Iesaki rakstu:

Valsts apvÄ“rsums turpinās. Tas noteikti ir pelnÄ«jis Ä«pašu analÄ«tisko uzmanÄ«bu. Latviešu tauta nav izlutināta ar valsts apvÄ“rsumiem. LR vÄ“sturÄ“ tas ir otrais apvÄ“rsums. Turklāt jauna tipa apvÄ“rsums. To bez vÄ«psnāšanas var kvalificÄ“t kā hibrÄ«dapvÄ“rsumu. Tā galvenie ieroči ir meli, manipulācijas ar sabiedrisko domu, cinisms, nekaunÄ«ba, nelietÄ«ba, nodevÄ«ba, noziegumu brÄ«vÄ«bas nesodāmÄ«ba. Vārdu sakot, amorālisms kā fundamentāls sociālais terorisms.

HibrÄ«dapvÄ“rsums pašlaik pulsÄ“ kabinetos, bet nevis uz ielas. Tie cilvÄ“ki, kuri nelasa (Latvijā nelasa 50% no iedzÄ«votājiem) un jebkuras krÄ«zes laikā jÅ«tas laimÄ«gi (tādi cilvÄ“ki Latvijā ir 63%), var nezināt vai arÄ« nevÄ“lÄ“ties kaut ko zināt par valsts apvÄ“rsumu. Savukārt tiem latviešiem, kuri uzskata, ka cilvÄ“ki ir dzÄ«vojuši vienlaicÄ«gi ar dinozauriem (tā uzskata 39%) un Saule riņķo ap Zemi (tā uzskata 35%) moderni smalkais hibrÄ«dapvÄ“rsums var izrādÄ«ties intelektuāli nesagremojams kumoss.

2016.gada 3.martā aizsāktajā valsts apvÄ“rsumā analÄ«tiskā uzmanÄ«ba ir jāpievÄ“rš bÅ«tÄ«bai, savdabÄ«gumam, vienreizÄ“jÄ«bai. Tādā veidā precÄ«zāk noskaidrosim apvÄ“rsuma cÄ“loņus un diagnozi. Izprotot apvÄ“rsuma bÅ«tÄ«bu, savdabÄ«gumu, vienreizÄ“jÄ«bu, varam prognozÄ“t tā iznākumu. Bez apvÄ“rsuma esences (bÅ«tÄ«bas, savdabÄ«guma, vienreizÄ“jÄ«bas) noskaidrojuma nevaram paredzÄ“t valsts politiskās kolÄ«zijas (Lielās Bandas interešu un tautas interešu sadursmes) iznākumu. Neizprotot apvÄ“rsuma bÅ«tÄ«bu, savdabÄ«gumu, vienreizÄ“jÄ«bu, naivi ir prognozÄ“t rÄ«tdienas valstiskās norises.

ApvÄ“rsuma organizatori ir kviecoši pārliecināti par savu uzvaru. Viņus nebaida apvÄ“rsuma asociācijas ar specdienestu huntu, organizÄ“tās noziedzÄ«bas astoņkāji, fašismu. Viņus pilnÄ«gi nemaz neuztrauc, ka apvÄ“rsums reizÄ“ ir LR krahs - sabrukums, izputÄ“šana, bankrots. ApvÄ“rsuma organizatoru morālais pagrimums ir tik šaušalÄ«gs, ka daži no viņiem uzvaras apmātÄ«bā sev uzskrubināja jaunu frizÅ«ru...

ApvÄ“rsuma asociācijas ar fašismu ir pamatotas. Fašisms nav iespÄ“jams bez tautas skaļāka vai klusāka atbalsta. Tā tas ir bijis visās zemÄ“s, kurās var lepoties ar fašismu. VienmÄ“r ir dominÄ“jusi tautas ticÄ«ba, ka fašisms vairos ļaužu labklājÄ«bu. Visbiežāk fašisms tautas ticÄ«bu nav pievÄ«lis. PiemÄ“ram, Itālija fašistu laikā piedzÄ«voja milzÄ«gu uzplaukumu.

Lielās Bandas organizÄ“to valsts apvÄ“rsumu noteikti var formāli saistÄ«t ar fašisma Ä£enÄ“zi. Tikai nākas runāt par lokāli specifiska fašisma Ä£enÄ“zi. Nākas runāt par lokāli specifiskiem faktoriem.

