Apskaut mÄti Latviju
JÄnis Vanags, arhibÄ«skaps · 06.12.2015. · Komentāri (34)"Bet tÄ lai nav starp jums. Kas no jums grib bÅ«t liels, tas lai ir jÅ«su kalps. Un, kas jÅ«su vidÅ« grib bÅ«t pirmais, tas lai ir jÅ«su vergs. Jo tÄpat arÄ« CilvÄ“ka DÄ“ls nav nÄcis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzÄ«vÄ«bu kÄ izpirkšanas maksu par daudziem.” (Mt 20:25-28) “Bet JÄ“zus, mÄcekļus pieaicinÄjis, sacÄ«ja: "JÅ«s zinÄt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmÄcÄ«gi pret tÄm.""
MÄ“s atkal svinam 18. novembri – Latvijas Republikas proklamÄ“šanas gadadienu. Jau deviņdesmit septÄ«to. GribÄ“tos pat teikt – svinam MÄtes dienu. MÄtes Latvijas.
Nesen redzÄ“ju televÄ«zijas raidÄ«jumÄ “Province” jauku sižetu par LiezÄ“res pagasta bÄ“rnu aprÅ«pes centru “Namiņš”. BÄ“rni tur nokļūst vecÄku alkoholisma, konfliktu vai sÅ«ro sadzÄ«ves apstÄkļu dēļ. TaÄu kad Kasparam, 12 gadus vecam zÄ“nam vaicÄja, kas ir pirmais, ko viņš gribÄ“tu izdarÄ«t, aizbraucot mÄjÄs, viņš atbildÄ“ja – apskaut mammu. Cik tas ir svarÄ«gi katram bÄ“rnam!
18. novembris ir svarÄ«ga diena tautai – diena, kad apskaut mÄti Latviju. ArÄ« tiem, kas no Latvijas Ä£imenes izņemti vai paši to atstÄjuši un tagad dzÄ«vo kur kurais svešumÄ. Varam kÄdÄ klusÄ brÄ«dÄ« aizvÄ“rt acis, domÄs apskaut Latviju un ieklausÄ«ties, kas notiek sirdÄ«.
4. bauslis saka: “GodÄ tÄ“vu un mÄti!” Tas ir pirmais un lielÄkais no baušÄ¼iem, kas kÄrto attiecÄ«bas starp cilvÄ“kiem. Dievs dod tam apsolÄ«jumu – dari tÄ, lai tavas dienas bÅ«tu ilgas tajÄ zemÄ“, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod. Ä¢imene, kurÄ ir tÄ“vs un mÄte, kas gÄdÄ par bÄ“rniem tÄ, ka bÄ“rni viņus godÄ un ciena – tas ir pamats gan cilvÄ“ka labklÄjÄ«bai, gan valsts ilgtspÄ“jÄ«bai.
Vai to var tÄ tieši attiecinÄt arÄ« uz Latvijas valsti, kuru par MÄti saucam tÄ“lainÄ un emocionÄlÄ nozÄ«mÄ“? IzrÄdÄs – var! MÄrtiņš Luters, skaidrojot 4. bausli to attiecina ne tikai uz tÄ“vu un mÄti, bet arÄ« uz valsti un valdniekiem.
RunÄjot par valsts tematiku, bieži citÄ“ apustuļa PÄvila vÄ“stuli Romiešiem: “Nav valsts varas kÄ vien no Dieva.” Tas šÄ·iet dod tÄdu kÄ neierobežotu kredÄ«tu tiem, kas nonÄkuši valdošos amatos, ka viņu rÄ«cÄ«ba jÄuzskata par paša Dieva rÄ«cÄ«bu. TaÄu PÄvils turpat arÄ« paskaidro, kÄda ir varai dotÄ dievišÄ·Ä mandÄta bÅ«tÄ«ba: “Valsts vara ir Dieva kalpone tevis labÄ”, viņš saka. Valdnieku, valstu vadÄ«tÄju sÅ«tÄ«ba ir kalpot Dievam savu pavalstnieku labÄ. Kas viņam uzticÄ“to varu izmanto citÄdi, ir nelietÄ«gais kalps, kam bÅ«s jÄdod norÄ“Ä·ins Dieva priekšÄ.
Ja mÅ«sdienÄs šÄdi senatnÄ«gi priekšstati par Dieva kalpu var bÅ«t grÅ«ti izprotami, Lutera 4. baušÄ¼a skaidrojums dod tÄ“lu, ko ir viegli saprast un atcerÄ“ties. Ä¢imenes tÄ“lu. Ja kÄdam uznÄk jautÄjums, kas es esmu un ko es te daru, savÄ amatÄ, tas var viegli atsaukt atmiņÄ, ka valdÄ«tÄjiem jÄattiecas pret saviem pavalstniekiem tÄ, kÄ gudri, gÄdÄ«gi un mÄ«loši vecÄki izturas pret savu Ä£imeni. TÄ, lai tauta viņos varÄ“tu saskatÄ«t mÄti Latviju – to, kuru gribas apskaut pašu pirmo.
