Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki cilvÄ“ki, kas krituši par upuri kādai, iespÄ“jams, labi organizÄ“tai krāpnieku bandai, ir neizpratnÄ“, kādēļ policija atsaka ierosināt kriminālprocesu, turklāt sistemātiskā tiesÄ«bsargājošo iestāžu atrakstÄ«šanās viņiem liek domāt, ka runa varÄ“tu bÅ«t par Ä«stenu Latgales “astoņkāji”, kurā dažu veiklu darboņu nelikumÄ«bas piesedz tiesÄ«bsargājošo iestāžu amatpersonas. Savukārt Valsts policijas vadÄ«ba pagaidām nekādus komentārus sniegt nevÄ“las.

SākotnÄ“ji apkrātie pa vienam vÄ“rsušies ar iesniegumiem policijā un prokuratÅ«rā, taču atdÅ«rušies kā pret sienu. Tad likuši savus spÄ“kus kopā un aicinājuši visas lietas izvÄ“rtÄ“t vienotā lietā, jo tā parādās iespÄ“jamā nozieguma patiesie apmÄ“ri un labā organizÄ“tÄ«ba, taču arÄ« šis iesniegums noraidÄ«ts. Apkrāptie vÄ“rsušie gan pie policijas augstākās vadÄ«bas, gan pie Ministru prezidenta, taču lieta joprojām nekust ne no vietas.

PÄ“teris Supe, Biruta Aizbalte, Lillija un KonstantÄ«ns Kauliņi, MārÄ«te Lapuhova un Elita Sekste visi kļuvuši, kā viņi paši uzskata, par vienas labi organizÄ“tas bandas jeb “astoņkāja” upuriem. Visus viņus vieno fakts, ka savulaik ņēmuši hipotekāros kredÄ«tus un ar laiku saskārušies ar maksājumu grÅ«tÄ«bām.

Kad lieta nonākusi lÄ«dz nekustamā Ä«pašuma izsolei, viņus uzmeklÄ“jis 1971.gadā dzimušais Māris Mainulis un piedāvājis palÄ«dzÄ“t – piešÄ·irt aizdevumu Ä«pašuma iegādei izsolÄ“. Tā kā pats parādnieks nevar piedalÄ«ties atsavināmā Ä«pašuma izsolÄ“, Mainulis piedāvājis, ka viņam piederoša kompānija piedalÄ«sies izsolÄ“ un Ä«pašumu nopirks. Lai pirkumu netraucÄ“tu citi izsoles dalÄ«bnieki, viņš no aizdevuma saņēmÄ“jiem pieprasÄ«jis skaidrā naudā iedot trÄ«s lÄ«dz četrus tÅ«kstošus eiro no aizdotās naudas, lai ar šo naudu varÄ“tu “atpirkties” no citiem izsoles dalÄ«bniekiem un Ä«pašumu iegādāties par izsoles sākumcenu. Nekādus dokumentus, ka daļa no aizdotās naudas jau atdota atpakaļ skaidrā naudā, viņš nav parakstÄ«jis.

Turklāt aizdevumu izsniegusi nevis viņam, bet gan 1962.gadā dzimušajai IrÄ“nai Zinkevičai piederoša firma, kas pārÄ“jo naudu nevis izsniegusi aizdevuma ņēmÄ“jam, bet gan pārskaitÄ«jusi Mainuļa firmai. Aizdevuma saņemšanai prasÄ«ts ieÄ·Ä«lāt arÄ« citus, pat radiem piederošus Ä«pašumus.

PÄ“c izsoles Ä«pašums nonācis Mainuļa firmas Ä«pašumā, bet viņš pats sācis visādi izvairÄ«ties no apkrāptajiem, kuri pÄ“c šÄ«s afÄ“ras palikuši ne tikai bez Ä«pašuma, bet arÄ« ar vÄ“l jaunām parādsaistÄ«bām, turklāt Zinkevičas firma pieprasÄ«jusi atmaksāt ne tikai izsolei domāto un Mainuļa firmai aizskaitÄ«to naudu, bet arÄ« to summu, ko apkrāptie skaidrā naudā samaksājuši Mainulim.

