Iesaki rakstu:

PÄ“c tam, kad pirmdien kļuva zināms, ka nav izdevies Jaunās konservatÄ«vās partijas pārstāves, izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas plāns par Latvijas Universitātes vadÄ«bas nomaiņu, otrdiena atnāca ar šÄ«s partijas vadÄ«tāja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna plāna atcelt no amata Ä£enerālprokuroru Ä’riku Kalnmeieru izgāšanos. Tā kā lasÄ«tāji interesÄ“jas – ar kādu tieši pamatojumu Bordāns un viņa domubiedri bija iecerÄ“juši izteikt neuzticÄ«bu Kalnmeieram, Pietiekatkārtoti publicÄ“ iepriekš vairāk nekā divus mÄ“nešus no sabiedrÄ«bas slÄ“pto Tieslietu ministrijas „InformatÄ«vo ziņojumu par iespÄ“jamu Ä£enerālprokurora Ä’. Kalnmeiera neatbilstÄ«bu ieņemamajam amatam”.

ZÄ«mÄ«gi, ka pretÄ“ji iepriekš izskanÄ“jušajai informācijai par šo dokumentu tā noslÄ“guma daļā nemaz nebija skaidri norādÄ«ts, ka pÄ“c tā sastādÄ«tāju un parakstÄ«tāja – tieslietu ministra Bordāna pārliecÄ«bas Ä£enerālprokurors Kalnmeiers noteikti un nekavÄ“joties bÅ«tu no amata atlaižams.

Tā vietā bija tikai norādÄ«ts, ka „nepieciešams steidzams un objektÄ«vs novÄ“rtÄ“jums Ä£enerālprokurora atbilstÄ«bai ieņemamajam amatam” un, lai objektÄ«vi izvÄ“rtÄ“tu visus apstākļus, kas liecina par iespÄ“jamu Ä£enerālprokurora neatbilstÄ«bu amatam, nepieciešams rosināt ProkuratÅ«ras likumā paredzÄ“to pārbaudi.

„Tieslietu ministrija Ä£enerālprokurora darbÄ«bā ir konstatÄ“jusi pazÄ«mes, kas liecina, ka Ä£enerālprokurors neatbilst ProkuratÅ«ras likumā Ä£enerālprokurora amatam izvirzÄ«tajai nevainojamas reputācijas prasÄ«bai,” – šis bija viskategoriskākais no atzinumā izteiktajiem secinājumiem.

Savukārt liela daļa citu Tieslietu ministrijas atzinumā uzskaitÄ«to secinājumu par Ä£enerālprokurora Kalnmeiera darbÄ«bu bija papildināta ar vārdiem „varÄ“tu bÅ«t” un „iespÄ“jams”.

„Secināms, ka Ä£enerālprokurora lÄ«dzšinÄ“jā darbÄ«ba, varÄ“tu bÅ«t nodarÄ«jusi bÅ«tisku kaitÄ“jumu valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m un tā nav savienojama ar augstajām prasÄ«bām Ä£enerālprokurora amata ieņemšanai,” bija norādÄ«ts ziņojumā.

Tāpat tajā atzÄ«ts, ka „Ä£enerālprokurora izteikumi saistÄ«bā ar [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra] RimšÄ“viča lietu un Eiropas SavienÄ«bas tiesas spriedumu šajā lietā varÄ“tu bÅ«t negatÄ«vi ietekmÄ“juši Ä¢enerālprokuratÅ«ras reputāciju un valsts tÄ“lu kopumā”.

VÄ“l viens „iespÄ“jams” ir pieminÄ“ts saistÄ«bā ar Ä£enerālprokurora komunikāciju ar sabiedrÄ«bu, kas „ietvÄ“rusi, iespÄ“jams, patiesÄ«bai neatbilstošu, nepārbaudÄ«tu un tendenciozi interpretÄ“tu ziņu paušanu plašsaziņas lÄ«dzekļos, kas bÅ«tu vÄ“rtÄ“jams kā Latvijas prokuroru Ä“tikas kodeksa normu pārkāpums”.

ArÄ« attiecÄ«bā uz aktuālo noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas (NILL) apkarošanas tÄ“mu dokumentā nav izteikti nekādi kategoriski secinājumi, vien norādÄ«ts, ka „bÅ«tu vÄ“rtÄ“jums, vai Ä£enerālprokurora darbÄ«ba nav sekmÄ“jusi NILL risku nemainÄ«gumu (augsts risks) daudzu gadu garumā”.

