ApjomÄ«gajÄ â€žDinaz†lietÄ tiesa par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem atzÄ«st 1,3 miljonus eiro skaidrÄ naudÄ
Lato Lapsa · 24.08.2017. · Komentāri (13)Aptuveni 1,3 miljoni eiro un 286 tÅ«kstoši dolÄru – šÄdu skaidras naudas apjomu, kas pirms vairÄk nekÄ divarpus gadiem tÄ sauktÄs Dinaz lietas ietvaros tika uziets kratÄ«šanÄs virknÄ“ dzÄ«vokļu, biroju, banku seifu un arÄ« automašÄ«nu, tiesa jÅ«nija beigÄs ir atzinusi par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem un lÄ«dz ar to ieskaitÄmiem valsts budžetÄ. Pietek rÄ«cÄ«bÄ ir nonÄkuši šÄ«s apjomÄ«gÄs kriminÄllietas materiÄli, kas pirmoreiz dod skaidrÄku priekšstatu par tÄs patiesajiem apmÄ“riem, bÅ«tÄ«bu un iesaistÄ«tajÄm personÄm.
TrÄ«s gadi gandrÄ«z apkÄrt, gals vÄ“l nav redzams
Pirms vairÄk nekÄ divarpus gadiem, 2015. gada sÄkumÄ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pÄrvalde publiski paziņoja, ka tÄ atklÄjusi vÄ“rienÄ«gu organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas grupÄ“jumu, kas darbojies degvielas tranzÄ«ta un tirdzniecÄ«bas jomÄ. Tikušas aizturÄ“tas sešas personas un vairÄk nekÄ 40 kratÄ«šanÄs izņemta skaidrÄ nauda pusotra miljona eiro apmÄ“rÄ.
Jau toreiz izskanÄ“ja informÄcija, ka sarežģītÄs shÄ“mas, kuras deva iespÄ“ju izvairÄ«ties no akcÄ«zes nodokļa nomaksas gan LatvijÄ, gan citÄs ES valstÄ«s, ir saistÄ«tas ar tÄ saukto „Dinaz grupu” – uzņēmÄ“jiem, kuru tiešÄ vai pastarpinÄtÄ Ä«pašumÄ ir ar Dinaz zÄ«molu strÄdÄjošÄs degvielas uzpildes stacijas.
Kopš tÄ laika nekas plašÄk par šo kriminÄllietu nav ticis ziņots, liekot publiski izteikt pat minÄ“jumus, ka tÄ „nolikta uz bremzÄ“m” saistÄ«bÄ ar godprÄtÄ«bas problÄ“mÄm Finanšu policijas iekšienÄ“. TaÄu nu šÄ gada 20. jÅ«nijÄ pieņemts RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša Viestura GaidukÄ“viÄa lÄ“mums, kas ir Pietiek rÄ«cÄ«bÄ, rÄda, ka, kaut ar grÅ«tÄ«bÄm, kriminÄlprocess ir šajÄ laikÄ ir turpinÄjis virzÄ«ties uz priekšu, kaut arÄ« – lÄ“ni un mokoši.
VID oficiÄli informÄ“, ka „šobrÄ«d kriminÄlprocesÄ tiek veikta pirmstiesas izmeklÄ“šana” un „pÄ“c valstij nodarÄ«tÄ kaitÄ“juma noteikšanas (ir nozÄ«mÄ“ti nodokļu aprÄ“Ä·ini) tiks lemts jautÄjums par kriminÄlprocesa nosÅ«tÄ«šanu prokuroram kriminÄlvajÄšanas uzsÄkšanai”. TaÄu no tiesas nolÄ“muma, kas attiecinÄms tikai uz atsevišÄ·i izdalÄ«tu kriminÄlprocesu tikai par kratÄ«šanÄs izņemto skaidro naudu, ir saprotams, ka drÄ«zus rezultÄtus Dinaz lietÄ nevar gaidÄ«t arÄ« gandrÄ«z trÄ«s gadus pÄ“c tÄs sÄkšanas 2014. gada rudenÄ«.
„VeicamÄs pirmstiesas izmeklÄ“šanas apjoms lietÄ, no kuras ir izdalÄ«ti izskatÄmie materiÄli, nepieciešamÄ«ba veikt virkni izmeklÄ“šanas darbÄ«bas, kuras ir laikietilpÄ«gas un arÄ« saistÄ«tas ar starptautisko sadarbÄ«bu, ļauj secinÄt, ka procesa virzÄ«tÄjs nav pieļÄvis neattaisnotu izmeklÄ“šanas novilcinÄšanu, bet veicamÄ izmeklÄ“šanas apjoma, sarežģītÄ«bas un starptautiskÄ elementa dēļ lietas nodošana tiesai tuvÄkajÄ laikÄ nav iespÄ“jama,” konstatÄ“jis tiesnesis.
