Ar kÄdiem apsvÄ“rumiem taisnÄ tiesa aplÄ“sa operas vadÄ«bas aizskartÄ goda un cieņas vÄ“rtÄ«bu - 129 873 eiro
PIETIEK · 27.07.2016. · Komentāri (50)„Es teicu, ka bÅ«s, un ir arÄ«!!!” – tik triumfÄli Latvijas NacionÄlÄs operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš aprīļa beigÄs paziņoja, ka viņam izdevies panÄkt, lai RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa uzliktu portÄlam TVNET par pienÄkumu atvainoties par viņa paša, citu valdes locekļu un operas goda un cieņas aizskaršanu portÄla publicÄ“tÄ viedokļrakstÄ un izmaksÄt „cietušajiem” 129 873 eiro lielu kompensÄciju. Pietiek šodien pirmoreiz publicÄ“ pilnu anonimizÄ“tu tiesas spriedumu šajÄ lietÄ, atklÄjot apsvÄ“rumus, kas likuši tai novÄ“rtÄ“t Liepiņa pÄrÄ“jo šÄ« viedokļa aizskarto godu un cieņu ar šÄdu ievÄ“rojamu summu, kÄ arÄ« atkÄrtoti pÄrpublicÄ“ pašu Liepiņu un kolÄ“Ä£us tik smagi aizskÄrušo viedokļrakstu.
„Nevienam nav noslÄ“pums, ka Kremļa televÄ«zijas popmÅ«zikas konkurss Jaunais Vilnis, kuru producÄ“ Kremlim lojÄlais un uzticamais producents komponists Igors Krutojs, nav nekÄds privÄts un no Kremļa ietekmes brÄ«vs pasÄkums. Tieši otrÄdi - Putina ievadvÄrdi šim konkursam lieku reizi atgÄdinÄja, kas pasÅ«ta mÅ«ziku šajÄ ballÄ«tÄ“, kÄdas dziesmas un kuri mÄkslinieki tur drÄ«kst dziedÄt.
Konkurss Jaunais Vilnis un to pavadošie pasÄkumi ir Krievijas kultÅ«ras un mediju imperiÄlisma bruņuvilciens LatvijÄ, kura mÄ“rÄ·is ir nostiprinÄt krievu valodas, krievu popkultÅ«ras un galvenais - Krievijas vÄ“rtÄ«bu dominanci postpadomju valstÄ«s. TajÄ skaitÄ arÄ« LatvijÄ.
Tas ir Krievijas mÅ«sdienu monarha Putina galms, kas katru vasaru pulcÄ“jas JÅ«rmalÄ (ar ZZS politiÄ·a TrukšÅ†a ielÅ«gumu un atbalstu), un šogad viņiem izdevÄs arÄ« apgÄnÄ«t un pazemot mÅ«su kultÅ«ras lepnumu NacionÄlo operu, uz vienu nakti padarot to par mÅ«slaiku Hitlera un Staļina mantinieka Putina galma publisko namu.
Zigmars Liepiņš atdevÄs par 129 tÅ«kstošiem eiro
Ar NacionÄlÄs apvienÄ«bas atbalstu ieceltÄ LNO valde ar Zigmaru Liepiņu vadÄ«bÄ atdevÄs Kremļa un Putina lakstÄ«galu diriÄ£entam un patronam Krutojam, kÄ arÄ« viņa viesiem par 129 tÅ«kstošiem eiro. AtdevÄs ciniski un Latvijas nodokļu maksÄtÄjus pazemojoši. Jo ar naudu, ko LNO maksÄjam mÄ“s, esot par maz valdes ambÄ«ciju Ä«stenošanai un tÄpÄ“c Operas zÄle bija jÄpadara par Kremļa bordeli, kurÄ tusÄ“t bija ļauts kaismÄ«gÄkajiem putinasosiem (Putina sÅ«kÄtÄjiem) ne tikai no Krievijas, bet arÄ« vismaz pÄris uzticamÄkajiem Putina rokaspuišiem no Latvijas - Šleseram ar savu sievu un Ušakovam ar savu sekretÄri. (Kur tad Ušakova jaunÄ sieva Liepnieks?)