Saeimas un ministru kabineta sÄ“dÄ“s ir jÄpieņem daudz sarežģītu lÄ“mumu – te banka jÄpÄrdod, te investors jÄpiesaista, te jÄizšÄ·iras, vai skolÄs audzinÄt jaunatni tikumÄ«bÄ. Tas nav vienkÄrši. Brīžos, kad kļūst grÅ«ti aiz kokiem saskatÄ«t mežu, varbÅ«t noder pieminÄ“t savus mīļos, savu Ä£imeni – kÄ es gribÄ“tu attiekties pret viņiem? Un tad rÄ«koties saskaÅ†Ä ar virsuzdevumu, ko Dievs dod valsts varai – katrÄ lietÄ bÅ«t saviem pavalstniekiem par gudriem, gÄdÄ«giem un mÄ«lošiem vecÄkiem.
Tad arÄ« tauta labÄk varÄ“s atzÄ«t, ka valsts vara patiesi ir Dieva kalpone viņas labÄ un arÄ« bez hiphopa klipiem atsauksies tÄ, kÄ Rakstos teikts: dos ikvienam, kas tam pienÄkas: kam pienÄkas nodokļi – nodokļus, kam muita – muitu, kam bijÄ«ba – tam izrÄdÄ«s bijÄ«bu, kam pienÄkas cieņa – tam cieņu. Un lÅ«gs Dievu par saviem vadÄ«tÄjiem, ko arÄ« visu laiku darÄm. TÄ BÄ«belÄ“ aprakstÄ«tas vÄ“lamÄs attiecÄ«bas starp varu un tautu, par ko bieži mÄ“dz runÄt. Tad Latvija bÅ«s mÄte, kuru gribas apskaut pirmo, vÄ“l pirms Īrijas un Anglijas.
KÄ es rÄ«kotos ar savu Ä£imeni, ar saviem bÄ“rniem? No šÄ« viedokļa var palÅ«koties arÄ« uz to, kas patlaban Latvijas un visas Eiropas iedzÄ«votÄjus visvairÄk satrauc – ieceļotÄju krÄ«ze, uz kuras fona ParÄ«zÄ“ nupat notika neģēlÄ«gs terora noziegums. Eiropas komisijas prezidents, kurš pÄ“c amata varÄ“tu bÅ«t tÄds kÄ Eiropas Ä£imenes vectÄ“vs, neilgi pÄ“c tam sacÄ«ja, ka nav vajadzÄ«gs pÄrskatÄ«t ES bÄ“gļu politiku, - jo: “Tie kuri veica uzbrukumus ir tie paši cilvÄ“ki, no kuriem bÄ“gļi bÄ“g.” Kad es to dzirdÄ“ju, nodomÄju - par bÄ“gļiem gluži manas domas.
Jauns parÄ«zietis, kam izdevÄs izbÄ“gt no Bataklana koncertzÄles, kur džihÄdisti šÄva un spridzinÄja cilvÄ“kus, stÄstÄ«ja, ka, izskrÄ“jis laukÄ pa durvÄ«m, viņš pÄ“kšÅ†i sajuta, kÄds dÄrgums ir dzÄ«ve. KÄ jÅ«s domÄjat, kÄdam gan jÄbÅ«t cilvÄ“kam, lai no Ärpuses turÄ“tu tÄs durvis ciet un neļautu nevienam izbÄ“gt? SÄ«rijÄ un IrÄkÄ, kur valda tÄ dÄ“vÄ“tÄ IslÄma valsts, kur notiek karš, apšaudes, bombardÄ“šanas un regulÄras masu eksekÅ«cijas, tÄds Bataklana klubs ir katru dienu. MÄ“s taÄu nebÅ«sim tie, kas turÄ“sim durvis ciet lai neļautu viņiem izbÄ“gt? Kas par cilvÄ“kiem tad mÄ“s bÅ«tu? Vai tÄ mÄ“s nenodotu visas savas vÄ“rtÄ«bas un pašu cilvÄ“cÄ«bu?
Kristieši un jezÄ«di, kurus nogalina tikai par to, kas viņi ir. Viņu bÄ“rni, ko dzimtenÄ“ piesit krustÄ vai nogriež galvas. Meitenes un sievietes, kuras nonÄk verdzÄ«bÄ vai publiskajos namos islÄma kaujinieku izpriecai. Musulmaņi, kuri cenšas tikt projÄm no daÄ“š IslÄma valsts “paradÄ«zes”, jo pa Ä«stam tic, ka viņu reliÄ£ija aicina uz mieru, saticÄ«bu un labestÄ«bu – un viņus par to nogalina. TÄdi ir tie, ko vÄrda Ä«stÄ nozÄ«mÄ“ var nosaukt par bÄ“gļiem. Tie ir pa nÄves durvÄ«m izsprukušie. Viņi spÄ“j novÄ“rtÄ“t, kÄds dÄrgums ir dzÄ«vot mierÄ. Latvijas draudzes un pat Ä£imenes ir teikušas, ka ir gatavas kÄdus bÄ“gļusuzņemt, ja tas bÅ«tu vajadzÄ«gs, un palÄ«dzÄ“t viņiem. Pret tiem Eiropai nudien nav jÄmaina sava attieksme. Tieši to mÄ“s mÄjÄs paši bijÄm pÄrrunÄjuši!