Dinaz lieta: patiesie apmēri, summas, personas
KÄ izriet no tiesas nolÄ“muma, šÄ«s te „vilkšanÄs” dēļ Finanšu policijas pÄrvaldes vecÄkÄ izmeklÄ“tÄja Karina Plaude ir pieņēmusi lÄ“mumu izdalÄ«t no „Dinaz lietas” kriminÄlprocesa materiÄlus saskaÅ†Ä ar sarakstu par noziedzÄ«gi iegÅ«tu mantu. PierÄdÄ«jumu kopums dodot pamatu uzskatÄ«t, ka mantai - arestÄ“tajiem naudas lÄ«dzekļiem ir noziedzÄ«ga un ar noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu saistÄ«ta izcelsme, tÄpÄ“c tiesai lÅ«gts pieņemt lÄ“mumu par to konfiscÄ“šanu un ieskaitÄ«šanu valsts budžetÄ.
Tiesas lÄ“mums rÄda, ka iespaidÄ«gas summas skaidrÄ naudÄ kratÄ«šanÄs uzietas visdažÄdÄkajÄs vietÄs: lielÄkÄ summa, kas atrasta kÄdÄ mÄjoklÄ«, ir bijusi 622 tÅ«kstoši eiro un 241 tÅ«kstotis dolÄru Igora Tukacinska mÄjÄs JÅ«rmalÄ, savukÄrt triju uzņēmumu birojos RÄ«gÄ, KatrÄ«nas dambÄ« 14 uziets 241 tÅ«kstotis eiro skaidrÄ naudÄ, bet uzņēmÄ“ju Pjotra Grigorjeva un Viktora Busela lietošanÄ esošajÄ automašÄ«nÄ atrasti 45 tÅ«kstoši eiro.
ŠÄ«s kratÄ«šanas ir notikušas 2014. gada beigÄs sÄkta kriminÄlprocesa ietvaros, kura pamatÄ ir aizdomas, ka „organizÄ“ta personu grupa, izmantojot savÄ rÄ«cÄ«bÄ esošu uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bu dokumentus un rekvizÄ«tus, izvairÄ«jÄs no nodokļu nomaksas un veica krÄpnieciskas darbÄ«bas ar to nodarot valstij zaudÄ“jumus lielÄ apmÄ“rÄ, aptuveni EUR 1 371 345,65 (pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas nodoklis), kÄ arÄ« veica noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄciju, laika posmÄ no 2013.gada janvÄra lÄ«dz 2014.gada novembrim”.
KopumÄ Finanšu policija uzskaitÄ«jusi vairÄk nekÄ 20 LatvijÄ reÄ£istrÄ“tu uzņēmumu (tostarp jau pieminÄ“to Dinaz degvielas uzpildes staciju saimnieci – SIA RusLatNafta), kÄ arÄ« virkni citÄs valstÄ«s reÄ£istrÄ“tu kompÄniju, kuras pašas, „to darÄ«jumu partneri un ar tiem saistÄ«tas personas iesaistÄ«ti aizdomÄ«gos finanšu darÄ«jumos, kas saistÄ«ti ar starpniecÄ«bu darÄ«jumos bez saimnieciska nolÅ«ka, ļaunprÄtÄ«gu izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas lielos apmÄ“ros un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄciju lielÄ apmÄ“rÄ starptautiskÄ organizÄ“tÄ grupÄ”.
Tiesas nolÄ“mumÄ arÄ« pirmoreiz ir publiski nosauktas personas, kuras tiek uzskatÄ«tas par šo noziedzÄ«go shÄ“mu organizÄ“tÄjÄm un Ä«stenotÄjÄm: „Noskaidrots, ka iepriekšminÄ“tie u.c. uzņēmumi iekļauti vienotÄ darÄ«jumu Ä·Ä“dÄ“ - degvielas piegÄdÄ“s, kur patiesÄ labuma guvÄ“ji, slÄ“ptie Ä«pašnieki ir Genadijs StankeviÄs, Nikolajs Jermolajevs, Viktors Busels, Sergejs KuļeševiÄs, Igors Tukacinskis, Igors Volgins”.
