Iesaki rakstu:

Uz visas kopÄ“jās pÄ“dÄ“jo dienu jezgas fona saistÄ«bā ar nu jau bijušo Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani un viņas nu jau bijušo pielaidi valsts noslÄ“pumam man ir tikai trÄ«s nieka lietas sakāmas.

Ja tā Ä«si, tad, pirmkārt, es nepazÄ«stu šo Dreimani un neko Ä«sti par viņu nezinu - kā izrādās, atšÄ·irÄ«bā no lielākās daļas interneta komentÄ“tāju.

Otrkārt, man šÄ«s Dreimanes saistÄ«bā ar notikušo nu ne kripatiņas nav žēl - atšÄ·irÄ«bā no mazas daļas interneta komentÄ“tāju.

Treškārt, kas man pašam varbÅ«t šÄ·iet bÅ«tiskāk, es uzskatu viņas gadÄ«jumu par skaidru brÄ«dinājumu - kur tas, kas atlicis no Latvijas valsts, jau ir nonācis un kurp turpina virzÄ«ties.

Un tagad nedaudz paskaidrošu - kāpÄ“c man šÄ·iet to svarÄ«gi vÄ“l kādam pastāstÄ«t.

Ko nozÄ«mÄ“ - nepazÄ«stu un nezinu? Tieši to arÄ« nozÄ«mÄ“. Ne tikai neesmu ticies vai kontaktÄ“jies telefoniski, bet pat e-pastā "sarakstÄ«jies", pāris reizes pieliekot viņu "cc" kā biedinājumu Valsts kancelejas meitenÄ“m, kad tās kārtÄ“jo reizi bija iegrimušas pārpasaulÄ«gā slinkumā.

VÄ“l vairāk - pat kā čaklam mediju ikdienas patÄ“rÄ“tājam man šÄ« Dreimane acÄ«s visos savos pārdesmit valsts darba gados bija trāpÄ«jusies ārkārtÄ«gi reti, neatstājot nekādas paliekošas pÄ“das. Nu, jā, vada Valsts kanceleju, paretam uzraksta kaut kādu ierÄ“dniecisku blablabla viedokļrakstu DELFI - tas arÄ« viss. NezÄ«mÄ“jas, nerÄ“gojas.

Jo pārsteidzošÄks man, sākoties jezgai ar viņu un noslÄ“puma pielaidi, pirmajā brÄ«dÄ« šÄ·ita tas tiešÄm apjomÄ«gais interneta komentÄ“tāju Ä«patsvars, kuri dažādos veidos izkliedza vienu un to pašu - reizÄ“ ar nosodÄ«jumu mÅ«su drošÄ«bas iestāžu "diskriditÄ“tājai" arÄ« lielu fui šai bÅ«tnei, kas nolaidusi Valsts kanceleju zemāk par trotuāra apmali un starptautiskās tiesvedÄ«bās piespÄ“lÄ“jusi Latvijas valsts ienaidniekiem.

KāpÄ“c tas šÄ·ita tik brÄ«numaini? Divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā jau minÄ“ju, pat man kā čaklam ziņu lietotājam atmiņā Dreimane nebija atzÄ«mÄ“jusies nekādi. Ne labi, ne slikti, - nekādi. Bet te, lÅ«k, tik daudz cilvÄ“ku ar skaidru viedokli. Otrkārt, arÄ« uz klasisku publikas nozombÄ“šanu to norakstÄ«t nevarÄ“ja - notikumi bija risinājušies tik strauji, ka šÄdam pasākumam gluži vienkārši nebija laika.

Kā tad tas skaidrojams? Kā jau vecais labais Šerloks teica, kad atmetam visas neiespÄ“jamās versijas, vienÄ«gā atlikusÄ«, lai cik neticama arÄ« šÄ·istu, bÅ«s tā Ä«stā.

Tātad, ja iepriekš par "VienotÄ«bas" interneta "troļļu fermu" ir ticis tikai baumots, šis gadÄ«jums, manuprāt, to no pieņēmuma pārvÄ“rš pierādÄ«tā faktā. Tas, ka liela daļa šo anonÄ«mo komentÄ“tāju tekstiņu pāris dienas vÄ“lāk ne tikai saturiski, bet arÄ« pÄ“c formas izrādÄ«jās kā nolaizÄ«ti no mÅ«slaiku Å…inas Andrejevas (kas nezina, kas tā tāda, pajautājiet gÅ«glim) - pilsonisko jÅ«tu pārņemtā advokāta Romualda Vonsoviča rÅ«pju vÄ“stules par tās pašas Dreimanes tÄ“mu, šo faktu tikai apstiprina.

