Iesaki rakstu:

Paklusām izbeigts kriminālprocess par aizdomÄ«giem finanšu darÄ«jumiem, kuros bijis iesaistÄ«ts Uzbekistānas uzņēmÄ“js Akbars Abdullajevs - plašÄk pazÄ«stams ar to, ka 2013. gadā bija iesniedzis Latvijas valdÄ«bai investÄ«ciju pretenziju. PÄ“cPietiek rÄ«cÄ«bā esošÄm ziņām, process par iespÄ“jamo naudas atmazgāšanu izbeigts Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldÄ“ (Ekonomikas policijā), kuru vadÄ«ja pašlaik no amata pienākumu pildÄ«šanas atstādinātais Gatis Gudermanis.

Valsts policija nekad nav oficiāli atzinusi, ka šÄds kriminālprocess vispār ir bijis ierosināts: Pietiek par to uzzināja no kādas LR ProkuratÅ«ras NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu novÄ“ršanas dienesta priekšnieka Viestura Burkāna vÄ“stules, kas datÄ“ta ar 2013. gada 8. augustu.

Šajā vÄ“stulÄ“, kas adresÄ“ta Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldei, cita starpā pieminÄ“ts, ka jau 2012. gada 24. oktobrÄ« dienests nosÅ«tÄ«jis oficiālu ziņojumu (fragments no tai pievienotās darÄ«jumu shÄ“mas - attÄ“lā) saistÄ«bā ar Abdullajeva "aizdomÄ«giem finanšu darÄ«jumiem", par kuriem 2012. gada 13. novembrÄ« uzsākts kriminālprocess.

Kriminālprocess saistÄ«bā ar nākamajā gadā investÄ«ciju pretenziju Latvijas valdÄ«bai iesniegušo Abdullajevu sākts pÄ“c Krimināllikuma 195. panta 3. daļas - par noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu, ja tā izdarÄ«ta lielā apmÄ“rā vai ja to izdarÄ«jusi organizÄ“ta grupa (iespÄ“jamais sods - brÄ«vÄ«bas atņemšana lÄ«dz 12 gadiem, konfiscÄ“jot mantu vai bez mantas konfiskācijas).

Taču, kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija, kriminālprocess, kas sākotnÄ“ji ticis uzskatÄ«ts par "daudzsološu" no tiesÄ«bsargāšanas iestāžu puses, ir paklusām izbeigts - pÄ“c neoficiālām ziņām, tieši ar "Gudermaņa svÄ“tÄ«bu".

Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākusi vÄ“l cita iekšlietu sistÄ“mas iekšienÄ“ cirkulÄ“jusi vÄ“stule, kurā tāpat minÄ“ts Abdullajeva vārds, - saistÄ«bā ar citu kriminālprocesu, šoreiz par Uzbekistānas uzņēmÄ“ja paraksta iespÄ“jamu viltošanu. Kriminālprocess 2013. gadā sākts pÄ“c tam, kad ar iesniegumu policijā vÄ“rsusies SIA Garden Palace valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Svetlana Petraitiene.

Kā rāda Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes vÄ“stule, kas adresÄ“ta LR ProkuratÅ«rai, izmeklÄ“šanā noskaidrots, ka, tieši pateicoties apšaubāmajam Abdullajeva parakstam, viņš ticis atcelts no SIA 966 Freecom valdes locekļa amata, viņa vietā nākot Uldim Skudram - Pietiek publikācijās jau vairākkārt pieminÄ“tam uzņēmÄ“jam.

Taču, kā zināms Pietiek, tikpat paklusām izdevies izbeigt arÄ« šo kriminālprocesu, kas gan tieši nav bijis saistÄ«ts ar Gudermaņa un viņa padoto kontrolÄ“tajām iekšlietu struktÅ«rām. Oficiāla apliecinājuma gan tam nav.

Abdullajeva un Skudras vārdi lÄ«dz šim publiski ir parādÄ«jušies saistÄ«bā ar Valsts kancelejas 2013. gadā publiskoto informāciju, ka Latvijas valdÄ«ba saņēmusi jau otro investÄ«ciju pretenziju, ko iesnieguši Uzbekistānas uzņēmÄ“ji Abdullajevs un Eljors Junusovs.