TÄdēļ Ä«stenÄ«bÄ prezidentam Junkeram to pat nevajadzÄ“ja atgÄdinÄt. KrÄ«zes brÄ«dÄ« no vecÄkiem ne jau to gaida lai viņi pateiktu bÄ“rniem to, ko tie zina paši. KrÄ«zes brÄ«dÄ« vajaga ko citu – pÄrliecÄ«bu, ka vecÄki saprot, kas notiek, saka taisnÄ«bu un zina, ko dara. VÄ“l vairÄk vajag apziņu, ka vecÄki pirmÄm kÄrtÄm gÄdÄs par savu bÄ“rnu drošÄ«bu.
Pat ja tas nav iemīļots temats reportÄžÄs, to nav iespÄ“jams noslÄ“pt, ka liela, ja ne lielÄkÄ daļa no migrantiem ir nebÄ“gļi. Tie nebÄ“g ne no kara zonÄm, ne no genocÄ«da. Tie nav nÄvei izsprukušas sievietes vai bÄ“rni un pat ne Ä£imenes tÄ“vi. Tie ir muskuļoti, brangi vÄ«rieši karadienesta vecumÄ, ar labÄkajÄ gadÄ«jumÄ parazÄ«tisku attieksmi, kuri te izklaidus, te ciešÄ ierindÄ apņēmÄ«gi dodas uz priekšu, pÄrvarot upes, dzeloņstieples, policistu Ä·Ä“des un valstu robežas – lai iegÅ«tu zemi, kur piens un medus tek. Tie nav bÄ“gļi. Profesora Tumana vÄrdiem runÄjot: “Tie ir citas civilizÄcijas pÄrstÄvji, kas parasti nevÄ“las integrÄ“ties, turklÄt ļoti bieži viņi ir naidÄ«gi noskaņoti pret mums un mÅ«su civilizÄciju. Te ir civilizÄciju sadursme, te ir reÄli draudi Eiropai, nevis kaut kÄdu nevainÄ«gu bÄ“gļu ienÄkšana.”
MÅ«s varbÅ«t mierina tas, ka šÄ«s nebÄ“gļu straumes ilgotais mÄ“rÄ·is neesam tieši mÄ“s un no mums gaidÄ«tais pienesums pagaidÄm ir niecÄ«gs, taÄu kas notiek ar Eiropu, notiek ar mums. ItÄlija, GrieÄ·ija – pirmÄs kristÄ«gÄs zemes. VÄcija, reformÄcijas šÅ«pulis. Vai tas, kas notiek, ir saprÄtÄ«gi un pareizi?
Bieži dzird, ka ar to kaut ko iesÄkt ir “grÅ«ti”, “sarežģīti”, “neiespÄ“jami”. TaÄu nÄk prÄtÄ VecÄs DerÄ«bas lasÄ«jumÄ dzirdÄ“tÄ Mordohaja saruna ar Ä·Ä“niņieni Esteri: “Ja tu tagad cietÄ«si klusu, tad tu un tava tÄ“va nams ies bojÄ. Kas zina, vai ne šÄ« laika dēļ tu esi kļuvusi Ä·Ä“niņiene?” Eiropas savienÄ«bÄ dzÄ«vo ap 500 miljoniem cilvÄ“ku un tikai viens no tiem ir prezidenta amatÄ. CilvÄ“ks tÄdÄ postenÄ« varÄ“tu sev jautÄt – nez’ ar ko es esmu tik izcils, ka esmu paaugstinÄts tik Ä·Ä“nišÄ·Ä«gÄ godÄ. TaÄu Mordohajs jautÄ ko citu – “vai ne šÄ« laika dēļ tu kļuvi Ä·Ä“niņiene?”
MÅ«sdienÄs, kad kalkulators ir katrÄ telefonÄ, bÄ“rniem nudien nevajag, lai vectÄ“vs izdala patvÄ“ruma prasÄ«tÄju skaitu ar 28 un nosauc to par plÄnu migrÄcijas problÄ“mas risinÄjumam – sevišÄ·i, ja, pÄ“c profesora TaivÄna teiktÄ, Ä€frikas kontinentÄ vien 20-30 miljoni nebÄ“gļu gaida iespÄ“ju ierasties.