Zigmars Liepiņš, Daina Markova un Inese EglÄ«te (LNO valde) atdevÄs Kremļa galmam Toma Džonsa mÅ«zikas pavadÄ«bÄ un uz krÄ“sliem dejojošu krievu solistu klÄtbÅ«tnÄ“, atdevÄs zem galdiem, kas bija klÄti ar Putina virtuvÄ“ pagatavotiem siltiem astoņkÄja salÄtiem, kraukšÄ·Ä«giem kalmÄriem, sutinÄtÄm zandarta filejÄm ar seleriju biezputru baltvÄ«na mÄ“rcÄ“, grilÄ“tu JaunzÄ“landes jÄ“ru un AndalÅ«zijas gaspaÄo ar omÄriem. TurklÄt šie galdi bija speciÄli ienesti opernama parterÄ un beletÄžÄ, kur parasti notiek skatÄ«šanÄs uz skatuvi, nevis uz omÄriem un jÄ“ra fileju. Paldies Ärlietu ministram E. RinkÄ“viÄam, kurš pasargÄja šo Operas dÄmu un kungu godu no tÄ, ka viņiem klÄt netika paši šovinistiskÄkie putinisti Kobzons, Gazmanovs un ValÄ“rija.
Zigmars Liepiņš piekrita tam, uz ko neuzdrošinÄjÄs pat iepriekšÄ“jais Operas galva A. Žagars, kurš par lojalitÄti Krievijai no Putina rokÄm bija saņēmis pat ordeni. Liepiņš no kÄda Latvijas prezidenta rokÄm ir saņēmis Latvijas ordeni, taÄu tas ir iedvesmojis viņu kalpot Kremlim sirsnÄ«gÄk nekÄ Å½agaram.
Z. Liepiņš sludina, ka Kremļa emisÄra Krutoja samaksu par pakalpojumiem esot jÄdÄ“vÄ“ nekÄ citÄdi, kÄ tikai par ziedojumu Latvijas kultÅ«rai, taÄu reti kÄdam nav skaidrs, kas tÄ par naudu. TÄ ir Kremļa un tÄ sponsoru nauda, jo Krutojs barojas pie Kremļa siles, tajÄ skaitÄ no Kremļa propagandas televÄ«zijas un tÄs sponsoru rokas, kas pÄ“dÄ“jÄ pusgadÄ apliecinÄjusi sevi kÄ ietekmÄ«gÄko Krievijas informÄcijas kara ieroci.
Par sava galma ballÄ«ti faktiski samaksÄja Putins. No tÄs pašas kabatas, no kuras tiek finansÄ“ti raÄ·ešu ražotÄji un to apkalpes, kas uzspridzinÄja Malaizijas pasažieru lidmašÄ«nu Ukrainas debesÄ«s (bet krieviem Krutojam lojÄlajos TV kanÄlos iestÄstot, ka to izdarÄ«juši ukraiņi), no tÄs pašas kabatas, kas finansÄ“ Kremļa (Krutoja, JaunÄ Viļņa) propagandas televÄ«ziju (kuru A. Dimants nesen uz trim mÄ“nešiem pamatoti lÅ«dza netranslÄ“t vismaz Latvijas TV uzņēmumu tÄ«klos), no tÄs pašas kabatas, kas finansÄ“ Krimas okupÄciju un kas apmaksÄ Krievijas bandÄ«tu karu UkrainÄ. Nauda, kuru Krutojs iebÄza Liepiņam kabatÄ (t.i., Operas kasÄ“), ir asinÄ«m slacÄ«ta, tÄ ir latviešus un demokrÄtiskos, godÄ«gos krievus pazemojoša nauda.
