ApkrÄptie neizpratnÄ“, ka policija atsakÄs ierosinÄt kriminÄlprocesu
PIETIEK · 28.04.2016. · Komentāri (28)VairÄki cilvÄ“ki, kas krituši par upuri kÄdai, iespÄ“jams, labi organizÄ“tai krÄpnieku bandai, ir neizpratnÄ“, kÄdēļ policija atsaka ierosinÄt kriminÄlprocesu, turklÄt sistemÄtiskÄ tiesÄ«bsargÄjošo iestÄžu atrakstÄ«šanÄs viņiem liek domÄt, ka runa varÄ“tu bÅ«t par Ä«stenu Latgales “astoņkÄji”, kurÄ dažu veiklu darboņu nelikumÄ«bas piesedz tiesÄ«bsargÄjošo iestÄžu amatpersonas. SavukÄrt Valsts policijas vadÄ«ba pagaidÄm nekÄdus komentÄrus sniegt nevÄ“las.
SÄkotnÄ“ji apkrÄtie pa vienam vÄ“rsušies ar iesniegumiem policijÄ un prokuratÅ«rÄ, taÄu atdÅ«rušies kÄ pret sienu. Tad likuši savus spÄ“kus kopÄ un aicinÄjuši visas lietas izvÄ“rtÄ“t vienotÄ lietÄ, jo tÄ parÄdÄs iespÄ“jamÄ nozieguma patiesie apmÄ“ri un labÄ organizÄ“tÄ«ba, taÄu arÄ« šis iesniegums noraidÄ«ts. ApkrÄptie vÄ“rsušie gan pie policijas augstÄkÄs vadÄ«bas, gan pie Ministru prezidenta, taÄu lieta joprojÄm nekust ne no vietas.
PÄ“teris Supe, Biruta Aizbalte, Lillija un KonstantÄ«ns Kauliņi, MÄrÄ«te Lapuhova un Elita Sekste visi kļuvuši, kÄ viņi paši uzskata, par vienas labi organizÄ“tas bandas jeb “astoņkÄja” upuriem. Visus viņus vieno fakts, ka savulaik ņēmuši hipotekÄros kredÄ«tus un ar laiku saskÄrušies ar maksÄjumu grÅ«tÄ«bÄm.
Kad lieta nonÄkusi lÄ«dz nekustamÄ Ä«pašuma izsolei, viņus uzmeklÄ“jis 1971.gadÄ dzimušais MÄris Mainulis un piedÄvÄjis palÄ«dzÄ“t – piešÄ·irt aizdevumu Ä«pašuma iegÄdei izsolÄ“. TÄ kÄ pats parÄdnieks nevar piedalÄ«ties atsavinÄmÄ Ä«pašuma izsolÄ“, Mainulis piedÄvÄjis, ka viņam piederoša kompÄnija piedalÄ«sies izsolÄ“ un Ä«pašumu nopirks. Lai pirkumu netraucÄ“tu citi izsoles dalÄ«bnieki, viņš no aizdevuma saņēmÄ“jiem pieprasÄ«jis skaidrÄ naudÄ iedot trÄ«s lÄ«dz Äetrus tÅ«kstošus eiro no aizdotÄs naudas, lai ar šo naudu varÄ“tu “atpirkties” no citiem izsoles dalÄ«bniekiem un Ä«pašumu iegÄdÄties par izsoles sÄkumcenu. NekÄdus dokumentus, ka daļa no aizdotÄs naudas jau atdota atpakaļ skaidrÄ naudÄ, viņš nav parakstÄ«jis.
TurklÄt aizdevumu izsniegusi nevis viņam, bet gan 1962.gadÄ dzimušajai IrÄ“nai ZinkeviÄai piederoša firma, kas pÄrÄ“jo naudu nevis izsniegusi aizdevuma ņēmÄ“jam, bet gan pÄrskaitÄ«jusi Mainuļa firmai. Aizdevuma saņemšanai prasÄ«ts ieÄ·Ä«lÄt arÄ« citus, pat radiem piederošus Ä«pašumus.
PÄ“c izsoles Ä«pašums nonÄcis Mainuļa firmas Ä«pašumÄ, bet viņš pats sÄcis visÄdi izvairÄ«ties no apkrÄptajiem, kuri pÄ“c šÄ«s afÄ“ras palikuši ne tikai bez Ä«pašuma, bet arÄ« ar vÄ“l jaunÄm parÄdsaistÄ«bÄm, turklÄt ZinkeviÄas firma pieprasÄ«jusi atmaksÄt ne tikai izsolei domÄto un Mainuļa firmai aizskaitÄ«to naudu, bet arÄ« to summu, ko apkrÄptie skaidrÄ naudÄ samaksÄjuši Mainulim.