Protams, ka nosargÄt Eiropas ÄrÄ“jo robežu ir grÅ«ti – bet vai ne tÄdēļ tu esi Ä·Ä“nišÄ·Ä«gÄ godÄ? Protams, ka ir sarežģīti atšÄ·irt Ä«stu bÄ“gli no nebÄ“gļa un svešu labumu tÄ«kotÄja, bet vai ne tÄdēļ tu esi savÄ amatÄ? Protams var likties neiespÄ“jami kontrolÄ“t tÄda mÄ“roga nelegÄlu imigrÄciju, savaldÄ«t tos, kas izlaupa tirgotavas un tÅ«lÄ«t uz vietas aizsÅ«tÄ«t atpakaļ tos, kas terorizÄ“ vietÄ“jos iedzÄ«votÄjus – bet vai ne tieši šÄ« laika dēļ, tu esi tur kur esi?
Eiropas Komisijas prezidenta amatu es apcerÄ“ju pÄrstÄvnieciski. Ne viens ir karotÄjs. No dižas savienÄ«bas prezidenta, no lielvaras kanclera, lÄ«dz katram valdošam postenim nelielÄ valstÄ« – ikvienam kas pretendÄ“ uz lielÄku vai mazÄku Ä·Ä“nišÄ·Ä«gu godu vajadzÄ“tu iepriekš apsvÄ“rt, ka var nÄkt grÅ«ti, sarežģīti, neiespÄ“jami laiki, kad jÄrÄ«kojas saprÄtÄ«gi un apņēmÄ«gi, lai cilvÄ“cÄ«ba tiktu piepildÄ«ta, bet lai arÄ« tÄ“va nams neiet postÄ un lai mÄte tÄ“vzeme bÅ«tu drošÄ«bÄ. Ja negribi vai nemÄki, tad nekandidÄ“. Tieši tÄdēļ, mÄ«Ä¼Ä tauta, ir tik svarÄ«gi lÅ«gt Dievu un varbÅ«t pat gavÄ“t par saviem vadÄ«tÄjiem tÄ, kÄ tauta izšÄ·irÄ«gÄ brÄ«dÄ« lÅ«dza par savu Ä·Ä“niņieni Esteri.
Dievs katrÄ bÄ“rnÄ ieliek talanta dÄvanu, taÄu dievišÄ·Ä dzirksts krĚņi uzplaukst Ä£imenÄ“, kur gudri, gÄdÄ«gi un mÄ«loši vecÄki tam rada labvÄ“lÄ«gus apstÄkļus. Latvijas ļaužu dvÄ“selÄ“s mÄjo gan lÄ«dzcietÄ«ba, gan, gan solidaritÄte, gan atbildÄ«ba. Lai tÄ uzplauktu un nestu augļus, tÄpat kÄ Ä£imenÄ“ ir vajadzÄ«ga pÄrliecÄ«ba, ka vecÄki saprot, kas notiek, zina ko dara, un rÅ«pÄ“jas par savu bÄ“rnu drošÄ«bu. Tad nevajadzÄ“s pat videoklipus par mÅ«su senÄu bÄ“gļu gaitÄm – kuri starp citu bija bÄ“gļi Rietumu civilizÄcijas telpÄ un atrada patvÄ“rumu starp savÄ“jiem. NevajadzÄ“s kauninÄt vai žēlinÄt. VienkÄrši parÄdiet, ka saprotat, kas notiek, ka rÄ«kojaties atbilstoši realitÄtei – un latvieši nebÅ«s tie, kas turÄ“s ciet nÄves vÄrtus, lai neļautu izbÄ“gt tiem, kurus slepkavo un izvaro. Tas bÅ«tu pretrunÄ gan ar mÅ«su kristÄ«gajÄm saknÄ“m, gan ar dainu Ä“tiku, gan ar visu šeit dzÄ«vojošo tautÄ«bu Ä“tosu. Tas bÅ«tu pret mÅ«su piederÄ«bu ne tikai Eiropai, bet cilvÄ“cÄ«bai.
TaÄu svÄ“tku reizÄ“ ir labi padomÄt arÄ« par lielajÄm norisÄ“m. Pirms nedēļas Latvijas VÄ“stneša portÄlÄ parÄdÄ«jÄs acis atdaroša intervija ar vienu no mÅ«su gaišÄkajiem prÄtiem, vÄ“stures profesoru Hariju Tumanu. Tur cita starpÄ ir apgÄzts arÄ« populÄrais viedoklis, ka Roma gÄja bojÄ tÄpÄ“c, ka to iekaroja barbari. ĪstenÄ«bÄ Roma gÄja bojÄ tÄpÄ“c, ka romieši bija kļuvuši par barbariem. Viņi bija zaudÄ“juši savu kultÅ«ru, varonÄ«bas un citus ideÄlus. Kad tas notika, Roma iegÄja vecumdienu stadijÄ, zaudÄ“ja spÄ“kus un to saplosÄ«ja hiÄ“nas, kÄ tas dabÄ notiek ar novÄrgušiem dzÄ«vniekiem un civilizÄcijÄm.
