Iesaki rakstu:

CilvÄ“ki mÄ“dz melot, mÄ“dz noklusÄ“t, mÄ“dz neskaidri izteikties. Vai tas ir labi? Ja esat šis cilvÄ“ks un vÄ“laties, lai citi cilvÄ“ki kļūdaini uztvertu faktiskos apstākļus jeb apzinātu objektÄ«vo patiesÄ«bu, tad atbilde varÄ“tu bÅ«t „jā”.

Ja esat cilvÄ“ks, kuram nodod šo sagrozÄ«to informāciju, tad atbilde varÄ“tu bÅ«t „nÄ“”. Ja esat cilvÄ“ks, kuru varÄ“tu skart šÄdas sagrozÄ«tas informācijas nodošanas sekas, tad atbilde visticamāk arÄ« bÅ«s „nÄ“”. Ja esat morāli atbildÄ«gs vÄ“rotājs vai klausÄ«tājs, kurš to redz vai dzird un piedevām vÄ“l apzinās, tad atbilde, visdrÄ«zāk, arÄ« bÅ«s „nÄ“”.

Protams, daudz ko izšÄ·ir sagrozÄ«tās informācijas nodošanas sekas. Dažreiz tās var bÅ«t pozitÄ«vas. PiemÄ“ram, cilvÄ“ks samelo, lai palÄ«dzÄ“tu citiem. TomÄ“r, ja informācija tiek sagrozÄ«ta ar mÄ“rÄ·i gÅ«t savtÄ«gu labumu, aizskart citu intereses, iedzÄ«voties uz citu rÄ“Ä·ina, tad atbildei ir jābÅ«t „nÄ“”. Stingram un kategoriskam „nÄ“”. ŠÄdas sagrozÄ«tas informācijas nodošana ir slikta, nepieņemama un nosodāma.

Lai vai kā mÄ“s atkārtotu iepriekšÄ“jās rindkopas beidzamos vārdus, politika tomÄ“r ir pārpildÄ«ta ar sagrozÄ«tu informāciju. Informācija tiek grozÄ«ta, tiek nodota tālāk, bet citi tiek maldināti, tiek aptumšoti. ŠÄdā veidā politiku pārņem viltus patiesÄ«ba. Skumji, ka politika ietekmÄ“ mÅ«su dzÄ«vi. Politiskā procesa ietvaros tiek pieņemti likumi, tiek izšÄ·irti daudzu cilvÄ“ku likteņi.

Deputāti ir neatņemama politiskā procesa sastāvdaļa. Deputāti veido politiku, bet politika vada deputātus. LikumsakarÄ«gi, ka deputāti var bÅ«t gan tie, kas sagroza informāciju, gan arÄ« tie, kuriem tiek nodota sagrozÄ«tā informācija. Abos gadÄ«jumos rezultāts var bÅ«t lÄ«dzÄ«gs – pieņemti likumi, balstoties uz sagrozÄ«tu informāciju. ŠÄdā veidā, pat labu gribot, deputāti var nodarÄ«t šausmÄ«gu ļaunumu daudziem jo daudziem cilvÄ“kiem.

Šeit var atzÄ«mÄ“t konkrÄ“tu piemÄ“ru – Saeimā izskatāmo likumprojektu „Psihologu likums”. No malas raugoties vai klausoties, liekas jauki, ka šÄds likumprojekts tiek virzÄ«ts uz priekšu. Sakārtota nozare, stingrs regulÄ“jums, cilvÄ“ku intereses aizsargātas. TomÄ“r, kad iedziļinās lietas apstākļos, kad iesaistās politiskajā procesā, tad vienÄ«gais, kas nāk galvā, ir Džordža Orvela maÄ£iskais partijas sauklis:

 „Karš ir miers,

Verdzība ir brīvība,

Nezināšana ir spÄ“ks.” [1]

Tā ir apgrieztā patiesÄ«ba. Tieši apgrieztā patiesÄ«ba ir raksturÄ«ga likumprojektam „Psihologu likums”. Šeit ir vÄ“lams atzÄ«mÄ“t vairākus uzskatāmus apgrieztās patiesÄ«bas piemÄ“rus – mÄ«tus. 

PIRMAIS MĪTS: Nozare ir nesakārtota

Tā ir sagrozÄ«ta informācija. Latvijā šobrÄ«d tāpat kā lielākajā daļā pasaules (tai skaitā Eiropas) valstu pastāv brÄ«vprātÄ«ga sertifikācijas sistÄ“ma. Ir nodibinātas vairākas psihologu profesionālās organizācijas (biedrÄ«bas), kas uzņem biedrus psihologus un izsniedz tiem sertifikātus. ŠÄ«m organizācijām ir savas sertifikācijas komisijas, kas pārbauda psihologa atbilstÄ«bu pÄ“c profesionāli izstrādātiem sertifikācijas kritÄ“rijiem.

