ApkaunojoÅ¡ais 24.septembris jeb MelnÄ Pirmdiena
Arturs PriedÄ«tis · 20.07.2018. · Komentāri (0)2018.gada 24.septembrÄ« bÅ«s pirmdiena. TÄ bÅ«s apkaunojošÄkÄ pirmdiena Latvijas vÄ“sturÄ“. TÄ bÅ«s MelnÄ Pirmdiena – LatvijÄ lÄ«dz šim finansiÄli nepiedzÄ«votas un ÄrprÄtÄ«gas prettautiskÄs rÄ«cÄ«bas diena. MelnÄ Pirmdiena kļūs kolosÄlas bezjÄ“dzÄ«bas, izšÄ·Ä“rdÄ«bas, bezatbildÄ«bas, vienaldzÄ«bas diena. MelnÄ Pirmdiena kļūs uzskatÄms simbols visiem finansiÄlajiem noziegumiem, kÄdus politiskÄ vara ir pastrÄdÄjusi pÄ“cpadomju gados.
2018.gada 24.septembris kļūs arÄ« reliÄ£ijas reputÄcijas melna diena. MelnajÄ PirmdienÄ atspoguļosies ne tikai valdošÄs kliÄ·es drausmÄ«gais noziedzÄ«gums, bet arÄ« LatvijÄ lielas reliÄ£iskÄs konfesijas vadÄ«bas drausmÄ«gi necienÄ«gÄ izturÄ“šanÄs pret latviešu tautu. TÄda drausmÄ«gi necienÄ«ga izturÄ“šanÄs ļoti pamatÄ«gi atsauksies uz reliÄ£ijas reputÄciju. Konfesijas vadÄ«tÄji ir jÄuzskata par MelnÄs Pirmdienas lÄ«dzautoriem. Viņiem tÄpat kÄ valdÄ«bas neliešiem ir jÄatbild par šausmÄ«go grÄ“ku pret latviešu tautu.
2018.gada 24.septembrÄ« ir paredzÄ“ta Romas Katoļu baznÄ«cas 266. pÄvesta (Pontifek Romanus) vizÄ«te LatvijÄ. LaicÄ«gajÄ pasaulÄ“ pÄvestu sauc Horhe Mario Bergoljo. Viņš ir itÄļu izcelsmes ArgentÄ«nas pilsonis. NonÄkot pÄvesta tronÄ«, viņš pieņēma vÄrdu „Franciscus”. Romas pÄvests Francisks ir jezuÄ«ts. Viņš dzimis 1936.gadÄ. MÅ«sdienu pasaulÄ“ viņš ir ļoti populÄrs postmodernistiski un neoliberÄli orientÄ“tajÄ sociuma slÄnÄ«. Viņš regulÄri koÄ·etÄ“ ar homoseksuÄlisma, genderisma, seksisma, feminisma, geju, lesbiešu, transvestÄ«tu subkultÅ«ru. Viņš tÄpat koÄ·etÄ“ ar EiropÄ ieklÄ«dušajiem migrantiem, kÄ arÄ« nebaidÄs no atklÄtas konfrontÄcijas ar kristiÄnisma kanonisko vÄ“rtÄ«bu un normu aizstÄvjiem. 2017.gada 29.maijÄ viņš kÄdÄ Ärzemju publikÄcijÄ tika nodÄ“vÄ“ts par „vilkaci pÄvesta sutanÄ”.
Romas pÄvesta vizÄ«te neapšaubÄmi ir nozÄ«mÄ«gs notikums pat tad, ja pontifiks ideÄli atbilst „baltÄs” rases morÄlÄ pagrimuma un eiropeiskÄs civilizÄcijas norieta atmosfÄ“rai. Romas pÄvesta ierašanÄs jebkurÄ zemÄ“ tiek uzskatÄ«ta par vÄ“sturisku notikumu.