Kas raksturo sabiedrÄ«bu tuvu pie beigÄm? KultÅ«ra, kurÄ ideÄli ir zuduši, bet par galveno vÄ“rtÄ«bu kļuvis personÄ«gais labums. Kad augstÄkÄ vÄ“rtÄ«ba ir materiÄlÄ labklÄjÄ«ba un bauda un kad beidz pastÄvÄ“t ideÄli, kuru dēļ cilvÄ“ks ir gatavs bÅ«t varonis. TÄ saka profesors Tumans. VÄ“l viņš stÄsta, ka rietošÄs Romas “kultÅ«rÄ sÄka dominÄ“t destruktÄ«vi procesi – pieauga sociÄlÄs un ekonomiskÄs problÄ“mas, korupcija un birokratizÄcija, zuda interese par mÄkslu, literatÅ«ru, filozofiju un zinÄtni, bibliotÄ“kas stÄvÄ“ja tukšas, toties milzÄ«gÄ cieÅ†Ä bija izklaides un šovi – gladiatoru cīņas, ratu braukšanas sacÄ«kstes, cirka spÄ“les utt.”
Tas viss ir gana pazÄ«stami, lai nebÅ«tu tikai liecÄ«ba par senvÄ“sturi, taÄu viena mirstošÄs Romas pazÄ«me pa Ä«stam ieskandina trauksmes signÄlu: tad skolotÄjs gadÄ saņēma tikpat lielu atalgojumu, cik ratu braucÄ“js – analogs mÅ«sdienu šovmenim, sportistam vai kinozvaigznei – saņēma vienÄ dienÄ... Un tam pat nav sakara ar grÅ«ti kaldinÄto skolotÄju algu reformu, tam ir sakars ar mÅ«su pašu, ar vienkÄršo cilvÄ“ku vÄ“lmÄ“m un interesÄ“m. Ar ideÄliem un ar modeļiem, kas jaunatnei šÄ·iet atdarinÄšanas vÄ“rti. Teju katrs LatvijÄ pazÄ«st lielisko latviešu talantu Kristapu Porziņģi, jo par viņu stÄsta katrÄ PanorÄmÄ. Latvijas dzimšanas dienÄ viņš savai dzimtenei ir uzdÄvinÄjis spožu uzvaru ar 29 gÅ«tiem punktiem. Tas mÅ«s lieliski iepriecinÄja! Daudz mazÄk tauta pazÄ«st Andri Ambaini vai to pašu Hariju Tumanu. Vai arÄ« mÅ«su kultÅ«ra ir norieta stadijÄ?
IzvÄ“les par Latvijas attÄ«stÄ«bas virzieniem bieži tiek pamatotas ar Eiropas vÄ“rtÄ«bÄm. Tas izklausÄs iespaidÄ«gi. TaÄu par kÄdu Eiropu mÄ“s runÄjam? Par to Eiropu, kura tiecÄs Ä«stenot savus kristÄ«gos un apgaismÄ«bas ideÄlus, vai to, kura no tiem jau atteikusies? To Eiropu, kuras izcilais domÄtÄjs Platons uzskatÄ«ja, ka valsts ir tikumÄ«ba un valdÄ«t drÄ«kst tie, kas ir vistuvÄk tikumÄ«bas ideÄlam? Vai arÄ« to, kur filozofi un pedagogi piepeši vairs Ä«sti nespÄ“j pateikt, kas vispÄr ir tikumÄ«ba un kur pats šis vÄrds izskan gandrÄ«z kÄ lamuvÄrds?
TÄ visa ir Eiropa, taÄu vÄ“rtÄ«bas bÅ«s ļoti atšÄ·irÄ«gas. Vai mÄ“s par vadzvaigzni uzskatÄm nobriedušo Eiropu, kas apgaismo visu pasauli, vai norietošo Eiropu, kas uz migrantu kolonÄm skatÄs ar veca suņa satraukumu, kurš redz mÄjÄ ienÄkam jauno suni? KÄpÄ“c šie skati tÄ uztrauc? TÄdēļ ka tajos ir redzama apņēmÄ«ba, vienotÄ«ba, ticÄ«bas pÄrliecÄ«ba un skaidrs mÄ“rÄ·is. KÄds mÄ“rÄ·is vieno mÅ«s? KÄdu ticÄ«bu varam likt pretÄ«?
Eiropa, kas ir veidojusies ap lielo BÄ«beles stÄstu par tautas iziešanu no verdzÄ«bas nama uz apsolÄ«to zemi, ir vienmÄ“r ticÄ“jusi brÄ«vÄ«bai un Dieva vadÄ«ta ir uz to gÄjusi. Tas ir nozÄ«mÄ“jis brÄ«vÄ«bu pieaugt gudrÄ«bÄ un tikumÄ. TaÄu tas ne vienmÄ“r ir nozÄ«mÄ“jis bÅ«t katram tikai par sevi. BrÄ«vÄ«bu no jebkÄdÄm kopÄ«gÄm normÄm, no svÄ“tuma izjÅ«tas, no nacionÄlas valsts idejas. Ne vienmÄ“r tas ir nozÄ«mÄ“jis brÄ«vÄ«bu katram izvÄ“lÄ“ties savu morÄli, izvÄ“lÄ“ties pat savu dzimumu un attiecÄ«go dušas telpu skolas sporta zÄlÄ“. Ne vienmÄ“r tas ir nozÄ«mÄ“jis dzÄ«ves telpu bez neviena svÄ“ta “nÄ“!”, pret kuru atdurties, pie kÄ pieturÄ“ties.
