Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptuveni 1,3 miljoni eiro un 286 tÅ«kstoši dolāru – šÄdu skaidras naudas apjomu, kas pirms vairāk nekā divarpus gadiem tā sauktās Dinaz lietas ietvaros tika uziets kratÄ«šanās virknÄ“ dzÄ«vokļu, biroju, banku seifu un arÄ« automašÄ«nu, tiesa jÅ«nija beigās ir atzinusi par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem un lÄ«dz ar to ieskaitāmiem valsts budžetā. Pietek rÄ«cÄ«bā ir nonākuši šÄ«s apjomÄ«gās krimināllietas materiāli, kas pirmoreiz dod skaidrāku priekšstatu par tās patiesajiem apmÄ“riem, bÅ«tÄ«bu un iesaistÄ«tajām personām.

Trīs gadi gandrīz apkārt, gals vēl nav redzams

Pirms vairāk nekā divarpus gadiem, 2015. gada sākumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde publiski paziņoja, ka tā atklājusi vÄ“rienÄ«gu organizÄ“tās noziedzÄ«bas grupÄ“jumu, kas darbojies degvielas tranzÄ«ta un tirdzniecÄ«bas jomā. Tikušas aizturÄ“tas sešas personas un vairāk nekā 40 kratÄ«šanās izņemta skaidrā nauda pusotra miljona eiro apmÄ“rā.

Jau toreiz izskanÄ“ja informācija, ka sarežģītās shÄ“mas, kuras deva iespÄ“ju izvairÄ«ties no akcÄ«zes nodokļa nomaksas gan Latvijā, gan citās ES valstÄ«s, ir saistÄ«tas ar tā saukto „Dinaz grupu” – uzņēmÄ“jiem, kuru tiešÄ vai pastarpinātā Ä«pašumā ir ar Dinaz zÄ«molu strādājošÄs degvielas uzpildes stacijas.

Kopš tā laika nekas plašÄk par šo krimināllietu nav ticis ziņots, liekot publiski izteikt pat minÄ“jumus, ka tā „nolikta uz bremzÄ“m” saistÄ«bā ar godprātÄ«bas problÄ“mām Finanšu policijas iekšienÄ“. Taču nu šÄ gada 20. jÅ«nijā pieņemts RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša Viestura GaidukÄ“viča lÄ“mums, kas ir Pietiek rÄ«cÄ«bā, rāda, ka, kaut ar grÅ«tÄ«bām, kriminālprocess ir šajā laikā ir turpinājis virzÄ«ties uz priekšu, kaut arÄ« – lÄ“ni un mokoši.

VID oficiāli informÄ“, ka „šobrÄ«d kriminālprocesā tiek veikta pirmstiesas izmeklÄ“šana” un „pÄ“c valstij nodarÄ«tā kaitÄ“juma noteikšanas (ir nozÄ«mÄ“ti nodokļu aprÄ“Ä·ini) tiks lemts jautājums par kriminālprocesa nosÅ«tÄ«šanu prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai”. Taču no tiesas nolÄ“muma, kas attiecināms tikai uz atsevišÄ·i izdalÄ«tu kriminālprocesu tikai par kratÄ«šanās izņemto skaidro naudu, ir saprotams, ka drÄ«zus rezultātus Dinaz lietā nevar gaidÄ«t arÄ« gandrÄ«z trÄ«s gadus pÄ“c tās sākšanas 2014. gada rudenÄ«.

„Veicamās pirmstiesas izmeklÄ“šanas apjoms lietā, no kuras ir izdalÄ«ti izskatāmie materiāli, nepieciešamÄ«ba veikt virkni izmeklÄ“šanas darbÄ«bas, kuras ir laikietilpÄ«gas un arÄ« saistÄ«tas ar starptautisko sadarbÄ«bu, ļauj secināt, ka procesa virzÄ«tājs nav pieļāvis neattaisnotu izmeklÄ“šanas novilcināšanu, bet veicamā izmeklÄ“šanas apjoma, sarežģītÄ«bas un starptautiskā elementa dēļ lietas nodošana tiesai tuvākajā laikā nav iespÄ“jama,” konstatÄ“jis tiesnesis.