NacionÄlÄ apvienÄ«ba ir tikpat bÄ«stama kÄ Saskaņas Centrs
Padomju režīma kultÅ«ras darbinieku goda nosaukumu ieguvušo un padomju laikos Kremļa televÄ«zijai par derÄ«go atzÄ«to Z. Liepiņu OperÄ ielika nacionÄļi. NA politiÄ·i vÄrdos sludina uzticÄ«bu Latvijai un latviešu nÄcijai, taÄu pie pirmÄs izdevÄ«bas gatavi atdoties Putinam un viņa impÄ“riskÄs popkultÅ«ras emisÄriem. TÄ nav nejaušÄ«ba, ka Jauno Vilni aizstÄv tieši NA politiÄ·i (spilgtÄkais krievu kultÅ«ras imperiÄlisma apoloģēts ir R. Naudiņš), izvairÄ«gi par to izsakÄs kultÅ«ras ministre D. MelbÄrde, I. ParÄdnieks, J. Dombrava, R. Dzintars, tÄ arÄ« skaidri nenosodot Z. Liepiņa vadÄ«tÄs Operas valdes prokremlisko rÄ«cÄ«bu, ne arÄ« paši uzņemoties atbildÄ«bu par Krievijas informatÄ«vÄ kara galvenÄ ieroÄa Krievijas televÄ«zijas (VGTRK) kanÄlu finansÄ“tiem Krutoja un kompÄnijas pasÄkumiem LatvijÄ.
NA ideoloÄ£iski ir ļoti tuvu Putina konservatÄ«vai nacionÄlisma ideoloÄ£ijai, un nav šaubu, ka ar Putinu Raivis Dzintars un Co droši vien vienotos par visu ko. Jo Ušakova partija Saskaņas Centrs un NacionÄlÄ apvienÄ«ba Putina iebrukuma gadÄ«jumÄ LatvijÄ nepÄrprotami bÅ«tu Kremlim pa rokai latviešu autonomijas un pašpÄrvaldes vadÄ«šanai jaunajÄ EirÄzijas impÄ“rijÄ. TÄpÄ“c NacionÄlÄ apvienÄ«ba ir tikpat bÄ«stama mÅ«su brÄ«vÄ«bai un demokrÄtijai kÄ Saskaņas Centrs. Notikumi OperÄ 29. jÅ«lijÄ to spilgti demonstrÄ“ja.
Par Ukrainas un Latvijas brīvību
PriecÄ“, ka LatvijÄ vÄ“l ir cilvÄ“ki, kas redz šo NacionÄlas ApvienÄ«bas politiÄ·u un viņu sponsoru un ielikteņu (Z. Liepiņš) liekulÄ«bu, vÄrdos sitot sev pa krÅ«tÄ«m, ka esot lieli nacionÄlisti un patrioti, taÄu darbos kalpojot Putina režīmam. Putina režīma kalpu kritiÄ·e Ieva Brante Liepiņam zibakcijÄ pie LNO atgÄdinÄja, ka nauda, kas nopelnÄ«ta par katru cenu, svÄ“tÄ«bu nenes.
Prokremliskie žurnÄlisti un skaidri redzami operas organizÄ“ti aprÄ“jÄ“ji sociÄlajos tÄ«klos un interneta medijos mÄ“Ä£inÄja noniecinÄt šo aktÄ«vistu aktivitÄtes kÄ niecÄ«gas un smieklÄ«gas. Tas liecina, ka Kremļa kuces rej ne tikai no promaskavisko partiju un štÄbu troļļu birojiem, bet tÄs mÄjo arÄ« mÅ«su baltajÄ namÄ. Vibrators bija rÄ«ks, ar ko Ievai Brantei draudÄ“ja šie troļļi, kas lika noprast, ka viņi vislabÄk pazÄ«st darbarÄ«kus, kurus paši ikdienu tur savos rakstÄmgaldos.