JÄ, arÄ« tÄda brÄ«vÄ«ba pieder kÄdas Eiropas vÄ“rtÄ«bÄm. TaÄu bÅ«tu svarÄ«gi no visÄm Eiropas vÄ“rtÄ«bÄm izvÄ“lÄ“ties tÄs, kas vieno un iedvesmo uz varonÄ«bu aizstÄvÄ“t savu civilizÄciju un dzÄ«vesveidu, kÄ to darÄ«ja vectÄ“vi, šo valsti izcÄ«not un uzceļot. Ko labu valstij un sabiedrÄ«bai nesÄ«s tÄs, kas iekvÄ“lina tikai šo vÄ“rtÄ«bu entuziastu grupu – kuri gan labprÄt gribÄ“tu tÄs padarÄ«t par normu visiem? Eiropas vÄ“rtÄ«bas… Barbari pakļÄva Romu tad, kad Romas vÄ“rtÄ«bas kļuva tÄdas, ka pÄrstÄja iedvesmot pašus romiešus. Viņi vairs nejuta dzinuli tÄs aizstÄvÄ“t. Vai domÄt eiropeiski un mÄcÄ«ties no vÄ“stures ir nesavienojamas lietas?
Profesors Tumans gan izsaka domu, ka civilizÄciju novecošana un nÄve ir nenovÄ“ršams process, tÄpat kÄ cilvÄ“ks nevar stÄties ceÄ¼Ä braucošam vilcienam. Kas mums kÄ eiropiešiem atliek? Viena iespÄ“ja – nopirkt popkornu, iekÄrtoties Ä“rtÄk un noskatÄ«ties, cenšoties atlikušajÄ laikÄ gÅ«t pÄ“c iespÄ“jas vairÄk baudas un labuma. Ja ir vÄ“lÄ“šanÄs, to var ietÄ“rpt bravÅ«rÄ un teikt – neviens mÅ«s neiebiedÄ“s, mÄ“s neatkÄpsimies no savÄm vÄ“rtÄ«bÄm – lai gan nevar atjaunoties, nevar pÄrvietoties kÄdu vagonu tÄlÄk no galastacijas, nepÄrskatot kaut kÄdas pamata nostÄdnes, nemÄ“Ä£inot atgÅ«t kaut ko no senÄs iedvesmas. Cita iespÄ“ja – vismaz mÄ“Ä£inÄt. PiemÄ“ram, izkÄpt uz mirkli no tÄ vilciena un aiziet LÄÄplÄ“ša dienÄ uz krastmalu pie RÄ«gas pils vai uz lÄ«dzÄ«gu vietu savÄ pilsÄ“tÄ vai ciemÄ. Nevis kÄ uz izklaidi, bet mÄ“Ä£inÄt saklausÄ«t to dienu dunu, kad tautas varoņi izcÄ«nÄ«ja mums brÄ«vu Latviju. LÄÄplÄ“ša spÄ“ks esot bijis ausÄ«s, kas dzird savu tautu. SadzirdÄ“t savas tautas saknes, kas smÄ“lÄs spÄ“ku no ticÄ«bas un vÄ“rtÄ«bÄm, kuras ļÄva izaudzinÄt varoņus. SvecÄ«šu gaismÄ lÅ«koties pÄ“c mÄ“rÄ·a, kas spÄ“j iedvesmot un vienot arÄ« šodien.
LÄÄplÄ“ša dienÄ es biju DaugavmalÄ. PacilÄjoši skaists notikums – tik daudz jaunu cilvÄ“ku, Ä£imenes ar bÄ“rniem, atnÄkušas apskaut mÄti Latviju un apskÄvienÄ uzpildÄ«ties ar ideÄliem, smelties iedvesmu audzinÄt savas atvases par cilvÄ“kiem, kas ir spÄ“jÄ«gi uz varonÄ«bu cÄ«Å†Ä par Latviju, kas bÅ«s jÄizcÄ«na viņiem – pret korupciju, pret atkarÄ«bÄm, pret jebko, kas to posta. Par taisnÄ«bu, par kultÅ«ru un ideÄliem, par stiprÄm Ä£imenÄ“m, par nÄkotni, par pieaugšanu gudrÄ«bÄ un tikumÄ, kas valsti ceļ.