Tā kā aizdevumus izsniegušas dažādas firmas un arÄ« izsolÄ“s piedalÄ«jušÄs vairākas firmas, apkrāptie sÄ«kāk izpÄ“tÄ«juši, kam tās pieder, un noskaidrojies, ka Zinkevičai pieder četras kompānijas – SIA AM finances, SIA DzÄ«vokļu serviss, SIA AÄ£entÅ«ra MZ, kā arÄ« SIA Latgales investÄ«cijas. Savukārt Mainulis ir veselu desmit firmu Ä«pašnieks – SIA Latgales zemes, Landra Tauma-Eikša, Speps D, Latgales šÄ·elda, MP transport, Korness, Carina un Unitekss.

Kad apkrāptie par šo shÄ“mu informÄ“juši vietÄ“jās policijas iestādes, tās visas kā viena pieņēmušas lÄ“mumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu. Šos atteikumus apstiprinājušas arÄ« prokuratÅ«ras.

Tā kā Mainulis sarunās ar apkrāptajiem paudis pārliecÄ«bu, ka spÄ“j visas lietas sakārtot, apkrāptajiem radies iespaids, ka viņš varÄ“tu bÅ«t arÄ« saistÄ«ts ar korupciju un, iespÄ“jams, piekukuļojis gan prokuratÅ«ru, gan policiju. Tādēļ apkrāptie vÄ“rsušies pie Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina ar lÅ«gumu pārņemt lietas izskatÄ«šanu Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei.

Taču Grišins atbildÄ“jis, ka viņi nav pārsÅ«dzÄ“juši Preiļu rajona prokurores lÄ“mumu par atteikuma uzsākt kriminālprocesu atstāšanu spÄ“kā, tādēļ lÅ«gums pārņemt lietu Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldÄ“ ir noraidāms.

Grišins tomÄ“r atzinis, ka pieņemtie lÄ“mumi par atteikumu sākt kriminālprocesu ir nepamatoti un pāragri, tādēļ Latgales reÄ£iona pārvaldei uzdots veikt atteikuma materiālu lÄ“muma likumÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu kontekstā ar pārÄ“jiem iesniedzÄ“ju materiāliem par Mainuli un Zinkeviču.

Tā kā mÄ“neša laikā apkrāptie nav saņēmuši nekādu ziņu ne no Latgales policijas reÄ£iona pārvaldes, ne prokuratÅ«ras, viņiem zudusi cerÄ«ba, ka šo lietu vispār kāds Latgales pusÄ“ vÄ“lÄ“sies šÄ·etināt.

“Grišina kungs, jau ir pagājis vairāk kā mÄ“nesis, bet mums nevienam nav nekādas pat elementāras atbildes no Daugavpils policijas pārvaldes, vai ir saņemtu mÅ«su iesniegumi? Kas notiek? Vai vispār izmeklÄ“? Vai kurā atvilktnÄ“ “nobāzti” kā nevÄ“lami,” atkārtotā vÄ“stulÄ“ Grišinam raksta apkrāptie, paužot uzskatu, ka materiālu nosÅ«tÄ«šana Latgales policijas pārvaldei ir nepareiza no profesionālās puses un netālredzÄ«ga.

“VairākkārtÄ«gi esam pārliecinājušies par Daugavpils policijas darbinieku, sākot no priekšnieka, zemo profesionalitāti un negodprātÄ«go rÄ«cÄ«bu. Var nepārprotami nojaust, ka policijas darbinieku profesionalitāte izpaužas uz pretÄ“jo pusi, kā izdarÄ«t tā, lai neuzsāktu kriminālprocesu, atrakstÄ«ties un pieņemt nemotivÄ“tus lÄ“mumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Rodas sajÅ«ta, ka policijas darbinieki atklāti tautu un iesniedzÄ“jus uzskata par muļķiem, domādami, ka neviens neko nesaprot,” raksta apkrāptie, kuri vÄ“rsušies arÄ« pie ministru prezidenta Māra Kučinska, cerÄ«bā, ka valdÄ«bas vadÄ«tājs spÄ“s palÄ«dzÄ“t šajā situācijā.

Valsts policijas vadÄ«ba Pietiek pagaidām nav sniegusi komentārus par iemesliem atteikt kriminālprocesa ierosināšanu un nevÄ“lÄ“šanos lietu pārņemt Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes kompetencÄ“. 

Novērtē šo rakstu:

0
0