Latvijas vÄ“sturÄ“ Romas pÄvests ieradÄ«sies otro reizi. Pirmo reizi 1993.gada 8.septembrÄ« LatvijÄ ieradÄs 264. Romas pÄvests JÄnis PÄvils II. Viņu drÄ«kst uzskatÄ«t par izteiktu pretstatu pÄvestam Franciskam. JÄnis PÄvils II nesaudzÄ«gi nosodÄ«ja eitanÄziju, abortus, kontracepcijas lÄ«dzekļu pielietošanu. Viņš bija pret homoseksuÄlistu laulÄ«bÄm. Viņš brÄ«dinÄja par Rietumu „nÄves civilizÄcijas” draudiem. JÄnis PÄvils II bija tipisks intelektuÄlis un ap sevi pulcÄ“ja intelektuÄļus no daudzÄm zemÄ“m.
NeapšaubÄmi, Romas pÄvests JÄnis PÄvils II veica augstos pienÄkumus citÄ laikmetÄ nekÄ Romas pÄvests Francisks. Romas pÄvesta JÄņa PÄvila II pontifikÄts (valdÄ«šanas laiks, vara, darbÄ«ba) bija no 1978.gada lÄ«dz 2005.gadam. TajÄ laikÄ RietumeiropÄ vÄ“l nebija vispÄrÄ“jÄ morÄlÄ pagrimuma tÄdas konkrÄ“tÄs izpausmÄ“s, kÄdas ir Romas pÄvesta Franciska pontifikÄtÄ no 2013.gada. Rietumu civilizÄcijas noriets strauji virzÄs uz savu galu. ZÄ«mÄ«gi ir tas, ka par 266. Romas pÄvestu tika ievÄ“lÄ“ts cilvÄ“ks, kura uzskati pilnÄ mÄ“rÄ atbilst Rietumu civilizÄcijas norieta garam. Tas, protams, liecina par civilizÄcijas norieta konsekvenci, stabilitÄti, nenovÄ“ršamÄ«bu.
MelnÄs Pirmdienas cÄ“lonis ir divi unikÄli LR valdošÄs kliÄ·es lÄ“mumi sakarÄ ar Romas pÄvesta vizÄ«ti. LÄ“mumi ir pieņemti sadarbÄ«bÄ ar kardinÄlu Pujatu un pašreizÄ“jo Romas Katoļu BaznÄ«cas RÄ«gas arhibÄ«skapu StankeviÄu. Viens lÄ“mums ir no valsts budžeta vizÄ«tei piešÄ·irt 806 202 eiro; otrs lÄ“mums ir 24.septembrÄ« LatvijÄ izsludinÄt brÄ«vdienu, kas valsts budžetam nodara 8 miljonus eiro lielu zaudÄ“jumu. TÄtad vizÄ«tei kopumÄ tiek atvÄ“lÄ“ti 9 miljoni eiro.
2018.gada 7.jÅ«lijÄ internetÄ publicÄ“ja informÄciju par Romas pÄvesta vizÄ«tes programmu. Pontifiks 24.septembrÄ« no rÄ«ta ielidos RÄ«gÄ un tÄs pašas dienas vÄ“lÄ pÄ“cpusdienÄ atstÄs Latviju. VizÄ«tes laikÄ ieplÄnota pontifika tikšanÄs ar Valsts prezidentu un citÄm oficiÄlÄm personÄm. Romas pÄvests noliks ziedus pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. Doma baznÄ«cÄ Romas pÄvests vadÄ«s dievkalpojumu. PÄ“c tam lidos uz Aglonu. ArÄ« Aglonas bazilikÄ viņš vadÄ«s dievkalpojumu. Un tas ir viss.
LatvijÄ viņš bÅ«s apmÄ“ram nepilnas 12 stundas, un viņa labÄ tiks iztÄ“rÄ“ti 9 miljoni eiro! Vai tas ir prÄtam aptverams? Vai normÄls cilvÄ“ks var ar to samierinÄties?