Nekādā ziņā nav gaidāms latviešu tautas labklājÄ«bas pieaugums. Fašisma tehnoloÄ£ija Lielajai Bandai ir vajadzÄ«ga noziegumu brÄ«vÄ«bas saglabāšanai. Tātad tikai Lielās Bandas labklājÄ«bas turpinājumam.

TomÄ“r fašisma tehnoloÄ£ija ir tÄ«kama ne tikai Lielajai Bandai. Noziegumu brÄ«vÄ«ba ir masveida parādÄ«ba. Pie mums ir zagļu, blēžu, neliešu, tautas nodevÄ“ju, kukuļņēmÄ“ju masveidÄ«ba. Amorālisma radiācija ir saindÄ“jusi visu sabiedrÄ«bu. Kapitāla sākotnÄ“jās uzkrāšanas trÄ«sas tricina ne tikai jaunbagātniekus, oligarhus. Noziegumu BrÄ«vÄ«bas GÄ“ns (NBG) pieÄ·Ä“zÄ« ne tikai Lielās Bandas smadzeņu bioÄ·Ä«miskos procesus. Ne tikai valdošajai kliÄ·ei nauda ir augstākā politiskā vÄ“rtÄ«ba, augstākā morālā vÄ“rtÄ«ba, augstākā estÄ“tiskā vÄ“rtÄ«ba, augstākā intelektuālā vÄ“rtÄ«ba, augstākā sociālā vÄ“rtÄ«ba, augstākā nacionālā vÄ“rtÄ«ba, augstākā valstiskā vÄ“rtÄ«ba. Sociālais un politiskais konformisms nav tikai Lielās Bandas prioritāte. Nevis idejiskā cīņa, bet gan budžetu naudas zagšana un blÄ“dÄ«gā sadalÄ«šana ir LR sociālās un politiskās dzÄ«ves kodols.

LR ir krimināla valsts. Tautai nepatÄ«k to dzirdÄ“t. Taču tauta tam nepretojas. Nepretojas tāpÄ“c, ka mÅ«sdienu Latvijā bez krāpšanās nav iespÄ“jams ne tikai bizness, bet arÄ« elementāra materiālā pārticÄ«ba, nodrošinot cilvÄ“ka cienÄ«gu eksistenci. Tas ir objektÄ«vs faktors fašisma lokāli specifiskajā Ä£enÄ“zÄ“ mÅ«sdienu Latvijā.

SubjektÄ«vs faktors ir Lielās Bandas valdzinošÄ degradācija. Pie mums fašismu ievieš deÄ£enerāti. Tā agrāk nebija. Fašisma vÄ“sturÄ“ galvenās lomās nekad un nekur nespÄ“lÄ“ja neadekvāti hominÄ«di. Bet tas ir visbÄ«stamākais. Rodas nevis fašisms, bet latviski specifisks fašisms – latfašisms. Teiksim, Itālijā fašisti nebija deÄ£enerāti, bet racionāli un nacionāli patriotiski cilvÄ“ki. Ne velti speciālistu ieskatā „Ä€boltiņas grozÄ«jumi” ir juridiskais brāķis, kas ir „jāizmet miskastÄ“”. Cita ceļa neesot. „Ä€boltiņas grozÄ«jumus” nav iespÄ“jams uzlabot. Pat uzlabotā variantā tos nevarÄ“s izmantot, jo „grozÄ«jumi” pašos pamatos ir absurds.

BÅ«tu dÄ«vaini, ja deÄ£enerāti prastu izvairÄ«ties no absurda – totālas bezjÄ“dzÄ«bas, totālas aplamÄ«bas. Skaudri ir jāatzÄ«st, ka visa tā debilā jezga (valsts apvÄ“rsums) ar „Ä€boltiņas grozÄ«jumiem” ir „politiÄ·u” tumsonÄ«bas rezultāts. Juridiskās, politoloÄ£iskās tumsonÄ«bas rezultāts. Turklāt Lielās Bandas tumsonÄ«ba ir tik griezÄ«ga, ka bandÄ«ti pat nespÄ“j saprātÄ«gi aizstāvÄ“t savas nelietÄ«gās intereses – noziegumu brÄ«vÄ«bu. Lielās Bandas tumsonÄ«ba ir tik grandioza, ka katrs tās solis pārvÄ“ršas absurdā ņirgā. Tikai patentÄ“ts idiots var nosaukt vienoto vienotÄ«bu par „normālu, saimniecisku partiju”, kā to nupat izdarÄ«ja vidiņviņķeliskā karikatÅ«ra.