Otrais punkts - tad kāpÄ“c man šÄ«s te varaskāro politiÄ·u, to algoto "troļļu" un neviena nekontrolÄ“to pusbandÄ«tisko valsts drošÄ«bas struktÅ«ru upures nu ne kripatiņas nav žēl? Jo, protams, nav ne mazāko šaubu, ka Dreimanes galvenais pārkāpums ir - izrādÄ«jās neÄ“rta, "neizprotoša" un nesarunājama.

Man viņas nav žēl tāpÄ“c, ka ilgus gadus šÄ« te beztiesiskuma sistÄ“ma, par kuras upuri nu kļuvusi Valsts kancelejas direktore, ir attÄ«stÄ«jusies ar viņas pašas lÄ«dzdalÄ«bu un klusucietošu piekrišanu.

Dreimane nebija kaut kāds tur Cibiņš, kuru visādi "VienotÄ«bas" un SABa Buņģi varÄ“ja apcelt un sabāzt sniegu Å«ziņās, cik ienāk prātā. NÄ“, daudzus gadus šÄ« šerpā bÅ«tne bija sākumā Valsts kancelejas direktores vietniece, pÄ“c tam direktore - pirmais ierÄ“dnis valstÄ« ar milzÄ«gām iespÄ“jam šo valsti padarÄ«t labāku.

Tā vietā viņa ilgus gadus šo noklusÄ“šanas, lÄ“mumu anonimitātes, sabiedrÄ«bas ignorÄ“šanas un augošÄ beztiesiskuma sistÄ“mu balstÄ«ja un pret šo virzÄ«bu neiebilda - vismaz ne publiski un vismaz ne lÄ«dz tam laikam, kad tas viss sāka skart viņu pašu. Bet tad, protams, jau bija par vÄ“lu.

PatiesÄ«bā notikušajā un joprojām notiekošajā var saskatÄ«t tiešas un biedÄ“jošas analoÄ£ijas ar to, kas un kā padomju Krievijā pagājušÄ gadsimta 20.-30. gados. Ne jau uzreiz tur pienāca trÄ«sdesmit septÄ«tais gads - viss notika pamazām vien, pamazām vien..

ArÄ« tur vienas Dreimanes noskatÄ«jās, kā tādā vai citādā veidā tiek iznÄ«cinātas (iznÄ«cināšanas var bÅ«t dažādas) citas, un pat piedalÄ«jās šajā iznÄ«cināšanā, jo bija pārliecinātas, ka ar viņām jau nu nekas tāds negadÄ«sies. (Kā mÄ“s tagad zinām, "mÅ«su" Dreimane iepriekš ir tikai mÄ“mi noskatÄ«jusies, kā noslÄ“puma pielaides atņem godprātÄ«giem kancelejas darbiniekiem.)

ArÄ« tur Vonsoviči stučīja par citiem "pilsoniskā godaprāta" vai kaut kā cita viņiem nekad nepiemituša vārdā, jo bija pārliecināti, ka viņu nopelnus novÄ“rtÄ“s - ja ne ar Valsts kancelejas kontraktu, tad, piemÄ“ram, ar kāda nostučītā dzÄ«vojamo platÄ«bu. Un pÄ“c tam brÄ«nÄ«jās, kad paši kļuva par nākamo stukaču upuriem.

ArÄ« tur Straujumas kā tādi Lāči un KalnbÄ“rziņi darÄ«ja to, kas viņām bija jādara, - tāpÄ“c, ka bija jārÅ«pÄ“jas par dÄ“liņu, kas strādā rebjainā bankā, tāpÄ“c, ka "dienestu" pārstāvji nabagu paņēmuši pie rÄ«kles un šantažē, tāpÄ“c, ka nevar taču atteikt "tādiem cilvÄ“kiem". Un pÄ“c tam bija patiesi pārsteigtas, kad šie viņu "nopelni" nebÅ«t neieskaitÄ«jās tā, kā bija cerÄ“ts.

