauruļvadu uz Polocku, tas bija viens no kÄrtÄ“jiem Baltkrievijas mÄ“Ä£inÄjumiem atbrÄ«voties no krievu lÄÄa apskÄvieniem. Kopš padomju laikiem saglabÄjusies dziÄ¼Ä ekonomiskÄ integrÄcija starp Krieviju un Baltkrieviju nozÄ«mÄ“, ka Kremlis var diktÄ“t Minskai naftas un gÄzes cenas, uzspiest Ärpolitiku, veicinÄt baltkrievu rusifikÄciju, spiest piedalÄ«ties kopÄ«gos militÄros manevros utt., no kÄ Baltkrievija cenšas lÄ“nÄm raisÄ«ties vaļÄ, ilgtermiÅ†Ä Ärpolitiski orientÄ“joties uz sadarbÄ«bu ar Ukrainu, Lietuvu, Poliju. Prezidents Aleksandrs Lukašenko vairs netiek dÄ“vÄ“ts par “pÄ“dÄ“jo diktatoru EiropÄ” — visiem skaidrs, ka Ä«stais diktators jÄmeklÄ“ vÄ“l nedaudz tÄlÄk uz Austrumu pusi.
ArÄ« Latvijas un Baltkrievijas sadarbÄ«ba, lai cik maza tÄ nebÅ«tu, apzinÄti tiek uzturÄ“ta abpusÄ“ji labvÄ“lÄ«gi: visi jautÄjumi tiek atrisinÄti Ätri un savstarpÄ“ji izdevÄ«gi, Baltkrievija izmanto Latvijas ostas, aizvadÄ«tajÄ vasarÄ tieši Baltkrievija kritiskÄ brÄ«dÄ« atsÅ«tÄ«ja palÄ«gÄ helikopteru dzÄ“st mežu ugunsgrÄ“ku ap Stiklu purvu, utt. TÄs visas nav sagadÄ«šanÄs, bet ir rÅ«pÄ«gas Ärpolitikas rezultÄts, ko Saeimas TautsaimniecÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs RomÄns Naudiņš savulaik lakoniski raksturojis šÄdos vÄrdos: “Baltkrievija nepamÄca, kÄ mums dzÄ«vot, un mÄ“s viņiem atbildam ar to pašu.” Bet kopš 2014. gada Minska, oficiÄli paliekot neitrÄla un rÄ«kojot pamiera sarunas, klusÄ«bÄ atbalsta Ukrainas cīņu pret Kremļa interesÄ“m, jo visiem ir skaidrs: aiz Krimas un Donbasa nÄkamÄ var bÅ«t Gomeļa. VÄ“l viens tipisks piemÄ“rs — noturot “Zapad 2017” kopÄ«gos manevrus ar Krieviju, Baltkrievija uzaicinÄja Latvijas un citu NATO valstu novÄ“rotÄjus pie sevis. Tos pašus, pret kuriem uzbrukums tiek izspÄ“lÄ“ts.
TÄpÄ“c, paskatoties atpakaļ, kļūst skaidrs, kÄpÄ“c finansiÄli stagnÄ“jošais agrÄkais milzis LatRosTrans, kura tÄlÄkie akcionÄri ir ieinteresÄ“ti biznesÄ ar Kremli, atsakÄs no milzu biznesa ar Baltkrieviju, kas pie tam pats iekrÄ«t rokÄs — nav nekas jÄdara, lai to iegÅ«tu.
Naftu lÄ“nÄm izpumpÄ“ no zemes
KÄ tagad izrÄdÄ«jies, LatRosTrans darbÄ«bas bijušas diametrÄli pretÄ“jas tam, lai varÄ“tu palaist naftas tranzÄ«tu virzienÄ no Ventspils uz Polocku. Lai pašÄ saknÄ“ iznÄ«dÄ“tu iespÄ“ju, ka varÄ“tu kas tÄds notikt, "laikÄ no 2010. gada lÄ«dz 2015. gadam tika izsÅ«knÄ“ta cauruļvados gulošÄ bufernafta”, tagad norÄda tiesnese. TÄ pati, par kuru bija skaidrs, ka tÄ pieder Baltkrievijas pusei, nevis LatRosTrans, Ventspils Naftai, Latvijas valstij, Vitol vai vÄ“l kÄdam.