ApvÄ“rsuma organizatoru vitālākais psiholoÄ£iskais balsts ir paļāvÄ«ba uz tautas eiforiju -– nacionāli valstisko bezrÅ«pÄ«bu, apmierinātÄ«bu ar sevi, savu dzÄ«vi un apkārtÄ“jo pasauli. ApvÄ“rsuma organizatori ir pārliecināti par tautas lielākās daļas klusÄ“jošo atbalstu.

ApvÄ“rsuma organizatoru rÄ«cÄ«bā gandrÄ«z pilnā apjomā ir 4.vara – RÄ«gas mediji. Tie tagad ar slimÄ«gu entuziasmu apraksta Sarkanmatainās TumsonÄ«bas jauno frizÅ«ru un izsmej protestÄ“tājus pie Saeimas nama.

Apvērsuma organizatori ļoti labi zina, ka organizētās noziedzības astoņkājis ir ne tikai Rīgā, bet arī provincē. Latvijā astoņkājis ir visur tur, kur ir ko zagt, noblēdīt, sadalīt. LR ģerbonī vispiemērotākais tēls būtu astoņkājis.

ApvÄ“rsuma organizatoru godā visbiežāk nosauc valdošÄs kliÄ·es grupu, kura sagatavoja „Ä€boltiņas grozÄ«jumus” krimināllikumā. Tas nav pareizi. Vispār Sarkanmatainajai TumsonÄ«bai pieraksta pārāk lielu varonÄ«bu. PatiesÄ«bā apvÄ“rsuma organizatori ir parlamenta vairākums. Tas, pirmkārt, balsoja par krimināllikuma grozÄ«jumu pieņemšanu steidzamÄ«bas kārtÄ«bā un, otrkārt, atsevišÄ·Ä balsojumā atbalstÄ«ja likumprojektu. Bez parlamenta vairākuma eventuālā atbalsta „Ä€boltiņas grozÄ«jumi” netiktu sameistaroti. Jau no paša sākuma „Ä€boltiņas grozÄ«jumu” autori varÄ“ja pilnā mÄ“rā paļauties uz deputātu atbalstu.

NoziedzÄ«gajā parlamenta vairākumā ietilpst arÄ« „opozÄ«cija”. TādÄ“jādi apstiprinās senākā pārliecÄ«ba, ka Bruņinieku namā ap lielo sili grÅ«stās viena kalibra tautas kalpi. Viņi saticÄ«gi sadzÄ«vo vienā aizgaldā.

Politiskās opozÄ«cijas deficÄ«ts nekad un nekur nav liecinājis par kaut ko labu. VienmÄ“r un visur tas ir liecinājis vienÄ«gi par valsts nevÄ“rtÄ«bu. Tiekamies ar tautas ievÄ“lÄ“to parlamentāro priekšstāvju noziegumiem. Saeimā tauta ir ievÄ“lÄ“jusi nacionāli pilnÄ«gi neuzticamus cilvÄ“kus. Viņi bez mazākās kautrÄ«bas ir spÄ“jÄ«gi vÄ“rsties pret tautas suverenitāti un valsts iekārtu.

Reāli nākas konstatēt ne tikai noziedzīgo deputātu atbildību valsts apvērsumā, bet arī par tautas atbildību valsts apvērsumā. Ja tauta būtu deleģējusi darbam parlamentā godīgus un nacionāli patriotiskus cilvēkus, tad politiskā virzība nebūtu nonākusi līdz valsts apvērsumam. Respektīvi, valsts kraham.

Turklāt nav runa tikai par 12.Saeimas nevÄ“rtÄ«bu. Noteikti nākas runāt par visu Saeimu nevÄ“rtÄ«bu pÄ“cpadomju gados. 12.Saeimā ir talantÄ«gi tipi. Taču ne tik talantÄ«gi, lai pāris gados valsti novestu lÄ«dz kraham. LR sabrukums, izputÄ“šana, bankrots ir 25 gadus ilgās destruktÄ«vās darbÄ«bas rezultāts. ŠÄ« drausmÄ«gā rezultāta galvenā kaldinātāja ir tauta. Tās attieksme pret valsti ir ļoti nestabila.

Ja LR pirmā apvÄ“rsuma autori 1934.gada maijā neslÄ“pa savu mÄ“rÄ·i un godÄ«gi atzinās apvÄ“rsuma organizÄ“šanā, tad LR otrā apvÄ“rsuma autori 2016.gada martā slÄ“pj savu mÄ“rÄ·i un godÄ«gi neatzÄ«stas apvÄ“rsuma organizÄ“šanā.