Dinaz lieta: patiesie apmēri, summas, personas

Kā izriet no tiesas nolÄ“muma, šÄ«s te „vilkšanās” dēļ Finanšu policijas pārvaldes vecākā izmeklÄ“tāja Karina Plaude ir pieņēmusi lÄ“mumu izdalÄ«t no „Dinaz lietas” kriminālprocesa materiālus saskaņā ar sarakstu par noziedzÄ«gi iegÅ«tu mantu. PierādÄ«jumu kopums dodot pamatu uzskatÄ«t, ka mantai - arestÄ“tajiem naudas lÄ«dzekļiem ir noziedzÄ«ga un ar noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu saistÄ«ta izcelsme, tāpÄ“c tiesai lÅ«gts pieņemt lÄ“mumu par to konfiscÄ“šanu un ieskaitÄ«šanu valsts budžetā.

Tiesas lÄ“mums rāda, ka iespaidÄ«gas summas skaidrā naudā kratÄ«šanās uzietas visdažādākajās vietās: lielākā summa, kas atrasta kādā mājoklÄ«, ir bijusi 622 tÅ«kstoši eiro un 241 tÅ«kstotis dolāru Igora Tukacinska mājās JÅ«rmalā, savukārt triju uzņēmumu birojos RÄ«gā, KatrÄ«nas dambÄ« 14 uziets 241 tÅ«kstotis eiro skaidrā naudā, bet uzņēmÄ“ju Pjotra Grigorjeva un Viktora Busela lietošanā esošajā automašÄ«nā atrasti 45 tÅ«kstoši eiro.

ŠÄ«s kratÄ«šanas ir notikušas 2014. gada beigās sākta kriminālprocesa ietvaros, kura pamatā ir aizdomas, ka „organizÄ“ta personu grupa, izmantojot savā rÄ«cÄ«bā esošu uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bu dokumentus un rekvizÄ«tus, izvairÄ«jās no nodokļu nomaksas un veica krāpnieciskas darbÄ«bas ar to nodarot valstij zaudÄ“jumus lielā apmÄ“rā, aptuveni EUR 1 371 345,65 (pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodoklis), kā arÄ« veica noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju, laika posmā no 2013.gada janvāra lÄ«dz 2014.gada novembrim”.

Kopumā Finanšu policija uzskaitÄ«jusi vairāk nekā 20 Latvijā reÄ£istrÄ“tu uzņēmumu (tostarp jau pieminÄ“to Dinaz degvielas uzpildes staciju saimnieci – SIA RusLatNafta), kā arÄ« virkni citās valstÄ«s reÄ£istrÄ“tu kompāniju, kuras pašas, „to darÄ«jumu partneri un ar tiem saistÄ«tas personas iesaistÄ«ti aizdomÄ«gos finanšu darÄ«jumos, kas saistÄ«ti ar starpniecÄ«bu darÄ«jumos bez saimnieciska nolÅ«ka, ļaunprātÄ«gu izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas lielos apmÄ“ros un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizāciju lielā apmÄ“rā starptautiskā organizÄ“tā grupā”.

Tiesas nolÄ“mumā arÄ« pirmoreiz ir publiski nosauktas personas, kuras tiek uzskatÄ«tas par šo noziedzÄ«go shÄ“mu organizÄ“tājām un Ä«stenotājām: „Noskaidrots, ka iepriekšminÄ“tie u.c. uzņēmumi iekļauti vienotā darÄ«jumu Ä·Ä“dÄ“ - degvielas piegādÄ“s, kur patiesā labuma guvÄ“ji, slÄ“ptie Ä«pašnieki ir Genadijs Stankevičs, Nikolajs Jermolajevs, Viktors Busels, Sergejs Kuļeševičs, Igors Tukacinskis, Igors Volgins”.