Protams, ka baltkrievi iesniedza tiesÄ prasÄ«bu, lÅ«dzot tiesu atzÄ«t prasÄ«tÄjai Ä«pašuma tiesÄ«bas un valdÄ«jumu, kÄ arÄ« aizliegt LatRosTrans bez piekrišanas lietot un/vai izmantot tehnoloÄ£isko naftu 109 996 tonnu daudzumÄ, kas atrodas LatRosTrans piederošo maÄ£istrÄlo naftas cauruļvadu "Polocka — Ventspils" un "Polocka — Birži — MažeiÄ·i" lineÄrajÄ daļÄ, naftas pÄrsÅ«knÄ“šanas stacijÄs "Skrudaliena 1", "Skrudaliena 2", "Džūkste" un naftas pieņemšanas — nodošanas punkta "Ventspils" iekšÄ“jos cauruļvados.
“Ja kravu transportÄ“ pa dzelzceļu, kustas vagoni, kam iekšÄ krava. Cauruļvads arÄ« ir tÄds pats transportlÄ«dzeklis kÄ visi citi, taÄu tajÄ kustas krava, kamÄ“r pats transportlÄ«dzeklis stÄv uz vietas,” analoÄ£iju demonstrÄ“ zvÄ“rinÄts advokÄts JÄnis Zelmenis, kurš nav iesaistÄ«ts tagadÄ“jÄ tiesvedÄ«bÄ, bet iepriekšÄ“jos gados rakstÄ«jis juridisko atzinumu par bufernaftas problemÄtiku. Viņa salÄ«dzinÄjumu attÄ«stot tÄlÄk, kļūst skaidra notikušÄ analoÄ£ija ar cauruļvadu iztukšošanu: ja dzelzceļa vagonu Ä«pašnieks, piemÄ“ram, izlemtu izliet un pÄrdot naftu, kas atrodas iekšÄ dzelzceļa cisternÄs, bet kas nepieder viņam un ir uzticÄ“ta tikai uz pÄrvadÄšanas laiku, tad tÄ bÅ«tu klaja zÄdzÄ«ba.
Pie kam izrÄdÄ«jies, ka lietas iztiesÄšanas gaitÄ no LatRosTrans puses tiesai netika iesniegti jelkÄdi pierÄdÄ«jumi par izsÅ«knÄ“tÄs naftas daudzumu, cenÄm, izsÅ«knÄ“šanas pamatojumu utt., tÄdēļ tiesa vadÄ«jÄs no lietÄ esošo pierÄdÄ«jumu kopuma, kÄ arÄ« ņēma vÄ“rÄ LatRosTrans izdevumus par naftas izsÅ«knÄ“šanu. “Tiesa secinÄja, ka LatRosTrans prettiesiski izsÅ«knÄ“ja no cauruļvadiem naftu, kura piederÄ“ja Polocktransneft Družba, apmierinot prasÄ«bu par zaudÄ“jumu piedziņu," saka tiesnese Šilova.
Tad nu Latgales apgabaltiesa nolÄ“musi piedzÄ«t no LatRosTrans par labu Baltkrievijas uzņēmumam 66,75 miljonus eiro par svešas naftas prettiesisku izsÅ«knÄ“šanu un pÄrdošanu. TÄpat no LatRosTrans nolemts piedzÄ«t valsts nodevu 66,8 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rÄ un ar tiesvedÄ«bu saistÄ«tos izdevumus teju 50 tÅ«kstošu apmÄ“rÄ.
Lieta tikusi skatÄ«ta un pÄrskatÄ«ta dažÄdÄs instancÄ“s jau no 2011. gada, un arÄ« tagad AugstÄkajai tiesai jÄlemj, vai lietu izskatÄ«t kasÄcijas kÄrtÄ«bÄ un, ja to darÄ«t, tad cik ÄtrÄ laikÄ.
Kas notiks tÄlÄk — vai Latvija atgÅ«s naftas tranzÄ«tu pa cauruļvadiem?
Ja spriedums stÄsies spÄ“kÄ, tad LatRosTrans Ä«pašumÄ esošie cauruļvadi, sÅ«kņu stacijas, zeme un viss pÄrÄ“jais — ja firma nevarÄ“s noskaitÄ«t teju 67 miljonus skaidrÄ naudÄ — nonÄks izsolÄ“, kur to baltkrievi varÄ“s pÄrņemt par parÄdiem.