Apvērsuma organizatori odiozi aizbildinās ar Krievijas realizēto informācijas karu pret Latviju. Lai gūtu panākumus informācijas karā, esot jāuzlabo krimināllikums.

Tam var noticÄ“t vienÄ«gi nezinÄ«ši un muļķīši, kuriem banāla rusofobija ir smaržīga smarža uzmanÄ«bas novÄ“ršanai no smirdoņas savā sÄ“tā. Pret Latviju nav vÄ“rsts informācijas karš. Neviena valsts Latvijai nav pieteikusi informācijas karu. Lielās Bandas muldÄ“šana par informācijas karu ir kārtÄ“jā latviešu verdziskā pielÄ«šana ASV. Faktiski krimināllikums tiek labots amerikāņu politiskās elites interesÄ“s.

Krievijā informācija par Latviju parādās reti. Ziņu portālos klusums var turpināties vairākus mÄ“nešus. Latvijas vārds Krievijā galvenokārt iezaigojas tikai pÄ“c kāda „publiskā latvieša” izteikumiem sociālajos tÄ«klos. PiemÄ“ram, priecājoties par krievu nāvi aviokatastrofā u.tml.

Par ko gan lai Krievijas mediji informÄ“tu savu auditoriju? Par kādām latviešu aktualitātÄ“m vajadzÄ“tu zināt Krievijas iedzÄ«votājiem? Vai Krievijā bÅ«tu jāraksta par Kombuļu Ineses kājstarpes kņudÄ“šanu? Vai bÅ«tu jāraksta par VID „ļoti lielo sÄ“rgu” un Preiļu mÄ“rogā Ä£eniālo Streiča daiļradi? Bet varbÅ«t ir jāraksta par aptieku miljonāra Ä£imenes sliktajiem dzÄ«ves apstākļiem, kad „mums ir palienÄ“ts galds, un mÄ“s guļam uz grÄ«das”? Krievijā ir pašiem savas kombuļu ineses, pašiem sava korupcija valsts iestādÄ“s, pašiem savi atbaidošas sentimentalitātes un banalitātes kinoģēniji, pašiem savi miljonāru un miljardieru „bomži”.

Taču principā Maskavas krievu vaina valsts apvÄ“rsumā ir ļoti bÅ«tiska. Bez Maskavas krievu nepiedodamajiem grÄ“kiem nebÅ«tu valsts apvÄ“rsuma. Maskavas krievi ir vispārÄ“jā amorālisma investors. Maskavas krievi ieviesa amorālismu kā fundamentālu sociālo terorismu. Maskavas krievi ieviesa noziegumu brÄ«vÄ«bu. Maskavas krievu aizsāktā fantasmagoriskā „perestroika” atvÄ“ra slūžas masveidÄ«gajai cilvÄ“ku alkātÄ«bai, morālajam pagrimumam, iracionālismam, nacionālajām nodevÄ«bām, dzÄ«ves visdažādāko vÄ“rtÄ«bu un normu nenormālajam noslÄ«dÄ“jumam. Bez Maskavas krievu iniciatÄ«vas latvieši nebÅ«tu kļuvuši Eiropas visatpalikušÄkās un morāli samaitātākās teritorijas saimnieki. Ja nebÅ«tu Maskavas krievu izdomātās „perestroikas”, latviešu dzÄ«ve bÅ«tu nesalÄ«dzināmi cilvÄ“ciskāka. Demogrāfiskā bedre, tautas masveida aizklÄ«šana svešumā, nabadzÄ«ba, hibrÄ«dapvÄ“rsums, valsts krahs ir Maskavas krievu vÄ“sturiskā supernozieguma sekas.

Saprotams, krimināllikumam nebÅ«s nekāda loma militārās konfrontācijas un Ä£eopolitisko izmaiņu apstākļos. Tas ir pats par sevi saprotams. Ja militāri stratÄ“Ä£iskajos nolÅ«kos vai jaunā Ä£eopolitiskajā konfigurācijā Krievijai atkal ievajadzÄ“sies Latvijas teritorija, tad KF armija pie mums atgriezÄ«sies dažu stundu laikā. Tas nav kulturologa viedoklis. Tas ir pasaules dažādu armiju Ä£enerāļu viedoklis. Viss notiks ļoti ātri. NesalÄ«dzināmi ātrāk nekā 1940.gadā. Tik ātri, ka Sarkanmatainā TumsonÄ«ba nepaspÄ“s mainÄ«t frizÅ«ru, latviešu pielÄ«dÄ“ju favorÄ«ts Stradiņš nepaspÄ“s uzrakstÄ«t aicinājumu Latvijā atkal ieviest rubļus un kapeikas. Savukārt Aspazijas un Raiņa atdusas kaimiņu, latviešu izcilÄ«bu ciešÄ tuvumā apglabāto padomju Ä£enerāļu atraitnes nepaspÄ“s nopirkt puÄ·es, lai apsteigtu laimÄ«gos latviešus Krievijas desantnieku apmīļošanā pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa.