Tikai vienas lietas man tur pietrÅ«ka – krievu valodas. VarbÅ«t patriotiskais pacÄ“lums bija tik liels, ka visi runÄja valsts valodÄ vai varbÅ«t man vienkÄrši nelaimÄ“jÄs, bet es bÅ«tu priecÄjies sastapt ļaužu pulciņus, kas sarunÄjas krieviski. Bez visa pÄrÄ“jÄ Latvijas vienotÄ«bÄ ir Ä«paša plaisa un abÄs malÄs vienas valsts cilvÄ“ki dzÄ«vo kÄ divÄs atšÄ·irÄ«gÄs telpÄs. Vieni nevar piedot okupÄcijas pÄrestÄ«bu, otri nevar pÄrvarÄ“t rÅ«gtumu neizpildÄ«ta solÄ«juma dēļ par pilsonÄ«bu – tÄs ir ilgi rÅ«gušas lietas, ko grÅ«ti labot. Plaisa ir pildÄ«ta ar savstarpÄ“ju neuzticÄ“šanos. Par tiltu nebÅ«tu žēl maksÄt arÄ« miljardu, jo nÄcijas vienotÄ«ba kļūst svarÄ«gÄka ar katru gadu. Tikai vienotÄ«bÄ mazÄs lietas kļūst stipras. LÅ«gsim Dievu par gudrÄ«bu un labu gribu mÅ«su vadÄ«tÄjiem!
Bet man tur, krastmalÄ ienÄca prÄtÄ, ko es varu darÄ«t kÄ ierindas pilsonis. NÄkamgad, es uzaicinÄšu lÄ«dzi uz LÄÄplÄ“ša dienas un 18. novembra pasÄkumiem kÄdu krievu paziņu, kÄdu draugu nepilsoni kas nekad tur neiet, lai nosvinÄ“tu kopÄ. TÄ dara baznÄ«cÄ – ej uz dievkalpojumu, uzaicini lÄ«dzi neticÄ«gu draugu. VarbÅ«t skan naivi kÄ visu laiku skaistÄkajÄ vÄ“lmju domÄšanas himnÄ, Džona Lenona dziesmÄ “Imagine”: “JÅ«s teiksit, ka es esmu sapņotÄjs, taÄu es neesmu vienÄ«gais.” VarbÅ«t arÄ« jÅ«s gribat pievienoties? Vai jums ir draugi starp krievvalodÄ«gajiem un nepilsoņiem? Un otrÄdi krieviem – draugi starp latviešiem? Ja nav, tad atrodiet! Tas bÅ«tu pa Ä«stam svÄ“ti – sastapties un kopÄ apskaut mÄti Latviju. ŠÄds apskÄviens mÅ«s darÄ«tu par, vienas mÄtes bÄ“rniem, tÄtad brÄļiem un mÄsÄm. Tad arÄ« grÅ«tÄs lietas risinÄtos vienkÄršÄk, jo apskaut Latviju kÄ mÄti ir pilsonÄ«bas jÄ“ga un piepildÄ«jums. PÄrÄ“jais ir formalitÄte. Šim mazajam, naivajam nodomam gribÄ“tos izlÅ«gties Dieva svÄ“tÄ«bu un labas gribas cilvÄ“ku lÄ«dzdalÄ«bu, jo ar kaut ko taÄu jÄsÄk, vai ne? JÄ“zus saka – maza rauga piciņa saraudzÄ“ visu mÄ«klu.
Starp citu, par Dieva svÄ“tÄ«bu – tajÄ pašÄ dziesmÄ ir arÄ« aicinÄjums iztÄ“loties dzÄ«vi bez reliÄ£ijas, bez elles zem kÄjÄm un bez debesÄ«m augšÄ. LÄ«dzÄ«gas domas es ne reizi vien esmu dzirdÄ“jis mÅ«su sabiedrÄ«bÄ. Ja reliÄ£iju padarÄ«tu neredzamu un nedzirdamu sabiedriskajÄ telpÄ – varbÅ«t tÄ izzustu un varÄ“tu dzÄ«vot kÄ Lenona dziesmÄ. TaÄu tÄ ir vÄ“lmju domÄšanas dziesma. Ir teiciens – “svÄ“ta vieta tukša nepaliek”. TÄpat kÄ ar Latvijas zemi - ja latvieši aizbrauc tÄdēļ, ka citur ir labÄk, tad šurpu atbrauks citi, kam šeit ir labÄk. Ja pazÅ«d vietÄ“jÄ reliÄ£ija, ienÄk cita un mÄjo lÄ«dzÄs. Ja kÄds saka, vai nav vienalga, reliÄ£ija paliek reliÄ£ija, tad jÄteic – starp reliÄ£ijÄm mÄ“dz bÅ«t liela atšÄ·irÄ«ba.