Skaidrs, ka normÄls cilvÄ“ks to nevar akceptÄ“t. To var akceptÄ“t tikai zaglÄ«gu izdzimteņu bars, stulbu un neattÄ«stÄ«tu divkÄjaino bars, bet nevis sevi cienoši cilvÄ“ki. Neticu, ka citÄ valstÄ« tÄda nelietÄ«ba iztiktu bez protesta mÄ«tiņiem, piketiem, varas iestÄžu kolektÄ«va nosodÄ«juma. Klusums ir iespÄ“jams tikai neattÄ«stÄ«tu sociÄlo dzÄ«vnieku fermÄ, kur ap doto summu, gaidot tÄs sadalÄ«šanas baudu, laizÄs latviešu "miljons". Ja bÅ«tu iespÄ“jams, tad pontifikam gribÄ“tos jautÄt: Vai Jums nav kauna par Latvijas valdÄ«bas lÄ“mumiem 12 stundu ilgajai vizÄ«tei iztÄ“rÄ“t 9 miljonus eiro? Vai Jums nešÄ·iet, ka patiesÄ«bÄ pontifikam vajadzÄ“tu bojÄejošajai latviešu tautai uzdÄvinÄt kÄdu miljonu no VatikÄna bezizmÄ“ra naudas lÄ«dzekļiem?
Starp citu, tik tikko minÄ“tos jautÄjumus pontifikam gribÄ“tu uzdot arÄ« Rietumeiropas Ä«sti žurnÄlisti, ja bÅ«tu informÄ“ti par Latvijas unikÄlo izšÄ·Ä“rdÄ«bu. Esmu par to pÄrliecinÄts. Neticu, ka Rietumu Ä«sti žurnÄlisti izturÄ“tos vienaldzÄ«gi pret 9 miljonu iztÄ“rÄ“šanu 12 stundu ilgai vizÄ«tei. TÄdas summas, domÄjams, netiek tÄ“rÄ“tas Anglijas karalienes, ASV prezidenta vizÄ«tÄ“m.
Nevar bÅ«t ne mazÄko šaubu, ka Latvijas vÄ“sturÄ“ 24.septembris bÅ«s MelnÄ Pirmdiena. TÄpat ir redzams, ka MelnÄ Pirmdiena kļūs uzskatÄms simbols visiem finansiÄlajiem noziegumiem, kÄdus politiskÄ vara ir pastrÄdÄjusi pret latviešu tautu pÄ“cpadomju gados.
KÄ jau minÄ“ju, manuprÄt, šajÄ ÄrprÄtÄ ap vizÄ«tes 9 miljoniem atbildÄ«ba ir jÄuzņemas arÄ« katoļu titulÄ“tajÄm personÄm - Pujatam un StankeviÄam. Ja patiešÄm tiks iztÄ“rÄ“ti 9 miljoni, tad Pujats un StankeviÄs ir jÄizsludina par tÄda paša lÄ«meņa nacionÄlajiem noziedzniekiem kÄ Godmanis, Repše, ŠÄ·Ä“le, KrištopÄns, Lembergs, Brigmanis un citi pÄ“cpadomju gadu galvenie nacionÄlie noziedznieki.
PÄvesta vizÄ«tes sakarÄ ir viens patÄ«kams notikums. IzrÄdÄs, LatvijÄ vÄ“l ir sastopami normÄli cilvÄ“ki. Viņi neizturas vienaldzÄ«gi pret tautai nozagtajiem 9 miljoniem un nepiedalÄs to sadalÄ«šanÄ. Viņi nosÅ«tÄ«ja vÄ“stuli Romas pÄvestam. Tas notika 2018.gada 15.februÄrÄ«. KÄ paskaidroja viens no autoriem Dainis VÄ«tols, vÄ“stule atkÄrtoti tika nosÅ«tÄ«ta Romas pÄvestam 2018.gada 3.jÅ«lijÄ. VÄ“stules kopija ir nosÅ«tÄ«ta arÄ« Romas pÄvesta pÄrstÄvim Baltijas valstÄ«s arhibÄ«skatam Pedro Lopez Quintana, kura rezidence atrodas ViļņÄ.