Ja hibrÄ«dapvÄ“rsums uzvarÄ“s, tas latviešu tautu gaida jautri svÄ“tki ar ziņģēšanu, alus un speÄ·pÄ«rādziņu lustÄ“m. Augstas laimes tostus vajadzÄ“s uzsaukt jaunajam valsts Ä£erbonim. UzlecošÄs zelta saules, sarkanās lauvas un sudraba grifa vietā valsts Ä£erbonÄ« turpmāk gozÄ“sies astoņkājis.

Taču latviešu tautai vislielāko gandarÄ«jumu sagādās jaunais socioloÄ£iskais statuss. Latviešus vairs nedrÄ«kstÄ“s apsaukāt par tautu, bet nāksies lepni dÄ“vÄ“t par etnosu. Ja uzvarÄ“s hibrÄ«dapvÄ“rsums, tad tas liecinās par latviešu veÄ£etÄ“šanu etnosa lÄ«menÄ«. Latvieši nav tauta, bet etnoss.

SocioloÄ£ijā etnoss un tauta nav viens un tas pats, kā tas ir citās zinātnÄ“s un sadzÄ«ves leksikā. SocioloÄ£iskajā definÄ«cijā etnoss ir ļaužu grupa ar kopÄ«gām pazÄ«mÄ“m. Etnosam kopÄ«ga ir dzÄ«ves teritorija, valoda, pašapziņa, uzvedÄ«bas stereotipi. Etnoss ir paplašināta radinieku grupa - lielÄ£imene.

Etnoss ir plašÄks veidojums nekā cilts. Etnosa pārstāvji runā vienā valodā, atzÄ«st savu kopÄ«go izcelsmi, apzinās savu atšÄ·irÄ«bu no citām etniskajām grupām.

Etnosa dzīve ir bez attīstības tendences un bez attīstības dinamikas. Etnosam neinteresē rītdiena, dzīves progress. Etnosam nav sociālās un politiskās ambīcijas. Etnosam ir vienaldzīga valsts ideja. Etnoss netiecās pēc savas valsts.

Citādāk uzvedas tauta. Tautai piemīt attīstības tendence un attīstības dinamika. Tauta orientējās uz nākotni, uz augstākiem mērķiem, uz vēsturisko likteni. Tauta ir saistīta ar noteiktu misiju, projektiem. Tauta ir etnosociāls veidojums ar konkrētām sociālajām un politiskajām ambīcijām.

Tautas misija, vÄ“sturiskais liktenis, mÄ“rÄ·is, sociālās un politiskās ambÄ«cijas parasti izpaužas trijos aspektos: reliÄ£ijas, valsts un civilizācijas. MÄ“dz bÅ«t tautas, kuras savas esamÄ«bas galveno jÄ“gu saskata reliÄ£ijā. PiemÄ“ram, tas vairākus gadu tÅ«kstošus attiecās uz ebrejiem un viņu reliÄ£iju. MÄ“dz bÅ«t tautas, kuras savas esamÄ«bas galveno jÄ“gu saskata civilizācijā. PiemÄ“ram, tas attiecas uz krieviem, japāņiem. Viņiem ir sava civilizācija.

Protams, pasaules tautu lielākā daļa visus spÄ“kus koncentrÄ“ savas valsts izveidošanai un attÄ«stÄ«bai. Latviešu attieksme pret valsti ir ļoti nestabila. Tā nav tautas attieksme, bet tā ir etnosa attieksme. Par to liecina vÄ“sturiskie notikumi 1940.gadā, 2003.gadā un vÄ“lāk, bez mazākās nožēlas atsakoties no valstiskās suverenitātes, nacionālās naudas sistÄ“mas utt. TāpÄ“c nav nekāds brÄ«nums par hibrÄ«dapvÄ“rsuma iespÄ“jamÄ«bu un uzvaru, jo valsts ir nošÄ¼Å«cināta lÄ«dz kraham.