No tiesas nolÄ“muma izriet, ka jau pirms diviem gadiem par aizdomās turÄ“tajiem šÄ«s krimināllietas ietvaros atzÄ«ts gan I. Volgins un I. Tukacinskis, gan S. Kuļeševičs un V. Busels, gan arÄ« vÄ“l citas noziedzÄ«gajās shÄ“mās, iespÄ“jams, iesaistÄ«tas personas - Jekaterina Petrakeviča, Aigars Ameliņš, Mihails Zabalujevs, Pjotrs Grigorjevs, ValÄ“rijs Vauļins, ValÄ“rijs Jakuškins un KristÄ«ne Grante.

Savukārt šÄ gada marta beigās par aizdomās turÄ“tajiem atzÄ«ti arÄ« divi Dinaz grupas „veterāni” – G. Stankevičs un N. Jermolajevs.

Dinaz shēmu būtība

Finanšu policija „Dinaz lietas” bÅ«tÄ«bu apraksta šÄdi: organizÄ“tas personu grupas izveda preces no Latvijas Republikas un, mainot preču piederÄ«bu, izmantojot ES dalÄ«bvalstÄ«s reÄ£istrÄ“tus uzņēmumus, to rekvizÄ«tus, kredÄ«tiestāžu kontus un personu datus, vÄ“lāk tās realizÄ“jušas Latvijas. Preces realizÄ“tas, izmantojot iejaukšanos kases sistÄ“mās, veicot šÄ·ietamu uzskaiti, taču faktiski realizāciju neatspoguļojot VID iesniedzamajās deklarācijās un grāmatvedÄ«bas uzskaitÄ“.

Lai naudas lÄ«dzekļi nonāktu organizÄ“tas personu grupas rÄ«cÄ«bā, kā arÄ« veiktu krāpnieciskas darbÄ«bas, tikušas izmantotas ES dalÄ«bvalstu sniegtās priekšrocÄ«bas - uzņēmumi reÄ£istrÄ“ti vienā no dalÄ«bvalstÄ«m, to konti atvÄ“rti citās dalÄ«bvalstÄ«s, kā arÄ« tika noslÄ“gtas fiktÄ«vas vienošanās, aizdevumi, mainot finanšu lÄ«dzekļu piederÄ«bu, un slÄ“gti lÄ«gumi par preču saņemšanas vietām vÄ“l citās dalÄ«bvalstÄ«s.

Tikuši atvÄ“rti norÄ“Ä·inu konti Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Slovākijas u.c. valstu bankās, kuru ietvaros, vairākkārt mainot finanšu lÄ«dzekļu piederÄ«bu, nauda nonākusi grupÄ“juma kontrolÄ“ esošajos ārzonas uzņēmumos, vai arÄ«, mainot lÄ«dzekļu piederÄ«bu, tie pārskaitÄ«ti uz citiem organizÄ“tas grupas kontrolÄ“ esošu uzņēmumu norÄ“Ä·inu kontiem. TādÄ“jādi visa noziedzÄ«gā grupÄ“juma naudas plÅ«sma novirzÄ«ta ārpus Latvijas teritorijas, novÄ“ršot iespÄ“ju Latvijas tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m iegÅ«t precÄ«zu informāciju par naudas plÅ«smu, darÄ«jumu raksturu un bÅ«tÄ«bu.

ŠÄ«s noziedzÄ«gās darbÄ«bas Finanšu policijas ieskatā Ä«stenotas tieši naftas produktu tirdzniecÄ«bas jomā. Pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā noskaidrots, ka organizÄ“tas personu grupas ievedušas degvielu akcÄ«zes preču noliktavās Latvijā. Tālāk no noliktavas Latvijā preces pārvietotas uz akcÄ«zes preču noliktavām Polijā u.c. ES dalÄ«bvalstÄ«s, kur vairākkārtÄ“ji mainÄ«ta preču piederÄ«ba.