TÄ kÄ aizdevumus izsniegušas dažÄdas firmas un arÄ« izsolÄ“s piedalÄ«jušÄs vairÄkas firmas, apkrÄptie sÄ«kÄk izpÄ“tÄ«juši, kam tÄs pieder, un noskaidrojies, ka ZinkeviÄai pieder Äetras kompÄnijas – SIA AM finances, SIA DzÄ«vokļu serviss, SIA AÄ£entÅ«ra MZ, kÄ arÄ« SIA Latgales investÄ«cijas. SavukÄrt Mainulis ir veselu desmit firmu Ä«pašnieks – SIA Latgales zemes, Landra Tauma-Eikša, Speps D, Latgales šÄ·elda, MP transport, Korness, Carina un Unitekss.
Kad apkrÄptie par šo shÄ“mu informÄ“juši vietÄ“jÄs policijas iestÄdes, tÄs visas kÄ viena pieņēmušas lÄ“mumu par atteikumu ierosinÄt kriminÄlprocesu. Šos atteikumus apstiprinÄjušas arÄ« prokuratÅ«ras.
TÄ kÄ Mainulis sarunÄs ar apkrÄptajiem paudis pÄrliecÄ«bu, ka spÄ“j visas lietas sakÄrtot, apkrÄptajiem radies iespaids, ka viņš varÄ“tu bÅ«t arÄ« saistÄ«ts ar korupciju un, iespÄ“jams, piekukuļojis gan prokuratÅ«ru, gan policiju. TÄdēļ apkrÄptie vÄ“rsušies pie Valsts policijas GalvenÄs kriminÄlpolicijas pÄrvaldes priekšnieka Andreja Grišina ar lÅ«gumu pÄrņemt lietas izskatÄ«šanu Galvenajai kriminÄlpolicijas pÄrvaldei.
TaÄu Grišins atbildÄ“jis, ka viņi nav pÄrsÅ«dzÄ“juši Preiļu rajona prokurores lÄ“mumu par atteikuma uzsÄkt kriminÄlprocesu atstÄšanu spÄ“kÄ, tÄdēļ lÅ«gums pÄrņemt lietu GalvenajÄ kriminÄlpolicijas pÄrvaldÄ“ ir noraidÄms.
Grišins tomÄ“r atzinis, ka pieņemtie lÄ“mumi par atteikumu sÄkt kriminÄlprocesu ir nepamatoti un pÄragri, tÄdēļ Latgales reÄ£iona pÄrvaldei uzdots veikt atteikuma materiÄlu lÄ“muma likumÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu kontekstÄ ar pÄrÄ“jiem iesniedzÄ“ju materiÄliem par Mainuli un ZinkeviÄu.
TÄ kÄ mÄ“neša laikÄ apkrÄptie nav saņēmuši nekÄdu ziņu ne no Latgales policijas reÄ£iona pÄrvaldes, ne prokuratÅ«ras, viņiem zudusi cerÄ«ba, ka šo lietu vispÄr kÄds Latgales pusÄ“ vÄ“lÄ“sies šÄ·etinÄt.
“Grišina kungs, jau ir pagÄjis vairÄk kÄ mÄ“nesis, bet mums nevienam nav nekÄdas pat elementÄras atbildes no Daugavpils policijas pÄrvaldes, vai ir saņemtu mÅ«su iesniegumi? Kas notiek? Vai vispÄr izmeklÄ“? Vai kurÄ atvilktnÄ“ “nobÄzti” kÄ nevÄ“lami,” atkÄrtotÄ vÄ“stulÄ“ Grišinam raksta apkrÄptie, paužot uzskatu, ka materiÄlu nosÅ«tÄ«šana Latgales policijas pÄrvaldei ir nepareiza no profesionÄlÄs puses un netÄlredzÄ«ga.
“VairÄkkÄrtÄ«gi esam pÄrliecinÄjušies par Daugavpils policijas darbinieku, sÄkot no priekšnieka, zemo profesionalitÄti un negodprÄtÄ«go rÄ«cÄ«bu. Var nepÄrprotami nojaust, ka policijas darbinieku profesionalitÄte izpaužas uz pretÄ“jo pusi, kÄ izdarÄ«t tÄ, lai neuzsÄktu kriminÄlprocesu, atrakstÄ«ties un pieņemt nemotivÄ“tus lÄ“mumus par atteikšanos uzsÄkt kriminÄlprocesu. Rodas sajÅ«ta, ka policijas darbinieki atklÄti tautu un iesniedzÄ“jus uzskata par muļķiem, domÄdami, ka neviens neko nesaprot,” raksta apkrÄptie, kuri vÄ“rsušies arÄ« pie ministru prezidenta MÄra KuÄinska, cerÄ«bÄ, ka valdÄ«bas vadÄ«tÄjs spÄ“s palÄ«dzÄ“t šajÄ situÄcijÄ.
Valsts policijas vadÄ«ba Pietiek pagaidÄm nav sniegusi komentÄrus par iemesliem atteikt kriminÄlprocesa ierosinÄšanu un nevÄ“lÄ“šanos lietu pÄrņemt GalvenÄs kriminÄlpolicijas pÄrvaldes kompetencÄ“.