Ar vārdu sakot, pasaules vÄ“sture neskaitāmos veidos visos laikos ir apliecinājusi - tie, kas ir netaisnÄ«bas organizÄ“tāji, reizÄ“m arÄ« nomirst savā gultā un postenÄ«, un tie, kas pret šo netaisnÄ«bu iestājas, savā gultā nomirst tikai reizÄ“m, taču tie, kas šai netaisnÄ«bai gļēvuma, savtÄ«guma vai kaut kā tamlÄ«dzÄ«ga vārdā piespÄ“lÄ“, gan likumsakarÄ«gi agri vai vÄ“lu paši kļūst par tās upuriem.

Un te mÄ“s esam nonākuši pie trešÄs lietas, kas man sakāma.

JÅ«s lasāt šÄ«s rindas un gluži tāpat kā Dreimanes, Vonosoviči, Straujumas un visi šeit neuzskaitÄ«tie, bet skaidri nojaušamie esat pilnÄ«gi pārliecināti, ka ar jums jau nu nekas tāds negadÄ«sies. (Ä€, atvainošanu, Dreimane tagad jau domā citādi.)

TāpÄ“c, ka jÅ«s no valsts cenšaties turÄ“ties pa gabalu. TāpÄ“c, ka šÄ« politika smird un labāk par to neinteresÄ“ties. TāpÄ“c, ka mÅ«su drošÄ«bas iestādÄ“m jāļauj strādāt un nedrÄ«kst tām traucÄ“t. TāpÄ“c, ka tā ir jÅ«su valsts Latvija. TāpÄ“c, ka viss nemaz nav tik slikti. TāpÄ“c, ka Ä£eopolitiskā situācija prasa.

Vai arÄ« - tāpÄ“c, ka jÅ«s jau izgrozÄ«sieties. TāpÄ“c, ka jÅ«s tajā visā esat iekšÄ. TāpÄ“c, ka jÅ«s protat piemÄ“roties. TāpÄ“c, ka jÅ«s esat vajadzÄ«gi. TāpÄ“c, ka bez jums neiztiks. TāpÄ“c, ka jÅ«s pazÄ«stat vajadzÄ«gos cilvÄ“kus. Visbeidzot, vienkārši tāpÄ“c, ka esat pietiekami jauni, lai droši zinātu, ka esat gandrÄ«z nemirstÄ«gi, gandrÄ«z neievainojami un bezgala veiksmÄ«gi, turklāt ir pavasaris - tā ka uz jums tas viss vienkārši neattiecas.

JÅ«s kļūdāties. GadÄ«sies. Ja ne ar jums, tad ar jÅ«su radiem, draugiem, utt. Tas ir tikai laika un sagadÄ«šanās jautājums.

Dreimanes gadÄ«jums uzskatāmi rāda - pat tad, ja jÅ«s esat ļoti augstā amatā, jÅ«s esat ieturÄ“juši pilnÄ«gu politisku neitralitāti, jÅ«s esat strādājuši nevainojami, jums nav izteikti nekādi oficiāli aizrādÄ«jumi, jums nav iespÄ“jams inkriminÄ“t nekādu noziegumu vai kaut pārkāpumu, ko par tādu atzÄ«tu sabiedrÄ«ba, šai valstÄ«, kāda tā pašlaik ir, jums nekas nav garantÄ“ts un drošs.

Tieši pretÄ“ji - valsts noslÄ“puma, Ä£eopolitiskās situācijas vai kaut kā lÄ«dzÄ«ga vārdā ar jums tiks galā dažu dienu laikā, ja pagadÄ«sieties pa ceļam nevietā un nelaikā. Un pÄ“c tam, ja jums bÅ«s laiks un resursi, varÄ“siet gadiem ilgi izbaudÄ«t Latvijas tiesu Ä·Ä“Ä·i un pÄ“c tam iemÄ“Ä£ināt roku Eiropas tiesā, kuras pÄ“c desmit gadiem jums piespriestos grašus jums samaksās no jÅ«su pašu šai valstij nomaksātajiem nodokļiem - ne jau nu no vainÄ«go kabatas.

Ar vārdu sakot, šÄ« jau pašlaik vairs nav jÅ«su valsts. Un ar katru dienu, ar katru Dreimani tā aizvien mazāk ir jÅ«su valsts, kurā jums bÅ«tu kāda teikšana vai vismaz ar likumu noteiktas nepārkāpjamas tiesÄ«bas. Bet, protams, varat cerÄ“t, ka konkrÄ“ti jÅ«s jau tas noteikti neskars. Lai veicas!