Tas nozÄ«mÄ“, ka profesionālas organizācijas uzņemas noteiktu atbildÄ«bu par šiem psihologiem, regulāri piedāvājot kvalifikācijas celšanu semināros, konferencÄ“s, supervÄ«zijās. Organizācijām ir izveidotas arÄ« Ä“tikas komisijas, kas pārrauga Ä’tikas kodeksa ievÄ“rošanu no biedru puses. Ja psihologu pakalpojumu saņēmÄ“js ir neapmierināts ar kāda psihologa darbÄ«bu, tam ir tiesÄ«bas vÄ“rsties Ä“tikas komisijā ar sÅ«dzÄ«bu. JāatzÄ«mÄ“, ka Ä“tikas principi Latvijas psihologiem ir pamatā vienoti.

Galvenais, ka šobrÄ«d katrs psihologs var izvÄ“rtÄ“t savas finansiālās iespÄ“jas un nepieciešamÄ«bu, lai paaugstinātu savu kompetenci. ŠobrÄ«d psihologam nav noteikts pienākums par maksu celt kvalifikāciju. ŠobrÄ«d psihologam nav noteikts aizliegums praktizÄ“t, ja psihologs nevar atļauties maksāt par šo kvalifikācijas celšanu. TomÄ“r likumprojekts noteiks šÄdu pienākumu un aizliegumu.

OTRAIS MĪTS: Psihologi ir nekompetenti

Tā ir sagrozÄ«ta informācija. Par psihologu darbÄ«bu saņemto sÅ«dzÄ«bu skaits nav lielāks kā citām profesijām, tai skaitā arÄ« tādām, kas tiek stingrāk regulÄ“tas. Profesionālās organizācijas reti saņem sÅ«dzÄ«bas par biedru pārkāpumiem. ArÄ« IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija ir apstiprinājusi, ka skolu psihologu darbÄ«ba atbilst noteiktajām prasÄ«bām. Turklāt ministrija ir norādÄ«jusi, ka nav iesniegtas sÅ«dzÄ«bas par psihologu nepietiekamo kvalifikāciju – arÄ« par tiem psihologiem, kas ieguvuši vienÄ«gi bakalaura grādu[2].

Likumprojekta virzÄ«tāji bieži piesauc bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu jomu (psihologu atzinumus bāriņtiesai un tiesai). Saka un raksta, ka šajā jomā strādā nekompetenti psihologi, kas sagatavo nepilnÄ«gus atzinumus. TomÄ“r ir jāuzsver, ka BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likumā psihologiem jau ir noteiktas stingras prasÄ«bas (maÄ£istra grāds, piecu gadu pieredze, atzinuma forma) – lÄ«dzÄ«gas prasÄ«bas vÄ“las noteikt arÄ« visiem pārÄ“jiem psihologiem. Ja likumprojekta virzÄ«tāji turpina apgalvot, ka stingras prasÄ«bas paaugstina psihologu darba kvalitāti, tad viņi nonāk pretrunā paši ar sevi.

TREŠAIS MĪTS: Psihologi ir pielÄ«dzināmi ārstiem

Tā ir sagrozÄ«ta informācija. Psihologi (kā profesija) nav un nedrÄ«kst tikt pielÄ«dzināti ārstiem. Izņēmums varÄ“tu bÅ«t šÄ«s profesijas atsevišÄ·a grupa – klÄ«niskie un veselÄ«bas psihologi. Saskaņā ar likumprojekta virzÄ«tāju norādÄ«to informāciju Latvijā strādā 35 klÄ«niskie psihologi[3]. Tas nozÄ«mÄ“, ka dēļ 35 psihologiem pārÄ“jos 700+ praktizÄ“jošos psihologus vÄ“las pielÄ«dzināt ārstiem. Interesanti, ka vairāki klÄ«niskie psihologi vÄ“las lÄ«dzÄ«gu regulÄ“jumu kā ārstiem. TomÄ“r, kad piedāvā izdarÄ«t grozÄ«jumus Ä€rstniecÄ«bas likumā, ietverot regulÄ“jumu par klÄ«niskajiem psihologiem, šie psihologi to noraida un sāk apgalvot pretÄ“jo – psihologi tomÄ“r atšÄ·iras no ārstiem.

CETURTAIS MĪTS: Ministrijas atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozÄ«ta informācija. PiemÄ“ram, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija ir paudusi satraukumu par likumprojektu[4]. Ministrija ir norādÄ«jusi, ka likumprojekts paredz pārāk augstas prasÄ«bas psihologiem un uzliek nesamÄ“rÄ«gi lielu finansiālu slogu psihologiem. Ministrija ir arÄ« paudusi satraukumu par psihologu iedalÄ«jumu pa likumprojektā norādÄ«tām jomām. Jāpiebilst, ka lÄ«dzÄ«gu satraukumu ir paudusi arÄ« Iekšlietu ministrija[5].

PIEKTAIS MĪTS: Psihologi atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozÄ«ta informācija. Daudzi psihologi nav informÄ“ti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Daudzi psihologi ir maldināti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Kad atklāj visu patiesÄ«bu, tad daudzus pārņem liels izbrÄ«ns. BÅ«tiski ir atzÄ«mÄ“t, ka tikai pāris dienu laikā vairāk kā 230 psihologi parakstÄ«jās pret likumprojektu. ArÄ« daudzi citi psihologi ir pauduši apņēmÄ«bu parakstÄ«ties pret likumprojektu.

SESTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst sabiedrības interesēm

Tā ir sagrozÄ«ta informācija. Likumprojekts paredz tik nesamÄ“rÄ«gas prasÄ«bas, ka drÄ«zumā sabiedrÄ«bai vairs nebÅ«s pieejami psihologu pakalpojumi. Darbu varÄ“s turpināt vienÄ«gi finansiāli nodrošināti psihologi. Savukārt lauku novados psihologi bÅ«s spiesti pārtraukt savu darbÄ«bu. Interesanti, Ministru kabinets ir konstatÄ“jis, ka jau šobrÄ«d ir problÄ“mas nodrošināt psihologu pieejamÄ«bu, un lÄ«dz 1.septembrim ir noteicis termiņu, lai iesniegtu priekšlikumus šÄ«s problÄ“mas risināšanai[6]. ZÄ«mÄ«gi, ka Saeimā, vÄ“ršot uzmanÄ«bu uz šo nepilnÄ«bu, ir saņemta deputāta atbilde: „Saeima netaisās pakārtoties Ministru kabineta darbam.”

Papildus ir jāatzīmē, ka nesamērīgo finansiālo prasību dēļ psihologi par saviem pakalpojumiem pieprasīs lielāku cenu, lai varētu vismaz kaut kādā veidā kompensēt lielos izdevumus. Protams, tas arī neatbilst sabiedrības interesēm.

SEPTĪTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst psihologu interesēm

Tā ir sagrozÄ«ta informācija. Viens no visabsurdākajiem mÄ«tiem. Lai likumprojekta virzÄ«tāji to pasaka acÄ«s tiem daudzajiem skolu psihologiem, kuriem ir bakalaura grāds. Likumprojekts paredz šiem psihologiem aizliegumu patstāvÄ«gi strādāt – tātad bÅ«s jāmaksā supervÄ«zoram par pārraudzÄ«bu. Likumprojekts paredz šiem psihologiem 5 gadu laikā iegÅ«t profesionālā maÄ£istra grādu (4-6 semestri) un vÄ“l papildus (pÄ“c grāda iegÅ«šanas) iziet vienu gadu supervÄ«zijas – ne mazāk kā 40 stundas. Ja patur prātā, ka viens studiju gads izmaksā aptuveni 1700-2000 EUR, bet viena supervÄ«zijas stunda maksā aptuveni 30 EUR, tad papildu izmaksas varÄ“tu sastādÄ«t aptuveni 7000 EUR. Šeit ir svarÄ«gi uzsvÄ“rt, ka daudzi skolu psihologi lauku novados saņem salÄ«dzinoši mazu atalgojumu. ArÄ« pārÄ“jiem psihologiem likumprojekts, maigi izsakoties, sagādās „neÄ“rtÄ«bas” – bÅ«s jārÄ“Ä·inās ar papildu ikgadÄ“jiem izdevumiem vairāku simtu eiro apmÄ“rā.

Kā redzams, mÄ«tu ir daudz[7]. Vai cilvÄ“kiem no tā ir labāk? NÄ“, vienÄ«gi tiem, kas šos mÄ«tus izplata. Ja deputāti tiem noticÄ“s, tad šeit varÄ“s izmantot Orvela garā formulÄ“tu saukli:

„ANTISOCIÄ€LS IR SOCIÄ€LS,

NESAMĒRĪGS IR SAMĒRĪGS,

PRETTIESISKS IR TIESISKS.”

ŠÄdos apstākļos ir jānovÄ“l deputātiem spÄ“ju izrauties no apgrieztās patiesÄ«bas, spÄ“ju saskatÄ«t objektÄ«vo patiesÄ«bu, un spÄ“ju pieņemt cilvÄ“cÄ«gu lÄ“mumu[8].

* Latvijas Psihologu arodbiedrÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs 

---

[1] Citāts no Džordža Orvela romāna „1984” (sk. Orwell G. Nineteen Eighty-Four. Boston: Houghton Mifflin Harcourt, 1987, p.25).

[2] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[3] Likumprojekta „Psihologu likums” sākotnÄ“jās ietekmes novÄ“rtÄ“juma ziņojums (anotācija).

[4] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[5] Iekšlietu ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vÄ“stule Nr. 1-28/846.

[6] Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra sÄ“des protokols Nr.10, 16.§.

[7] Šajā rakstā nav uzskaitÄ«ti visi mÄ«ti, kas tiek izplatÄ«ti sakarā ar šo likumprojektu. Ir arÄ« vÄ“l vairāki citi mÄ«ti. PiemÄ“ram, mÄ«ts, ka augstskolas izsniedz diplomus visās likumprojektā norādÄ«tās jomās. IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija šo mÄ«tu ir sagrāvusi, norādot pretÄ“ju informāciju.

[8] Atteikties no plānotās piespiedu sertifikācijas un finansiālā sloga, un aizstāt to ar psihologu reÄ£istru, efektÄ«vu sÅ«dzÄ«bu izskatÄ«šanas mehānismu, izglÄ«tÄ«bas programmu pilnveidošanu.