No tiesas nolÄ“muma izriet, ka jau pirms diviem gadiem par aizdomÄs turÄ“tajiem šÄ«s kriminÄllietas ietvaros atzÄ«ts gan I. Volgins un I. Tukacinskis, gan S. KuļeševiÄs un V. Busels, gan arÄ« vÄ“l citas noziedzÄ«gajÄs shÄ“mÄs, iespÄ“jams, iesaistÄ«tas personas - Jekaterina PetrakeviÄa, Aigars Ameliņš, Mihails Zabalujevs, Pjotrs Grigorjevs, ValÄ“rijs Vauļins, ValÄ“rijs Jakuškins un KristÄ«ne Grante.
SavukÄrt šÄ gada marta beigÄs par aizdomÄs turÄ“tajiem atzÄ«ti arÄ« divi Dinaz grupas „veterÄni” – G. StankeviÄs un N. Jermolajevs.
Dinaz shēmu būtība
Finanšu policija „Dinaz lietas” bÅ«tÄ«bu apraksta šÄdi: organizÄ“tas personu grupas izveda preces no Latvijas Republikas un, mainot preÄu piederÄ«bu, izmantojot ES dalÄ«bvalstÄ«s reÄ£istrÄ“tus uzņēmumus, to rekvizÄ«tus, kredÄ«tiestÄžu kontus un personu datus, vÄ“lÄk tÄs realizÄ“jušas Latvijas. Preces realizÄ“tas, izmantojot iejaukšanos kases sistÄ“mÄs, veicot šÄ·ietamu uzskaiti, taÄu faktiski realizÄciju neatspoguļojot VID iesniedzamajÄs deklarÄcijÄs un grÄmatvedÄ«bas uzskaitÄ“.
Lai naudas lÄ«dzekļi nonÄktu organizÄ“tas personu grupas rÄ«cÄ«bÄ, kÄ arÄ« veiktu krÄpnieciskas darbÄ«bas, tikušas izmantotas ES dalÄ«bvalstu sniegtÄs priekšrocÄ«bas - uzņēmumi reÄ£istrÄ“ti vienÄ no dalÄ«bvalstÄ«m, to konti atvÄ“rti citÄs dalÄ«bvalstÄ«s, kÄ arÄ« tika noslÄ“gtas fiktÄ«vas vienošanÄs, aizdevumi, mainot finanšu lÄ«dzekļu piederÄ«bu, un slÄ“gti lÄ«gumi par preÄu saņemšanas vietÄm vÄ“l citÄs dalÄ«bvalstÄ«s.
Tikuši atvÄ“rti norÄ“Ä·inu konti Lietuvas, Polijas, Igaunijas, SlovÄkijas u.c. valstu bankÄs, kuru ietvaros, vairÄkkÄrt mainot finanšu lÄ«dzekļu piederÄ«bu, nauda nonÄkusi grupÄ“juma kontrolÄ“ esošajos Ärzonas uzņēmumos, vai arÄ«, mainot lÄ«dzekļu piederÄ«bu, tie pÄrskaitÄ«ti uz citiem organizÄ“tas grupas kontrolÄ“ esošu uzņēmumu norÄ“Ä·inu kontiem. TÄdÄ“jÄdi visa noziedzÄ«gÄ grupÄ“juma naudas plÅ«sma novirzÄ«ta Ärpus Latvijas teritorijas, novÄ“ršot iespÄ“ju Latvijas tiesÄ«bsargÄjošajÄm iestÄdÄ“m iegÅ«t precÄ«zu informÄciju par naudas plÅ«smu, darÄ«jumu raksturu un bÅ«tÄ«bu.
ŠÄ«s noziedzÄ«gÄs darbÄ«bas Finanšu policijas ieskatÄ Ä«stenotas tieši naftas produktu tirdzniecÄ«bas jomÄ. Pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikÄ noskaidrots, ka organizÄ“tas personu grupas ievedušas degvielu akcÄ«zes preÄu noliktavÄs LatvijÄ. TÄlÄk no noliktavas LatvijÄ preces pÄrvietotas uz akcÄ«zes preÄu noliktavÄm PolijÄ u.c. ES dalÄ«bvalstÄ«s, kur vairÄkkÄrtÄ“ji mainÄ«ta preÄu piederÄ«ba.