ŠÄdÄ gadÄ«jumÄ naftas tranzÄ«ts pa cauruļvadiem atsÄksies, tikai pretÄ“jÄ virzienÄ vÄ“sturiskajam, un tagadÄ“jie LatRosTrans lÄ«dzÄ«pašnieki TransņefÄ·eprodukt paliks gariem deguniem. Kremlis varÄ“s liet krokodila asaras, bet Baltkrievija bÅ«s spÄ“rusi kÄrtÄ“jo soli Latvijas un citu Rietumvalstu virzienÄ.
Vai Latvija ir gatava cauruļvada palaišanai pretÄ“jÄ virzienÄ? NeapšaubÄmi ir gatava. Ventspils ostÄ ir vismaz pieci uzņēmumi, kas spÄ“j pÄrkraut jÄ“lnaftu: bez Vitol grupas kontrolÄ“ esošÄ Ventspils Naftas TerminÄla un RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“tÄ Ventbunkera, kuram dažÄdi potenciÄlie partneri jau gadiem iet ar lÄ«kumu riņķī, naftas pÄrkraušanas iespÄ“ja ir arÄ« A/S Ventamonjaks (pretstatÄ nosaukumam, šis uzņēmums jau kopš deviņdesmitajiem iemÄcÄ«jies pÄrkraut arÄ« naftu, lai diversificÄ“tu riskus), ar to sazobÄ“ strÄdÄjošais SIA Ventamonjaks Serviss un A/S Ventall TerminÄls, kam teritorija turpat blakus. KÄdu pusgadu varÄ“tu prasÄ«t naftas vada pagarinÄšana par dažiem kilometriem no tÄ pašreizÄ“jÄs ieejas Ventspils Naftas TerminÄlÄ lÄ«dz, iespÄ“jams, kÄdam no minÄ“tajiem uzņēmumiem, taÄu tas ir elementÄri izdarÄms — vecu cauruļvadu remonti un jaunu atzaru piebÅ«vÄ“šana notiek ik pa laikam. Protams, tagad cauruļvadi no jauna bÅ«s jÄpiepilda ar bufernaftu 110 tÅ«kstošu tonnu apjomÄ, tomÄ“r tagad to bÅ«s vieglÄk izdarÄ«t, nekÄ šo naftu pirms gadiem izsÅ«kt — pÄ“c Krimas aneksijas naftas cenas nokritÄs trÄ«skÄrt, ja salÄ«dzinÄm ar 2010. gadu.
Ventspils Naftas vadÄ«bÄ Saimonu Bodiju pirms pÄris gadiem nomainÄ«jušais Roberts Kirkups, sajÅ«tot notikumu pavÄ“rsienu, nesen nosÅ«tÄ«jis žēlabu aizejošÄs Saeimas deputÄtiem un Ministru kabinetam. TajÄ viņš sÅ«kstÄs, ka Latvija varÄ“tu zaudÄ“t naftas vadu — aizmirstot piebilst, ka Latvija to zaudÄ“ja 2006. gadÄ, kad privatizÄ“ja viņa paša pÄrstÄvÄ“tajam konglomerÄtam par labu. Bet bufernafta, kas Latvijai nekad nav piederÄ“jusi, tika pazaudÄ“ta, kad to no naftas vadiem izsÅ«knÄ“ja neviens cits kÄ viņa paša pÄrstÄvÄ“tais uzņēmums... Tamdēļ nav jÄbrÄ«nÄs, ka ar TransņefÄ·eprodukt un Krievijas interesÄ“m saistÄ«ti Ärvalstu biznesmeņi ņemas kritizÄ“t Latvijas tiesas spriedumu, jo žēlabu sauso atlikumu varÄ“tu raksturot šÄdi: Kremļa kontrolÄ“tu korporÄciju partneri satraukti, ka Latvijas tiesa nospriedusi par labu Latvijas likumam un Latvijas interesem.
Tagad jÄskatÄs, vai Latvijas pusÄ“ neatradÄ«sies kÄdi Putinam vai Krievijai labvÄ“lÄ«gi deputÄti un/vai ministri, kas Putina interesÄ“s mÄ“Ä£inÄs ietekmÄ“t AugstÄko Tiesu, lai tÄ atceļ uz detalizÄ“tiem faktiem balstÄ«to, Latvijai un Baltkrievijai labvÄ“lÄ«go Latgales Apgabaltiesas spriedumu.