ŠÄ«m operas dÄmÄm un kungiem, kas visiem spÄ“kiem centÄs aizstÄvÄ“t Liepiņa rÄ«cÄ«bu, gribu atgÄdinÄt kÄdu vÄ“stures faktu. ArÄ« 1968. gada 25. augustÄ Maskavas SarkanajÄ laukumÄ pret PSRS iebrukumu ÄŒehoslovÄkijÄ demonstrÄ“ja tikpat cilvÄ“ku, cik pie Operas 29. jÅ«lijÄ protestÄ“ja pret Putina režīma galma ballÄ«ti Latvijas kultÅ«ras citadelÄ“. Abos gadÄ«jumos viņu skaits bija septiņi. Toreiz drosminieki plakÄtu «Par jÅ«su un mÅ«su brÄ«vÄ«bu» paspÄ“ja noturÄ“t tikai dažas minÅ«tes, jo demonstrantus Ätri sagrÄba un piekÄva KGB un milicija. Ievas Brantes zibakcija pret Liepiņu arÄ« bija par «jÅ«su (Ukrainas) un mÅ«su (Latvijas) brÄ«vÄ«bu» no Krievijas impÄ“rijas. TaÄu jÄpriecÄjas, ka dzÄ«vojam laikÄ un valstÄ«, kur Liepiņam nav tiesÄ«bu iespundÄ“t I. Branti cietumÄ, taÄu tas nenozÄ«mÄ“, ka joprojÄm mums nav jÄbÅ«t modriem par citu tautu un savu brÄ«vÄ«bu.
Pabrik, arī tu?
Ne tikai mietpilsoņi, bet arÄ« daudzi politiÄ·i LatvijÄ ir vai nu stulbi nekompetenti, naivi (Kremļa mediju nozombÄ“ti), vai arÄ« liekuļi, kas barojas no Kremļa siles, esot tajÄ iekšÄ ar abÄm priekškÄjÄm. To atgÄdinÄja arÄ« jaunizceptais eiroparlamentÄrietis un bijušais ministrs A. Pabriks (VienotÄ«ba), kurš Putina galma ballÄ«tes sakarÄ izteicÄs, ka nevajagot ņemties par to Operu un Krutoju, jo valsts neko neesot zaudÄ“jusi.
Pabriks šajÄ gadÄ«jumÄ, kad valsts prestiža zaudÄ“jumi ir redzami nepÄrprotami, demonstrÄ“ja galÄ«gu nekompetenci Krievijas varas sistÄ“mas virtuvÄ“ vai arÄ« lika domÄt, ka pats ir kaut kÄ personÄ«gi ir saistÄ«ts ar šo Kremļa provokÄciju un tÄs atbalstÄ«tÄjiem LatvijÄ. Abos gadÄ«jumos tas ir nožēlojami un viela pÄrdomÄm par mÅ«sdienu munteriem.
TÄ ir viela pÄrdomÄm arÄ« par intelektuÄlÄs elites, mÄkslinieku, zinÄtnieku un masu saziņas lÄ«dzekļu liekulÄ«bu, muļķību un klusÄ“šanu, kas vÄ“sturÄ“ palÄ«dzÄ“ja pie varas nÄkt Hitlera un Staļina režīmiem, un tas pats atkÄrtojas šodien, kad EiropÄ mÄ“s ļaujam vaļu mÅ«sdienu Hitlera un Staļina klonam Putinam.
Lai dzīvo neuzvaramais Putina karogs!
Mana kolÄ“Ä£e TVNET komentÄ“tÄja Sandra Veinberga diskusijÄ tvitera tÄ«klÄ par Kremļa galma ballÄ«ti OperÄ, kritizÄ“jot Operas rÄ«cÄ«bu, atsaucÄs uz kÄdu sava tÄ“va fotogrÄfiju, kas uzņemta 1940. gada 7. novembrÄ«, kad PSRS okupÄcijas vara Latvijas Operas nama fasÄdi bija izdekorÄ“jusi ar Staļina Ä»eņina, Marksa un Engelsa bareljefiem, demonstrÄ“jot, kas ir jaunie latviešu kultÅ«ras citadeles idejiskie saimnieki.
Šis attÄ“ls ir kļuvis par ļoti aktuÄlu arÄ« šodien pÄ“c 74 gadiem. Vai kÄdam vÄ“l ir šaubas, ka, putinistiem pÄrņemot varu LatvijÄ, NacionÄlÄ apvienÄ«ba un viņu ieliktenis Zigmars Liepiņš parÅ«pÄ“tos, ka Krievijas un pasaules komunistisko ideologu vietÄ Operas fasÄdi greznotu EirÄzijas impÄ“rijas apoloģēta Putina bareljefs un lozungs «Lai dzÄ«vo neuzvaramais Putina karogs!»? Vai jÅ«s jau to manÄt? Es to jau redzu."