Viens no retajiem Bordāna parakstÄ«tajā ziņojumā izteiktajiem secinājumiem bez varbÅ«tÄ«bas izteiksmes par Kalnmeiera neatbilstÄ«bu ir – viņš „nespÄ“j nodrošināt efektÄ«vu prokuratÅ«ras darbu, nespÄ“j nodrošināt kvalitatÄ«vu kontroli un uzraudzÄ«bu pār padoto prokuroru darbu, nespÄ“j to organizÄ“t un vadÄ«t tā, lai prokuratÅ«ra iespÄ“jami ātri varÄ“tu pārņemt savā darbā starptautiski atzÄ«to labo praksi”.

Tāpat dokumentā norādÄ«ts, ka „Ä£enerālprokurors tā vietā, lai efektÄ«vi Ä«stenotu tiešÄ vadÄ«bā esošo Ä¢enerālprokuratÅ«ras prokuroru darba uzraudzÄ«bu un novÄ“rstu prokuroru kļūdÄ«šanos, izvÄ“las attaisnot prokuroru kļūdas, liekot saprast, ka kļūdÄ«šanās ir pieļaujama”.

VÄ“l viens pietiekami skaidrs apgalvojums ir – ziņojumā atspoguļotie fakti „liecina par mÄ“rÄ·tiecÄ«gām Ä£enerālprokurora darbÄ«bām, kas bijušas vÄ“rstas uz Latvijas specializÄ“tās pretkorupcijas iestādes (KNAB) tÄ“la un darba efektivitātes graušanu, par nespÄ“ju norobežoties no personiskām interesÄ“m, saglabāt objektivitāti un politisku neitralitāti”.

Nekādu plašÄkai sabiedrÄ«bai nezināmu faktu Tieslietu ministrijas ziņojumā gan nav. No kopumā astoņpadsmit dokumenta lappusÄ“m četras ir veltÄ«tas noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas apkarošanas tÄ“mai, saistÄ«bā ar kuru dokumentā Ä¢enerālprokuratÅ«rai izteikti pārmetumi par nepietiekami aktÄ«vu sadarbÄ«bu ar Tieslietu ministriju, bet vÄ“l trÄ«s – Valsts kontroles revÄ«zijas secinājumiem par pirmstiesas izmeklÄ“šanas sistÄ“mu, atlÄ«dzÄ«bas sistÄ“mu un par neparedzÄ“tiem remontiem Ä¢enerālprokuratÅ«ras Ä“kā.

Savukārt no pārÄ“jām deviņām lappusÄ“m, kurās aprakstÄ«ti Tieslietu ministrijas vadÄ«bas iebildumi pret Kalnmeiera un prokuroru rÄ«cÄ«bu un darbÄ«bu, trÄ«s lappuses veltÄ«tas RimšÄ“viča lietai, trÄ«s rindkopas – bijušÄ Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa lietai, bet viss atlikušais – Bordāna partijas biedra un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra, kriminālvajāšanai izdotā Jura Juraša lietai.

Interesanti, ka, ja viss pārÄ“jais dokumenta teksts ir salÄ«dzinoši sausā „ierÄ“dņu valodā”, tad attiecÄ«bā uz Jurašu tiek lietots pilnÄ«gi cits izteiksmes veids, izmantojot virkni retorisku jautājumu un izsaucienu.

„PÄ“c Ä£enerālprokurora teiktā Ä¢enerālprokuratÅ«ras SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis ir kļūdÄ«jies pieņemot lÄ“mumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Saeimas deputātu Juri Jurašu. Tas liek uzdot jautājumus par to, cik valstij ir izmaksājusi šÄ« kļūda? Cik dienas virsprokuroram bija jāvelta, lai atceltu šo lÄ“mumu?

Cik mÄ“nešus strādāja Valsts drošÄ«bas dienests, lai atkārtoti varÄ“tu nosÅ«tÄ«t lietu prokuratÅ«rai? Cik valsts ir samaksājusi Ä¢enerālprokuratÅ«ras SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokuroram Mārim Urbānam par lÄ“no un novilcināto (rit ceturtais mÄ“nesis pÄ“c Saeimas deputāta Juraša izdošanas kriminālvajāšanai) Juraša kriminālprocesa virzÄ«šanu uz tiesu?” emocionāli tiek jautāts ministrijas informatÄ«vajā ziņojumā. Kā redzams, ziņojuma izvÄ“rtÄ“tājiem no Augstākās tiesas šÄ«s emocijas nav bijušas pietiekami nopietns arguments.