Izlaižot preci brÄ«vam apgrozÄ«jumam, daļa no tās atgriezusies Latvijā, bet nu jau kā ar akcÄ«zes nodokli neapliekama prece, piemÄ“ram, eļļa. Faktiski nav ticis nomaksāts akcÄ«zes nodoklis un pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodoklis, bet degviela realizÄ“ta ES bez nodokļu nomaksas dalÄ«bvalstu budžetos. Savukārt Polijā brÄ«vam apgrozÄ«jumam izlaistā degviela nogādāta Latvijā, kur „tā caur SIA Aparts, SIA RusLatNafta jeb Dinaz grupa degvielas uzpildes stacijām tika realizÄ“ta mazumtirdzniecÄ«bā”.

Fiziskām personām realizÄ“ti degvielas taloni, iekasÄ“jot skaidru naudu bez atbilstošu darÄ«juma dokumentu noformÄ“šanas, ar kuriem bijis iespÄ“jams iegādāties degvielu jebkurā Dinaz grupas degvielas uzpildes stacijā. Iesniedzot kasierei degvielas uzpildes talonu, izdrukāts elektroniskā kases aparāta čeks, kurā norādÄ«ta degvielas litra cena, kas bijusi lielāka par samaksāto, iegādājoties talonu.

Ja nav dokumentu, skaidru naudu labāk neglabāt

Lemjot par kratÄ«šanās grupas dalÄ«bniekiem izņemto naudas lÄ«dzekļu atzÄ«šanu par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem un tātad konfiscÄ“jamiem, tiesa ir lielākoties ignorÄ“jusi advokātu argumentus un ņēmusi vÄ“rā izmeklÄ“tāju norādes uz to, ka tikai atsevišÄ·i aizdomās turÄ“tie ir iesnieguši savas mantiskā stāvokļa deklarācijas un viņu rÄ«cÄ«bā lielākoties nav bijis arÄ« citu dokumentu, kas apliecinātu šÄ«s naudas iegÅ«šanu likumÄ«gā ceļā.

PiemÄ“ram, N. Jermolajevs VID neesot iesniedzis mantiskā stāvokļa deklarāciju, lÄ«dz ar ko „saskaņā ar likumu tiek pieņemts, ka viņa rÄ«cÄ«bā nav skaidras naudas lÄ«dzekļu, kā arÄ« citas mantas, kura bÅ«tu jānorāda deklarācijā, un analoÄ£iski šÄdu deklarāciju nav iesniegusi viņa māte”.

ArÄ« S. Kuļeševičs, K. Grante, P. Grigorjevs neesot VID iesnieguši mantiskā stāvokļa deklarāciju, „tādÄ“jādi saskaņā ar likumu tiek pieņemts, ka viņu rÄ«cÄ«bā nav skaidras naudas lÄ«dzekļu, kā arÄ« citas mantas, kura bÅ«tu jānorāda deklarācijā. ArÄ« liecinieku sniegtā informācija par naudas lÄ«dzekļu aizdošanu un darÄ«jumu noslÄ“gšanas apstākļiem ir pretrunā personu sniegtajai informācijai”.

Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā neesot noskaidrota neviena persona, kura bÅ«tu pierādÄ«jusi savas likumÄ«gās tiesÄ«bas uz lÄ“mumā norādÄ«tajiem naudas lÄ«dzekļiem, toties gÅ«ti pierādÄ«jumi, kas norādot uz to, ka naudas lÄ«dzekļu izcelsme tikusi slÄ“pta – „personas mainÄ«jušas liecÄ«bas un sniegušas pretrunÄ«gu, vai nepilnÄ«gu informāciju, kā arÄ« personām nav likumÄ«gu ienākumu tādā apmÄ“rā, ar kuriem varÄ“tu pamatot arestÄ“to naudas lÄ«dzekļu legālu izcelsmi”.

Uz šÄdu apsvÄ“rumu pamata tiesa arÄ« nolÄ“musi, ka visi izņemtie naudas lÄ«dzekļi – kopumā tātad vairāk nekā pusotrs miljons eiro – ir atzÄ«stami par noziedzÄ«gi iegÅ«tiem un ieskaitāmi valsts budžetā. Tiesa, lÄ“mumu vÄ“l var pārsÅ«dzÄ“t RÄ«gas apgabaltiesā.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0