Uzbekistānas uzņēmÄ“ji bija paziņojuši, ka noziedzÄ«gs grupÄ“jums, kuru vadot Pietiek jau vairākkārt pieminÄ“tais afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmÄ“js Gulams Mohammads Gulami, esot panācis viesnÄ«cu Royal Square Hotel&Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu.

Tiesa, 2014. gadā publiskotie Skotijas tiesas lÄ“mumi apliecināja, ka strÄ«ds par viesnÄ«cu, kas Latvijā joprojām turpinās, skanot paziņojumiem par kārtÄ“jo reiderisma gadÄ«jumu, Lielbritānijā Ä«pašnieku lÄ«menÄ« jau ir atrisināts un visas prasÄ«bas pret Gulami noraidÄ«tas.

Gulami un Gudermaņa vārdi ir tikuši publiski saistÄ«ti ar deviņus miljonus eiro vÄ“rtās kokvilnas kravas "pazušanas" lietu, kurā ir iesaistÄ«ta arÄ« skandalozā bijusÄ« prokurore Irina Bogdanova, kas pašlaik izcieš cietumsodu sakarā ar citu krimināllietu. 

Pietiek jau informÄ“jis - civilstrÄ«ds par kokvilnas kravas piederÄ«bu kriminālprocesā, kurā apsÅ«dzÄ“ts Gulami un viņa sieva ValentÄ«na Gulami, varÄ“tu bÅ«t "pārvÄ“rties" pÄ“c tam, kad Gulami "nedraudzÄ«gi" atteicies no Bogdanovas "pakalpojumiem" un piedevām vÄ“l atļāvies atprasÄ«t kādu ievÄ“rojamu apjomu parādu no virknei iekšlietu sistÄ“mas pārstāvjiem tuvā miljonāra Vasilija Meļņika.

ŠÄ« lieta saistÄ«ta ar Igaunijā reÄ£istrÄ“tas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vÄ“rtÄ«bā un ka šo "pazušanu" esot organizÄ“jusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas Ä«pašnieka maiņu.

SākotnÄ“ji par noslÄ“gto lÄ«gumu vairāk nekā četrus mÄ“nešus netika celtas nekādas pretenzijas ne pret kravas saņēmÄ“jiem, ne pret uzņēmuma Logistic-Ekspress iepriekšÄ“jo Ä«pašnieku un vadÄ«tāju, ne pret uzņēmumu W.E.E.S.A., kam piederÄ“jusi muitas noliktava, kurā atrodoties kravai mainÄ«jies tās Ä«pašnieks.

PÄ“c tam "tadžiki" 2013. gada februāra beigās bija mÄ“Ä£inājuši atprasÄ«t kravu civiltiesiskā ceļā, un tikai gadu vÄ“lāk, kad tas neizdevās, Igaunijā reÄ£istrÄ“tais uzņēmums pÄ“kšÅ†i vÄ“rsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbÄ«bām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas Ä«pašnieka maiņu".

SaistÄ«bā ar to, kā civilprasÄ«bu ir izdevies pārvÄ“rst par krimināllietu, Pietiek jau ir publiskojis  kāda acÄ«mredzami informÄ“ta lasÄ«tāja vÄ“stuli, kurā cita starpā atkal vairākkārt pieminÄ“ts Gudermaņa uzvārds:

"Tā saucamo kokvilnas lietu organizÄ“ja izspiedÄ“ju grupa: I.Bogdanova – bijusÄ« prokurore, kura ar dažādiem pamatojumiem divu gadu laikā izspieda no G.Gulami naudu, un G.Gudermanis un D.Mežavilks, kuri ne gluži nesavtÄ«gi palÄ«dzÄ“ja I.Bogdanovai.

Kad visas viņas krāpniecÄ«bas shÄ“mas bija atklātas, G.Gulami pārtrauca ar viņu jebkādu saziņu un uzlika aizliegumu viņai ienākt savos objektos. I.Bogdanovai arÄ« bija vienošanās ar Normundu Žīguru, kurš lÄ«dz 2013.gadam strādāja pie G.Gulami par vadÄ«tāju, bet tika atlaists saistÄ«bā ar sistemātisku dzeršanu un narkotisko vielu lietošanu.