VÄ“stule ir publicÄ“ta portÄlÄ „Pietiek”. TÄpÄ“c nepieciešams minÄ“t vienÄ«gi vÄ“stules autoru galveno mÄ“rÄ·i iepazÄ«stinÄt Romas pÄvestu ar patieso stÄvokli LatvijÄ. VÄ“stulÄ“ teikts: „UzskatÄm, ka JÅ«su SvÄ“tÄ«bai jÄuzzina lietu patiesais stÄvoklis Latvijas valstÄ« un jÄierauga, cik ļoti tas ir atšÄ·irÄ«gs no oficiÄlÄs varas propagandas, cik dramatisks ir lielÄkÄs iedzÄ«votÄju daļas demogrÄfiskais, morÄlais un materiÄlais stÄvoklis.[..] LatvijÄ šobrÄ«d kopumÄ ir aptuveni 1,8 miljoni iedzÄ«votÄju (1990.gadÄ bija 2,663 miljoni): uzskaitÄ«tie bezdarbnieki ap 70 000; vecuma pensionÄri ap 457 000, bÄ“rni, skolÄ“ni, studenti ap 417 000, ap 6 000 ieslodzÄ«to, bet kopÄ“jais darba ņēmÄ“ju skaits ir apmÄ“ram 800 000, no tiem aptuveni 300 000 strÄdÄ sabiedriskÄ sektorÄ un saņem algu no kopÄ“jÄ valsts un pašvaldÄ«bu budžeta. Tikai 30% no kopÄ“jÄ iedzÄ«votÄju skaita ar savu darbu uztur visu valsti. Valsts vidÄ“jai darba algai piemÄ“ro Äetras reizes lielÄku nodokļu slogu nekÄ, piemÄ“ram, LielbritÄnijÄ vai ĪrijÄ. KopÄ“jais nodokļu slogs algai pÄrsniedz 70%. LielÄkÄ daļa strÄdÄjošo saņem necienÄ«gi mazas algas, vairums veco cilvÄ“ku saņem nesamÄ“rÄ«gi mazas pensijas, kas bieži nesedz pat pamata izdevumus izdzÄ«vošanai un medicÄ«nas pakalpojumiem.[..] Simtiem tÅ«kstoši cilvÄ“ku neredz iespÄ“ju izdzÄ«vot savÄ dzimtenÄ“ un spiesti meklÄ“t iespÄ“jas citÄs valstÄ«s. SavukÄrt no valsts budžeta labi apmaksÄtÄ milzÄ«gÄ ierÄ“dņu armija – balsotÄji, palÄ«dz vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu regulÄ“šanai varu sagrÄbušo interesÄ“s.”
Atbildi uz latviešu patriotu vÄ“stuli nav jÄgaida. Atbilde nevar bÅ«t dažÄdu iemeslu dēļ. Ja VatikÄns sniegtu atbildi, tad bÅ«tu jÄatceļ pÄvesta vizÄ«te LatvijÄ, bet Pujats un StankeviÄs titulÄri jÄdegradÄ“ un AglonÄ jÄpiekaļ pie kauna staba par trauksmes necelšanu sakarÄ ar latviešu varas kliÄ·es sistemÄtiskajiem noziegumiem pret tautu. Tas ir loÄ£iski.
Atbilde nevar bÅ«t arÄ« tÄdēļ, ka "pasaules valdÄ«ba" (tajÄ iekļauj Romas pÄvestu un viņa padomniekus) ir akceptÄ“jusi kriminÄli oligarhisko iekÄrtu tÄs etalonÄ KrievijÄ un vienÄ no šÄ« etalona kloniem LatvijÄ. Baltais nams, Rietumeiropas politiskÄ elite un visi pÄrÄ“jie pasaulÄ“ ir samierinÄjušies ar unikÄli noziedzÄ«go valstiskumu KrievijÄ un tÄdÄ "sÄ«kumÄ" kÄ LR. Latvijas patriotu vÄ“stulÄ“ uzskaitÄ«tie noziegumi nevienam nav pÄrsteigums. BijušÄs PSRS teritorijÄ sastopamÄ cilvÄ“kiem necienÄ«gÄ dzÄ«ve ir jÄuzskata par Rietumu civilizÄcijas norieta organisku sastÄvdaļu. TÄ tas ir gan teorÄ“tiski, gan praktiski.