Mazs piemÄ“rs, kÄdas sekas var bÅ«t vienai niansei abstraktajÄ teoloÄ£ijÄ. MonoteiskajÄs reliÄ£ijÄs ir priekšstats par Dievu, kas ir mūžīgi nemainÄ«gs. KristÄ«gajÄ reliÄ£ijÄ Dievam pirms laiku sÄkuma ir DÄ“ls. KÄda tam nozÄ«me? Ä»oti bÅ«tiska. TÄ“vs pirms laika sÄkuma mÄ«l DÄ“lu. TÄds Dievs, kam nav DÄ“la, nemÄ«l. Šis aspekts nemainÄs arÄ« tad, kad tiek radÄ«ts visums, rodas masa un laiks, un dzÄ«vas bÅ«tnes, jo Dievs ir nemainÄ«gs, tas neattÄ«stÄs un neuzlabojas. TÄdēļ Dievs, kam nav dÄ“la, nemÄ«l, bet tikai prasa no cilvÄ“ka pakļaušanos un paklausÄ«bu. Dievs, kam ir DÄ“ls, savÄ bÅ«tÄ«bÄ no mūžības ir mÄ«lestÄ«ba. ArÄ« tas nemainÄs. Viņš ir TÄ“vs, kas mÅ«s mÄ«l ar mūžīgu mÄ«lestÄ«bu, pirms mÄ“s vÄ“l tapÄm. PrasÄ«t pakļaušanos un mÄ«lÄ“t ir ļoti atšÄ·irÄ«gas lietas. Tas pÄrtulkojas arÄ« ticÄ«go izpausmÄ“s un jo radikÄlÄk katrs no tiem identificÄ“jas ar savu Dieva priekšstatu jo vairÄk šÄ«s izpausmes atšÄ·iras. Dievs kam ir DÄ“ls, par paklausÄ«bas augstÄko formu nosauc mÄ«lestÄ«bu uz Dievu un tuvÄko. MÄte TerÄ“za droši vien ir vispazÄ«stamÄkÄ, taÄu ne vienÄ«gÄ kristietÄ«bas radikÄle.
TicÄ«ba Dieva DÄ“lam ir visdziļÄkajÄ veidÄ veidojusi lÄ«dzi mÅ«su kultÅ«rtelpu un latvisko identitÄti. Es vienmÄ“r salecos, kad sÄk runÄt par kristÄ«gajÄm tradÄ«cijÄm iepretÄ« latviskajÄm. LatviskÄs vÄ“rtÄ«bas ļoti bÅ«tiskÄ veidÄ ir kristÄ«gÄs vÄ“rtÄ«bas. Tas atspoguļojas pat mÅ«su valsts ordeņos un himnÄ.
TaÄu vÄ“l daudz svarÄ«gÄk ir tas, ka iespÄ“ja ticÄ“t mÄ«lestÄ«bas Dievam ir liela privilÄ“Ä£ija ko parÄda kaut vai tas, ka vissvÄ“tÄko lÅ«gšanu mÄ“s nesakÄm sakņupuši zemÄ“ kÄ vergi, bet stÄvam kÄ bÄ“rni, paceļot rokas – MÅ«su TÄ“vs debesÄ«s! ArÄ« mÄ«lošais Dievs prasa no cilvÄ“ka nevainojami paklausÄ«gu dzÄ«vi. TaÄu, redzot cilvÄ“ku nespÄ“ju, viņš rÄ«kojas tikai tÄ, kÄ prot tikai mÄ«lestÄ«ba. Viņš pats nÄk kÄ cilvÄ“ks, JÄ“zus Kristus lai perfekto dzÄ«vi, ko mÄ“s nespÄ“jÄm, nodzÄ«votu mÅ«su vietÄ. RadikÄlas mÄ«lestÄ«bas dēļ viņš mÅ«su vietÄ ir paklausÄ«gs lÄ«dz nÄvei un mirst pie krusta ne savu nÄvi bet mÅ«sÄ“jo, lai atbrÄ«votu cilvÄ“ci mūžīgai dzÄ«vÄ«bai. Viņš neliek mums vergot, lai to nopelnÄ«tu, bet no brÄ«vas žēlsirdÄ«bas uzdÄvina tam, kurš tic un top kristÄ«ts, lai norÄ“Ä·ina dienÄ mÄ“s Dieva priekšÄ stÄvÄ“tu ne ar savu dzÄ«vi, bet ar Kristus svÄ“tumu. TÄpÄ“c svÄ“ttapšanas ceÄ¼Ä mÄ“s varam doties bez bailÄ“m un priecÄ«gi, jo tas nav mÅ«su pestÄ«šanas pamats, bet auglis un pateicÄ«ba.
Mīļie kristieši, kuru LatvijÄ taÄu esot pat ap 70%! Ja Latvijas svÄ“tÄ vieta kÄdreiz paliks tukša, žÄvÄjoties pÄ“c kaut kÄ cita, tÄ bÅ«s tikai mÅ«su vaina. MÅ«su atbildÄ«ba ir turÄ“t to piepildÄ«tu ar radikÄlu mÄ«lestÄ«bu uz Dievu un tuvÄko. Bet vispirms mums ar to jÄpiepildÄs pašiem. Lai Dievs ir mÅ«su TÄ“vs un Latvija mÅ«su mÄte.
Red.piez.: publicÄ“jam šo uzrunu ar novÄ“lošanos, bet labÄk vÄ“lu nekÄ nekad.