PÄ“c atlaišanas N.Žīgurs I.Bogdanovas un, iespÄ“jams, arÄ« D.Mežavilka vadÄ«bā sāka rakstÄ«t plašus iesniegumus, kuru saturs un forma, maigi izsakoties, neatbilda vienkārša šofera lÄ«menim. Taču tieši šÄdi iesniegumi bija vajadzÄ«gi, lai civillietu pārvÄ“rstu krimināllietā.

Parasta saimnieciskā strÄ«da laikā 2012.gadā G.Gulami kompānija bija uzvarÄ“jusi pirmās instances tiesā. ŠÄ« strÄ«da ietvaros 2013.gada sākumā bija jānotiek otrās instances tiesai. Šajā laikā G.Gulami bija dokumenti, ar kuru palÄ«dzÄ«bu tiesā bija pierādÄ«ts, ka kokvilna nosÅ«tÄ«ta likumÄ«gā ceļā.

Kad 2013.gada sākumā I.Bogdanovu padzina, aizejot viņa brÄ«dināja G.Gulami, ka pieslÄ“gs G.Gudermani un D.Mežavilku, lai iznÄ«cinātu G.Gulami uzņēmÄ“jdarbÄ«bas struktÅ«ru, kā arÄ« izdarÄ«s visu, lai G.Gulami pazaudÄ“tu savu Ä«pašumu, kas atrodas Latvijā. Droši var apgalvot, ka D.Mežavilks vairākkārt ir bijis viesnÄ«cā Royal Square, kur pusdienojis un vakariņojis kopā ar I.Bogdanovu.

Bet pa Ä«stam viss sākās, kad G.Gulami pÄ“c savu tuvu paziņu lÅ«guma sāka pieprasÄ«t V.M. atdot ļoti ievÄ“rojamu summu, kuru V.M. bija parādā. V.M. ar saviem bijušajiem un esošajiem augsti stāvošajiem ierÄ“dņiem atrada savu "zelta iespÄ“ju", kā radÄ«t G.Gulami problÄ“mas un novÄ“rst no naudas atprasÄ«šanas.

Vienā dienā kopā tika uzrakstÄ«ts iesniegums pret G.Gulami, viņa dzÄ«vesbiedri un darbiniekiem, kā arÄ« tam dota "zaļā gaisma". NeapstrÄ«dami, ka šajā sazvÄ“restÄ«bā piedalÄ«jās V.M., kurš sniedza kolosālu atbalstu G.Gudermaņa struktÅ«rai, lai sāktu krimināllietu un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Kaut kur turpat blakus bija arÄ« nesen aizturÄ“tā U. Araka ieinteresÄ“tÄ«ba.

Lietas ietvaros tika palÅ«gts "pievÄ“rt acis" uz to, ka "tadžiku kokvilna" nemaz nav tadžiku kokvilna, jo kokvilna tika piegādāta pÄ“c lÄ«guma ar Igaunijas kompāniju Logistic-Ekspress, kur Ä«pašnieks bija Ukrainas pilsonis.

VienÄ«gais, kas ir, ir tas, kas kokvilna ir ražota Tadžikistānā, bet saskaņā ar Tadžikistānas valdÄ«bas nostādnÄ“m nevienu kokvilnas Ä·Ä«pu nevar eksportÄ“t bez priekšapmaksas. Tātad naudai bija jābÅ«t samaksātai - bet tāpÄ“c arÄ« V.M. palÄ«dzÄ“ja nokārtot, lai šo jautājumu neviens neuzdotu.

"Tadžiki" samaksāja labas summas, lai ierosinātu krimināllietu un viņi varÄ“tu atņemt G.Gulami lielu naudas summu, lai arÄ« „tadžikiem” uz rokas nav nekādu dokumentu, kas pierādÄ«tu, ka viņiem ir kaut jelkāda saistÄ«ba ar šo kokvilnu.

Un vÄ“lreiz galvenais jautājums - kāpÄ“c ekonomikas policijas darbinieki pÄ“c divu gadu saimnieciskā strÄ«da tiesā pÄ“kšÅ†i iejaucas lietā par kokvilnu un ierosina kriminālprocesu? ŠÄ·iet, atbilde ir pietiekami skaidra."