Izlaižot preci brÄ«vam apgrozÄ«jumam, daļa no tÄs atgriezusies LatvijÄ, bet nu jau kÄ ar akcÄ«zes nodokli neapliekama prece, piemÄ“ram, eļļa. Faktiski nav ticis nomaksÄts akcÄ«zes nodoklis un pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas nodoklis, bet degviela realizÄ“ta ES bez nodokļu nomaksas dalÄ«bvalstu budžetos. SavukÄrt PolijÄ brÄ«vam apgrozÄ«jumam izlaistÄ degviela nogÄdÄta LatvijÄ, kur „tÄ caur SIA Aparts, SIA RusLatNafta jeb Dinaz grupa degvielas uzpildes stacijÄm tika realizÄ“ta mazumtirdzniecÄ«bÄ”.
FiziskÄm personÄm realizÄ“ti degvielas taloni, iekasÄ“jot skaidru naudu bez atbilstošu darÄ«juma dokumentu noformÄ“šanas, ar kuriem bijis iespÄ“jams iegÄdÄties degvielu jebkurÄ Dinaz grupas degvielas uzpildes stacijÄ. Iesniedzot kasierei degvielas uzpildes talonu, izdrukÄts elektroniskÄ kases aparÄta Äeks, kurÄ norÄdÄ«ta degvielas litra cena, kas bijusi lielÄka par samaksÄto, iegÄdÄjoties talonu.
Ja nav dokumentu, skaidru naudu labÄk neglabÄt
Lemjot par kratÄ«šanÄs grupas dalÄ«bniekiem izņemto naudas lÄ«dzekļu atzÄ«šanu par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem un tÄtad konfiscÄ“jamiem, tiesa ir lielÄkoties ignorÄ“jusi advokÄtu argumentus un ņēmusi vÄ“rÄ izmeklÄ“tÄju norÄdes uz to, ka tikai atsevišÄ·i aizdomÄs turÄ“tie ir iesnieguši savas mantiskÄ stÄvokļa deklarÄcijas un viņu rÄ«cÄ«bÄ lielÄkoties nav bijis arÄ« citu dokumentu, kas apliecinÄtu šÄ«s naudas iegÅ«šanu likumÄ«gÄ ceļÄ.
PiemÄ“ram, N. Jermolajevs VID neesot iesniedzis mantiskÄ stÄvokļa deklarÄciju, lÄ«dz ar ko „saskaÅ†Ä ar likumu tiek pieņemts, ka viņa rÄ«cÄ«bÄ nav skaidras naudas lÄ«dzekļu, kÄ arÄ« citas mantas, kura bÅ«tu jÄnorÄda deklarÄcijÄ, un analoÄ£iski šÄdu deklarÄciju nav iesniegusi viņa mÄte”.
ArÄ« S. KuļeševiÄs, K. Grante, P. Grigorjevs neesot VID iesnieguši mantiskÄ stÄvokļa deklarÄciju, „tÄdÄ“jÄdi saskaÅ†Ä ar likumu tiek pieņemts, ka viņu rÄ«cÄ«bÄ nav skaidras naudas lÄ«dzekļu, kÄ arÄ« citas mantas, kura bÅ«tu jÄnorÄda deklarÄcijÄ. ArÄ« liecinieku sniegtÄ informÄcija par naudas lÄ«dzekļu aizdošanu un darÄ«jumu noslÄ“gšanas apstÄkļiem ir pretrunÄ personu sniegtajai informÄcijai”.
KriminÄlprocesa pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikÄ neesot noskaidrota neviena persona, kura bÅ«tu pierÄdÄ«jusi savas likumÄ«gÄs tiesÄ«bas uz lÄ“mumÄ norÄdÄ«tajiem naudas lÄ«dzekļiem, toties gÅ«ti pierÄdÄ«jumi, kas norÄdot uz to, ka naudas lÄ«dzekļu izcelsme tikusi slÄ“pta – „personas mainÄ«jušas liecÄ«bas un sniegušas pretrunÄ«gu, vai nepilnÄ«gu informÄciju, kÄ arÄ« personÄm nav likumÄ«gu ienÄkumu tÄdÄ apmÄ“rÄ, ar kuriem varÄ“tu pamatot arestÄ“to naudas lÄ«dzekļu legÄlu izcelsmi”.
Uz šÄdu apsvÄ“rumu pamata tiesa arÄ« nolÄ“musi, ka visi izņemtie naudas lÄ«dzekļi – kopumÄ tÄtad vairÄk nekÄ pusotrs miljons eiro – ir atzÄ«stami par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem un ieskaitÄmi valsts budžetÄ. Tiesa, lÄ“mumu vÄ“l var pÄrsÅ«dzÄ“t RÄ«gas apgabaltiesÄ.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.